|
Moldova un nedaudz arī Ukraina
| |
| Melnais | Datums: Piektdiena, 09.08.2019, 10:25 | Ziņojums # 1 |
 Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Sākumā nebiju domājis rakstīt ceļojuma atskaiti par Moldovu un Ukrainu. Tomēr ņemot vērā piedzīvoto Moldovā, nolēmu ātri uzmest nelielu ceļojuma atskaiti. Galvenokārt tas skars robežas šķērsošanas īpatnības, ja ierodieties Moldovā no Ukrainas cauri Piedņestrai. Potenciālajiem ceļotājiem tā varētu būt noderīga informācija.
Dzīvojot Padomju Savienības laikā nesanāca paviesojies Moldovā, un tagad nolēmu šo kļūdu labot. Bija liela vēlme apskatīties, kā tagad dzīvo moldāvi (precīzāk sakot rumāņi), pamalkot viņu vinčukus, brendijus un aliņus. Vārdu sakot sarīkot sev nelielu plezīra braucienu.
Pa taisno no Rīgas uz Kišiņevu lidojumi maksāja nepamatoti dārgi, tāpēc izstrādāju sekojošu ceļojuma plānu. Lidojums no Rīgas uz Kijevu, tālāk no Kijevas uz Odesu. No Odesas ar vilcienu uz Kišiņevu izbraucot cauri separātistu kontrolētajai Piedņestras Moldāvu Republikai. Moldovā bija paredzēts uzturēties 6 dienas – 3 dienas Kišiņeva, 3 dienas Belci. Tālāk no Belciem ar mikriņu līdz Černovciem, tur pavadīt 3 dienas. No Černonvciem lidojums uz Kijevu, un tālāk jau uz Rīgu.
Lidmašīnu biļetes aviokompānijā "Ukraine International Airlines" iegādājos ļoti savlaicīgi. Pateicoties tam, maksa par 4 lidojumiem bija tīri simboliska. Par lidojumu Rīga – Kijeva – Rīga samaksāju 37,60 EUR, Lidojums Kijeva – Odesa maksāja 8,93 EUR, lidojums Černovci – Kijeva maksāja 8,24 EUR. Papildus tiešsaistē internetā laicīgi biju iegādājies dzelzceļa biļeti Odesa – Kišiņeva. Brauciens ērtā vilcienā izmaksāja 319,41 grivnu. Kā varam redzēt, tad attiecībā pret lidmašīnu skaitu un pievārētiem attālumiem transporta izmaksas sanāca samērā ekonomiskas.
Tā arī pienāca 6.jūlijs un bija laiks doties manā ceļojumā. Pirmā ļotene 6:00 no Rīgas lidostas. Robežkontrole un jau 9:40 lidojums uz Odesu.
No Odesas lidostas brauciens ar trolejbusu par 5 grivnām līdz centrālai dzelzceļa stacijai. Ļoti patīkama cena par šo braucienu, uzreiz var redzēt, ka par Odesas pilsētas mēru šeit nestrādā Ušakovs. 
Pirmais darbs aizstaigāt līdz kasēm un savu online biļeti samainīt pret īstu biļeti. Tas daudz laika neaizņem, bez liekām problēmām tieku pie derīgas dzelzceļa biļetes.
Vilciens uz Kišiņevu man paredzēts 18:45, tāpēc ir pietiekoši daudz laika aizstaigāt līdz Odesas slavenākajam tirgus placim "Привоз". Tirgū iepirku sev jaunas sandales un apmeklēju uzbeku ēstuvi. Biju ļoti noilgojies pēc kārtīga sātīga jēra šašlika.
Jēriņš bija ļoti gards, un īpašnieks ļoti patīkams uzbeks. Kā jau kārtīgam musulmanim pienākas - alus vai kāds cits alkoholisks dzēriens viņa ēstuvē tirgots netiek. Tas netraucēja, paņēmu tomātu suliņu pie jēra šaslika.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Piektdiena, 09.08.2019, 10:45 | Ziņojums # 2 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Pēc sātīgām pusdienām devos nelielā pastaigā pa man jau zināmām vietām. Laiks vēl bija pietiekoši daudz līdz manam vilcienam tāpēc aizstaigāju arī līdz restorānam "Besarabka". Nostalģija no iepriekšējās Odesas apmeklējuma laika. Paniekojos ar pāris kausiem alus ar basturmu. Tad jau arī lēnā garā virzījos uz dzelzceļa staciju.
