|
Birma... atkalredzēšanās pēc 5 gadiem
| |
| Melnais | Datums: Sestdiena, 26.04.2014, 18:33 | Ziņojums # 16 |
 Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Kalaw
No rīta ceļamies agrāk. Ātri jāietur brokastis un jādodas ceļā. Pēc iepriekšējās pieredzes zinu, ka šodien visa diena paies ceļā. Līdz Birmas jaunajai galvaspilsētai Naypyidaw ceļš ir vienkārši lielisks, trijās joslās uz katru pusi. Aiz Naypyidaw sākas pats interesantākais. Tur ir vēl ceļš no britu koloniāliem laikiem. Ceļš vienā joslā, vietām bedrains. Lai transports varētu samainīties uz šī ceļa, tad puse no transporta brauc pa ceļu, bet otra puse pa grantēto, bedraino ceļa malu. Vidējais ātrums ir ļoti zems. Pagājušo reizi no Yangonas uz Kalaw mums ceļā pagāja visa dienu, viesnīcā ieradāmies vēlu vakarā. Šī būs vienīgā diena, kad nav paredzēti nekādi apskates objekti. Tikai brauciens un to ko skatīsim pa ceļam.
Esam paēduši brokastis un varam doties ceļā. Melnajai Princesei šodien ir liela diena, kas palīdzēs īsināt laiku līdz Kalaw. Vārda dienas svinības būs visas dienas garumā.  Svinībām nepieciešamais alkohols ir iepirkts jau laicīgi.... un ir pārliecība, ka nekas neaptrūksies... 
Kad esam izbraukuši no kalnainā apvidus sākas rīsu lauki milzīgos plašumos. Turpat pie viena rīsu laukiem izlemjam veikt  un pie reizes pavērot smago un maz apmaksāto darbu rīsu laukos. Es jau to esmu redzējis, bet maniem ceļabiedriem tas ir vesels piedzīvojums. Pārsvarā rīsu laukos ir nodarbinātas sievietes, kuras katru dienu nenogurstoši rosās līdz viduklim pa dubļiem, stādīdamas rīsus. Tiekam sagaidīti ar neslēptu izbrīnu, ko mēs te darām. Pēc brīža jau tiekam aicināti talkā. Hehehē.. Nu nē, man tas darbs liekas pārāk smags. Tāpat domā arī mani līdzbraucēji.
Smagos darbus rīsu laukā esam redzējuši un varam doties tālāk. Pēc neilga brauciena esam tikuši līdz Birmas galvaspilsētai Naypyidaw. Jaunā galvaspilsēta tiek būvēta pēc pilnīgi jauniem principiem. Plašas ielas un pilnīgi jaunas un iespaidīgas celtnes. Robins mūs pieved pie supermārketa. Tas bija vienīgais supermārkets kuru redzēju Birmā. Es nevaru apgalvot ka tas ir vienīgais, bet vairāk es neredzēju. Veikals tiešām liels un iespaidīgs. Pats Robins lepns kā pāvs izrāda veikalu. Es viņu varu saprast Atceros laikus, kad pēc PSRS sabrukuma mums atvērās pirmie supermārketi. Izjūtas noteikti līdzīgas. Veikals apskatīts un varam braukt tālāk.
Turpat netālu no Naypyidaw pieturam lielā ceļmalas ēdināšanas restorānā. Kā ārzemnieki tiekam pat pie atsevišķas ēdam telpas ar visu airkondišenu. Progress manāms arī šeit....
Kad esam nobraukuši palielu gabalu no Naypyidaw sākas arbūzu plantācijas. Te katrs reģions nodarbojas ar kaut ko savu. Šis ir arbūzu audzētāju reģions. Daudzās vietās gar ceļmalu ir nokrautas milzīgi arbūzu kalni. Pie viena no šādiem arbūzu kalniem piestājam arī mēs. Pie vietējā Birmiešu ruma svaigs arbūzs būs tieši laikā. Robins redzot mūsu neviltoto prieku par šīm arbūzu grēdām izdara mums patīkamu pārsteigumu. Pats personiski izvēlējās milzīgu arbūzu, samaksāja un uzdāvināja mums. Jauki... Mēs arī pa visiem nopērkam vēl vienu arbūzu. Nu jau šai dienai vitamīnu būs gana.
Atsevišķs stāsts ir par autoceļu un ne tikai par šo, bet arī par citiem autoceļiem. Lai vairs nebūtu jāatgriežas pie šī jautājuma. Ceļi praktiski pa visu Birmas teritoriju (vismaz tur kur mēs bijām) ir salaboti un paplašināti. Bedres uz ceļiem praktiski nav sastopamas. Autoceļa platums paplašināts, pretim braucošais autotransports var samainīties nenobraucot no ceļa asfaltētās daļas. ja pretim nāk kāds smagais vai autobuss, tad gan ir daļēji jābrauc pa ceļmalu. Bet ceļmalas visas ir nolīdzinātas un ir līdzenas, praktiski nav jāsamazina ātrums. Redzējām pāris vietas kurās tiek veikti ceļa remonti. Ja pirms tam praktiski visi darbi tika darīti ar rokām, tad tagad ir parādījusies arī smagā ceļa tehnika. Protams roku darbs nekur nav pazudis un pārsvarā to veic tieši sievietes. Uz galvas nēsā grozus ar akmens šķembām un ar rokām tās ber uz klājuma. 
Pateicoties autoceļu uzlabotai kvalitātei Kalaw ierodamies krietni ātrāk ka biju domājis. Laikrādis vēl pat nerāda 20:00, kad esam klāt. Turpat pieturam ķīniešu restorānā un paēdam vakariņas. Robins mums ir sarunājis šeit viesnīcu par 33$ par numuru. Viesnīca nekas sevišķs, bet viss nepieciešamais istabā ir. Par cik jau atkal esam uzbraukuši augšā kalnos, tad nekāds airkondišens šeit nav nepieciešams. Naktī gulējām ar papildus segām, bija pavēss.
Vēl nedaudz paniekojamies ar vietējo rumu un alu atzīmējot Melnās Princeses vārda dienu un laiks pa gultām. Kā jau pienākas uz paģirām, tad nākamajā dienā ir paredzēts pārgājiens uz vietējiem ciematiem un jārāpjas būs uz kalna virsotni. Hehehē... Tad arī noteikti pieminēsim šī vakara rumu un alu. 
