|
Piezīmes par ceļojumu uz Laosu 16.02.2014. - 06.03.2014.
| |
| Ezze | Datums: Otrdiena, 02.09.2014, 12:32 | Ziņojums # 1 |
|
Seržants
Grupa: Lietotāji
Ieraksti: 30
Reputācija: 6
Statuss: Offline
| Garāks ceļojums plāna bija kādu pēdējos 3 gadus. 2014. gada sākumā sapratām, ka tam jānotiek drīz vai arī varam nekad nesaņemties (līdz pensijas vecumam nesaņemties). 2014. gada 4. janvārī, kad LV plosījās pelēks slapjdraņķis pieņēmām lēmumu un nopirkām biļetes - abiem par 1143 EUR RIX-BKK-RIX. izlidošanas datums 11. februāris un atgriešanās datums 17. aprīlis. Janvāris pagāja pārdomās, kā runāt ar darba devējiem. Janvāra beigās bija skaidrs, ka Ingum no darba jāiet prom, bet mana vadība bija ļoti saprotoša – tiku pie 9 nedēļu un trīs dienu atvaļinājuma (daļa protams bezmaksas :-D). Tātad, atgriežoties vienam no mums pat būs darbs! Plānā bija apceļot trīs valstis – Laosu, Kambodžu, Birmu (Mjanma) un nedaudz Taizemi, jo tur mēs atlidosim un no turienes atgriezīsimies LV. Taizemē un Vjetnamā esam bijuši iepriekš – tā kā bija aptuveni skaidrs uz kurieni braucam un kas mūs sagaida. Tā kā plānojām ceļot ar sabiedrisko transportu, motorolleru un motociklu bez iepriekš rezervētām vienīcām, nekādus koferus līdz neņēmām – uz abiem tikai divas mugursomas katra zem 10 kg. Galvenie informācijas avoti bija www.melnais.com un Lonely Planet ceļveži pdf. formātā.
Ceļojuma laikā mums bija darba dalīšana – es piefiksēju faktiski iztērēto budžetu, km., h., utm. Ingus bija atbildīgs par emociju dokumentēšanu.
Lietotie saīsinājumi un nesaprotamie vāri:
LP - Lonely Planet ceļveži
Ninne – saldināti gāzētie dzērieni dažādās krāsās, kurus ļoti iecienījis Ingus
Ļopene – lidmašīna
Autene – autoosta
Paika - ēdamais
7/11 – seven eleven kioski Taizemē – kā mūsu Narvesens
Rollers, mopītis, grapaks - motorollers
Manuāli – manuālā kārba motorolleram
AC – kondicionieris
Loyndry – veļas mazgāšanas pakalpojums
Baltie – tūristi, nevis ceļotāji, ar baltu ādas krāsu (sevi pieskaitām pie ceļotājiem ne tūristiem  ).
Budžets Laosā (16.02.2014. – 06.03.2014. diviem cilvēkiem):
Vīzas 62 $
Viesnīcas – 17 naktis; 188 $
Ēšana un alus; 364 $
Motorollera/ moča īre un degviela; 239 $
Transports - sabiedriskais transports un tuk tuki; 187 $
Pirkumi 43,2 $
Izklaides (ieejas maksas, ekskursijas, masāžas, frizēšanās) 149 $
Drēbju mazgāšana 16,3 $
rollera remonti - riepu maiņa 2,5 $
Kopējās izmaksas 1251 $
Ar motorolleri un motociklu kopā pa Laosu nobraucām 1343 km.
16.02.14. Chang Rai apkārtne un Chiang Khong un Xuay Xai (Laosa)
Braucam atpakaļ uz Chang Rai. Atdodu rolleri un dodos uz autoostu. Uzreiz lecam busā uz Chiang Khong (2 X 65B ) un braucam uz Laosas robežu. Pēc 2h brauciena nonākam galā - pirms pašas pilsētas autobusa šoferis mūs izsēdina un norāda uz zīmi – „Lao border”. Esam lepni pret Tuk Tukiem un ejam paši ar kājām, jo ir zīme, kas norāda, kur jāiet. Izrādās, ka nav nemaz tik tuvu. Ir ļoti karst un uz šosejas nav patīkami. Skuķis sāk niķoties, jo LP robežas šķērsošana šajā vietā bija aprakstīta savādāk. Apstājās vietējais un piedāvā aizvest, jo ejam pa lielceļa malu, kur neviens neiet. Nonākam galā ātri un pa velti, jo naudu vedējs neņem. LP ir izdots 2014. gadā, bet te jau viss ir mainījies. Nav pārceltuves, bet ir uzcelts tilts. Nedaudz jāsamaksā (2 x25  un ar busu pārved pār Mekongu. Otrā pusē Laosa. Jāsamaksā visa on arrival (2 X 30$ +2$ par vīzu noformēšanu brīvdienā) un nonākam nekurienē, kur uzreiz busiņš pa 100 B gatavs mūs vest. Nestīvējamies un braucam. Labi, ka esam tik gudri, jo jābrauc tālu un ar kājām nekur nevarētu aiziet. Izlaiž uz centrālās ielas. Ciematā Mekongas krastā – Xuay Xai. Pastaiga, našķītis un paliekam LP ieteiktajā vietā – Friendship Guest house. Viesnīca ok, bet matracis un segas drausmīgas.
Vairāk alus, jo šeit tas ir lētāks 10 000 Kip ( ~1,24$ bufetē). Gardas vakariņas un pastaiga. Uz laivu, kur visus ved ar tuk tukiem var aiziet kājām, to esam nočekojuši rītdienai. Ausu aizbāžņi un laicīgi mierā. Matracis ar bedri..
17.02.14. Xuay Xai - Pak Beng
Rīts 8:00, lai gan gulēts ir daudz, nevaram piecelties. Brokastīs sendviči un lao kafija. Ar kājām uz laivu ar nelieliem Skuķa niķiem, ko ēdīsim uz laivas, jābrauc 9h. Nopērkam biļets līdz Pak Beng (2 X 110 000 Kip ~14 $ katram). Brauksim tikai vienu dienu līdz Pak Beng. Lielākā daļa no tūristiem brauc visu maršrutu divas dienas līdz Luang Prabang. Sēžu pie galda piestātnē, vietējiem dikti interesē, ko es rakstu. Nopērku ūdeni un banānus, lai ir ko ēst pa ceļam. Uz kuģa var nopirkt, bet viss ir 2x dārgāks. Tādēļ apdomājos un nopērku maisu ar alu. Izbraucot, džeki baigi čakarējās. Mūsu teorija - vai nu vakar baigi ņemts, vai pirmo reizi brauc ar laivu, jo nemāk atiet no krasta pa straumei. Laiva liela, kopā esam kādi 200 cilvēki. Sēžam kā autobusā, jo nesen ir ielikti mīkstie beņķi (beņķi nav pieskrūvēti un brīvi kustās). Dažiem līdzi ir speciāli šim braucienam nopirkti spilveni, jo nesen esot bijuši koka beņķi (var redzēt kurš lasa LP ieteikumus – tam līdz spilventiņš), 9 h tā nosēdēt nav tik vienkārši.
Mekonga ir Laosas galvenā artērija. Satiksme liela, lai gan agrāk esot bijis daudz vairāk kuģu un laivu, jo nesen vēl nebija zemes ceļi. Skuķim uz laivas uzrodas draudzene no Vācijas, kura nemāk aizvērties. Skuķis negrib viņu aicināt pie mums ciemos.. Ēdam saldu, speķainu rīsu ripuli un dzeram alu. Saprotu, ka rīsu ir daudz, bet alus maz. Skuķa draudzene vārās bez apstājas, šoreiz karina virsū Francūzim, kurš ir pieklājīgs, bet jau izskatās noguris. Pa ceļam redzam vēl vienu tiltu, kuru būvē pāri Mekongai.
Galā esam ½h ātrāk – netipiski. Dodamies meklēt palikšanu. Atkal netipiski, jo paliekam pirmajā vietā, kas ir pa ceļam pa 300B (gan Xuay Xai, gan Pak Beng var norēķināties Taizemes valūtā - Bātos). Numuriņš glīts ar skatu caur žalūzijām (kuras atvērt nevar) uz Mekongu.
Kopumā vieta (Pak Beng) ir ar uzbāzīguma pieskaņu tikai pirmos 150 m, paejot bik tālāk nevienam no tevis neko nevajag. Pēc 200 m pa ciematu sākās salmu/ dēļu būdas un cilvēki dzīvo uz zemes, tik paklāj paklājiņu. Ir sajūta, ka esam citā zemē, nav tik daudz komercijas un šeit katrs vietējais pats sev gatavo ēst, nevis iet uz lētām ēstuvēm kā Taizemē. Ciemats ir viena iela, uz kuras notiek visa dzīve. Ir atrodami arī bankomāti – papildinām vietējās valūtas krājumus. Paceļam aliņš, un iestājās tumsa. Šeit mašīnas brauc pa pareizo pusi – tas ir patīkamāk.
