|
Madagaskaras ceļojums
| |
| Melnais | Datums: Sestdiena, 05.01.2019, 18:00 | Ziņojums # 31 |
 Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Labākās, klusākās un tīrākās pludmales ir no ostas, uz otru pusi. Smalkas baltas smiltiņas, nav pārāk tālu jābrien ūdenī līdz tiek sasniegts pietiekami komfortabls dziļums. Klusums un miers visapkārt.
Pašā Antalaha dzīvo arī jaukas un modernas dāmas. Tas attiecas ne tikai uz Antalaha, bet arī uz Sambava. Prot moderni ģērbties, diezgan izaicinoši ģērbties. Samērā brīvas savās rīcībās. Te es domāju viņas mierīgi var paņemt kādu pudelīti alus pludmales promenādes barčikā, un tur arī to aliņu nekur nesteidzoties, mierīgi izbaudīt. Nekāda stresa. Tas man patīk. Liekas ļoti neraksturīgi mietpilsoniskai provincei.
Izlieku vērtējumam Antalaha meičukus: 
Pievērsiet uzmanību ar kādiem telefoniem meičuki operē, samērā jauni un moderni, kas jūtami kontrastēja ar iepriekš redzēto. Kā jau iepriekš teicu, iespējams šis ir bagātākais Madagaskaras rajons. Par cik Antalaha viss ir izpētīts, ir pienācis doties uz šī bagātā rajona "citadeli" un vizītkarti, tas ir Sambavu. Jādodas tikties aci pret aci ar Sambavas "melnajām vaniļas karalienēm".
Nākamā rītā modos pēc pulksten 9:00, nekur nav jāsteidzas. Brauciens līdz Sambava aizņem tikai 2 stundas un taxi brousse kursē samērā regulāri. Mierīgi izčekojos no hoteļa un nekur nesteidzoties dodos uz busiņu termināli. Tur vēl sanāca laiks iedzert rīta kafiju, un tad jau arī var rāpties busiņā iekšā. Kā jau minēju brauciens aizņem aptuveni 2 stundas un maksā 5000 ariari. Tagad laiks meklēt naktsmītnes Sambava. Nekas jauns un orģināls netiek izdomāts, darbojas vecā pārbaudītā metode. Tiek paņemts bajaj ar mērķi atrast kādu sakarīgu hoteli. Veiksme uzsmaidīja jau pirmajā mēģinājumā. Tiku pie jaukas mājiņas, klusā vietā. Hotelis atrodas norobežotā teritorijā, pagalmā viss sakopts, tīrs un padomāts par viesu ērtībām. Domāju šajā hotelī apstājas "lauvas" tiesa no vazahām kuri ierodas šeit.
Mājiņas iekšā arī viss gaumīgi, ir gulta, sava poda māja, dušu ar karsto ūdeni, TV ar satelīta kanāliem (visi kanāli franču valodā). Par šo skaistumu nācās maksāt nedaudz virs 10 EUR pa nakti. Ļoti humāni, cenas attiecība pret kvalitāti ļoti augsta.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Otrdiena, 08.01.2019, 15:29 | Ziņojums # 32 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Pirmā no problēmām, tas ir naktsmītnes, tika atrisināta ļoti veiksmīgi.  Tagad kārta risināt nākamo problēmu, tas ir apskatīt vaniļas plantācijas. Papildus problēma ir tāda, ka patreiz nav vaniļas sezona. Pat tirgū nekur neredz, kur pārdotu vaniļu. Kā man paskaidroja, tad vaniļa ienākas jūnija un jūlija mēnešos. Tagad viņa ir, bet ļoti nelielos daudzumos un viss pa taisno iet uz eksportu. Par to kā risināt šo problēmu nolēmu padomāt kādā vietējo barčikā, malkojot THB alus pudeli. Cerībā, ka izdosies iepazīties ar kādu vietējo, kurš varēs sniegt kādu noderīgu padomu vai izpalīdzēs praktiski. Šī ir mana senā taktika, ko piekopju jau ļoti sen. Daudzos brīžos tā man ir ļoti izpalīdzējusi, izņēmums nebija arī šī reize. Man noveicās ļoti! Kad nebiju vēl piebeidzis savu pirmo alus pudeli, pie manis pienāca jauns vietējais puisis ar vēlmi uzsākt sarunu. Kā izrādījās puisis zināja angļu valodā nedaudz vairāk kā tikai hello. Tā arī sākām sarunu, brīžam izmantojot telefona google translate.