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Svētdiena, 27.04.2014, 17:38 | Ziņojums # 17 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Pārgājiens
Pavadonis pārgājienam mums jau ir sarunāts iepriekšējā vakarā. Tas maksā 10000 čātu no cilvēka. Cenā ir iekļautas arī pusdienas kalna galā. Tāpat kā iepriekšējā reizē, pavadoņi ir divi. Mostamies agri un ar nelielu paģiru sajūtu dodamies brokastīs. Ar gariem zobiem tiek uzēstas jau tradicionālās olas un ar nelielām galvassāpēm varam doties savā moku ceļā. Katrs paņemam pa 1,5 l dzeramā ūdens līdzi. Tas, ka nebūs viegli es zinu, bet toties pēc tam pašsajūta būs lieliska. 
Izstiepušies pagarā ķēdītē dodamies apciemot kolorītos vietējos ciemus un iekarot kalna virsotni.
Atšķirībā no pagājušās reizes vēl viss nav tik izkaltis un pelēks. Mūsu pavadonis ir sava aroda meistars. Interesanti un aizraujoši tiek stāstīts par apkārtējo floru un faunu, vietējo iedzīvotāju paražām. Tā nekur pārāk nesteidzoties esam nonākuši līdz pirmajam vietējam ciematam.
Ciematā praktiski nekas nav mainījies. Liekas, ka pāris dienas atpakaļ šeit jau biju. Interesanta ir birmiešu tautību un valodu daudzveidība. Mūsu pavadonis nesaprot valodu, kurā runā šajā ciematā. Liekas ļoti interesanti, ka paejot pāris kilometru prom no savām mājām tu vairs nevari komunicēt.
Cauri šim ciematam parasti tiek vesti ārzemju ceļotāji, kuri vēlas doties pārgājienā. Ir arī garāks pārgājiens ar nakšņošanu pie vietējiem kalnu ciematā. Tālāk jau došanās ar kājām uz Inles ezeru. Ciemata sākumā mūs jau sagaida bērnu bariņi. Esam tam jau gatavi, līdzi ir paciņas ar ledenēm un citām mantām. Vislielāko interesi viņos izraisīja līdzi paņemtie baloni. Varēja piepūst un pēc tam atkal izlaist gaisu, rotaļas uz nebēdu.
Ciematā ir parādījušās arī vietējās andelmanes, kuras tūristiem piedāvā vietējos rokdarbus un citus niekus.
Ciematā tiek apmeklēta arī vietējā skola. Te mācās bērni no 1 līdz 4 klasei. Visi vienā telpā. Skolotāja uz visiem bērniem ir tikai viena. Tieši tajā brīdī skolā bija eksāmenu laiks. Klasē durvis ir vaļā un katrs kurš vēlas var mierīgi doties klasē iekšā, apsēsties skolas solā un par piemiņu uztaisīt kādu bildi. Kad ierodamies klasē visi bērni pieceļas kājās un sasveicinās ar mums. Mēs arī nenākam ar plikām rokām. Līdzi ir zīmuļi, pildspalvas, krāsainie krītiņi, flomāsteri un skolas burtnīcas. Skolotājai uz galda atrodas arī ziedojumu kastīte. Iemetam tur arī savus čātus. Pēc šādas labdarības ir jāpierakstās burtnīcā, kur jāatzīmē no kurienes esam un cik liela nauda ir ziedota. Laikam atskaitei...
Tāda izskatās skola no ārpuses:
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Svētdiena, 27.04.2014, 18:17 | Ziņojums # 18 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Un tā skola izskatās no iekšpuses:
Kā redzam, tad viss pa vienkāršo, nekā lieka. Tikai pats nepieciešamākais. Vietas arī nav daudz, viss kompakti. Bet neviens nečīkst un neraud, ka nav tas vai šis. Priecīgi, ka ir iespēja iemācīties lasīt un rakstīt, un iegūt vēl kādas pamat zināšanas.
Ciemats ir apmeklēts, esam nedaudz ievilkuši elpu un varam kāpt tālāk kalnā. Ciemats atrodas aptuveni pusceļā līdz kalna virsotnei. Kāpiens uz augšu ir ļoti smags. Liek just vakardienas svinībās izdzertais rums un alus. Pa ceļam ir parādījušās jaunas neredzētas ainavas. Netālu no kalna virsotnes kāda vāciete ir sastādījusi mandarīnu plantācijas. Plantācija vienkārši milzīga. Kā sākas kalna galā, tā beidzas tikai ielejā. Mandarīn koki pilni ar kārdinošiem augļiem. Nevaram noturēties un noplūcam pāris mandarīnus izgaršošanai. Mandarīni jau lieli un zeltaini, bet vēl nav pilnībā gatavi. Skābeni, bet mums tas ir tieši tas kas nepieciešams... ļoti atsvaidzinoši.
Pēc nelielas pīppauzes mandarīn koku paēnā dodamies tālāk. Nu jau var redzēt mūsu galamērķi. Bet iet paliek aizvien grūtāk un grūtāk, ūdens arī jau ir beidzies. Mierina tikai tas, ka sasniedzot kalna galu būs iespēja tikt pie pusdienām un vēsa "Myanmar beer".
Un tad jau arī kalna gals ir sasniegts. Varam atsēsties vietējā restorāna cietajos solos ap galdiem. Dotajā momentā tie liekas kā vismīkstākie un visērtākie klubkrēsli. Nogurums ir pamatīgs. Kamēr tiek gatavotas mūsu pusdienas tiek pasūtīts vēss alus. Liekas, ka tik gards alus nav dzerts veselu mūžību.... hehehehe... ja neskaita iepriekšējo dienu. Varam arī nesteidzoties no kalna augšas vērot apkārtni.
Kad pirmās slāpes ir remdētas, parādās nākamā nepieciešamība. Pēc šādas jaukas un garas pastaigas svaigā gaisā rodas nevaldāma ēstgriba. Bet mūsu pusdienas vēl neviens nenes. Šeit nav mikroviļņu krāsns, kur fiksi var sasildīt jau pirms nedēļas pagatavotas pusdienas. Un tas ir ļoti labi. Te viss notiek kā labākos restorānos. Vispirms tiek iekurta krāsns, no virtuves var dzirdēt kā tiek kapāti salāti un tad tas viss tiek svaigi un naturāli pagatavots. Pēc kādām 30 minūtēm arī mūsu pusdienas ir gatavas un tiek pasniegtas mums uz galda.