Paēdam viesnīcā – cūciņa ar ingveru un kokosa pienu – ļoti gardi. Skuķim nūdeles un čikens ar kokosa pienu. Man viņas ēdiens negaršo, bet galvenais, ka pašai labs esam. Paņemam veģetāros spirngroļus, jo pasūta Skuķis. Ēdot pazūd elektrība, atnes mums svecīti, bet numuriņā ir strāva un darbojās WIFI. Apjāj mūs ar vakariņu rēķinu par 5000 Kip – rīt te neēdīsim.
Dušā kā vienmēr caurtece, kas dod remdenu ūdeni. Skuķis ieliek melnais.com atskaiti, ka robežpunkts TAI / LAO ir mainījies, lai zina arī citi cilvēki.
Ziņojums rediģēts Ezze - Otrdiena, 02.09.2014, 12:48 |
| |
| |
| Ezze | Datums: Otrdiena, 02.09.2014, 12:36 | Ziņojums # 2 |
|
Seržants
Grupa: Lietotāji
Ieraksti: 30
Reputācija: 6
Statuss: Offline
| 18.02.14. Pak Beng
Miegs ir reāli iznīcinošs, lai gan agri ejam gulēt, no rīta ir grūti piecelties. Sākam ar mazu pastaigu un brokastošanu. Skuķis paņem amerikāņu brokastis – bagete, divas jēlas olas, džems, kafija un pulvera apelsīnu sula. Man rīsu zupa ar kraukšķīgu cūci. Latvijā nevaru iedomāties ēdam šādas brokastis, Skuķa jēlās olas tiek uzticētas man, viņa pabeidz manu zupu.
10:30 mums ir došanās uz ziloņu apmetnes vietu. Pirms noteiktā laika mums pakaļ atbrauc tuk tuks un aizved 300m uz citu viesnīcu. Nokāpjam pie upes un braucam pāri. Šī ir laiva, kādu es gribēju braucienā 9h – jumta nav, dēļi beņķi un zemas laivas malas. Skaidrs, ka uz tādas sajuktu prātā, bet vismaz būtu autentiski  .
Otrā krastā esam 3min laikā. Priekšā nākamais čalis neilona jakā un plastmasas kreklā, pavada mūs līdz zilonim. Esam vienīgie apmeklētāji. Zilonim tiek uzklātas vairākas segas un tad uzliek grozu, kurā mums jāsēž. Zilonis pienāk pie torņa, no kura mēs pa taisno varam iekāpt grozā. Tikmēr otrs čalis iznes kasti, uz kuras rakstīts „tips”. Sākās lēns un prātīgs brauciens ziloņa mugurā. Izrādās viņam kājas neslīd, var iet pa upi, var kāpt pa dikti stāvu gan augšā, gan lejā. Prātīgā pārvietošanās tur pinās ~1, 5 h, kuras laikā zilonis paspēj atviegloties, uzēst krūmus un paslinkot, jo nekur steigties viņai negribas. Izjāde beidzās un ir uzradies jauns francūzis, kas runā angļu valodā un pavada mūs uz ziloņa peldi. Pirms tam katram iedod pa dažam banānam, lai uzcienājam ziloni. Bet ja esam izsalkuši, varot ēst paši. Zilonis ar savu maigo snuķi labprāt apēd. Pelde ir feina, zilonis pūš un laistās ar ūdeni, vietējais liek tam apsēsties un apgulties.
Pasākums kopā ar ziloni mums izmaksāja dārgi – 2 h pasākums katram 45$, bet novērtējām, ka šeit bijām vienīgie apmeklētāji un nevajadzēja mums satikt baru ar citiem „baltajiem”. Bet izklaides ar ziloņiem Laosā var atrast par lētāku cenu.
Dodamies atpakaļ, pāri upei pa ceļam izvaicājot francūzi – ko te dara, kur ēst, utt. Te neesot vispār ko darīt, jo ir pilnīga nekuriene, bet vietu, kur ēst iesaka.
Dodamies pastaigā uz autentisko ciemu, kuru neatrodam. Pa ceļam ļoti karsts, tādēļ esam nopelnījuši aukstu alu. 10K 0,6l alus tukšā dūšā un laimes sajūta iestājas strauji  .
Duša un dodamies paēst uz Francūža ieteikto vietu. Paika laba, bet bik dārgāk. Laimes sajūta turpinās. Dodamies pastaigā pa ciemu un mēģinām nokļūt augstākajā skatpunktā. Atrodam, un pa ceļam ir skola, kur tikko ir beigušās stundas un tas nozīmē, ka visi sīči (tiešām sīči, visi ir tādi līdz gurniem), kuriem mamma nav pretim, nāk mūs pavadīt. Visi stipri praktizē ENG un visu laiku bez apstājas atkārto HELLO. Bariņš pieķeras pie katras rokas un visi dodamies uz skatpunktu. Kopīgas bildes, jo fočēšanās viņiem patīk. Parāda savas LAO/ENG darba burtnīcas un liek, lai palasām angliski. Ejot lejā, katrs pašķīst uz savu pusi un nu jau esam vieni.
Ir laiks, kad katru dienu ierodas laivas ar baltajiem, tādēļ ejam pavērot cirku, kā ierodas baltie un vietējo pūlis tiem metās piedāvāt savus pakalpojumus. Pasēžam uz mūsu viesnīcas terases, un uzrodas Soms ar savu Turku girlfriend un uzsit ar mums klaču. Arī šamie dosies caur Laosu uz Kambodžu. Somam ir trekna bārda, smieklīgas zeķes un viņš dzer zāles pret malāriju. Nosauc mūs par kaimiņiem, jo LV jau FIN ir blakus.
Pusdienās ingvera, ķiploku zupa ir garda, bet, lai gan katrs pasūtām savu ēdienu, atnes abiem vienādu. Strīdēties nemēģinām, jo ir pagrūti kaut ko pierādīt un apkalpojošās dāmas akmeņainā sejas izteiksme nevilina uz sarunām. Viņi pat 2+3 skaita ar kalkulatoru.
Pirms vakariņām sazinos ar LV, kad ieraugu skaipā pazīstamās sejas, pazūd elektrība. Pēc vakariņām elektrība ir atjaunota un LV sazināta.
19.02.14. Pak Beng –Udomxai – Muang La
Rīts sākas 7:00. Brokastīs ēdam, ko dod, jo no rīta piedāvājums nav plašs. Ar tuk tuku jādodas uz netālo autoostu, protams, viesnīcas čalis ir aizmirsis pasūtīt tuk tuku, tādēļ gaidām 15 min. Ir sajūta, ka varam tamdēļ nokavēt autobusu. Autene nemaz nav tik tālu, varējām arī aiziet ar kājām, bet vietējie gribēja nopelnīt 80 000 Kip un skaidroja, ka baigi tālu. Autene ir dēļu šķūnis šosejas malā. Nopērkam biļetes (100 000 Kip (~12,5 $) abiem 140 km brauciens 4h un 15 min) un košļenes. Busā esam vienīgie bālģīmji. Izbraucam precīzi 9:00. Šis ir brauciens ar atrakcijas elementiem. Ja piestāj uzņemt pasažieri, tad viņu pavada ½ ciems un paunas ir vairāk kā saprašanas, kuru iekrāmēšana un atvadīšanās izraisa daudz laika. Cits pasažieris iekāpj, kaut ko pasaka šoferim, pēc 200m apstājās buss, pasažieris izkāpj un ieiet savā mājā pēc somas, varam tak pagaidīt.. Ceļš ir interesants, iet gar kraujas malu un ik pa brīdim asfaltu nomaina gruntene. Ik pa brīdim gadās kāda tik dziļa bedre, ka viss buss palecas. Kalni augšā, kalni lejā. Saule spīd un ir ļoti karsts, bet kad saulīte pazūd ir krietni vēss, jo visi logi ir vaļā. Pēc komandas buss apstājās lauka vidū – vīrieši pa kreisi, sievieši pa labi. Visi izdara darāmo un braucam tālāk. Nepatīkami ir, ka spļaudīšanās viņiem ir parasta lieta. Ja sēdi pie loga, tad izspļaut sakrāto ir normāli, ja nesēdi pie loga, var nopļauties busa ejā. Skats pa logu ik pa brīdim ir fenomenāls, ir sajūta, ka braucam pa brīvdabas muzeju. Salmu bambusa mājas ir ceļa malā un cilvēki tur patiesi dzīvo.
Galā esam tieši laikā - Udomxai. Pēc pilsētas neizskatās gluži, bet ja visi kāpj ārā, tad mēs ar. Noputējusi un nepatīkama autene, tolete te ir fenomenāli bēdīga. Ar kājām ejam uz rolleru īri. Rolleri te ir dārgāki kā Taizemē – 150 000 Kip ( ~18,7 $)dienā par nejaudīgu Hondu. Izbrauciens pa pilsētu un naudas mainīšana bankā. Bankā ir 1 galds, kur vienā pusē sēž klienti, otrā bankas darbinieki. Pa vidu galdam lielākas un mazākas kaudzes ar naudu, un vēl galdā ir parastas atvilktnes, kas arī ir pilnas ar naudu. Vienīgā redzamā drošība ir 2 novērošanas kameras. Izmainām 300$ un kā miljonāri dodamies ieturēties. Parasta vieta ar zemām cenām un meņu ENG – tas ir daudz. Man gardi rīsi, Skuķim negaršīgi makaroni.