Te nu bija pirmais piedzīvojums. Atnāca policija ar dienesta suņiem un visus iztrieca ārā no dzelzceļa stacijas. Kāds telefoniski bija nomīnējis dzelzceļa staciju.  Nācās piemesties vienā no daudzajām āra kafejnīcām un pasūtīt vēl krūzīti alus. Kā pastāstīja apkalpojošais personāls, tad stacija tiekot "mīnēta" katru dienu. Visi jau pie tā ir pieraduši. Kāds slimais ir atradis sev nodarbošanos. Tā arī stunda pagāja, kamēr tika pārbaudīta visa stacija.
Uz manu braucienu tas neatstāja nekādu iespaidu. "Mīnēšana" notika pirms vilciena atiešanas laika. Mans vilciens tika padots 30 minūtes pirms atiešanas laika. Šo maršrutu apkalpo Moldovas dzelzceļš ar pavisam jaunu, ļoti komfortablu vilciena sastāvu. Zinot, kādi briesmīgi vilcieni kursē pa Ukrainas dzelzceļa līnijām, biju ļoti patīkami pārsteigts. Vagoni vilcienā ar airkondišenu, ļoti tīra un ērta poda māja, pie katras sēdvietas elektriskā rozete, benķi mīksti un ērti. 
Tā arī brauciens varēja sākties. Piebraucām pie Ukraiņu robežpunkta ar jauku nosaukumu – "Кучурган". Vagonā iekāpa nu ļoti kuplas formas 2 Ukraiņu robežsardzes. Viņām pat radās zināmas problēmas samainīties vagona sastāva celiņā. Var redzēt, ka darbs uz robežas ir ļoti ienesīgs Bet ne tas ir galvenais, pati robežšķērsošanas procedūra elementāra. Vilciena sastāvs stāvēja šajā robežpunktā aptuveni 30 minūtes, kad visas procedūras bija izpildītas un vilciens varēja doties tālāk.
Tālāko gaidīju ar lielu interesi, kā nekā būs jāšķērso neatzītās Piedņestras Moldovas Republikas teritorija. Un te nu arī sākās mani piedzīvojumi, kuru atskaņas es saņēmu jau robežpunktā, atstājot Moldovu. Bet nu visu pēc kārtas. Biju gatavs, ka tūlīt pēc Ukraiņu robežkontroles sekos arī Moldovas robežkontrole. Nekas tamlīdzīgs tur nenotika. Pirmā pietura bija Tiraspole, nākamā Benderi. Tas viss atrodas separātiskās republikas teritorijā. Es saprotu, ka Moldāvu robežsargi šajā teritorijā atrasties nevar. Domās atliku robežkontroli Kišiņevas dzelzceļa stacijā, manuprāt, tas būtu normāli.
Tā izskatās dzelzceļa līnija kartē:
Ja runājam par Piedņestras teritoriju, tad redzēju pamatīgu stagnāciju apkārt. Varēja redzēt, ka šī dzelzceļa līnija kādreiz bija elektrificēta. Tagad var redzēt tikai betona stabus, elektrības vadi jau sen kā nozagti. Bija jau tumsa, bet pat Piedņestras galvaspilsētā Tiraspolē valdīja pilnīgs klusums un tumsa.  Pilsētā izgaismotas vien pāris ēkas un ielas, reti kad var redzēt kādu transportlīdzekli pārvietojamies pa Tiraspoles ielām. Kaut arī laiks nebūt nebija ļoti vēls. Ārā no galvaspilsētas - tas ir laukos, valdīja vispār pilnīgs klusums. Bija tikai redzami nebeidzami saulespuķu lauki. Klasisks "РУССКИЙ МИР" ideoloģijas piemērs un sekas. Tur, kur parādās "РУССКИЙ МИР", tur uzreiz iestājas viduslaiki.  Šī doma ir veltīta tiem, kurus aizrauj šīs murgainās idejas par citu tautu pārākumu un savu viedokļu uzspiešana ar ieročiem rokās citām tautām. Nožēlojami! Apdomājieties ko darāt un kādas pēc tam iestājas sekas!
Ap pulksten 22:20 vilciens līgani ielīgo Kišiņevas dzelzceļa stacijā. Visi pasažieri dodas cauri dzelzceļa stacijas ēkai. Tur ir pirmie Moldovas varas pārstāvji muitnieku izskatā. Ir pat norādīts zaļais koridors pa kuru arī dodos. Domāju, ka tālāk būs arī robežsargi, bet nekā. Uzreiz pēc muitas esmu nokļuvis uz ielas. Pārņem tāda mulsumu sajūta kurš ta zīmodziņu pasē iespiedīs? Vilcienā brauca vēl pāris ārzemnieku, kurus mocīja šī pati dilemma. Bija jau vēla vakara stunda, bija jau iestājies zināms nogurums, tāpēc nolēmu nelauzīt galvu šai vakarā ar šo problēmu. Galu galā vēl jānokļūst līdz rezervētajām naktsmītnēm, tas ir aptuveni 2 km no dzelzceļa stacijas. Rāmā gaitā šie 2 km tiek pievārēti un esmu ticis pie savām naktsmītnēm. Laiks doties pie miera!