Ēdienu izvēle nebija plaša, bet viss kas tika pasniegts garšoja ļoti labi. Porcijas bija lielas. Vai nu izsalkums, vai svaigais gaiss, vai nogurums, vai arī viss kopā deva šīs pozitīvās izjūtas. Apēsts praktiski tika viss. Un tad iestājās patīkamais nogurums, kad ir liela vēlme pagulēt pusdienas laiku. Nemaz negribas domāt par to, ka vēl tik pat tāls ceļš ir jāveic atpakaļ uz hoteli. Bet neko darīt, pēc pēcpusdienas atpūtas aptuveni 30 minūtes laiskošanās un savas sagurušās miesas motivēšanai atpakaļceļam, esam gatavi uzsākt savu gājienu atpakaļ uz hoteli.
Uz pavadoņa jautājumu, pa kādu ceļu atgriezīsimies hotelī, pa garāko vai īsāko? ... no visiem ceļotājiem tiek saņemta zibenīga atbilde - pa īsāko.... It kā jau no kalna kāpt lejā ir vieglāk, bet jāņem vērā mūsu nogurums un tas, ka ceļš kalnos neiet tikai uz leju. Ir posmi kuros vienalga nākas kāpt atkal kādā mazākā kalnā. Un tādu šo mazo kalniņu, kuriem nākas rāpties pāri ir pietiekami daudz. Tas viss nogurdina. 
Gandrīz ar tumsas iestāšanos un pārguruši, bet ar lielu prieku, ka esam to paveikuši sasniedzam savu hoteli. Tas viss bija lieliski. Bija iespēja apmeklēt vietējo kalnu ciematu un pavērot vietējo iedzīvotāju reālo dzīvi. Ne arvienu travel kompāniju tādas ekstras nekad nebūs. Labākajā gadījumā tiksiet aizvesti uz kādu vietējo "Potjomkina"sādžu, kur pa dienu sanāk apkārtējo ciematu iedzīvotāji un uzvelk nacionālos apģērbus, demonstrē dažādus rokdarbus un amatus, par fotografēšanu pieprasa tipu. Vakarā mierīgi uzvelk t-kreklus un džinsus un dodas uz savām mājām atpūsties un gatavoties kārtējam rīta darbam.  Tādas mākslīgās sādžas ļoti daudz ir savairojušās Taizemē. Bet šeit viss ir naturāli, tā viņi arī reāli dzīvo. Lielisks bija arī pats pārgājiens. Bija grūti, gadi iet un neviens no mums jaunāks nepaliek. Ar katru gadu paliek grūtāk. Bet bija patiess prieks un lepnums, ka mēs to varējām. Kārtējā, gribasspēka mazā uzvara pār miesu. Fiziskā ziņā šī bija grūtākā diena šī ceļojuma laikā. Bet pilnīgi noteikti tā bija to vērta. 
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Svētdiena, 27.04.2014, 19:49 | Ziņojums # 19 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Šovakar mums vēl ir jānomaina hotelis. Mūsu hotelim brīvas 4 istabas bija tikai iepriekšējo nakti. Uz šo nakti istabas jau bija rezervētas. Robins jau ir vienojies ar citu hoteli. Ātri savācam savas mantiņas un tiekam aizvizināti uz jauno hoteli. Tālu nebija jābrauc. Jaunais hotelis praktiski ne ar ko neatšķiras no iepriekšējā. Cena par istabu 35$ ar iekļautām brokastīm.
Vakarā vēl aizejam uz vietējo krogu paēst vakariņas un pie izlejamā "Myanmar beer" kausa dalīties ar šodienas iespaidiem. Krogā tikai vietējie un tikai vīrieši. Dzer vietējo rumu un alu. Forši. Mēs arī daudz neatpaliekam, darām to pašu. :booze
Pēc sātīgām vakariņām ar aliņu un šodienas pārgājiena vēl atrodam tik daudz spēka kā hoteļa istabā pieņemt dušu un tad jau gultiņā iekšā. Rīt mūs gaida jauni iespaidi un piedzīvojumi. Aizmiegam praktiski momentā.
Taunggyi – Kakku
Šorīt ir iespēja pagulēt ilgāk un pēc smagās vakardienas tas ir ļoti labi. No rīta pa hoteļa balkonu varam vērot budistu mūku ik rīta apgaitu pa apkārtējo teritoriju. Nepieciešams ievākt ziedojumus. Vispirms pats jaunākais no mūkiem skrien pa priekšu ar zvanu, brīdinot iedzīvotājus, ka laiks meklēt ēdamo vai naudu, ko ziedot mūkiem. Pēc neliela brīža parādās mūku kolona ar ziedojuma traukiem rokās. Netiek aizmirsta neviena māja. Kad laupījums ir ievākts var doties uz klosteri un nodarboties ar garīgām lietām...
Kalaw vienu dienu nedēļā ir lielā tirgus diena, kad uz rajona centru sabrauc apkārtējie zemnieki un tirgo izaudzēto. Tādu atrakciju garām laist nevēlējāmies. Par cik šodien nekur pārāk jāsteidzas nav, tad šīsdienas pirmais apskates objekts bija tieši tirgus. Par cik atrodamies samērā augstu kalnos, tad tirgū tiek pārdoti daudz produkti kādi ir Latvijā. Kāposti, ziedkāposti, salāti, baltie redīsi, tomāti un gurķi. Liela daļa no izaudzētā nāk no Inles ezera. Viss bez nitrātiem, pesticīdiem. Lūk kur ir patiesā eko pārtika, viss par kapeikām. Protams, ka ir arī pārstāvēta silto zemju produkcija, kā avakado, banāni, ananāsi un zemenes. Kā vienmēr interesanti ir pavērot svaigu olu, gaļas un zivju tirdzniecību. Viss saulē, nav nekādu ledusskapju.... ideāli. 