Tirgū nopērkam mango un nazi, lai var nolobīt – trīs mango 18 000 Kip, nazis 5000 Kip. Dodamies uz 25 km attālo ciematu Muang La, ceļš ir ar pārrāvumiem, ātrāk par 40 km/h pabraukt nevar. Mēģinājums apdzīt caur putekļu mākoni beidzās ar palēcienu, ka man abas kājas atsitās pret stūri, Skuķis noturas. Tālāk braucam prātīgi. Nonākam galā un metam loku pa apkārtni. Nomaļi ciemati un skaista daba, pie katras 3 mājas ir satelīta šķīvis. Novērojam divas vecas sievietes, kuras uz savas muguras nes milzīgus, smagus maisus kalnā. Garām brauca vairāki rolleri bez kravas un arī auto, bet neviens viņam nepalīdzēja. Secinājām, ka atšķirībā no pārējām apceļotajām Āzijas zemēm – Laosā rolleris netiek tik daudz izmantots kā darba instruments (kravu pārvadāšanai), bet vairāk ir kalpo kā īpašnieka statusa apliecinājums. Kļūst vēsīgi, jo saulīte jau pazūd aiz kalniem. Ciematā dabūjam istabu ar labierīcībām jaunā skaistā, ar flīzēm klātā mājā par 60 000 Kip (~7,5 $). Netālu ir hotelis, kas ir 2. Laosā dārgākais 600$ par 3 dienām – labi dzīvot neaizliegsi. Vietējie pie lepnā hoteļa sētas mazgājās karstajā avotā. Viņi zina, ka pār viesnīcas tiltu viņi iet nedrīkst, mēs gan pārejam un tiekam pavadīti ar skatieniem. Var just, ka te viss ir turīgajiem – sveces, lāpas, atpūtas soliņi un vārtiņi, kurus vajadzības gadījumā aizvērt..
Vakariņas vietējā pritonā. Ēdienkarte nav, bet nūdeļu zupu un alu viņi saprot. Zupa tiek gatavota tur pat blakus uz uguns katlā, kurā ik pa brīdim iemet nūdeles un gaļu, tad virsū uzlej buljonu un zupa gatava. Lētāka līdz šim maltīte – (divas zupas un alus 30 000 Kip).
Ciematā nekur nav WIFI – labi, ka nav.
Ziņojums rediģēts Ezze - Otrdiena, 02.09.2014, 12:56 |
| |
| |
| Ezze | Datums: Otrdiena, 02.09.2014, 12:39 | Ziņojums # 3 |
|
Seržants
Grupa: Lietotāji
Ieraksti: 30
Reputācija: 6
Statuss: Offline
| 20.02.14. Muang la – Udomxai – Luang Namtha
Garš miegošanās rīts, paldies jums ausu aizbāžņi, jo savu darbu darījāt godam. Flīžu mājā katrs troksnis ir kā kārtīgs troksnis un ārā arī neviens ļoti klusi neuzvedās. Rīts dzestrs – garās bikses un džemperis. Ejam brokastīs uz to pašu pritonu ēst to pašu zupu. Kādu laiku zupu neēdīsim.
Gribam doties uz ZR, bet tā kā pa taisno ceļi nav, jābrauc atpakaļ uz Udomxai. Iepildām degvielu un aidā. Ir kalnu rīts un saulīte aiz kalniem. Lai gan man mugurā ir divi krekli, džemperis, garās bikses un zeķes gan kājās, gan rokās, ir reāli auksti braucot. Kā rāda AccuWeather pa dienu +28, naktī +8. Galā esmu reāli nosalis. Pastaiga pa vietējo tirgu un iegādājamies no tantes virtuļus ar lillā, zaļu un rozā pildījumu. Nav silti, bet tāpat gardi. Pagarinām rollera nomas termiņu, rollera īpašniece prasa, vai brauksim uz Vjetnamu... Prasu atlaidi par garo nomas termiņu, šamā atbild – no good. Dodamies pa līkumotu kalnu ceļu, salmu mājas te ir tik daudz, ka vairs jau nesatrauc. Brauciens skaists, bet auksts. Ceļmalas tirdziņos pārdod visu tikai vietējiem – saknes, dzinumus un lapas, neko tādu, ko mēs varētu nopirkt un ēst.
Nobraukt ar rolleri 145km nav joka lieta. Iestājās stīvums, bet braukt ar busu ar negribējās, jo cena + pavadītais laiks. Ar rolleri var redzēt vairāk, ja tikai nebūtu AUKSTI!
Pilsēta (Luang Namtha) pirmajā uzmetienā nekāda. Viesnīcas pilnas. Paliekam nejauši atrastā. Numuriņš pie pašas reģistrācijas – būs skaļi.. Toties te ir WIFI.
Tūrisma info centri te ir unikāli. Info minimāls un stāstīt tā baigi neviens neraujas, parāda ar pirkstu, kur var dabūt tūri. Izbraucam pa apkārtni, 500m no pilsētas un kā ar laika mašīnu nokļūstam 100 gadus atpakaļ. Piestājam pie viena no galvenajiem pilsētas objektiem – budistu stūpas. Ieeja 5000 Kip, par ko jāmaksā nav skaidrs, jo apkārtne drausmīga un maz ko redzēt, tādēļ izejam pa otru pusi un neko nemaksājam. Trepes, kas ir 100m garas ir iespaidīgākas par zeltīto pikuci.
Visi apkārtnes kalni ir vienos kokos, kuriem nav lapas. Veselas plantācijas, kā mums vēlāk pastāstīja māte google, tie ir Gumijkoki (rubber trees) no kuriem iegūst kaučuku, un kas ir svarīgākais eksporta produkts. Lai arī valstī ir komunisms, lielākā daļa gumijkoku plantāciju pieder privātajiem.
EZZE papildina - LP izlasījām, ka vēl 2005. gadā 69% no Laosas teritorijas klāja meži. Šobrīd (dati uz 2013. gadu) meži ir vairs tikai 45-60% (dažādos avotos dažādi dati.). Vairāk ticu, ka šobrīd meži jau ir krietni mazāk par 45%. Laosas teritorijas. Džungļi tiek ļoti intensīvi izcirsti, un pārvērsti Gumijkoku plantācijās. Intensīvu meža ciršanu novērojām par aizsargājamās teritorijās. Ap ciemiem vairs nav koku – vietējiem ir ļoti grūti dabūt malku ēst vārīšanai. Novērojām vietējos, kas visai tālu no ciemiem meklēja malku ikvakara ugunskuram. Mani gandrīz fiziski sāpināja aina ar pilnībā kailajiem kalniem un neglītajām Gumijkoku plantācijām.
Piestājam našķu lielceptuvē, kas domāta tikai vietējiem. Vistu kājas, pareizāk sakot, pēdas ar visiem pirkstiem un nagiem un dažādi krabju masas izstrādājumi. Visu iemet eļļā, apsmērē ar čilī un gatavs. Ar čilī un alu var apēst daudz ko, bet garšīgas no tā visa liekās tikai dažas lietas. Dodamies gar nakts tirgu, kas sāk darboties pēc 19:00, bet 18:00 jau viss notiekas. Pārsvarā paika, kuru arī nobaudām. Vesela grilēta vista maksā 25 000 Kip (apm1,8Ls). Cūkgaļa grilēta un auksti springroļi. Vafeļpankūkas gan saldas, gan ar čili. Viss ir gards. Beigās vēl šots ar vietējo jegeru un ir jau maza laimes sajūta.
Maza pastaiga pa rajonu un atrodam netipisku ķīniešu lielveikalu. Te gan ir daudz dažādu mēslu. Našķi ar vistu, riekstiem un iekšām, saldumi ar punktiņiem luminiscējošās krāsās. Stiprās ninnes un visas ir no varenās Ķīnas ar uzrakstiem skaidrā ķīniešu valodā. Saprotams ir alus, ūdens un kola.
Ceturtdiena viņiem ir kāzu svinēšanas diena. Redzējām vairākas ar balonu vārtiem, nenormāli skaļu mūziku, lai dzird viss rajons un klātiem plastmasas galdiem. Vēlāk gan sapratām, ka katra nedēļas diena ir laba kāzu rīkošanai.
|
| |
| |
| Ezze | Datums: Otrdiena, 02.09.2014, 12:40 | Ziņojums # 4 |
|
Seržants
Grupa: Lietotāji
Ieraksti: 30
Reputācija: 6
Statuss: Offline
| 21.02.14. Luang Namtha – Muang Sing un apkārtne
Guļam kā suķi 8 – 9h katru dienu. Mājās tik daudz nesanāk. Rīts sākas ar dažādām skaņām. Kā jau čakli cilvēki, laicīgi sāk kaut ko urbt, ja nav jāurbj, tad ir jādauza, klusāks paliek ap 9:00 no rīta!