Nākamajā rītā mostos labi atpūties un gatavs turpmākai darbībai. Dzerot rīta kafiju, neatstāj doma, ka kaut kas ar to zīmogu pasē īsti kārtībā nav. Nolemju vēlreiz aizstaigāt līdz dzelzceļa stacijai un pārliecināties, vai viss ir kārtībā. Rīta kafija padzerta un pirmais darbs dodos stacijas virzienā. Tur tajā laikā valda pilnīgs klusums. Par cik šajā laikā nekādi starptautiskie vilcieni nepiestāj nav pat muitnieku šeit, nerunājot nemaz par kaut kādiem robežsargiem.  Vienīgais ir atvērta viena biļešu kase un izziņas birojs. Ja robežsargu nav, tad vismaz pajautāšu izziņas birojā, varbūt varēs man ko pastāstīt. Izstāstu tantukam savu bēdu, vakar ierados no Ukrainas ar vakara vilcienu, bet pasē zīmogu nebija kam iespiest. Ko man tagad darīt? Tantuks pārliecinoši saka: "Viss ir pilnīgā kārtībā, zīmogus sen kā šeit vairs nespiež. Es neesot pirmais ārzemnieks, kurš uzdod šo jautājumu." Nu ko, esmu saņēmis skaidrojumu, ka viss ir kārtībā. Varu doties iepazīties ar Kišiņevu.
Pilsētas iepazīšana sākas ar pašu galveno – tas ir naudas maiņas un tirgus plača apmeklējuma.
Vietējā naudiņa Moldovas leja (MDL), par 1 EUR deva 20 lejas, precīzāk sakot deva nedaudz vairāk, bet lai vieglāk būtu rēķināt noapaļoju uz 20. Vietējā naudiņa izskatās šādi:
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Otrdiena, 13.08.2019, 08:57 | Ziņojums # 3 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Tālāk jau bruņojies ar vietējām naudiņām, dodos uz tirgus placi. Tirgus šeit pietiekoši liels. Tirdzniecība šeit norit aktīvi, sabraukuši vietējie fermeri tirgo savu produkciju. Iepirku šeit pēdējās čerešņas. Čerešņas laiks šeit ir beidzies, bet nu kaut ko vēl sameklēt tirgū var. Toties vietējās aprikozes šeit tiek atdotas praktiski par brīvu. Pilns tirgus ar aprikozēm. Normālas, saldas, sulīgas aprikozes tirgū maksāja 7 levas, izcili lielas un skaistas tiek tirgotas par 10 levām kilogramā (0,5 EUR). Var teikt par brīvu un tas attiecas uz visu produkciju – kartupeļiem, burkāniem, sīpoliem.
Nu jau bruņojies ar čerešņu un aprikozēm dodos uz lielveikalu. Laiks iepirkt kādu no slavenajiem Moldāvu brendijiem un aliņu - ar ko paniekoties vakarā kopā ar augļiem. Lielveikalā nevarēju atteikt sev prieku notestēt arī Moldāvu dzirkstošo dzērienu šampanieša veidā. Paņēmu pudelīti "Moldova" klasiskā brut izpildījumā. Uzreiz pateikšu, ka vietējais šampis bija izcili labs. Atstāju visus savus pirkumus savās naktsmītnēs un devos pilsētas apskatē.
Pilsētas centrs ļoti skaists un sakopts, ir pāris lielu parku. Primāri vēlējos redzēt slaveno triumfa arku. Skaita vieta, tieši pretim parlamentam.
Netālu jauks dievnams un kā jau teicu ļoti sakārtota apkārtne, parki.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Otrdiena, 13.08.2019, 11:35 | Ziņojums # 4 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| 
Ir tur arī ļoti jauka ieliņa ar daudzām, jaukām vasaras kafejnīcām. Pēc garās pastaigas nolēmu piemesties un rātni pasēdēt un pamalkot vēsu aliņu.  Kā nekā diena bija padevusies saulaina un karsta, tika nostaigāti lieli attālumi. Domāju, ka biju jau to sen kā pelnījis.