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Pirmdiena, 28.04.2014, 13:44 | Ziņojums # 20 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Kad tirgus izstaigāts uzsākam braucienu uz Taunggyi. Tas nav tālu. Tuvojoties pilsētai tiekam pievesti pie amatnieku darbnīcas. Šajā darbnīcā amatnieki pastāsta un praktiski parāda kādā veidā tiek iegūts papīrs no lotusa stiebriem. Bet tas ir tikai sākums. Tālāk tiek parādīts, kā šis papīrs tiek izmantots. Mūsu acu priekšā veikls amatnieks milzīgā ātrumā parāda kādā veidā tiek izgatavoti Āzijas tradicionālie lietussargi. Papīrs tiek pārvilkts pāri lietussargam, izkrāsots un nolakots. Viss... lietussargs gatavs lietošanai. Nu skaisti jau ir tie lietussargi....
Vēl no papīra tiek gatavoti citi suvenīri, kā piemēram piekaramās lampas, piezīmju blociņi un apsveikumu kartiņas. Visus šos suvenīrus šeit var aptaustīt un nopirkt kā jaukus prezentus radiem un draugiem.
Apskatījuši esam un varam doties tālāk. Pirms pašas Taunggyi mūs gaida kārtējais pārsteigums. Kārtējie vācieši ir uzsākuši šeit savu biznesu. Milzīgā platībā ir sastādīti vīnogulāji. Turpat uzcelts moderns vīna brūzis. Var droši apgalvot, ka nu Birmai ir sava vīna industrija. Iepriekšējā braucienā sameklēt šeit vīnu bija lielas problēmas. Tagad vietējo vīnu praktiski var nopirkt jebkurā vietā. Pat gadījās dzert izlejamo no muciņas.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Pirmdiena, 28.04.2014, 14:06 | Ziņojums # 21 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Kā jau pieņemts rietumu vīnu darītavās arī šeit ir iespējams mājīgā atmosfērā izbaudīt vīnu degustāciju. Šis prieks maksā tīro sīkumu - 2500 čātu. Cenā ietilpst arī ekskursija pa vīna rūpnīcu un vīna degustācija. Kā jau pie vāciešiem viss ir perfektā kārtībā.
Kā lielu plusu vēl varu atzīmēt, ka šeit var nopirkt arī perfektu dabīgo melno kafiju. Birmā un pārsvarā visās Āzijas valstīs tā ir liela problēma. Viņi dod priekšroku visādām jiftēm un šķīstenēm, piemēram 3 vienā  Protams, ka šo iespēju izmantojam un pasūtām arī katrs pa tasei melnas kafijas. Nodegustējuši vīnu un padzēruši kafiju varam doties tālāk.
Mūsu ceļojuma plānos tiek ieviestas nelielas izmaiņas. Uz Inles ezeru brauksim pēc tam, vispirms apmeklēsim Kakku. Šī vieta atrodas šanu tautības kontrolētajās teritorijās. Daudzās vietās var redzēt plīvojam Šanu valsts karogu. Šī vieta atrodas teritorijās, kurās ārzemniekiem ir nepieciešama atļauja tās apmeklēt. Tas saistīts ar to, šīs teritorijas centrā vara pilnībā nekontrolē. Laiku pa laikam šeit situācija saasinās, nereti nonākot līdz bruņotām sadursmēm. Uz konflikta laiku permitus neizsniedz un ārzemniekiem nav ļauts šīs vietas apmeklēt. Permitus izsniedz Taunggyi tūrisma ofisā par to iekasējot naudu un komplekt$ā obligāti līdzi vietējais gids. Viss noformēšanas process aizņēma 10 minūtes. Uz visiem tas prieks maksāja 32$. Pluss nācās samaksāt 10$ no cilvēka "brīvprātīgo ziedojumu". Kopā no visiem par šo pasākumu nācās samaksāt 114$. Par gidu trāpās sieviete nedaudz virs 30 gadiem, ģērbusies tradicionālajās vietējo drēbēs un ar dvieli ap galvu. Permiti saņemti, gids busiņā, mēs arī.... esam gatavi braukt uz Kakku.
Pirmā pietura ir vietējā ciemā, kur ar kājām izejam cauri visam ciematam mūsu gides pavadībā. Jau zinu no iepriekšējās reizes, ka šajā ciematā suņu nav. Kā uzskata vietējie iedzīvotāji, tad jebkurš viesis ir liela laime. Savukārt suņi atbaida viesus un tas nav labi. Kopš iepriekšējās reizes ciematā parādījušās jaunas mūra mājas. Tas nozīmē, ka dzīve iet uz augšu. Protams, ka ir saglabājušās arī tradicionālās būdeles. Vienā no tādām arī nolemjam paviesoties.
Nekādu mēbeļu mājā praktiski nav. Bildē mēs atrodamies guļamistabā. Kad visi sagājām mājā, tad bija bail vai tik māja nesabruks no mūsu svara. Ir vēl virtuves telpa, kurā istabas vidū uz grīdas atrodas pavards. Tas arī viss. Spartiski dzīves apstākļi.
Ciematu izstaigājuši un varam doties tālāk uz slavenajām Kakku Pagodām. Kad ierodamies pie Kakku Pagodām ir jau pēcpusdiena. Nu kā ar tukšiem vēderiem var doties skatīties šos svētumus?! Pirms tam ir nepieciešams kārtīgi paēst. Turpat pretim pagodām ir uzbliezts milzīgs restorāns. Tur arī ieturēsim savas pusdienas. Vispārējam priekšstatam izlikšu ēdienkartes bildes. Zināsim, kāda izvēle un kādas cenas ir šajā restorānā.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Pirmdiena, 28.04.2014, 16:11 | Ziņojums # 22 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| 
Šis noteikti nav lētākais restorāns Birmā. Alus pudeles cena 3000 čātu. Ēdienu izvēle arī nav nekāda dižā. Bet jāatceras, ka tieši šajā vietā tas ir monopols. Vienīgais restorāns, kas domāts baltajiem un papildus tādā ekskluzīvā vietā. Normāli citās vietās varat atrast krietni lētākus variantus kur paēst. Ja ēdīsiet tajās vietās, kurās ēd vietējie, tās vispār būs kapeikas. Bet neskatoties uz visu, savus kuņģus piestūmām pamatīgi. Nu ar pilniem punčiem varam doties vērot Kakku Pagodas.