Izbraucam uz Muang Sing pa diezgan kamieļveidīgu ceļu, šūpojamies augša lejā. Ir asfalta pārrāvumi un bedres ar asām kantēm. Toties, apkārtne, skaista un kalnaina. Esmu saģērbies divās maikās, džemperī, maika pa virsu un garās bikses, vismaz nav auksti. Ļoti daudz džungļi tiek izcirsti, lai stādītu Gumijkokus. Viss ar tiem nosēts, kalni un lejas. Piestājam pie ūdenskrituma, kur pa ceļam pozējamies ar banānpalmu lapām cilvēka augumā. Parādās saulīte un velku nost savas 9 ādas. Braucam pa nacionālo parku, kur ir džungļi, bet pēc 10 km jau viss ir izcirsts un sastādīti Gumijkoki.
Braukšana gara un paņem spēkus. Muang Sing dīvaina un plakana pilsēta, toties notiek būvniecība. Rīsu lauki, banānu plantācijas, kur katrs ķekars ir ietīts drēbē un zilā plēvē, kukurūzu plantācijas un Gumijkoki. Ķīnas robeža jau redzama aiz lauka. Netīšām trāpām uz LP viesnīcu. Babulis parāda istabiņu. Dzīvosim kā vietējie, ļoti vienkārši, netīrībā, bet ar karstu dušu. Lejā pie viesnīcas inčīgs onka ar šķidru, stilīgu bārdiņu glezno. Bik ar mums parunājas, patīk šamam, ka mēs ar rolleri ceļojam. Loks pa pilsētu, milzīga autene un tirgus laukums. Visur var ieturēties tikai ar zupu, atsakāmies. Pie tirgus par rollera parkošanu jāmaksā 1000 Kip. Maksājam. Viesnīcā paēst nesanāk, jo babulis neredz, ka sēžam ar ēdienkarti un vālē prom. Ja naudu nevajag, tad neapgrūtināsim. Tikmēr vietējās dāmas, kas kā izkāpušas no brīvdabas muzeja bāžas mums virsū ar rokas sprādzēm, somām un opiju. Atsakām, bet tas viņām netraucē tusēties pie mūsu galda un bāzties virsū. Paslepus skatoties viņu piedāvājums tika novērtēts kā gana kārdinošs. Ar vismazāk uzbāzīgo mums sanāk abpusēji izdevīgs dīls. Kā vēlāk izrādījās, šeit tantēm rokdarbu cenas bija vislētākās visa ceļojuma laikā, turklāt viss bija īsts, tobiš, nav plastmasas un poliestera.
Loks pa apkārtni un dīvaini koka/metāla tilti. Nonākam mazā ciematā, kur 100 gadu laikā ir tikai parādījušies poliestera krekli, bet viss pārējais ir stabili nemainīgs, tam duram cauri un braucam kalnos pa super šauru taku, kur visi iet kājām. Tā kļūst stāvāka un šaurāka, bet mēs tik mauc. Nonākam Gumijkoku plantācijā, kur ceļš beidzās un ir šauras darba takas, kur mūsu grapaks vairs nevelk. Toties skats jauks. Prātīgi un ar plati izstieptām kājām, ja nu krīt, braucam lejā. Duram šķērsām un nonākam citā ciematā, kur vienīgais kas liecina par 21. gs. ir motorolleri. Mēs skatāmies uz viņiem, viņi uz mums – visiem interesanti. Laukos katrs 2. sveicina, māj un smaida. Staigā brīvi cūkas, vistas, tītari un suņi, kaķi te ir retums. Vistas ganās brīvi gan laukos, gan pilsētās, gan šosejas malā, tas nevienam netraucē. Visa ceļojuma laikā neredzējām nevienu sabrauktu vistu.
Saulīte riet un parādās dzestrums. Pilsētā nekas nenotiek, pat nakts tirgus ir ciet un tā kā nav laternas, apkārt ir melna tumsa. Paņemam uzkodas - kaut kādus bumbuļus ar rīsa un gaļas piegaršu. Vakariņas ēdam viesnīcā, kur tante piedāvā to, ko viņa grib piedāvāt. Visi akli tic un ēd. Vakariņo pensionēts franču pāris un sterili vācu jaunieši.
Vietējās dāmas ikdienā staigā nacionālajos svārkos, tas gan netraucē uzvilkt plastmasas jaku. Visus nesamos, strādājamos un lauku darbus šeit dara sievietes. Malku nes, milzīgus salmu kalnus uz muguras un kaut ko izcērt ar mačeti. Pārkrauti smagie ar cukurniedru kravas stāv rindā pie svariem, lai pēcāk dotos uz Ķīnas pusi. Ir mašīnas, kuru numuri sastāv tikai no hieroglifiem – blakus varenā Ķīna. Motorollers un mocis te ir tikai pa vienam modelim, plaģiāta Honda un mocis, kas brauc praktiski bez skaņas, bet izskatās kā Java.
Taisos uz dušu. Karsta duša ir tik ilgi, kamēr ir karstais ūdens, kas sasilis saulē, kad tas beidzās, tad beidzās.
|
| |
| |
| Ezze | Datums: Otrdiena, 02.09.2014, 12:41 | Ziņojums # 5 |
|
Seržants
Grupa: Lietotāji
Ieraksti: 30
Reputācija: 6
Statuss: Offline
| 22.02.14. Muang Sing – Udomxai -Lugan Prabang
Brokastis pie viesnīcas babuļa. Beidzot sacepta ola un bagetīte, zaļā tēja tiek ielieta alus kausā – vismaz labs tilpums. Dabūjam lētāku loundry (drēbju mazgāšans pakalpojums), jo babulis kaut ko ne tā sarēķina. Ir plāns doties izbraucienā pa citu lauku pusi ar visām somām, jo vēlāk ir plāns laist uz Udomxai. Lielāki ceļi, mazāki ceļi un pavisam nav ceļi, toties redzēti lauku ciemati, kuros jau ir ienākusi 20. gs elpa. Pārsvarā cilvēki pasmaida un pamāj, tikai viens mazs sīcis uzšauj pa mums ar iedomu ieroci.. Tā kā braucam ar rolleri, veikli varam pazust no vietām, kas mums neliekas tīkami, jo uzmanība uz mums ir liela.
Plāns uzreiz doties tālāk neīstenojās, jo pēc vietējās kartes izbraukt uz mums vēlamā ceļa neizdodas. Atgriežamies Muang Sing, lai dotos tālāk. Būs pārbaudījums sēžamvietai, jo priekšā vairāk nekā 180km. Daži saldumi vietējā tirgū un esam patīkami pārsteigti, cik labi tie garšo. Ceļa pirmais posms ir pret kalnu pa serpentīniem + segums ir ar bedrēm. Vidējais ātrums 30km/h. Mūs apdzen tikai jauni džipi, jo visi pārējie brauc lēnāk par mums. Tikai liels buss ar uzrakstu VIP KING OF BUSS iet ar melniem dūmiem un garām mūs nelaiž. Bedres sāk pazust tāpat kā benzīns, kas braucot pret kalnu ir pamatīgi patērējies. Tanku nav, bet vietējās bodēs var nopirkt 0,5 pudeles ar benzīnu ar labu uzcenojumu.
Pa ceļam ir viena avārija, kur straujā līkumā divi džipi ir bik saķērušies. Iztaisno bleķus un ar kaucošu LAND CRUISER var braukt tālāk.
Galā esam 4,5h laikā. Ja brauktu ar busu, vismaz paietu 6h. Ieekonomējam gan laku, gan naudu, tikai pakaļām baigā slodze. Tik daudz nobraukt dažas dienās nav joka lieta.
Dienišķā maltīte rīsi ar čikenu un alus – lēti un gardi. Vienīgā vieta, kur ir iespēja ēstuvē pie ieejas nomazgāt rokas.
Nočekojam, ka varam paspēt uz busu 18:00 uz Lugan Prabang. Jābrauc 170km, kas aizņem 6h. Tās nav labas ziņas sēžamvietai, bet tā mazāk zaudēsim laiku. Dodamies veikli nodot rolleri, jo buss ir pēc ½ h. Čalis svētā mierā apskata rolleri un saka, ka uz sitiena manu pasi atrast nevar. Jāsagaida viņa sieva, tā iedos. A mums ta buss! Lai veldzētu slāpes un dvēseli, paņemu alu. Čalis laipni izmeklē vēsāko. Ierodas sieva, draudzīgi sveicina un vēlreiz nočeko rolleri. Acīgs skats benzīnbākā, vai neesam atdevuši par tukšu un pase tiek atdota. Straujā solī uz auteni! Biļetes ir kļuvušas uz ½ dārgākas kā norādīts LP (150 000 Kip abiem).
Kopā pa 3,5 dienām ar rolleri esam nobraukuši 545 km.
Busā tiekam pašās siltajās beigās virs motora. Vietējie pat paprasa atļauju, lai sēdētu mums blakus. Kas ierodas pēdējais, sēž ejā uz plastmasas beņķa bez atzveltnes. Šādu beņķu rezerve te ir liela.