Izpirku puisim pudeli alus un ķēros "vērsim" pie ragiem. Teicu, ka vēlos redzēt kā aug vaniļa. Atbilde bija, ka tā nav nekāda problēma. Viņam ir motobike, ja es esmu ar mieru ieliet degvielu viņš ir gatavs mani rīt aizvest un parādīt. Super, nebiju domājis, ka tik ātri izdosies atrisināt šo problēmu. Ar to mans veiksmes stāsts ne tuvu vēl nebija izsmelts. Turpinot sēdēt un mutēt alu ievēroju paskaļu procesiju, kura virzījās pa ielu. Tauta dziedāja un dejoja bungu un bazūnu pavadībā un nesa zārciņus.  Tāds samērā kupls cilvēku pulciņš veidojās.
Un tad man nāca apskaidrība, tas ir vietējo rituāls, kad mironīši tiek izņemti no savām kapu vietām un nēsāti apkārt. Par to biju jau kaut kur lasījis. Un mans jaunais draugs redzot manu dzīvo interesi par šo notikumu, paskaidroja, ka šis rituāls saucas "famadihana". Un, ka patreiz šajā reģionā notiek, teikšu mums saprotamā valodā - "kapu svētki". Tas, ka tagad tiek nēsāti apkārt mironīši ir cieši saistīti ar šiem "kapu svētkiem". Katrā reģionā "famadihana" rituāls tiek veikts savādāk. Uz vietējiem "kapu svētkiem" sabrauc visi radinieki no visas Madagaskaras, un tas notiek 1 reizi gadā. Precīzi kā pie mums Latvijā.
Te būs plašāka informācija par "famadihana", tiem kuriem šis jautājums interesē:
"Famadihana"
No mana jaunā drauga tika saņemts jauns piedāvājums, no kura es nevarēju atteikties. Parīt viņu ģimenei būs "kapusvētki", ja es vēlos viņš ir ar mieru paņemt mani līdzi. Tikai brīdināja mani, ka ceļš nebūs viegls. Ar motobaiku būs jāpievar vairāk ne kā 30 km pa drausmīgi bedrainu ceļu. Tas viss ir tīrais sīkums, galvenais ir redzēt un izzināt. 
Tā arī vienojāmies, ka rīt dodamies vaniļu lūkoties, parīt dodamies uz "kapu svētkiem". Marcels bija mana jaunā drauga, palīga un gida vārds. Izmutējām vēl pa pudelītei alus un devāmies katrs savās gaitās.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Striķis | Datums: Otrdiena, 08.01.2019, 16:07 | Ziņojums # 33 |
 Apakšpulkvedis
Grupa: Lietotāji
Ieraksti: 149
Reputācija: 6
Statuss: Offline
| he he, es kā reizi šodien tieši iedomājos, ka neko par vaniļas audzēšanu neraksti - un re - pietika vien padomāt, ka Melnais jau uzraxtījis 
Vai kādu vaniļas pāksti atvedi uz Rīgu?
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Trešdiena, 09.01.2019, 12:37 | Ziņojums # 34 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Quote Striķis (  ) he he, es kā reizi šodien tieši iedomājos, ka neko par vaniļas audzēšanu neraksti - un re - pietika vien padomāt, ka Melnais jau uzraxtījis
Visam savs laiks..... kā teikts Bībelē: "Savs laiks piedzimt, savs laiks mirt, savs laiks dēstīt, un savs laiks dēstīto atkal izraut." bet ja nopietni, tad vaniļa neaug visā Madagaskaras teritorijā, vislabvēlīgais klimats un zeme ir tieši Sambava reģionā. Tāpēc arī par vaniļu rakstu tad, kad esmu ticis līdz Sambava. Citur, kur biju iepriekš vaniļas nebija.
Quote Striķis ( ) Vai kādu vaniļas pāksti atvedi uz Rīgu?
Bet nu protams, kur ta nu bez viņas. Tas ir tas ko pārvedu mājās:
Izmēģināts arī tīri praktiskām lietām. Viena pāksts cukura traukā, 3 pākstis iebāzu 1 litra "Absolut" degvīna pudelē. Sanāca ekselenti, bet pietiktu arī ar 2 pākstīm. 
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Trešdiena, 09.01.2019, 13:03 | Ziņojums # 35 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Kā bijām vienojušies pulksten 10:00 Marcels ar savu motobiku bija klāt pie mana hoteļa. Es pa to laiku jau biju paspējis padzert rīta kafiju un gatavs doties uz vaniļas pļavām. Nekur pārāk tālu nebija jābrauc. Pieveda mani pie bieziem krūmiem un lepni pateica - tā ir vaniļa. Redzot, ka es neko nevaru ieraudzīt Marcels nāk talkā un skaidro, ka tagad nav vaniļas sezona. Vaniļas pākstis ir maz un tās ir zaļas, tāpēc grūti ieraudzīt. Speciāli man paņēma vienu ķekaru rokās un tad jau arī man nāca apskaidrība kādas izskatās vaniļas pākstis un kā viņas ieraudzīt.