Pasūtīju kausu alus ar ķiploku grauzdiņiem un mērcīti. Grauzdiņu porcija milzīga, ar vienu kausiņu pievārēt nespēju. Nācās ņemt vēl vienu. Par visu šo skaistumu nācās šķirties no 4 EUR. Nu super lēti, it sevišķi ja tā ir praktiski dārgākā vieta visā Kišiņevā.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Otrdiena, 13.08.2019, 11:44 | Ziņojums # 5 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Normāli izlejamais alus kauss vienkāršā zabegalovkā maksā aptuveni nieka 13 lejas. Vienkārši ideāli.
Bet nu atgriezīsimies pie iepriekšējiem aliņiem un grauzdiņiem. Kā mēs labi zinām, tad mierīgā un patīkamā atmosfērā malkojot aliņu, samērā bieži galvā atnāk pārdomu un filozofēšanas brīdis. Šis bija tas ideālais gadījums, kad šāds brīdis man arī pienāca. Tālāk būs nedaudz manu pārdomu apraksts. Tiem, kuriem tas neinteresē, varat droši šo etapu izlaist.
Pirmā lielā filozofiskā doma man atnāca, kad no pretim esošās ***** zvaigžņu viesnīcas iznāca krievu valodā runājošs pāris un apsēdās tai pašā vasaras kafejnīcā, pāris galdiņus no manis. Vecums nedaudz virs 40 gadiem varēja būt. No kuras valsts viņi bija es nezinu, varbūt no Krievijas, varbūt no Ukrainas, bet vismaz ceru, ka ne no Latvijas. Tad kur tas sāls un manas filozofiskās pārdomas? Paskaidroju – pāris bija ģērbies prastās trenūzenēs. Pārdomas radīja tas, ka cilvēkam ir nauda apmesties ***** viesnīcā, bet tai pašā laikā nespēja saprast, ka treniņbiksēs iet tikai uz sporta zāli. Ar treniņbiksdēm pa ielu normāli cilvēki nestaigā, tāpat arī ***** viesnīca uzliek savu dress kodu. Kā sacīt jāsaka, tad bagātība uzliek arī par pienākumu attiecīgi ģērbties un uzvesties sabiedrībā. Dotajā gadījumā manas pārdomas noveda līdz secinājumam, ka agrāk viņi bija klasiski urlas. Tagad ir pratuši kaut kādā veidā tikt pie naudas – nopelnīt, nozagt vai kā citādi. Bet, neskatoties uz naudu, viņu sociālais stāvoklis ir palicis tas pats. Agrāk bija urlas bez naudas, tagad urlas ar naudu. Un kā mēs zinām urlām nav tautības, tas ir sociālais stāvoklis, jeb kā pieņemts Indijā teikt – kasta. Nekas nav mainījies. Un esmu pārliecināts, ka nekas arī nemainīsies. Nožēlojami. Izdarot šo secinājumu, ar baudu izdzēru pēdējo muti aliņa no mana pirmā alus kausa un ar steigu pasūtīju otro kausu.
Malkojot otro kausu, sāku filozofēt par nākamo tēmu, tā jau būs nopietnāka tēma. Tieši tajā laikā Igaunija paziņoja par akcīzes nodokļu samazinājumu alkoholam par 25%. Atbildot uz to, Latvijas valdībā sākās nesakarīga raustīšanās, kā rezultātā arī mums tika samazināta akcīze stiprajam alkoholam par 15%. Ja agrāk visu akcīzes nodokļu paaugstināšana tika pamatota ar rūpēm par cilvēku veselību, tad nu beidzot tautai tika pateikts skaidri un gaiši, ka tās ir tīrās blēņas. Personīgi man par to nekad nav bijušās šaubas, ka valdībai ir nospļauties par mūsu veselību. Galvenais mērķis ir piepildīt valsts kasi. Un principā par to nebūtu nekas iebilstams, ja tas tiktu pateikts godīgi, tas ir bez rūpēm par tautas veselību. Bet te rodas nākamais jautājums – kāpēc mēs samazinām akcīzi tikai par 15%, ja igauņi ir samazinājuši par 25%? Kaut kādi pussolīši. Domāju, ka dotajā gadījumā šie 15% vairs neko nemaina. Tās nelielās starpības dēļ vairs nebūs vērts somiem un igauņiem drāzties uz Latviju pēc alkohola. Un man par to arī ir pilnībā nospļauties. Jau kādus 2 gadus Latvijā es neesmu nopircis nevienu pudeli stiprā alkohola. Lētāk ir aizlidot piemēram līdz Ukrainai un iepirkt degvīnu par 3,60 – 5 EUR pa 1 litru lidostu Duty Free. Bet pats svarīgākais jautājums ir - kāpēc samazinājums attiecas tikai un vienīgi uz stipro alkoholu?! Kāpēc samazinājums neattiecas uz alu? Viss stiprais alkohols pārsvarā ir ievests vai saražots Latvijā no importēta spirta. Alus tiek ražots šeit pat uz vietas, tad kāpēc mēs tā nemīlam vietējo ražotāju? Kaut gan vārdos vienmēr aicinām to darīt, aicinām pirkt Latvijas preci. Šādi samazinot akcīzi, darbos mēs tikai atbalstām ārvalstu ražotāju un gremdējam savējo. Nu kur var būt Seimā tik liels spirta lobijs? Tai skaitā no Tēvzemiešu partijas ar visu Parādnieku priekšgalā? Nožēlojami.