Kakku Pagodas atrodas 46 km uz dienvidiem no Šhanu valsts galvaspilsētas Taunggyi. Šajā vietā atrodas vairāk nekā 2000 stupas, kuras izvietotas tikai 1 kvadrātkilometra platībā. Visu šo skaistumu ieskauj kalni un koki. Visu to redzot ir jāatdzīst, ka skati tiešām ir iespaidīgi. Vēl pavisam nesen šī teritorija, kuru apdzīvo Pa-O ciltis, bija slēgta apmeklētājiem. Atbilstoši leģendai cilts nosaukums ir cēlies no plīstošas olas skaņas. Nu jau uz šejieni tūristi tiek vesti lielajos tūristu autobusos. Vairs nav tās nevainības sajūtas šai vietai. Bet tāpat ir labi, pagaidām labi.... bet vai uz ilgu laiku... 
Skaties uz kuru pusi vēlies, visur viens un tas pats. Un nemitīga zvaniņu zvanīšana pie mazākās vēja plūsmas. Vienas vienīgas stūpiņas. Var redzēt, ka liela daļa stūpu ir restaurētas. Pie katras tādas restaurētas stūpiņas piestiprināta plāksnīte, kas devis naudu restaurācijai. Plāksnītē cilvēka vārds un no kuras valsts. Visvairāk plāksnītes bija no Singapūras, bet daudz bija arī no Taizemes, Japānas, Korejas un Malaizijas.
Aizstaigājam arī līdz man jau pazīstamajam "laimes sivēnam". Kā stāsta leģenda, tad tieši šajā vietā ruksis izraka dārgumu glabātavu padarot ciemu bagātu. Tas arī ir sākums Kakku Pagodām, kad katrs ciemata iedzīvotājs pateicībā par izraktajiem dārgumiem sāka celt štūpu šajā vietā. Lai laime būtu arī citiem, tad pa cūku ir jāmet ar naudas banknotēm, pa speciāli atstātiem caurumiem kastā. Ja ar naudas banknoti trāpi pa cūku ir ļoti labi, bet ja naudas banknote paliks uz cūkas muguras būs kārtīga "cūkas laime". Nauda pietiks visai dzīvei un turpmākiem ceļojumiem uz Āziju arī. Tik liela laime mums nesanāk, bet pa cūku trāpām gan. Būs mazā laime.... Paldies arī par to.
Tā staigājot starp šīm daudzajām stūpām nemanāmi pienāk vakars. Laiks posties uz Inles ezera pusi. Vēl nav skaidrs par mūsu hoteli. Robins izmisīgi zvana uz visām viesnīcām. Visas pilnas un brīvu vietu nav. Precīzāk sakot nav 4 istabas vienā viesnīcā. Finālā tiek sameklēta viesnīca, kurā ir iespējams mūs visus izmitināt. Varam doties ceļā.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Trešdiena, 30.04.2014, 21:41 | Ziņojums # 23 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Inles ezers
Jau ar tumsu nokļūstam līdz Inles ezeram. Robina sarunātā viesnīca saucas "Gold Star Hotel". Te mums jāpaliek 2 naktis. Cena par istabu 45$.
Atcerējos, ka iepriekšējā reizē šo hoteli apskatījām kā potenciālās naktsmītnes. Tajā laikā cilvēku šeit bija ļoti maz, hotelis bija praktiski tukšs. Kad ieveda mūs vienā no istabām, tad iespaids bija, ka šeit cilvēki nav dzīvojuši un nav vēdināts veselu mūžību. Aizmukām no šī hoteļa. Hehehehē Bet tagad, viss bija savādāk. Vai nu nomainījies īpašnieks, vai cilvēku pieplūdums dara savu. Hotelim parādās brīvi naudas līdzekļi, kurus var investēt hoteļa attīstībā. Var teikt, ka tas ir pavisam cits hotelis.
Plašāka informācija par hoteli pa šo linku: http://www.melnais.com/forum/58-473-1
Vakarā vēl aizejam uzēst vakariņas pie vietējā ķīnieša. Super apkalpošana un ēdienu kvalitāte. Ēdienu izvēle vienkārši milzīga. Pats ķīnietis brīvi runā ķīniski, birmiski, angliski, vāciski, franciski un sakarā ar krievvalodīgo tūristu parādīšanos šajā vietā sāk jau kaut ko runāt arī krievu mēlē.  Porcijas lielas, garšīgas un tiek pasniegtas jauki izdaiļotas.
Pēc vakariņām programma pēc brīvas izvēles. Kas patusēt un palietot vietējo rumu, kas uz masāžu, kas pa gultām un gulēt. Rīt agri jāceļas. Piestātnē mums jau ir jābūt 7:30, bet vēl jāpaspēj paēst brokastis.
Nākamajā rītā ceļamies pirms 7:00 un veicīgi brokastīs. Pieliekam pilnas māgas, galu galā visa diena jāvizinās apkārt pa svaigu gaisu. Neliels gājiens ar kājām un esam pie laivu piestātnes. Ir jauna laivu izmantošanas kārtība. Ārzemnieki nedrīkst būt vairāk par 5 cilvēkiem laivā. Vietējie cik vēlas....  Mums jāņem 2 laivas. Maksa par laivu 18$.
Nekas jauns nav jāizdomā, viss ir palicis pa vecam, tādēļ citāts no mans iepriekšējās atskaites par Birmu:
Quote Ezers stiepjas no dienvidiem uz ziemeļiem 22 km garumā un 10 km platumā. Inles ezeru un apkārtni apdzīvo intha etniskā grupa. Uz ezera atrodas 17 ciematu, ēkas ir būvētas uz pāļiem. Pavisam ezeru apdzīvo apmēram 70000 cilvēku. Cilvēki dzimst, dzīvo, strādā un mirst uz ezera. Galvenais ienākumu avots ir zvejniecība, dārzeņu, puķu audzēšana un daudz un dažādu darbnīcu esamība. Darbnīcās tiek apstrādāts sudrabs, tiek ražots papīrs, austi audumi, kalti instrumenti un tīti cigāri. Pateicoties tūrismam šīs darbnīcas strādā ar pilnu jaudu. Var redzēt šejieniešu augsto dzīves līmeni, salīdzinot ar citiem Birmas rajoniem. Visu nepieciešamo savai dzīvei viņiem sniedz ezers. Šādu dzīvesveidu nekur citur man nav nācies novērot.