Vaniļa nogatavojas un lielāko ražu dod jūnija un jūlija mēnešos. Tad viss vaniļas krūms ir pilns ar šādām vaniļas pākšu ķekariem. Maricels iepazīstināja ar šīs plantācijas saimnieci, un viņa man varēja nodemonstrēt nedaudz savāktās vaniļas no citas plantācijas. Tur precīzi 1 kilograms vaniļas. Izskatījās gana kārdinoši.
Saprotama lieta, ka mājās bez šīm pākstīm rādīties es nevarēju. Mamma un Melnā Princese mani vienkārši nesaprastu. Tā kā finālā es tiku arī pie savas buntītes ar vaniļas pākstīm. Svaigas un smaržojošas. Kad mājās atvēru somu, tad momentā visa istaba sāka smaržot pēc vaniļas. Ļoti spēcīgs aromāts.
Tā ir mana vaniļas buntīte  :
Visā visumā tā bija ļoti vērtīga un noderīga ekskursija. Tagad es zinu kā izskatās, kā aug vaniļa. Kaut kur nedaudz pēc pusdienas bijām jau atpakaļ Sambava. Pateicu Marcelam lielu paldies, pāris THB alus izskatā, par saistošo un izzinošo ekskursiju un vienojāmies, ka rīt man jābūt gatavam uz pulksten 8:00. Tikšu savākts no hoteļa. Sitam uz pleca un dodamies katrs savās gaitās.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Trešdiena, 09.01.2019, 13:31 | Ziņojums # 36 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Par cik nekas ļoti aktuāls pašlaik nav jādara, nolemju apmeklēt vietējo un vienīgo lielveikalu. Var teikt iepazīšanās nolūkos. Tāds izskatās Sambavas vienīgais lielveikals.
Veikals samērā plašs, nedaudz lielāks kā Diego. Var nopirkt visu nepieciešamo sākot no saimniecības precēm, drēbēm un beidzot ar pārtiku, kā arī plaši pārstāvētas ir pirmās nepieciešamības preces kā smēķi, alus un stiprie alkoholiskie dzērieni. Veikala īpašnieks ķīnietis, cenas šajā veikalā patīkami pārsteidza. Tas bija lētākais veikals ko redzēju visā Madagaskarā. Iepirku sev aliņu, dzeramo ūdeni un super lētus smēķus.
Bloks cigarešu "P&S" maksāja 35 000 ariari, tas nozīmē paciņa maksā aptuveni 0,85 EUR;
Bloks cigarešu "First" (ar mentola smeķi) maksāja 17 000 ariari, tas nozīmē paciņa maksā aptuveni 0,42 EUR.
Pērkot uz ielas vienu paciņu, vairumā gadījumu paciņa "P&S" maksās 6000 ariari, paciņa "First" maksās 4000 ariari.
Tagad ir iespēja apmeklēt arī pludmales. Pludmales šeit ir visapkārt, bet labākās ir Sambavas nomalē virzienā uz Antalahu. Nav nekas ļoti ekskluzīvs, bet ļoti pieņemamas vienkāršai pludmales atpūtai. Galvenais, ka pludmales ir ļoti viegli sasniedzamas neizmantojot nekādu transportu, ejot tikai ar kājām. Smiltiņas baltas, ūdens un pludmales zonas tīras. Cilvēku nav pārāk daudz, varbūt man vienkārši noveicās.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Trešdiena, 09.01.2019, 15:42 | Ziņojums # 37 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| 
Tādā veidā gar krasta līniju nostaigāju pāris kilometru. Vienā vietā varēju vērot zvejnieku tīklu vilkšanu ārā no ūdens. Loms finālā gan bija niecīgs. Pāris kilogramu mazu zivteļu, lielās nebija. Nekas, citreiz būs labāk.