6h brauciens uz Lugan Prabang var sākties! Lietot vārdu ceļš šajā situācijā ir lieki. Nenormāli līkumi pret kalnu, fūres, rolleri un milzīgas bedres. Busam bedres un serpentīni īpaši netraucē, jo visus apdzenam . Redzamība ir miglaina, jo viss ceļš ir nenormālos putekļos, kuri, protams, ir piepildījuši visu busa salonu. Elpoju caur kreklu. Ja vadītājam pateiktu vārdu salona filtrs, viņš nesaprastu, kas tas tāds ir. Brauciens turpinās ar straujiem līkumiem un ik brīdi ir pamatīgi lēcieni. Rodas aktuāls jautājums vai piekari remontē pēc katra brauciena? Šāds karuselis turpinās 3h. Ja būtu jāiedomājas kā ir ellē – tad šis trīs stundas varētu raksturot elli. Pavisam divas čurpauzes. Vienā tiek pārdoti tikai bambusa dzinumi, otrā ir ēstuves un bodītes, iepērkam alu. Nākamajā posmā jau parādās ceļš. Uznāk kaut kas līdzīgs miegam un laiks paiet ātrāk. Lugan Prabang esam 10 min ātrāk. Tā kā busā bijām vienīgie bālģīmji, arī šajā tūristu mekā izkāpjam vienīgie. Ar draudzīgu tuk tuku nonākam centrā. Tuk tuka cena ir 2/3 no 6h busa biļetes cenas – 50 000 Kip. Tā kā viesnīcas naktī te strādā 50:50, ņemam vienu no pirmajām, kuras cena apmierina. To, ka istaba ir diezgan pretīga, pamanām tikai no rīta. Pēc tik garas dienas ir diezgan augst s PH līmeni. Ir spēcīgs nogurums un miegs nenāk!
23.02.14. Lugan Prabang
Rīta pastaiga, bagetīte un fuit šeiks. Te ir Āzijas klimats, kas liek sevi manīt! Nomainām viesnīcu, esam uz gājēju ielas, mazāka trobele. Internets nedarbojās un čalis daudzas reizes mēģina restartēt rūteri. Zinu šo Āzijas niķi, pats zin, ka nets neiet, bet ar draudzīgu seju imitē, ka mēģina risināt situāciju. Tā arī nets neparādās.
Apmeklējam pilsētas galveno templi, kas izrādās ir veltīta bijušajam karalim. Ir ok, krāsa bik cita, bet kopumā tāds pats kā visai. Apmeklējam arī karaļa Royal Place. Sētā, protams, ir pamatīgs Buda. Pati rezidence arī ir jauka celtne ar iespaidīgu halli. Tāda citur nav redzēta. No stikla gabaliņiem visas sienas ir mozaīkā ar ainiņām no vietējo cilvēku ikdienas dzīves. Toties privātie apartamenti ir ar ļoti augstiem griestiem un, netipiski Āzijai, iekārtoti skandināviski minimālā stilā. Dažas mēbeles un milzīgas telpas, bet bez pārmērībām – karalim istabiņa, karalienei un bērniem. Nekā lieka. Var apskatīt arī karaļa bijušo auto parku. Fočēt nedrīkst. Stāvoklis mašīnām ar dažāds, no ļoti laba līdz bēdīgam. Iespaidu mums karalis rādija pozitīvu bez nevajadzīga pompa.
Izbaudām LAO masāžu, kas ir brīnišķi lēta (2X 40 000 Kip) un no TAI masāžas atšķiras tikai ar maigākiem elementiem, nav sajūta, ka tevi vēlas salauzt. Masierīte arī smuka.
Vakara paika food ieliņā ir ok. 1,2$ un krāmē dārzeņu kalnu + 1,2$ par vistas fileju plaukstas lielumā - makanas plaukstas lielumā. Toties par 10 maziem pelmenīšiem var samaksāt tik pat cik par dārzeņiem un fileju, jo cenu čalis nebija izlicis. Sēņu uzkodiņa ar čili par 0,25$ un nakts miers.
Ziņojums rediģēts Ezze - Otrdiena, 02.09.2014, 12:42 |
| |
| |
| Ezze | Datums: Otrdiena, 02.09.2014, 12:43 | Ziņojums # 6 |
|
Seržants
Grupa: Lietotāji
Ieraksti: 30
Reputācija: 6
Statuss: Offline
| 24.02.14. Lugan Prabang - Tat Kuang Si – ceļš uz Van Vieng
Kārtējais Āzijas fenomens ar nespēju aizmigt. Rīts sākas ar fruit šeiku un kāpienu pa 400 pakāpieniem kalnā, kur augšā ir Buda. Kāpiens spēcīgs, un no augšas skats izcils.
Dodamies uz meklēt rolleru īri. Pavecāka Honda un brokastu bagete. Ja bagetei pieliek klāt avokado, tā kļūst 2x dārgāka. Ēdot apsmadzeņojam nomas piedāvājumu - izīrēt moci vienvirziena braucienam uz Vientiane (Laosas galvaspilsētu). Saskaitot visas transporta izmaksas sanāk tikai nedaudz dārgāk, tādēļ nolemjam mainīt rolleri pret moci, lai dotos garā izbraucienā. Čalis protams ar mieru. Izvēlamies iespējami labākās ķiveres, lai gan starp puvušiem āboliem izvēle minimāla. Jāparaksta papīri un kā jau Āzijā mēdz gadīties, ir viens triks, kas nekur nav uzrakstīts. Jāpiemaksā 70$ par moča attransportēšanu atpakaļ uz Lugan Prabang. Īss pārdomu brīdis, jo domās jau braucu ar moci, dusmīgs skats no Skuķa, jo ar šo lēmumu pārtērējam budžetu. Es izvelku savu baltā cilvēka biezo maku un noskaitu 70$ pa virsu. Skuķis dusmīgs, es priecīgs. Dodamies strauji sapakoties, jo priekšā trīs dienu brauciens 384km garumā.
Vispirms dodamies uz vietējā mēroga apskates objektu Tat Kuang Si – ūdens kritumiem . Brauciens 26km, kuru laikā iepazīstos ar moci. Starteris dzīvo savu dzīvi, bet vismaz mocis velk pret kalnu. Toties 5. Robs ir kā automāts, ar kuru var braukt amplitūdā 20 – 90 km/h. Šis ir tas pats klusais mocis, kur braucot lielā robā pie maza ātruma vispār nedzird. Toties pārsniedzot 65km/h viss drapaks sāk pastiprināti vibrēt un to visu uz sevi ņem kājas. Kopumā, spēcīgs, īres cenā iekļauts, pretcelulīta SPA.
Pie ūdenskrituma ir lāču dārziņš, kur šeptējās kādi 20 lāči. Izrādās Āzijā dzīvo / dzīvoja lāči brīvā dabā, kas ir pilnīgi melni ar biezu kažoku. Tārpam tieši uz barošanu un redzam, kā ķepaiņi mielojās.
Ūdenskritums ir štelle – zils ūdens un daudzpakāpju kritumi. Uzkāpjam pa slidenu taku gandrīz līdz augšai, paskatāmies uz visiem no augšas un kāpjam lejā. Ūdens, dzestrs un ļoti baudāms. Skaista pelde un dodamies uzsāk savu garo pārbraucienu.
Izbraukājam bankomātus, jo tālāk tie var arī nebūt, bet šeit pat esošie nedarbojās vai saka, ka mana karte ir bojāta. Maksimālā summa, kuru var izņemt, ir 1 ļim – smieklīgi! Pirms ceļa maltīte un dodamies.
Ceļa norādes te izliek ½ km pirms krustojuma, bet pie paša krustojuma nav nekā. Tādēļ paļaujoties uz labāku segumu, aizbraucam pa garāko kalnu ceļu. Ceļš ir ļoti skaists. Kalnu ciemati, līkumoti serpentīni, rietoša saule un mocis, kas labi tiek ar to visu galā. Rietoša saule ir skaisti, bet kalnos tas nozīmē aukstumu, apģērbjamies. Kalni augšā, kalni lejā, sajūta droša un tā slaidi ar baudu ierakstos līkumos. Kas ir braucis ar moci, zin, ka ļoti pretīga sajūta ir, kad sāk slīdēt priekša. Tad nu šamā sāk slīdēt un betonēta noteku renstele, kas ir ceļa malā ar minimālo dziļumu 0,5m mums neizbēgami tuvojās. Pateicos Visuvarenajam, ka šis nebija straujākais līkums, kuru izņēmu, jo mocis maigi un stabili ieslīd renstelē. Skuķim bikse saplēsta, bet es pat nepaspēju neko saprast. Izvelkam moci, un viss ir cool, nobrāzts nekas diži nav, ar kāju iztaisnoju dekoratīvo drošības režģi, kas uz sevi bija ņēmis visu kritiena slodzi. Pie vainas izrādās bija eļļas līnijas, kas no šī līkuma un uz priekšu klāja visu ceļu. Skuķis pat nepaspēja saprast, ka slīd priekša, un domāja, ka es dzenu vellu un griežu grāvī. Tālāk braucu ar debīlu piesardzības sajūtu.