Ja akcīzi cigaretēm un alkoholam es vēl kaut kā varu saprast un akceptēt (tās kaut arī ir pirmās nepieciešamības preces … bet bez viņām var arī kaut kā iztikt. Šīs preces ir baudai.), tad nu akcīzi degvielai es uzskatu par noziegumu. Tā ir vistīrākā tirgus kropļošana. Ja mēs mākslīgi paaugstinām degvielas cenu – tas automātiski sadārdzina visu pārējo jau pašā saknē. Degvielas cena saražotā un realizētā produkta cenā proporcionāli aizņem ļoti lielu daļu. Visa tā rezultātā ražotājs vairs nevar saražot produkciju par konkurētspējīgu cenu. Tā rezultātā, lai mēģinātu aizsargāt šādi izkropļotu tirgu esam spiesti ieviest drakoniskus muitas pasākumus. Tur tiek iztērēti milzīgi naudas resursi, bet atdeve šā vai tā nav pietiekama. Tieši tāpēc visa ražošana pie mums ir praktiski iznīkusi un turpinās iznīkt pie šāda modeļa. Manuprāt, pareizi būtu atteikties no akcīzes degvielai pilnībā, ar to veicinot konkurētspēju, ražošanas attīstību un eksportu. Tad to naudu, ko nepaņemtu no degvielas akcīzes varētu saņemt lielākā apjomā no ražošanas un eksporta. Diemžēl mūsu ekonomistiem visa pamatā ir Excel tabulas. Līdz tam, ka tas nozīmē automātisku ieņēmumu krišanos citās pozīcijās, ne Excel tabula, ne mūsu ekonomisti saprast nespēj. Brīvais tirgus vai nu ir, vai viņa nav. IMHO
Brīdī kad biju beidzis šīs pārdomas, arī mans otrais alus kauss bija iztukšots. Atlika tikai norēķināties un labā noskaņojumā doties uz savām naktsmītnēm. Tur mani gaidīja vakara turpinājums ar brendiju un augļiem.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Otrdiena, 13.08.2019, 13:29 | Ziņojums # 6 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Principā vairāk nekā interesanta par Kišiņevu stāstīt nav ko. Pienāca brīdis doties tālāk uz Belciem. Aizstaigāju līdz autobusu terminālim un ar mikriņu aizbraucu līdz Belciem. Tas no Kišiņevas ir aptuveni 170 km. Manas naktsmītnes no autobusu termināļa atrodas aptuveni 1,5 km. Attālums viegli tiek pieveikts ar kājām un esmu ticis uz 3 naktīm pie jaunām naktsmītnēm.
Belci kluss, jauks un mietpilsonisks miestiņš. Sajūtas, ka laiks šeit ir apstājies. Aizkavējušies nedaudz pagātnē. Te pat ir ekskluzīva iespēja apmeklēt dančus pilsētas parkā, dažādām vecuma grupām. Neizmantoju, bet varbūt vajadzēja?
Miestiņam ir savs tanciņš ar mūžīgo uguni. Kaut kas sen neredzēts
Pilsētas centrālais laukums plašs un ļoti tīrs. Tāpat mani manāmi pārsteidza arī pilsētas centrālais tirgus. Plašs un neraksturīgi tīrs. Ar daudz tirgotājiem un preču kalniem par ļoti patīkamām cenām.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Ceturtdiena, 15.08.2019, 12:08 | Ziņojums # 7 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Bez centrālā tirgus plača pilsētas teritorijā darbojas arī vairumtirdzniecības tirgus. Analogs mūsu nakts tirgum. Te gan tirdzniecība norisinās dienas laikā un cenas uz augļiem un dārzeņiem jūtami zemākas kā citur. Pārsvarā ir iespēja nopirks arī preci ierobežotos daudzumos. Nopirku 1 kg aprikozes, 1 super saldu un gardu meloni, pāris gardus tomātus un sīpolus. Bez augļiem un dārzeņiem šeit ir iespējams arī iegādāties cāļus, pīlēnus un citus mājdzīvniekus. Viss pa rokai, ērti.