Te būs video no tīklu vilkšanas:
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Striķis | Datums: Trešdiena, 09.01.2019, 16:05 | Ziņojums # 38 |
|
Apakšpulkvedis
Grupa: Lietotāji
Ieraksti: 149
Reputācija: 6
Statuss: Offline
| Kādā cenā tur uz vietas vaniļas pākstis? Cik sanāk par 1 gab? Pie mums te kkur ap 5eur/gb redzēju
Ziņojums rediģēts Striķis - Trešdiena, 09.01.2019, 16:10 |
| |
| |
| Melnais | Datums: Trešdiena, 09.01.2019, 16:19 | Ziņojums # 39 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Quote Striķis ( ) Kādā cenā tur uz vietas vaniļas pākstis? Cik sanāk par 1 gab? Pie mums te kkur ap 5eur/gb
Taisnība, pie mums viena pāksts maksā 5 EUR.  Madagaskarā vaniļa arī nav par brīvu. Domāju, tur neviens 1 pāksti nepārdos Buntīte maksāja 200 000 ariari, jeb aptuveni 50 EUR. Buntītē ir 50 pākstis. Tā lūk.... lēti nav.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Trešdiena, 09.01.2019, 16:34 | Ziņojums # 40 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Tā arī pienāca brīdis, kad bija jādodas uz "kapusvētkiem". Kā bijām vienojušies tieku paņemts no hoteļa uzreiz pēc pulksten 8:00. Sēžos motobike aizmugurē un brauciens var sākties. Pirmie kilometri pa asfaltētu šoseju Vohemar virzienā. Brauciens ekselents. Tālāk nogriežamies pa kreisi, un sākam braukt pa ļoti sliktu zemes ceļu. Ceļš vienkārši traģisks, tas nav ceļš, bet gan bedres uz bedrēm. Neskatoties uz to, ka braukšanas ātrums ir ļoti zems, sēžot aizmugurējā vietā, tieku mētāts kā tāds pelavu maiss. Nākas kārtīgi iekrampēties Maricela mugurā un motobike stiprinājumos. Un tādā veidā nācās braukt nedaudz vairāk kā 20 kilometrus. Kad bijām tikuši līdz galamērķim knapi varēju norāpties no braucamā, biju pilnīgi stīvs. Knapi varēju pakustēties, bet nu lēnā garā tur pat pastaigāju un it kā viss nostājās savās vietās.
Priekšā jau gaidīja kārtīgs pulciņš ar cilvēkiem. Daļa cilvēku bija no Maricela ģimenes, bet lielākā daļa bija no citām ģimenēm.
Tātad stāstu kā es to redzēju un sapratu, nepretendēju uz 100% taisnību, jo valodas barjera nekur nebija zudusi. Ar tulkošanu telefonā arī visas nianses saprast nav iespējams. Un papildus katrā Madagaskaras rajonā un katram etnosam ir savas tradīcijas, kuras atšķiras ļoti radikāli. Tā piemēram Nosy Be praktiski netiek praktizēts "famadihana" rituāls. Tur uzreiz gulda kapličās vai ierok zemē.
Tātad šajā vietā tas tiek darīts šādi. Kapiņi atrodas ļoti skaistā vietā, kalna galā. Skaists skats paveras no šī kalna gala. Tātad, kad nomirst cilvēks viņš tiek ievietots koka zārkā, bet netiek ieraksts zemē. Zārks tiek novietots uz pālīšiem, lai viss labi vēdinātos. Zārks pa virsu pārklāts ar plāksnēm, lai pasargātu no lietus.
Tas izskatās šādi:
Šādā veidā mironītis atrodas aptuveni no 3 līdz 4 gadiem. Kamēr svaigajā gaisā un vējā ķermenis ir pārvērties pīšļos, un tas kas palicis pāri ir mumificējies. Tad zārks tiek atvērts un tas kas ir palicis pāri tiek ieguldīts jaunās segās un pārvietots uz mazāku zārciņu. Tad kad tas ir izdarīts tiek veikts "famadihana" rituāls. Šeit tas notiek tikai vienu reizi. Pēc "famadihana" rituāla aizgājējs tiek ievietots kapličā un vairāk aizgājēja "miers" netiek traucēts.
Tāda izskatās kapliča:
Cik "kruta" ir kapliča ir atkarīgs no ģimenes ienākuma līmeņa. Bagātākām ģimenēm tās ir kārtīgas mūra celtnes, nabadzīgākām bambuss apsists ar skārda plāksnēm. Kapličā tiek guldīti visi ģimenes locekļi. Interesanti ir tas, ka sievietes un vīrieši atdusas atsevišķās telpās.
Tagad būtu laiks pāriet tieši pie [b]"kapusvētku" tradīcijām. Kā jau es minēju atskaites sākumā, tad pabūdams šajos "kapusvētkos" es sāku ticēt, ka tik tiešām malagasy nav nekādi nēģeri, bet ir nākuši no indoeiropiešu senajām ciltīm. No tām ciltīm, no kurām esam nākuši arī mēs. Par to liecina tās tradīcijas kādas tiek piekoptas Latvijā (te es vairāk domāju kapu svētkus Madonā vai Alūksnē), un kādas tradīcijas ir šeit. Tās praktiski ir identiskas!