Kāpjam laivās iekšā un dienas brauciens ar laivu pa Inles ezeru var sākties. Brauksim lūkot vietējo Venēciju ar vietējām gondolām, mājām un ielu nosaukumiem. Ar mums kopā vienā laivā ir Robins. Kad uzsākam braucienu Robins ir sagatavojis vairākus maizes kukuļus. Pirmajā brīdī domāju zivtiņu barošanai...  nekā, šeit ir parādījusies jauna atrakcija. Gandrīz jūties kā pie Baltijas jūras. Braucošās laivas pavada lidojošu kaiju bari. Saritini maizīti bumbiņā un svied augšā. Interesanti paskatīties, kā kaijas maizes bumbiņu lidojumā noķer... dažreiz arī nenoķer. Tas kā paveicas.
Neilgs brauciena pa kanālu un esam sasnieguši Inles ezeru. Kaijas mūs atstāj mierā, dodas atpakaļ terorizēt nākamās laivas. Ir agrs rīts un ir pavēsi, bet par to ir padomāts. Katrā laivā ir pledi ar kuriem var sasegties. Tas ir labi izdomāts. Turpat jau gandrīz pašā sākumā redzam vietējos zvejniekus. Šajā vietā ir izplatīti divi zvejošanas paņēmieni. Vai ar tīklu, kuru ar maziem atsvariem pa stūriem iemet no laivas. Vai arī ar gariem murdiem. Skati diezgan aizraujoši. Pievērsiet uzmanību bildē, kādā veidā ar kāju tiek airēts. Tādu airēšanas paņēmienu esmu redzējis tikai šeit.
Te zvejniecība izmantojot murdu:
Te izmantojot tīklu:
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Ceturtdiena, 01.05.2014, 15:53 | Ziņojums # 24 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Bez zvejošanas ir arī citi laivas izmantošanas veidi. Piemēram šeit no ezera gultnes tiek smeltas dūņas. No šīm dūņām vēlāk tiks būvētas dobes uz ūdens. Dobēs tiks stādīti tomāti, gurķi, zemenes, puķes un viss kas nepieciešams. Lai dobes neaizpeldētu tās tiek caurdurtas ar gariem mietiem. Tāpat visa ravēšana un novākšana notiek braucot ar laivām pa ūdeni.
Tā tiek stādīti jaunie potenciālie dārzeņi:
Un vēlāk jau gaidīta topošā raža. Ideāla vieta labas ražas iegūšanai. Atšķirībā no citiem Birmas rajoniem, kuri lielā mērā ir atkarīgi no sausās un lietus sezonas, tad šeit ūdens vienmēr ir pietiekošā daudzumā. Pat sausajā laikā nekas nav papildus jālaista. Augi paņem nepieciešamo ūdens daudzumu no dobes, kura iemērkta ezerā. Par lauksaimniecību būtu gana, laiks doties apskatīt vietējās Venēcijas ciemus, ielas, padongu garkaklu sievietes un amatnieku darbnīcas...
Pēc neilga laika ierullējam vietējā ciematā uz ūdens.
Ciematā izmaiņas tādas, ka parādījušās virkne jaunu un skaistu māju, lieli un plaši restorāni uz ūdens, bet galvenos vilcienos viss ir pa vecam... hehehehe... Te būs praktiski vizuāls apliecinājums tam. Pa šo linku: http://melnais.ucoz.lv/_fr/0/s3723985.jpg
jūs varat apskatīties bildi, kura ir ielikta manā iepriekšējā atskaitē par Birmu.
Un tas ir tagad...
Salīdziniet abas bildes. Padongu sieviete ar savām meitām ir kā iebalzamējušās. Tieši tādas pašas kā iepriekšējā bildē. Es tikai tāds vecāks palicis.  Krēsli pie sienas un tie uz kuriem mēs sēžam ir tie paši. Šajā vietā viss ir stabili. Nez cik viņām dienā japiķo pa šo vietu. Fotogrāfēties gribētāju šeit ir daudz, piķis ienāk labs.... 
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Ceturtdiena, 01.05.2014, 21:26 | Ziņojums # 25 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Kā nākamā ir sudraba amatnieku darbnīca. Visa šī darbnīca pieder vienai ģimenei. Un meistara arods un iemaņas tiekot nodoti no paaudzes paaudzē. Šeit arī nekas nav mainījies. Viss kā iepriekšējā reizē.
Te mēs redzam sudraba atdalīšanu no iežiem. Ieži tiek vākti turpat netālu kalnos. Satur tīri daudz sudraba, vismaz tajos gabalos, kurus mums demonstrēja.
Te jau gatavs materiāls tālākai apstrādei:
Tālāk jau darbs amatniekiem, kuri pārvērtīs šo materiālu dažādos jaukos grabulīšos, nieciņos, auskaros, gredzenos un citās jaukās mantās. Dažās mantās tiks pat ievietoti spīdīgi akmentiņi. Nu tie akmentiņi, kuri ir labākie sieviešu draugi. Tad meitenēm actiņas sāk spīdēt spožāk un sirsniņa pukstēt straujāk. Melnā Princese nav izņēmums. Man jau arī šīs sudraba lietas patīk (tās lietas, kuras ir bez tiem akmeņiem). Tiek dota iespēja Melnajai Princesei izvēlēties piemiņas gredzenu no šīs vietas. Mēs tā parasti darām visās vietās, kurās ir pieejami oriģināli sudraba gredzeni. Kad gredzens ir izvēlēts, tiek nosaukta gredzena cena 45$. Hehehehē... Es jau šādam pavērsienam biju gatavs, sākas kaulēšanās procedūra. Finālā šis oriģinālais, ar rokām gatavotais gredzentiņš man izmaksā 22$.
Tāda izskatās gatavās produkcijas tirgotava:
Kā varam vērot bildes kreisajā apakšējā stūrī, tad varam izreiķināties arī ar VISA un MASTERCARD .... tas ir plats solis progresa virzienā... 
Kā nākamā ir audumu darbnīca, kurā audumu iegūst no lotusa stiebriem. Rāda mums, ka lotusa stiebri tiekot ņemti tepat aiz loga.... hehehe... nu pārāk maza tā plantācija, bet nu priekšstats par to no kā un kādā veidā tiek pie dzijas mums ir, praktiski tādā pašā veidā kā mūsu vecmāmiņas ar vērpjamo ratiņu.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Piektdiena, 02.05.2014, 13:19 | Ziņojums # 26 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Tālāk jau tiekam vedināti skatīt kā dzija tiek krāsota. Krāsvielas ir visādas, gan dabīgās, gan ķīmiskās. Šajā amatnieku darbnīcā audumu auž ne tikai no lotusa stiebriem, bet arī no dabīgā zīda. Tiekam vedināti tālāk pie stellēm, kur darbi praktiski nenotiek. Pa visu telpu viena strādniece slinki kustina stelles. Atstāta, lai tūristiem var parādīt, kā tas notika agrāk. Acīmredzot ražošana ir pārnesta uz citu vietu un darbā tiek izmantotas mašīnas. Roku darbs šeit vairs nav populārs. Nav tas ražīgums.