Ja jau esmu Moldovā, tad būtu grēks nenotestēt arī viņu slavenos vinčukus. Lielveikalā paņēmu pudelīti vinčuka, vecās labās "Isabellas" izskatā. Satraukumam nav pamata, šim kvalitatīvajam vinčukam nav nekāda sakara ar to stiprināto šļuru "Isabella", kura bija nenormāli populāra Padomju laiku alkašu vidū pie mums. Kopā ar meloni un aprikozēm šis vinčuks man sniedza patiesu baudījumu, neskatoties uz to, ka vinčuki pilnīgi noteikti nav mani dzērieni. Ļoti reti, kad ķeros klāt vinčukiem.
Pati lielākā vērtība Belcos ir tur esošais alus brūzis. Brūža nosaukums ir "Beermaster". Brūzis ir ar ļoti senu vēsturi. Alus darītava šeit ir atklāta jau 1906.gadā. Pa šo laiku brūzis ir piedzīvojis gan ziedu, gan panīkuma laikus. Tagad šeit tiek ražoti vairāku veida dzīvie aliņi. Un milzīgs pluss ir tas, ka pie alus darītavas ir arī izcils krodziņš. Krodziņš veidots klasiska alus dārza stilā, viss moderns un veidots ar gaumi. Nekad neiedomāsies, ka krodziņš atrodas Moldovas mietpilsoniskā miestiņā, nevis kaut kur Latvijā vai Eiropā. Brūzim un krogam ir pat sava mājas lapa. Potenciālajiem interesentiem skatīt šo saiti:
Alus darītava "Beermaster".
Tā izskatās pašā krodziņā:
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Ceturtdiena, 15.08.2019, 14:22 | Ziņojums # 8 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Te ir samērā plaša dzīvā alus izvēle un bez alus ir iespējams arī kārtīgi paēst. Ir arī dažāda veida uzkodas pie alus. Viss ir ļoti garšīgi un par ļoti sakarīgām cenām. Pirmajā reizē man tā viss iepatikās, ka atnācu te arī nākamā dienā. Pamutēt gardu aliņu un pie reizes arī sātīgi paēst. Tagad varat vērtēt paši alus piedāvājumu un alus cenas. Pie 1 litra kausa šeit var tikt par 1,50 EUR. Un tas nav kaut kādā zabegalovkā, bet kārtīgā un pamatīgā alus krodziņā.
Tas nu arī īsumā ir viss ko vēlējos pateikt par Belciem. Bija pienācis laiks doties uz Černovciem, tā jau ir Ukrainas teritorija. Tas ir brīdis, kad man nāksies šķērsot Moldovas - Ukrainas robežu. Strauji tuvojamies tam brīdim, kura dēļ es vispār pieņēmu lēmumu rakstīt šo ceļojuma atskaiti. Bet nedaudz pacietības, visu pēc kārtas.
No Belciem ir viens taisnais mini buss uz Černovciem agri no rīta. Ja ir vēlme braukt vēlāk, tad ir vēl vairāki busi, kuri startē no Kišiņevas. Tajā gadījumā nav nekādas garantijas vai būs kāda brīva vieta. Tāpēc dodos uz rīta busu. No manām naktsmītnēm līdz Belci autobusu terminālim nepilni 2 km ar kājām. Esmu jau laicīgi un tieku pie savas autobusa biļetes. Jābrauc aptuveni 200 km un biļete maksā 120 levas. Sākot kustību visas vietas busiņā aizņemtas.