Pirmais ir tas, ka vienu reizi gadā sabrauc un tiekas visi radi, lai cik tālu viņi arī nebūtu. Neierašanās iemeslam ir jābūt ļoti būtiskam. Otrkārt "kapusvētkos" neviens nebēdājas, neraud. Tā ir kapu vietu sakopšana, aizgājēju pieminēšana. Viņu skaistāko un jautrāko brīžu atcerēšanās. Tā pat kā pie mums tiek dalīts alkohols, tiek ēsts un dzerts. Aizgājējiem tiek sava deva no alkohola, kad tiek speciāli noliets zemē glāze ruma. Zārkos gan ārā, gan kapličās tiek ievietotas neliela nomināla banknotes. Lai aizgājējam arī tajā saulē būtu par ko "dzīvot". Vārdu sakot tas ir sirsnīgs un jauks aizgājušo piemiņas pasākums. Precīzi kāds tas ir pie mums Latvijā dažos rajonos. Kā var būt tik līdzīgas izpratnes un tradīcijas? Domāju tikai tad, ja mums ir sen sen ir bijuši kopīgi senči. Tad viņi nav kaut ko sadalījuši savā starpā un aizgājuši katrs uz savu pusi. Daļa nokļuvusi Latvijā, daļa Madagaskarā. IMHO Man tajā brīdī kļuva ļoti silti ap sirdi atrodoties tālu no dzimtenes, jutos tik pat kā mājās. 
Te mēs varam redzēt arī pašu kapu kalniņu un citas ģimenes pie savām kapličām:
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Trešdiena, 09.01.2019, 17:38 | Ziņojums # 41 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| No sākuma uz mani skatījās ar zināmu piesardzību, bet vēlāk ziņkārība ņēma virsroku un cilvēki mēģināja komunicēt ar mani, bet no tā nekas sakarīgs nesanāca. Daļa no viņiem runāja tikai malagasy valodā, daļa prata arī franču valodu - bet man no tā vieglāk nekļuva. Pēc pāris glāzītēm izdzertā ruma visiem radās liela vēlme veikt momentuzņēmumus. Nevarēju atteikt šiem jaukajiem ļaudīm, nācās viņus iemūžināt. Pat tagad apskatot viņu bildes pārņem jaukas atmiņas.
Pirmā bildē ir mans jaunais draugs un cilvēks, kas man izkārtoja šos jaukos piedzīvojumus un izpētes procesus - Marcels:
Tālāk pārītis attēlu ar viņa ģimeni:
Tā arī pienāca brīdis doties atpakaļ uz Sambava. Negribējās pat domāt par to šausmīgo ceļu, bet variantu jau nav. Pirms hoteļa pielēju Maricel motobike pilnu bāku ar degvielu un vienojos, ka rīt uzsaukšu viņam vakariņas un pāris aliņus. Bet tagad man laiks uz hoteli atpūsties. Jutās pamatīgs nogurums un stīvums bija pēc tās trakās "kratīšanās" pa ceļu. Iegāju savā istabā un apsēdos uz ķeblīša pie galda...... un tad sapratu, ka nevaru vairs piecelties. Tādas sāpes mugurā, acis uz pieres sprāgst ārā. Tā ir mana senā kaite, mugura tiek savilkta tik spēcīgi, ka viens pats vairs neko nevaru izdarīt. Ne piecelties, ne uz podu aiziet. Labu laiku šī kaite bija mani saudzējusi un likusi mierā, bet nu pēc šāda brauciena lika atkal just par sevi. Un just lika tā ļoti kārtīgi. Zinot šāda varianta iespējamību, manā ceļojuma aptieciņā ir attiecīgas zāles pret manām muguras sāpēm. Bet ko tas dod, ja es nevaru piecelties un tikt līdz tai aptieciņai. Šis ir tas gadījums, kur parādās lielais mīnus, ja ceļo viens. Nav kas palīdz tādos gadījumos. Tā arī vairāk nekā 30 minūtes nosēdēju "piekalts" pie galda. Tad nedaudz atlaida un tiku līdz savai aptieciņai. Vairāk tajā vakarā nekur negāju, atlaidos gultā un cēlos tikai no rīta. Pilnīgi labi vēl nejutos, bet zāles savu darbu bija paveikušas. Spēju kustēties un pārvietoties biju atguvis.
Vakarā kā solīts tikos ar Maricel. Paēdām atvadu vakariņas un pamutējām aliņu. Rīt plānoju doties tālāk uz Mahajanga. Jau tad ar šausmām domāju par atpakaļ ceļu no Vohemar uz Ambilobe. Huh...
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Trešdiena, 09.01.2019, 18:08 | Ziņojums # 42 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| No Sambavas uz Vohemar nācās izbraukt 2:00 naktī, tas lai varētu uzspēt uz savu "Jeep" līdz Ambilobe. Izbrauc šis transports no Vohemar agri no rīta, lai vēlā vakarā nokļūtu Ambilobe.