Braucam pa kalnu ceļu, uz kura ir tikai mazie ciemati un veikali, kuros nekā nav. Braucot prātā nāk dziesma – nāk nakts un pie debesīm parādās zvaigznes.. Acis visur meklē uzrakstu Guest House, bet nekā. Iepildot bendžu, ar žestiem mums pastāsta, ka priekšā būs naktsmītne. Ar mieru, kas ieplūst sirdī, braucam uz priekšu. Tumsa ir pa visiem 100% un moča gaisma ir ļoti nosacīta. Ieraugām sen gaidīto zīmi, ierodas saimnieks un paziņo - no sleep! Tas arī viss. Ar neizpratni un salauzto cerību dodamies prom. Braukt tumsā pa serpentīniem, kur ik pa brīdim uz ceļa parādās grants, nav patīkami. Paliek jau ļoti vēss. Bezcerībā nobraucot 35 km parādās gaismas oāze tumsas vidū – pilsēta, kas tērpta dienasgaismas spuldzēs. Cilvēku daudz, mašīnu daudz un Skuķis pamana, ka ir vīri civilās ādas jakās ar automātiem. Ieraugām bālģīmi un jautājam, kur var palikt pārnakšņot – nekur! Te notiek visas Laosas armijnieku samits un viss ir aizņemts. Lieliski, bet pēc 35 km esot Hot Spring kūrortis, kur varot palikt, bet tur neesot nekādas norādes.
Paēdam zupu, lai kaut kas silts ir kuņģī. Tikmēr pie ieejas sēž ādas jaka ar automātu.. Dodamies naksnīgajos kalnos. Nekādus Hot Spring neatrodam, bet pēc 50 km no samita vietas ir ilgi gaidīts uzraksts ”Guest House”, kur dabūjam naktsmājas un veldzējošu alus dozi. Tiek izdarīt secinājums, ka tā kā te ir tikai gulta un duša, bet nav pat izlietnes.. blakus ir barčiks, kur var jauki iepazīties – šī vieta ir paredzēta tiem, kas barčikā iepazīstas un fiksi grib nodarīt vienu fikso.
25.02.14. ceļā uz Van Vieng un Van Vieng
Man niķis no paša rīta (Skuķa neobjektīvais viedoklis). Jūtams viegls sagurums, kāpjam uz moča. Daba kļūst savādāka, ir pliki klinšu klani. Iepērkam banānus ceļmalas tirdziņā, kur pārdot spalvainas kazu kājas, nomedītus meža zvērus vāveres lielumā un vietējos stipro dziru.
Nonākam Van Vieng. Ar mazu iekšēju kašķi atrodam bungalo upes krastā. Paēdam gardas pusdienas un dodamies apkārtnes izzināšanā. Kalni, alas ar iekšējiem „baseiniem” un daudz, daudz skolas, jo kaut kur tam milzīgajam daudzumam ar jauno paaudzi ir jāmācās. Diena ĻOTI karsta. Lieliskas vakariņas, bik vairāk alus un mierā.
Ziņojums rediģēts Ezze - Otrdiena, 02.09.2014, 12:43 |
| |
| |
| Ezze | Datums: Otrdiena, 02.09.2014, 12:44 | Ziņojums # 7 |
|
Seržants
Grupa: Lietotāji
Ieraksti: 30
Reputācija: 6
Statuss: Offline
| 26.02.14. Van Vieng - Vientiane
Ir izgulēts miegs, ķirzakas aiz sienas ķiķina, ēdam gardas brokastis un baudām izcilus fruit šeikus. Lai gan pilsēta ir jauka un atstāj hipijvietas iespaidu, no karstuma gurstam un dodamies uz Vientiane.
Lomu maiņa. Man sēdēt ir daudzmaz ērti (uz rollera es tik spēju mainīt vaigus..), tad Skuķim šobrīd ir pastiprināts diskomforts un nav ērti.
Ja braucam nekur nesteidzoties pa serpentīniem, tad visi VIP un ne VIP busi brauc lēnāk par mums, bet taisnēs tie aiziet, jo ātrāk par 80km/h nebraucam.
Visu šajā ceļojumā cenšamies izvēlēties autentisku, arī čurellu – apstājamies ar vajadzību un apkārt viss ir piem.. un pied..
Dienas karstas un lieliski sāk iezīmēties traktorista / motobraucēja iedegums – deguns un rokas līdz elkoņiem krietni atšķiras no pārējā ķermeņa.
Iebraucam Vientianē (tā ir galvas pilsēta). Sākumā atgādina bezpersonisku iebraukšanu no Kauņas Viļņā, bet vēlāk jau sākās mazas jaukas centra ieliņas. Braucam atrast mums vajadzīgo auteni, kas ir 6km no centra. Pēc viesnīcu aptaujas ap auteni, paliekam lētākajā pa 100 000 Kip. Iespējams, šī ir labākā, kurā esam gulējuši šajā ceļojumā.
Izbrauciens pa pilsētu. Pusdienas, pēc skata, vietējo vietā, bet sanāk pa dārgo. Promenāde ar neskaitāmiem LAO un sirpis ar āmuru karogiem.., nakts tirgus, kas lēnām sāk uzkrāmēties. Dodamies uz viesnīcu, jo līdz vakaram jānodod mocis. Viesnīcā tiek rasts čalis, kas saprot ENG, ja runā ļoti lēni. Šamais sazvana nomas kantori, lai brauc pakaļ drapakam, jo tā bija sarunāts. Un sākas kārtējais Āzijas niķis. Dāmai šovakar nav, kas savāc drapaku, jo pati nemāk braukt. Un vispār, kādēļ mums viesnīca tik tālu no centra.. Braucam uz centru, lai kaut kā, kaut kur viņu satiktu. Kārtējā slidenā situācija, jo nav jau kā viņai piezvanīt.. Čaļi pie autenes piedāvā mums nopirkt kredītu, jo loģiski, ka pašiem viss ir iztērēts. Atrodam vienu, kam bik ir kredīts un zvanam. Zvanot šamais ļoti smaida uz Skuķi – patīk.. Ir zvans, ir saruna, drīz šamie būs klāt. Sēžam pie autenes vārtiem un gaidām. Pēc 15 minūtēm atbrauc skaista, jauna KIA kupeja. Izrādās, ka ir čalis, kas var savākt moci, bet mana pase ir kaut kur ieslēgta un šamie netiek klāt.. Sorry, sorry un vienojamies, ka mocis paliek, bet rīt no rīta 8:00 būs māsa ar manu pasi.
Ir mocis, dodamies naksnīgā izbraucienā pa pilsētu, jo ir jau 19:30 un tumsa rullē! Gardi dzērieni, asas uzkodas un kaut kāds hieroglifu dzēriens no veikala un dodamies uz viesnīcu. Visa iela pie viesnīcas pilna ar mašīnām. Pretējā iela pusē bankets sabiedrības gandrīz krējumam, jo pats krējuma krējums svinēja centrā un bija sabraucis ar Panamerām un klasiskiem USA vāģiem.
Dīvainais dzēriens, kas garšo gana labi un mierā.
Ar moci nobraukti 600 km.
27.02.14. Vientiane – Tha Khek
8:00 atdodu moci un saņemu pasi. Nekādas mūsu kritiena sekas nav redzamas un visi ir laimīgi. Ar kājām uz auteni. Dabonām busu, kas nav sarakstā un tas atiet pēc 15 min. Iepērkam ninnes un burgerus. Braucam 6h uz Tha Khek. Busam ir 3 stāvi – bagāžas, sēdošais un jumts, kas ir nokrauts par 85% ar milzīgu nastu. Ja jumtam nav papildu spec. konstrukcija, kas to visu notur, tad... Esam vienīgie bālģīmji 6h braucienā bez kondiškas..
Galā ir tuk tuks, kas ir gatavs mūs vest tikai par 60 000 Kip – tas ir dārgi, ņemot vērā, ka attālums nav liels un braucam kopā vēl ar pāris vietējiem. Šis mums ļoti nepatīk Laosā – autoostas vienmēr ir pāris km ārpus pilsētas centra un brauciens ar tuk tuku ir krietni dārgāks nekā kaimiņzemēs. Laosā arī novērojām, ka daudzi „mugursomnieki” nemaksāja tuk tukiem un drosmīgi gāja kājām. Mēs bijām slinki un maksājām.
Pilsēta gandrīz jauka. Mājas no Franču laikiem un ja nebūtu vietējo šīfera, metāla žogu pašdarbības, būtu jauka vieta. Bik sajūta kā Portugāles piekrastes ciemos. Spilgti zaļa viesnīca un pastaiga pa pilsētu. Vakariņas Mekongas krastmalā ar sīkstu pīli.. alus dara savu un man jau viss patīk. Kukurūza un mīklas našķis un viesnīcas recepsijas čalis, kas mums piedāvā maisu ar zāli saujas lielumā.
Ir sajūta, ka visā Laosā uz vakaru izslēdz internetu, jo pa dienu ir, vakarā nav.
28.02.14. Tha Khek un apkārtne
Izgājiens brokastīs. Ļoti vietējo vietā dāma mūs ignorē. Atrodam, kur neignorē. Diena sākās ar rīsiem un gaļu.