Tālāk ar lielu skubu tiekam vedināti uz amatniecības veikalu. Liela tirdzniecības zāle pilna ar audumiem un dažādiem lakatiem un jau gatavām pašūtām drēbēm. Bet nu cenas ir vienkārši graujošas. It sevišķi tas attiecas uz audumiem no lotusa stiebra. Nu kārtīgas tūristu cenas... Ir pilnīgi skaidrs, ka šeit es neko nepirkšu. Kaut gan vācu un franču tūristi iepērkas tīri naski. Kādēļ gan neuzpūst cenas.... ja ir aitas.... būs arī cirpēji... 
Kamēr mūsu kompānija vēl klīst pa veikalu mēs ar Melno Princesi piesēžam pie galda un baudām bezmaksas tēju, šis serviss ir pie katras amatnieku darbnīcas.
Tālākais ceļš ved mūs uz man sirdij tuvāku amatnieku darbnīcu. konkrēti tā ir kārtīga smēde ar visiem kalējiem. Turklāt tā ir reāla smēde, nevis kā audēju kantoris.
Varam vērot kā praktiski tiek sagatavoti saimniecībā ļoti noderīgas lietas, kā šķēres, naži, cirvji, kapļi, mačetes un daudzas citas lietas. Materiāla kvalitāte izcila. Par piemiņu nopirku sev palielu virtuves nazi ar visu asins notecēšanas gropi un uzrakstiem uz asmens vietējā valodā.... Jādomā šis nazis kalpos ilgu laiku, varēšu trīt ar galodiņas palīdzību...
Nu un pēdējā no amatnieku darbnīcām ir vietējo cigāru fabrīķis. Nu tāds krietni maziņš. pagājušo reizi bijām tādā kārtīgā cigāru fabrikā, kur vienlaicīgi tina cigārus aptuveni 20 meitenes. Šajā darbnīcā tikai 2 meitenes un paša saimniece strādā.
Sīki un smalki tiek parādīts cigāru tīšanas proces. No A līdz Z. Pēc pasūtījuma var uztīt cigārus ar dažādām garšām: medus, parastās, tamaring, brūnā cukura, rīsu vīna un banānu garšām. Cenas nu nepavisam nav priekš ceļotājiem... tikai priekš tūristiem. Kaut kādu minimumu paņemam testam. Pat meitenes notestēja cigārus uz vietas un atzina par labiem esam.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Piektdiena, 02.05.2014, 13:51 | Ziņojums # 27 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| "Miera pīpe" tiek laista uz rinķi.
Vēl par demokratizācijas procesiem. Daudzās privātās amatnieku darbnīcās, veikalos, frizētavās vai kafejnīcās var redzēt, ka īpašnieki ir izlikuši Birmas neatkarības tēva Aung Sana un viņa meitas Aung Sana Su Či fotogrāfijas. Atgādināšu, ka Aung Sana Su Či atrodas opozīcijā militārai huntai un vairāk kā 15 gadus pavadījusi mājas arestā. Nobela Miera prēmijas laureāte 1991.gadā. Šajā brīdī atbrīvota no mājas aresta. Viņas tēva un viņas autoritāte Birmā ir ļoti augsta un tas, ka var brīvi izlikt viņas fotogrāfijas ir kārtējais progress demokrātijas virzienā. Pirms 5 gadiem par to varēja tikai sapņot.
Praktiskās lietas kā veikali , restorāni un amatnieku darbnīcas ir apskatītas un laiks ķerties pie garīgām lietām. Turpinājumā tika apmeklētas trīs pagodas. Kā pirmā no pagodām ir jāmin Phaung Daw Oo Pagoda. Tā visvairāk pielūgtā un viena no ievērojamākām svētvietām Šanu valstī.
Šī pagoda ir ievērojama ar to, ka šeit atrodas 5 Budas statujas, kuras tiek pielūgtas un aplīmētas ar zeltu. Zelts ir uzklāts tik biezā slānī, ka nevar saprast statuju oriģinālās formas. Dotajā brīdī ir redzami tikai 5 lieli zelta kluči. Pie šīm statujām drīkst pieiet un aptaustīt tikai vīrieši. Sievietes var to visu vērot tikai no tāluma vai gar sienām izvietotos TV ekrānos.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Sestdiena, 03.05.2014, 19:12 | Ziņojums # 28 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Turpat var arī nopirkt zelta līmējamās plāksnītes un tās uzlīmēt uz šīm statujām vai uz kādas citas vietas. Ar šīm zelta plāksnītēm šeit notiek ļoti aktīva tirdzniecība. Dažu brīdi pat jāstāv rindā, lai varētu nopirkt zelta plāksnīti.
Pašas telpas samērā plašas un dekorētas ar smalkiem kokgriezumiem un viss zeltā. Pie sienām gleznas, kuras stāsta par šīs pagodas vēsturi. Kā jau svētvietās pieņemts šeit atrodas milzīgas, caurspīdīgas ziedojumu lādes. Cik šādā lādē sakrājas nauda ir grūti paredzēt, bet naudas summa pilnīgi noteikti nav no mazajām. Cik bieži tiek piepildītas šīs naudas lādes un cik bieži tiek tukšotas arī nav ne jausmas. Pieļauju, ka kaste pilnībā iztukšota netiek nekad. Kādu naudas daudzumu noteikti atstāj, lai cilvēki zina kas jādara, un kur nauda jāmet. 
Kā nākamā ir Shwe Indein Pagoda. Tā atrodas Indein ciematā ezera rietumu krastā. lai nokļūtu līdz šim ciematam ir jābrauc pa samērā šauru kanālu, ar daudziem pagriezieniem un līkumiem. Gar malām var vērot rīsu laukus un kā pēcpusdienā kanālā tiek peldināti vērši, kuri visu dienu ir strādājuši šajos rīsu laukos. Kanāls nav paredzēts tikai rīsu lauku apūdeņošanai, bet tā ir arī vieta kur peldas un spēlējas jaunie mūki, ciema meitenes mazgā veļu un mazgājas pašas.