Tā nekur nesteidzoties esam sasnieguši robežkontroles punktu Criva/Mamaliga. Labie nosaukumi. Abu valstu robežsargi atrodas blakus būdiņās uz robežas. Iebraucot Ukrainā, abu valstu robežsargi atrodas Ukrainas pusē, bet ja brauksiet no Ukrainas uz Moldovu, tad abu valsti robežsargi atradīsies Moldovas pusē. Tātad klāt esam, busiņā iekāpj Ukraiņu robežsargs un tiek savāktas visu pasažieru pases. Pēc brīža no Moldovas būdiņas iznāk moldāvu robežsargu meičuks un sauc mani uz pārrunām. Jautājums tiek uzdots konkrēts: "Kādā veidā esmu nokļuvis Moldovā? Caur kādu robežpunktu? Un cik ilgi es esmu uzkavējies Moldovā?". Elementāri, pasē ir Ukraiņu robežas zīmogs, braucu no Odesas ar vilcienu cauri Piedņestrai. Uzturējos Moldovā 6 naktis. Viņa saka, ka Ukraiņu zīmodziņu viņa redz, bet kāpēc man nav Moldāvu zīmodziņš pasē par iebraukšanu Moldovā? Mierīgi skaidroju, ka nevienu robežsargu man satikt neizdevās ne uz Ukrainas – Piedņestras robežas, ne iebraucot ar vilcienu Kišiņevā! Tas neesot pareizi. Pareizi būtu, ja es 72 stundu laikā piereģistrētos, tad problēmas nebūtu. Tagad nāksies maksāt administratīvo sodu par šo pārkāpumu. Sods esot aptuveni 150 levas, tas ir aptuveni 7,50 EUR. Nelaime tikai tāda, ka jāiet tagad ar kājām atpakaļ cauri neitrālai joslai uz Moldāvu pusi. Tikai tur varot nomaksāt sodu. Tas ir aptuveni 800 – 900 metri. Tur ātri sastādīs administratīvo protokolu un varēšu samaksāt soda naudu.
Neko darīt, kātoju uz Moldovas pusi un meklēju, kurš varēs sastādīt protokolu un paņemt soda naudu. Tieku nosūtīts pie maiņas vecākā. Stāstu viņam savu bēdu, uz ko tiek saņemta atbilde: "gaidīt!". Saku, ka nevaru gaidīt, mani vēl gaida vesels autobuss ar cilvēkiem. Atbilde: "Nekas, lai gaida". Saprotu, ka ar šo brīdi sākas razvods. Nekas cits jau neatliek kā gaidīt. Pagāja minūtes 50, kad atnāca mana busiņa šoferītis ar vēl vienu moldāvu robežsargu no Ukrainas puses. Viņš vairs gaidīt nevarot, pasažieri taisot traci. Var jau viņus saprast. Maiņas vecākais redzot, ka mērķis ir sasniegts – man nav vairs, kur likties saka, ka soda nauda ir 300 levas (pirms, tam bija 150), lai dodot naudu, bet protokolu viņš sastādīs vēlāk. Hehehehehē…… Saprotu, ka dotajā gadījumā tieku vienkārši kāsts.  Bet nav man nekādu citu variantu, tūlīt mans autobuss aizbrauks bez manis. Parasti es neļaujos šādai šantāžai, būtu braucis ar privāto automašīnu pilnīgi droši būtu cīnījies tālāk. Tā ir slikta prakse nepamatoti ļauties rupjai un pretlikumīgai naudas kāšanai. Kā jau teicu, esmu piespiests pie sienas, un variantu man nav. Papildus man ir tikai 280 levas. Nācās steigšus mainīt vēl 5 EUR. Tā arī iedevu viņam tās 300 levas. Naudas summa jau nav liela, aptuveni 15 EUR, bet apziņa, ka tā ir reāla izspiešana, nevis naudas sods, atstāja ļoti sliktu iespaidu par Moldāvu robežsardzi. Var teikt, tas bija darvas piliens medus mucā, jo pati Moldova man patika.
Ar to arī visas formalitātes bija nokārtotas. Raitā solītī, ar busa šoferi, devāmies atpakaļ uz Ukrainas pusi. Tur fiksi saņēmu nepieciešamos zīmogus pasē no moldāviem un ukraiņiem. Iekāpjot busā, 2 tantuki bija ne pa jokam uzvilkušies, nācās noklausīties kārtīgu lekciju. Var jau viņas saprast, kā nekā nācās viņām gaidīt 1 stundu, tas nav patīkami. Daļu no vainas notikušā ņemu uz sevi. Man, kā pieredzējušam ceļotājam, pirms brauciena vajadzēja rūpīgi noskaidrot visas nianses. To es neizdarīju. Tā ir mana vaina un atbildība pret tiem cilvēkiem, kuri manas nolaidības dēļ bija spiesti 1 stundu pavadīt šai robežpunktā.