Rollera īre, ņemam lētāko – vecāko. Piebrauc kompānija, kas grib uzreiz 6 gb. Viena dāma no bara jūtās lieka un prasa vai var pievienoties mums? Maza minstināšanās un dodamies kopīgā izbraucienā. Dāma brauc izteikti lēni. Pazaudējam jau pirmajās 5 min. Atrodam un dodamies ļoti lēnā garā tālāk. Pēc divām alām, kas prasa naudu, bet sniedz diez gan maz, nolemjam doties kalnu trekingā. Tā kā norādes te dzīvo savu dzīvi, trekingu neatrodam, toties nobraucam daudz km pa granteni un vietējām vietām. Izbraucam uz šosejas un konstatēju mīkstu priekšējo riepu. Bēda nav liela, jo darbnīca ir pēc 100 m, bet, lai viss neliktos kā šokolādē, tā ir slēgta. Mūsu Londonas/Transilvānijas draudzene mūs nepamet, bet dod savu rolleri, lai varu apskriet apkārtni un meklēt servisu. Internacionālajā zīmju valodā un skaidrā LV valodā saprotu virzienu. Ar nolaistu priekšējo riepu lēnā garā var nobraukt 3km. Remonts 2,5$ un laimīgi vālējam uz nākamo objektu – ezeru.
Dāma konstatē, ka rolleris tērē bezjēdzīgi daudz degvielu un brauc uz pilsētu mainīt. Paēdam gardas pusdienas 16:30. Cūciņa ar ķiplokiem un pipariem bija lieliska.
Ar nojausmu, ka izbraucam par vēlu, jo drīz jau tumsa, dodamies 55km attālo ezeru. Šoreiz pierunāju Dāmu braukt 55km/h. Gandrīz izdodas. 33km pa šoseju un 21 km pa granteni un pa vidu ar izjauktu ceļa posmu. Iestājoties tumsai, precīzi laikā, esam pie ezera, kas vairāk ir kā dīķis. Ūdens ļoti dzidrs, gar sāniem aug krūmi ar oranžiem ziediem kā milzīgām gubām. Dāmas nav pie pilna prāta un dodas peldēt. Paldies, es pafotografēšu, jo visapkārt kurkst vardes, kas pēc balss izklausās vismaz kaķa lielumā. Visi laimīgi un apgaroti ar varžu rejām dodamies tumšajā ceļā. Dāma aizmugurē rij sarkanus putekļus, bet mēs tik čubina, jo ātri nepabrauksi.
Dāma atkal tanko savu rolleri, mēs ielejam drošības litru.. Tankštellē tiek konstatēts, ka dāmas seja ir sarkana, jo tāds bija ceļa segums un, protams, putekļi. Kopīgs miera kokteilis un visiem liels gandarījums pēc grūta brauciena.
Āzijas niķis - ja pretim brauc mašīna, tad tālās gaismas izslēgt nav nekāda vajadzība.
Viesnīcā nomazgājam sarkanās rokas un kājas, kam vajag arī seju un dodamies vakariņās. Lokālā ēstuve ar gardiem ēdieniem un veldzējošiem dzērieniem. Viss jauki, no mūsu Londonas/Transilvānijas dāmas saņemam e-pastu, lai apmainītos bildēm un ar abpusējiem saldiem vēlējumiem, šķiramies.
Ar rolleri šodien nobraukti 198 km.
Viesnīcā loundry izrādās līdz šim visdārgākais – 1,9$/kg.
Ziņojums rediģēts Ezze - Otrdiena, 02.09.2014, 12:44 |
| |
| |
| Ezze | Datums: Otrdiena, 02.09.2014, 12:46 | Ziņojums # 8 |
|
Seržants
Grupa: Lietotāji
Ieraksti: 30
Reputācija: 6
Statuss: Offline
| 01.03.14. Tha Khek
Uz rīta pusi ar visiem aizbāžņiem kaut kur tālumā kaut kādas dīvainas skaņas. Skuķis jau no 5.00 rītā draudzējās ar podu. Gardās vakardienas maltītes nodod sveicienu ļoti straujās formās mums abiem. Skuķim gan ir krietni trakāk. Vakar vakarā vēl nolielījās, ka visādi vēdera švakumi parasti pielīp man.
Pastaiga ar apdomātām kustībām pēc zālēm un tā pa vairāk ūdens. Plāni par došanos uz Pakse atceļas un eju pagarināt viesnīcu. Diena mežonīgi karsta, ja nebūtu AC, būtu īstais laiks likt karoti. Es sēžu jūtūbā, skuķis negribīgi malko ūdeni. Vakarā knapa pastaiga pēc loundry, iepērku ūdeni un cepumus. Dodamies mierā ar domām, ka rīt dodamies uz Pakse. Dīvainā kārtā, lai gan visu dienu ir gulēts, nāk miegs.
02.03.14. Tha Khek - Savannakhet
Rīts sākas pirms 7:00, jo 8:00 ir buss. Maza pastaiga pa numuriņu līdz točna un paliek skaidrs, ka nekur nebraucam, jo šodien ir mana vājuma diena. Skuķis, protams, ir enerģijas pilns doties un pie manas nespējas vaino manis dzerto Colu (kuru izdzēru medicīniskos nolūkos), jo, redz, viņa tikai ūdentiņu malkoja.
Beidzot pieķeros žurnāliem, kurus vadāju no LV, jo nebija laika, vai apstākļu, lai lasītu. Braucot busā nevar palasīt, bet viesnīcās parasti ir tikai 1 lampiņa pie griestiem ar nīkulīgu gaismu. Dienas laikā ir uzēsti cepumi un padzerts ūdens, kas kopā ar zālēm rada cerību par veselību. 16:00 dodamies ceļā samaksājot 65% no viesnīcas cenas. Ar viesnīcas čali par, 2x lētāku cenu kā atbraucām, dodamies uz auteni. Uz Paksi buss ir tikai pusnaktī, ņemam biļeti uz 3h attālo Savannakhet. Sēžam pašā aizmugurē, pa ceļam protams buss tiek pielasīts pilns ar vietējiem, kas sēž busa ejā uz plastmasa ķebļiem. Galā neviens mūs nepabrīdina, jo buss nepiestāj autenē, tādēļ paskrienam garām un mūs izlaiž pilsētas otrā galā. Meklējam viesnīcu, Skuķim jau sākas niķis, jo atkal ir švakums. Veikli izdodas atrast padomju laika tipa viesnīcu un ar ģitāras pavadījumu, kuru spēlē viesnīcnieks, dodamies mierā.
03.03.14. Savannakhet - Pakse
Rīts sākas agri, mudīga kravāšanās un uz auteni. Pie viesnīcas ir tuk tuks, kas par 30 000 Kip aizved. Buss ir maksimāli paredzēts vietējiem, jo modelis ir 50-to gadu. Pārsēdina mūs, kur iepatīkas un pa ceļam piepilda gan busu, gan tā jumtu. Galā esam 2h vēlāk nekā paredzēts grafikā. Klausoties mūziku un sēžot uz 50-to gadu beņķiem, laiks pagāja dīvaini ātri.
Viesnīca ar AC un pusdienas LP vietā ar labu internetu un labām cenām.
Nopērkam biļetes uz marta pēdējām dienām lidojumam no Kambodžas uz Birmu. Mēģinām nopirkt rītdienai biļetes uz vietu, ko dēvē par 4000 salām, bet jāgaida rīts.
04.03.14. Pakse – Don Khon sala
Nopērkam biļetes uz 4000 salām, jeb precīzāk uz Don Khon salu. Izvēlējāmies šo salu pēc Melnā ieteikuma. Un turpmāk mūsu maršruts pilnībā atbilst Melnā maršrutam 4000 salu iepazīšanai.
brokastojam Indiešu ēstuvē. Solīja, ka busiņš būšot lielais, tas Skuķim neimponē, jo lielāka iespējamība, ka nebūs AC. Buss mazais atbrauc ar kavēšanos, pa ceļam uztankojās, uzpumpē riepas.. Riepas pats vadītājs nepumpē, to dara ceļmalas kompresora īpašnieks par simbolisku atlīdzību.
Esot galā iepērkam našķus un dodamies uz laivu, kas vedīs uz salu Mekongas grīvā. Laivas biļete kā padomju laika cukura talons – katrai salai savā krāsā. Vispirms izkāpj uz pirmās salas Don Det (pārsvarā modīgie Eiropas, ASV jaunieši), mēs paliekam vienīgie, kas brauks tālāk. No busa laika ar mums laivā ir sens armijas „krabis”, kuram dzimtā valoda ir ENG. Nu ļoti jau izskatā līdzīgs pulkveža personāžam no krievu filmas „Ribalka”. Šamais konstatē, ka ar skaļajiem jauniešiem negrib kāpt ārā, bet palieka ar mums laivā un brauks tālāk. Krabis sāk bik komunicēt. Esam galā uz salas, kur nav mašīnas un pārvietojās tikai ar rolleriem un velo. Veikli atrodam viesnīcu (to pašu, kur Melnais palika) un atvelkam elpu. Gardas vakariņas viesnīcā un miers.