Pēc aptuveni 10 minūšu brauciena tiekam izsēdināti krastā. Pagoda atrodas kalna galā un līdz viņai jāpaiet ar kājām neliels ceļa gabals. Jāiziet cauri ciematam un tad neliels celiņš vijās kalnā augšā līdz pašai pagodai.
Pagoda sākas ar milzīgi garu, no kolonām veidotu eju. Gar malām notiek aktīva andele ar vietējiem suvenīriem un rokdarbiem.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Sestdiena, 03.05.2014, 20:01 | Ziņojums # 29 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Pagoda celta 17.gadsimtā un apkārt šai pagodai atrodas daudzas mazas stūpas. Kaut arī daudzas no stūpām pavisam nesen ir restaurētas, vēl daudzas gaida savu restaurāciju un atrodas pus sabrukušā veidā. Ja ir vēlme veikt kādu labu darbu un atstāt savu vārdu nākamajām paaudzēm, laipni lūgti. Atjaunosiet stūpu - varēsiet pielikt klāt plāksnīti ar savu vārdu un kuru valsti pārstāviet. Būtu jauki izlasīt starp šīm daudzajām plāksnītēm arī Latvijas vārdu.
Te nu ir centrālā figūra šajā Shwe Indein Pagoda. Apzeltīta Budas statuja.
Jauka un klusa vieta. Tiem kam patīk klusums un ir vēlme pēc meditācijas, tad tā ir ideāla vieta.
Nu laiks doties uz pēdējo pagodu, kuru vēl varam šodien apskatīt. Nga Phe Kyaung Monastery ir lielākais un vecākais klosteris Inles ezerā. Tai ir skaista koka arhitektūra. Klosteris tika uzcelts uz pāļiem virs ezera 1850.gadā. Klosterī atrodas seni Budas attēli no Baganas, Šanu valsts, Tibetas un citām vietām. Otrs šī klostera nosaukums ir Jumping Cats Monastery. Jau klostera pirmsākumos klostera priekšnieks ir apmācījis kaķus lēkt caur stīpu, tais skaitā degošu stīpu. Kopš tā laika tā te ir tradīcija un viena no lielākām ekskursantu atrakcijām. Šie šovi notiek noteiktā laikā, pret ziedojumiem. Latvijas kaķu tantes šo apmeklējumu varētu pielīdzināt musulmaņu svētceļojumam uz Meku.
Klosteris tiešām liels un sens. Senatnes elpa jūtas uz katra soļa. Ir ļoti daudz Budu statuju, kuras ir ievietotas nu ļoti skaistās stūpiņās. Tās veidotas no koka ar ļoti smalkiem izgriezumiem, grebumiem un dažādiem ornamentiem. Grūti pat stādīties priekšā cik daudz laika bija nepieciešams. lai to visu izgatavotu. Darbs ļoti nopietns ielikts, ir patīkami to visu skatīt.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Sestdiena, 03.05.2014, 20:59 | Ziņojums # 30 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Par kaķu šovu runājot. Man par lielu laimi šovs bija tikko beidzies. Līdz nākamajam šovam bija jāgaida samērā ilgs laika sprīdis. Nenovērtējamo laiku šo kustoņu dēļ pilnīgi noteikti nebija nekādas vēlmes zaudēt, ir daudz labākas lietas, ko pa šo laiku var paveikt. Vienīgais apskatījos "cienījamo mākslinieku" ēdienu karti. Ja dzīvojat klosterī, tad pienākas arī klostera ēdiens. Vienkārši, pliki, novārīti rīsi vakariņās, brokastīs un pusdienās. Un neko, ēd ar lielu apetīti. Absolūti nav samaitāti, kā pie kaķu tantēm. Un tad jāklausās vaimanas. Mincītis neko neēd, dodu ceptu akniņu neēd, dodu krējumu neēd.... hehehe. Lai neēd, pēc pāris dienām, kad sagribēsies ēst, tad mierīgi ēdīs tos pašus vārītos rīsus.
Tā arī pagāja visa diena uz Inles ezera. Pēc redzētā un gūtajiem iespaidiem, to intensitātes, tā ir pati vērtīgākā diena visā šajā ceļojumā. Atpakaļ jau atgriežamies ar saulrietu. Laivinieks speciāli piestāj, lai varam sabildēt fantastiskos saulrietus.
Vēl tikai vakariņas un varam doties pa gultām. Šī lappuse ir pāršķirta, bija ļoti patīkami lasīt (tas par šīs dienas ceļojumu alegorijās ). Vairāk tādas literatūras. Rīt turpināsim savu ceļojumu, ceļš vedīs mūs uz Mandalaju. Šajā vietā būšu pirmo reizi, ceru iespaidi būs pozitīvi. To jau pavisam drīz noskaidrosim.
Mandalay
Rīts kā parasti. Ceļamies, brokastis un gatavi tālākiem varoņdarbiem. Robins ir pacenties un mūsu busu izberzis gan no iekšpuses, gan ārpuses. Viss spīd un laistās. Izčekojamies no hoteļa un uzsākam kustību Mandalay virzienā. Ceļa gabals nav pārāk liels. No šīs vietas līdz Mandalay ir aptuveni 220 km. Bet lielais pluss ir, ka mums ir savs privātais buss ar visu šoferi, varam apstāties jebkurā vietā. Un tādas vietas kuras ir vērts apskatīt pa ceļam ir daudz.
Kā pirmā no tādām vietām ir pavisam netālu no Inles ezera un saucas Shwe Yan Pyay Monastery. Klosteris ir vairāk kā 150 gadu vecs un būvēts no tīka koka, uz pāļiem. Ar skaistiem grebumiem un kokgriezumiem. Interesantas ir loga formas ovāla veidā. Klostera teritorijā drīkst atrasties tikai vīrieši.
Šis ir klosteris jaunajiem mūkiem. Te viņi iziet pirmās apmācības un tiek notestēti vai ir derīgi mūku dzīvei. Apmācības ietver ne tikai reliģiskās zinības, tiek mācīta arī lasītprasme un matemātika, ģeogrāfija un citi priekšmeti sākuma līmenī. Nabadzīgo bērnu vecāki labprāt savus bērnus sūta uz šejieni, jo tā ir iespēja iegūt bezmaksas izglītību.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
|