Tā izskatījās mans "Jeep" veida transports atpakaļ ceļā:
Vēl pirms izbraukšanas uz Vohemar nolēmu nopirkt vietējo, dabīgo uzmundrinātāju. Kā novēroju, to lieto praktiski visi taxi brousse šoferīši pret nogurumu. Zelē braucot nepārtraukti. Sauc šo burvju augli par "cola" un izskatās viņš šādi:
Tātad lietošanas pamācība ir tāda, ir cītīgi jākošļā šis auglis. Jākošļā cītīgi un ilgi, lai process labāk un ātrāk noritētu, lietderīgi ir izraisīt papildus siekalu izdalīšanos. Tādam nolūkam ir jāpiepērk klāt košļājamā gumija. Nost praktiski nekas nav jārij, tikai siekalas. Kad auglis kļūst sauss un nekādas sulas no viņa praktiski neizdalās spļaujam viņu ārā, un liekam mutē nākamo gabalu. Mēģināju izjust efektu braucot no Vohemar uz Ambilobe. Uzreiz pateikšu, ka nekādu lielu efektu no šī augļa košļāšanas neizjutu. Mēle un lūpas paliek nedaudz stīvas, tas bija arī viss efekts ko izjutu. Varbūt es kaut ko nesapratu visā tajā procesā. Bet biju tik saprātīgs, ka biju paņēmis līdzi pilnīgi drošu un pārbaudītu līdzekli, tas ir pudelīti ruma. Tas arī man krietni palīdzēja "noīsināt" un atvieglot atpakaļ ceļu.
Vēlu vakarā iebraucām [b]Ambilobe[/b]. Tālāk man nepieciešams transports no Ambilobe uz Ambanja. Savukārt no Ambanja ir tiešie busiņi uz [b]Mahajnaga[/b]. Te man ļoti nepaveicās, busiņš būs tikai ap 4:00 no rīta.  Nācās nakti pavadīt autobusu terminālī, labi ka bija lieli, plati un pietiekoši gari soliņi tur. Varēju atpūtināt savas vecās miesas. Par braucienu no Ambilobe uz Ambanja nākas maksāt 10 000 ariari. Arī Ambanja pāris stundas nākas gaidīt taxi brousse uz Mahajanga. Pa to laiku paspēju tirgus placī remdēt izsalkumu un iedzert rīta kafiju.
Katrā lielākā miestā ir savi taxi brausse biļešu kantorīši, kur varat uzzināt busiņu atiešanas laiku un biļetes cenu. Konkrēti Ambanja tas izskatās šādi:
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Ceturtdiena, 10.01.2019, 10:40 | Ziņojums # 43 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Telpas iekšpusē ir izlikta plāksnīte ar taxi brousse kustības sarakstu, kustības virzieniem un brauciena cenu:
Cenu lapā mēs redzam, ka man nepieciešamais maršruts uz Mahajanga maksā 50 000 ariari. Reāli es biļeti iegādājos par 40 000 ariari. Kā mēs labi zinām, tad ne vienmēr var ticēt tam, kas uzrakstīts uz sētas.
Brauciens no Ambanja līdz Mahajanga aizņem 13 stundas, tas ir ļoti labs rādītājs, jo kopumā nācās pievārēt gandrīz 600 kilometrus. Ceļš šajā posmā ir samērā labs (tas viss saprotams ir nosacīti). Agri no rīta busiņš ielīgo Mahajanga busiņu terminālī. Kopējais laiks ko pavadīju ceļā sākot no Sambavas līdz Mahajanga sastādīja 51 stundu. Ceļā pavadīju vairāk nekā 2 diennaktis. Kopumā pa šīm 2 diennaktīm tika nobraukts aptuveni 1600 kilometru. Ticiet man, priekš Madagaskaras tas ir kārtīgs varoņdarbs!
Pirmā un vienīgā vēlēšanās ir pēc iespējas ātrāk atrast kādu hoteli. Sagurums ir pamatīgs. Tiek izspēlēta jau ierastā kombinācija, ņemu bajaj un ļauju mani nogādāt uz hoteli. Ātri arī tiek sameklēts pieņemams variants, nav man vairs spēka vizināties apkārt un meklēt kaut ko labāku. Cena par hoteli 40 000 ariari par nakti. Viss nepieciešamais ir: gulta, ventilators, personīgā poda māja un duša. Noskaloju tikai ceļa putekļus un gultā iekšā. Laiks atpūsties.
Pēc kārtīgas atpūtas, nākamās dienas rītā var sākt pilsētas izpētes procesu. Mahajanga ir otra lielākā Madagaskaras pilsēta. Pilsēta ļoti patika. Te ir samērā koptas un tīras ielas. Ir pietiekoši labi un plati ceļi. Uz viena no krustojumiem pat kā dekorācija ir patīkami izkrāsota, veca ļotene.
Turpat promenādes galā atrodas arī viens ļoti liels, kupls un sens baobabs. Tā vecums ir vairāk nekā 700 gadu. Sirms kungs. Patika man, tāpēc palūdzu lai mani nobildē par piemiņu no šīs vietas.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Otrdiena, 22.01.2019, 11:06 | Ziņojums # 44 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| No citām izpriecām kādas ir pieejamas Mahajanga var pieminēt divas. Viena no tām ir samērā ekskluzīva pludmale. Nelaime tikai tāda, ka līdz viņai nākas braukt kādus kilometrus 10. Labums tāds, ka uz pludmali kursē publiskais mikriņš no pilsētas centra. Brauciena maksa 400 ariari. Kādas minūtes 40 jāpavada ceļā un tiec izlaists pie pludmales. Pludmale kā jau minēju ļoti laba, iespējams tā bija vislabākā no pludmalēm kādas es redzēju sava ceļojuma laikā pa Madagaskaru. Par 4000 ariari ir iespēja tikt pie liela saulessarga un paklājiņiem. Ļoti sakarīgi un pieņemami.