05.03.14. Don Khon un Don Det salas
Skuķim niķis no paša rīta. Paņemam velo par 1,25$ dienā un apkārt pa salu. Par atrašanos uz salas ir jāsamaksā 25 000 Kip, tā esot maksa par ūdenskritumu un tilta šķērsošanu. No šis maksas izvairīties neizdodas. Ūdens kritums ir patiesi iespaidīgs! Ļoti plats un klinšains, troksnis liels. Mierīgākā vietā plančkā guļ ūdens bifeļi un neliekās traucēti par mūsu ierašanos. Skuķis turpina niķoties, jo nevarot aizbraukt kur plānots, jo kartes melojot. Beigās esam visur, kur gribējām. Apmeklējam 100 gadus vecu ostu, kur viss ir lieliski saglabājies. Salas dzelzceļš gan ir apskatāms tikai bildēs un lokomotīve kā piemineklis.
Kopumā cilvēki dzīvo vienkāršo Āzijas dzīvi un kā informē vēstures avoti, vienīgā attīstība, kas te ir notikusi ir Franču kolonizācijas laikos. Pirms tam un pēc tam šeit nekas nav mainījies. Bālģimji vairāk..
Apbraucam apkārt visai salai un pusdienojam guļus ar terasē ar skatu uz Mekongu. Izbaudām mierīgu miegu.
Apbraucam arī otru salu – Don Det, kas sasniedzama pa seno franču dzelzceļa tiltu. Konstatējam, ka mūsu sala ir daudz klusāka un patīkamāka, nekomerciālāka + visi apskates objekti ir uz mūsu salas. Kopumā te ir jauki un nospriežam, ka šī ir jaukākā tūrisma vieta Laosā.
Vakariņas un saulriets uz viesnīcas terases Mekongas krastā.
06.03.14. Don Khon sala - Dom Kralot (Laosas Kambodžas robeža) – Kratie (Kambodža)
Rīts ar brokastīm, kas kā viss uz šīs salas, nekur nesteidzās. Samainām pēdējos Kipus uz $ un dodamies uz laivu. Ekskluzīvs statuss laivā – esam vienīgie. Baudāms brauciens pa Mekongu manevrējot starp mazākām un lielākām salām. Skrējiens uz auteni. Esam pirmie, pat stafs vēl nav. Uzrodas cilvēki un uzrodas čalis, kas no visiem savāc pases un 25$ vīzai + 5$ par kaut ko - protams. Dižu izvēli viņš neatstāj.
Apkārt ir daudz Eiropas jauniešu, kuri ēd sūdu, dzer sūdu un runā sūdu.. Cik var smieties pa tukšo?
20 min brauciens līdz robežai, paņemam somas un bez jel kādas pārbaudes pārejam no Laosas uz Kambodžu pieliecoties zem nepaceltas barjeras, pases visiem pagaidām ir Laosā.
Pases tiek atnestas un ar skaļu bļāvienu tiek nosaukta valsts un lauzīts vārds. Manu pasi nemēģina ne lasīt ne izburtot – nevarēja.
Ja ir vēlme apmeklēt labierīcības, tad par ieeju lauku šķūnīti tante prasa naudu. Man pietrūkst naudas līdz viņas prasītajam 1000 Kip un netiekot točā, šaubos vai es esmu zaudētājs..
Buss ierodas pēc 1,5h, lēnā garā sapakojās un aidā uz Kratie..
Skuķa beņķim neturas atzveltne, nomainām vietu. Tagad man neturas atzveltne.. Brauciens 2,5h, kas beigās ir 4h. Pēc 1,5h nedarbojās AC un tādēļ tiek turētas vaļā durvis, lai varētu kaut ko ieelpot, bet tā kā ceļš pamīšus ir ar granti, tad viss salons ir putekļos. 15km pirms mūsu galamērķa tiek ieturēta ēšanas pauze uz 50min. ENG runājoša dāma ies prasīt atpakaļ naudu, jo par šādām šausmām (AC nedarbojās, putekļains salons) viņa neesot maksājusi savus 10$. Protams, neko nedabū. Bet cik saprot kundzei vēl jāturpina ceļš ar šo busu 4h.
Beidzot esam galā, draudzīgi puiši piedāvā my hotel. Paliekam guset housā, kur pa dienu ir riepu serviss, bet pa nakti 6$ samaksājot ir arī naktsmītnes. Pēc laiciņa gan nožēlojam, jo AC šeit ir tikai butaforija. ATM dod laukā tikai $. Pie vietējas naudas netiekam. Paēdam gardas vakariņas balto vietā un ar atspirdzinošiem dzērieniem un trim ēdieniem atstājam 12$. Uz ielas gar Mekongu viena josla ir slēgta, jo kāds jauns pāris svin kāzas. Drausmīgi skaļa lokālā mūzika, kuru pavada stīvas dejotājas.
Rīt mainīsim viesnīcu, jo bez AC nav gulēšanas.
Ziņojums rediģēts Ezze - Otrdiena, 02.09.2014, 12:46 |
| |
| |
| Melnais | Datums: Trešdiena, 03.09.2014, 10:43 | Ziņojums # 9 |
 Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
|  par interesanto un noderīgo atskaiti
Spriežot pēc atskaites ceļojums ir izdevies, esat guvuši patīkamus iespaidus un piedzīvojumus. Ceru, ka pārējie ceļotāji sagaidīs arī Jūsu ceļojumu atskaites par pārējām valstīm .... Kambodža, Birma un Taizeme. Vienīgais jautājums...... kur ir vizuālais noformējums .... es domāju bilžu veidā. Vai tas tā bija domāts vai kādi citi iemesli.....!? Kā pievienot atskaitei bildes ir minēts instrukcijā pa šo linku: http://www.melnais.com/forum/65-43-1
Quote Ezze (  ) Ceļojuma laikā mums bija darba dalīšana – es piefiksēju faktiski iztērēto budžetu, km., h., utm. Ingus bija atbildīgs par emociju dokumentēšanu.
Tas ir ļoti pareizi... 
Quote Ezze ( ) Nav pārceltuves, bet ir uzcelts tilts.
Viss plūst un mainās.....un it sevišķi tas ir attiecināms uz Āziju.... neko darīt, tādēļ jau eksistē forumi kuros cilvēki dalās ar savu personisko pieredzi. Bet spriežot pēc rakstītā tilts ir uzcelts patālu no Houai Xai.... jāatzīst, ka iepriekšējā kārtība pārceļoties ar laivu pāri Mekongai bija ērtāks variants.
Pak Beng...... labas atmiņas no tā miesta. Opiju piedāvāja uz katra stūra... hehehehē.... Mēs gan nekur dziļāk no šīs vietas nebraucām. Bija ļoti interesanti palasīt un uzzināt par man nezināmām vietām.
Quote Ezze ( ) Lai gan pilsēta ir jauka un atstāj hipijvietas iespaidu, no karstuma gurstam un dodamies uz Vientiane.
Viss ir pareizi, kādreiz tā tas arī bija un sajūtas ir saglabājušās. Vajadzēja kādas pāris dienas tomēr uzturēties šajā ciematā. Tur ir ko redzēt. Kaut vai "Zilā lagūna" un pazemes ezers..
bet es jau saprotu, ka visam nekad laika nepietiek....
Quote Ezze ( ) Kopumā te ir jauki un nospriežam, ka šī ir jaukākā tūrisma vieta Laosā.
Praktiski jā.... bet tajā reģionā vēl ir daudz skaistu vietu, kā piemēram Bolaven plateau ar saviem ūdenskritumiem un kafijas plantācijām. Lasot jūsu atskaiti par Don Khon salu atmiņā skaidri atcerējos tur jauki pavadīto laiku. Paldies par to!
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| andrian | Datums: Trešdiena, 03.09.2014, 18:04 | Ziņojums # 10 |
 Ģenerālleitnants
Grupa: Moderatori
Ieraksti: 558
Reputācija: 23
Statuss: Offline
| ..jāaaa..būs sevi jāpieskaita "baltajiem"..ar grapaku Ntos km nebrauktu gan 
par Houai Xai muitu mana doma ir, ka vismaz priekš vietējiem vecā pārceltuve darbojas, tas taču bija ātri un ērti
ChiangMai,ChiangRai,Phuket,Railay,Phi-Phi,Langkawi,Sabah,Cebu,Panglao,Boracay,Palawan,Houay Xai,Bokeo Nam Kan National Park,Beijing,Fihalhohi,Siem Reap,Sihanukville,Koh Rong,Koh Rong Samloem,Kampot, Phnom Penh,Shimla,Manali,Varanasi,Delhi
|
| |
| |
| Striķis | Datums: Otrdiena, 19.11.2019, 18:03 | Ziņojums # 11 |
 Apakšpulkvedis
Grupa: Lietotāji
Ieraksti: 149
Reputācija: 6
Statuss: Offline
| Par cik viens no nākošā gada plāniem varētu būt Laosa, tad pārlasīju šo aprakstu un nodomāju - cik vēl daudz no visa šī būs palicis nākošā gada pavasarī un kuras ir tās vietas kur NEVAJADZĒTU braukt, jo ir tikai teātris tūristiem? Pagašgad Vjetnamai saliku kartē zvaigznītes uz tām vietām, par kurām daudz aprakstu un braucu tām ar līkumu. Izdevās diezgan veiksmīgi un bija at ilgāki laika posmi, kad nesatiku nevienu tūristu.
Ziņojums rediģēts Striķis - Otrdiena, 19.11.2019, 18:04 |
| |
| |
|