Tāda izskatās pludmale ar visiem saulessargiem:
Kā redzam, tad saulessargus ir iespējams iznomāt praktiski tiešā ūdens tuvumā, tā lai viļņi izstieptās kājas skalo. Un ir iespējams nomesties nedaudz tālāk.
Pēcpusdienā sākas kārtīgs paisums ar kārtīgiem, feiniem viļņiem. Daži no saulessargiem jau pilnībā atrodas jau ūdenī.
Laiskojoties pludmalē ik pa brīdim nāk klāt cilvēki ar visādiem piedāvājumiem. Piedāvājumi pārsvarā no ēšanas un dzeršanas virziena. Varat pasūtīt sev aukstu alu vai kādu citu aukstu soft drinku. Varat pasūtīt sev kārtīgas pusdienas no jūras veltēm, varat pasūtīt arī vienkāršas bruschetta, kuras turpat Jūsu acu priekšā arī tiks pagatavotas. Un viss tas par ļoti sakarīgām un draudzīgām cenām.
Tāpat laiskojoties varat pavērot apkārtējos. Šī ir ļoti iecienīta atpūtas vieta vietējai studējošai jaunatnei. Kā jau jaunieši, viņi nevar mierīgi nogulēt smiltiņās. Bez peldēšanās tiek organižētas arī citas izklaides, kā piemēram dažādas sporta un veiklības sacensības. Ir arī dejas vietējos ritmos un dupšu kratīšana. Hehhehehē.... interesanti pavērot. Vārdu sakot vietējie studenti ar neko pārāk neatšķiras no citu valstu studentiem. Tikpat jautri, bezrūpīgi un aktīvi. 
Te bilde no deju sacensībām:
Neliels ieskats no šī paša pasākuma tikai video veidā:
Speciāli ieliku bildi ar meičuka izdekorēto seju. Tas ir tradicionālais veids kā vietējie meičuki, par ļoti lētu naudu, tur pat pludmalē tiek pie amizantiem rakstiem uz sejas. Tie raksti katrā no Madagaskaras rajoniem mēdz būt dažādi, bet visus šos rakstus vieno tas, ka viņi uzdekorēti uz sejas piedod kārtīgu šarmu un seksapīlu. Vismaz man patika. Piedevām tas nav tikai dekorējums atrodoties pludmalē. Tāpat šādā veidā tiek izdekorēta seja uzvelkot nacionālos apģērbus, dodoties uz kādu svinīgu pasākumu, vai doodoties vienkārši uz kādu barčiku ar draugiem atpūsties. Šāds sejas dekorēšanas veids šeit tiek pielietots ļoti plaši.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Otrdiena, 22.01.2019, 12:00 | Ziņojums # 45 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Kā nākamā izklaide ir vecais, labais un neskaitāmas reizes jau pārbaudītais barčiks "Le Taxi Be". Arī Mahajanga šim barčikam ir sava filiāle. Praktiski katru vakaru pēc sātīgām vakariņām promenādē nācu uz šejieni pamalkot kādu aliņu un jautri pavadīt vakaru. Ļoti līdzīgs barčiks kā Diego, pārsvarā tiek izpildīta afrikāņu mūzika. Tad pa lielākai "kotletei" tiek frančiem, un pa mazākai "kotletei" tiek arī britiem un itāļiem. Te man noveicās tikt uz ļoti interesantu pasākumu. Vienreiz nedēļā šeit tiek rīkotas dupšu kratīšanas sacensības. Ja nemaldos tā ir ceturtdiena. Tas nav tik svarīgi kurā dienā, svarīgi ir tas, ka pabiju, redzēju un piedalījos šajā pasākumā. Sākumā visas kandidātes kopā nodejo iesildīšanās danci.
Tas izskatās aptuveni šādi, nelielā video:
Tālāk katrs meičuks demonstrē individuāli kā prot kratīt savu dupsi. Dejas ilgums aptuveni 3 minūtes. Krata meičuki tos dupšus ļoti enerģiski.  Un tas viss notiek uz kārtīga jautrības, aplausu, svilpienu fona.
Neliels video kā tas izskatās dzīvē:
Pēc šī priekšnesuma meičuki tiek sadalīti pāros un dejo vienlaicīgi. Te nu dalību ņem arī barčika apmeklētāji un viesi tādā veidā, ka izvēlas pāra uzvarētāju. Tas meičuks, kurš par savu uzstāšanos saņem skaļākos aplausus tiek arī pasludināta par uzvarētāju. Un tā līdz uzvaras galam, kamēr paliek viens pats meičuks. Meičuks, kurš pēc skatītāju domām savu dupsi bija kratījis visslabāk. Tādas lūk šeit izklaides. Nav sliktākās izklaides vakara pavadīšanai, un citu šeit nav.
Tā arī pienāca brīdis gatavoties manam pēdējam lielajam pārbraucienam uz Madagaskaras galvaspilsētu Antananarivo. Kopā no Mahajunga līdz galamērķim jāpārvar aptuveni 560 km. Šeit transporta serviss ir krietni kvalitatīvāks un ērtāks nekā pārējā man apmeklētajā teritorijā. Pasažieru pārvadājumus šeit izpilda transporta kompānija "Cottise".
Šai kompānijai ir pat sava mājas lapa, kur varat redzēt kustības sarakstu. Un pats galvenais un neticamais, tur pat var tiešsaistē iegādāties biļeti, ar visu sēdvietas izvēli. Varat aplūkot mājas lapu pa šo saiti:
www.cotisse-transport.com
Tādas ekstras es gan neizmantoji banāla iemesla dēļ, vienkārši man nebija piekļuve internetam. Vienkārši aizbraucu uz kompānijas ofisu. Biļetes cenas pērkot ofisā vai internetā ir identiskas. Šai transporta kompānijas ofiss izskatās jau pēc ofisa. Viss tīrs un kārtīgs, laipna apkalpošana.
Tāds izskatās "Cottise" ofiss Mahajanga:
Pavisam kompānijai ir 3 dažādas autobusu klases. Atšķiras pēc ietilpības un biļešu cenas. Pati krutākā bija V.I.P klase ar 9 pasažieru vietām, cena - 98 000 ariari, nākamā bija "Premium" ar 16 pasažieru vietām, cena - 60 000 ariari, pati zemākā klase ir "Lite", biļete maksā 34 000 ariari.
Par cik tas bija mans pēdējais tālais brauciens, tad nolēmu nedaudz pašikot un paņēmu "Premium" klases biļeti ar izbraukšanu 18:00 no Mahajangas.
Tā arī norādītajā laikā biju mikriņu terminālī. Mikriņš tika padots laicīgi, tīrs no iekšpuses un ārpuses. Atlika tikai pateikt paldies Mahajanga par jauko uzņemšanu un varējām uzņemt kursu uz Antananarivo. Ceļa kvalitāte visā ceļa garumā ļoti pieņemama. Ceļā jāpavada visa nakts un tas man patīk. Pa nakti vieglāk tiek pievārēti lieli attālumi, un papildus tiek ietaupīta nauda par naktsmītnēm. Pa ceļam tiek pieturēts vienai ēšanas pauzei un vairākām čurāšanas pauzēm. Ap pulksten 8:00 mikriņš ir jau piestājis "Cottise" Antananarivo terminālī.
Laiks doties uz jau iepriekš rezervēto "Sole Hotel". Rezervēju šo hoteli izmantojot "booking.com" rezervācijas sistēmu. Te man palikšana uz 1 nakti. Par šo nakti nākas maksāt 20 EUR. Tas ir to vērts, jo hotelītis tiešām jauks par šādu cenu. Liela gulta, airkondišens, WiFi, ļoti laba poda un dušas telpa ar visu karsto ūdeni. Kaut kas neticams. Papildus hoteļa ģeografiskais izvietojums ir ļoti ērts. Šajā vietā ir koncentrētas daudzas viesnīcas, kurās apmetas "vazahas". Netālu no šīs vietas atrodas arī slavenākais no visiem krogiem un hoteļiem "Glacier". Te ir arī labs naktsklubs ar dzīvo mūziku. Šī ir visu balto "vazahu" galvenā tikšanās un pulcēšanās vieta Antananarivo.
Pēc nakts brauciena nolikos pāris stundas atpūsties. Kad pamodos pulkstenis jau rādīja nedaudz pirms 14:00. Būtu tā kā jādodas kaut nedaudz apskatīt galvaspilsēta. Kā nekā tā ir mana pēdējā nakts šeit. Rīt jau pārceļos tuvāk lidostai.
Pirmais ko vēlos apskatīt ir Centrālā dzelzceļa stacija. Stacija celta franču koloniālos laikos. Ēka milzīga un grezna. Nelaime tikai tāda, ka visa dzīvība pēc franču aiziešanas šeit praktiski ir apstājusies. No bijušās varenības pāri tik palikusi fasāde. Tagad ēkas iekšienē iekārtotas tirdzniecības vietas. Ēnā, nav tik karsts kā uz ielas.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
|