Jau mājās esot, palasot informāciju internetā, noskaidroju, ka patiesībā nekādu zīmogu, nekādu 72 stundu reģistrāciju ES valstu pilsoņiem nav nepieciešama. ES valstu pilsonis var iebraukt un izbraukt no Moldovas izmantojot personas apliecību. Nekāda pase nav nepieciešama. Personas apliecībā tāpat nekādus zīmogus iespiest nevar. Likums pieņemts nosacīti nesen, un nelaime tāda, ka ne visi robežsargi to zina. Pieļauju, ka arī Moldovas robežsargu meičuks to nezināja, bet esmu pārliecināts, ka Moldovas robežsargu maiņas vecākais to lieliski zināja. Tāpēc arī tika izspēlēts viss tas cirks, jo likumīgi nekādu administratīvo protokolu viņš sastādīt nebija tiesīgs. Neko darīt, skola maksā naudu. Dotajā gadījumā nieka 15 EUR. Rakstu to visu potenciālajiem ceļotājiem uz Moldovu, braucot cauri Piedņestrai. Esiet gatavi šādiem razvodiem!
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Sestdiena, 17.08.2019, 14:24 | Ziņojums # 9 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Beidzot varam turpināt braucienu. Welcome to Ukraine! No robežpunkta līdz Čenovciem vēl 1 stunda ceļā, un esam veiksmīgi sasnieguši Černovcu autobusu termināli.
Līdz manām naktsmītnēm no autobusu termināļa jāiet aptuveni 1 km, viegli pieveicams attālums un esmu ticis pie jaunām naktsmītnēm uz nākamajām 3 naktīm.
Černovci ir tipiska Rietumukrainas pilsēta. Ar ukrainiski runājošiem draudzīgiem, jaukiem un nacionāli noskaņotiem cilvēkiem. Var redzēt, ka šeit nospiedošais daudzums iedzīvotāju ir patriotiski noskaņoti un mīl savu valsti. Par to liecina daudz ukraiņu krāsās izdaiļotu objektu. Pat ietves malās visi betona laternu un elektrības stabi izkrāsoti ukraiņu nacionālā karoga krāsās. Par to, ka šeit maigi izsakoties, nemīl krievu agresoru - liecina uzlīmes uz daudzu veikalu vitrīnām.
Pašā pilsētā, nekā pārāk interesanta atrast neizdevās. Ir daudz baznīcu, bet viss pārējais kā standarta, vidusmēra pilsētā.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Trešdiena, 21.08.2019, 10:19 | Ziņojums # 10 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Pēc Moldovas klasikas, kārta bija pienākusi arī Ukraiņu klasikai - gorilkas un salo izpildījumā. Klāt vēl melones ar aprikozēm, ar ko vakarus īsināt, pēc garajām dienas pastaigām pa pilsētu. Jāpiebilst, ka augļi šeit bija nedaudz dārgāki nekā Moldovā.
Tā arī tika pavadītas šīs 3 dienas šajā pilsētā. Visu šo ceļojuma laiku man bija kārtīgi veicies ar laika apstākļiem, nevienu dienu nelija lietus. Tad nu pēdējā vakarā sakās ļoti stipras lietusgāzes. Nākamajā rītā 7:10 man paredzēta ļotene lidojumam uz Kijevu. Radās pamatotas šaubas, vai lidojums šādos laika apstākļos maz notiks? No manām naktsmītnēm līdz lidostai aptuveni 4 kilometri. Var teikt, ka lidosta atrodas pilsētas teritorijā. Varētu mierīgi aizčībot ar kājām līdz lidostai, bet nu pa tādu lietu šī pastaiga kļūst problemātiska. Te nu savu palīdzīgo roku sniedza naktsmītņu saimniece, kura pati piedāvāja mani no rīta aizvest uz lidostu. Tā arī ar bažām par rītdienas lidojumu likos pie miera.
No rīta pa logu redzu, ka nekas nav mainījies. Lietus gāž kā ar spaiņiem. Kā bijām vienojušies, saimniece ir precīzi klāt pulksten 5:30 un varam braukt uz lidostu. Labi ka tā, jo visas ielas ir pamatīgi applūdušas, ja būtu jāiet ar kājām, tad tas būtu kārtīgs pārbaudījums. Tagad ātri un bez problēmām tieku pievests pie lidostas. Sirsnīgi atvadāmies un dodos čekoties uz savu reisu.
Lidosta smieklīgi maza šeit. Ukrainā vēl mazāku lidostu tiku redzējis tikai Ivana Frankovskā. Ar čekošanos nekādu problēmu uz varu doties uz uzgaidāmo zāli. Uzgaidāmā zāle maza telpa ar beņķīšiem. No servisiem tikai darbojas poda māja. Nekādas kafejnīcas vai bodītes šeit nav. Žēl gan, vēl nebiju paspējis iedzert rīta kafiju.
Tāda izskatās Černovcu lidostas uzgaidāmā zāle:
Tagad joprojām aktuāls ir jautājums, vai lidojums maz notiks tādos laika apstākļos? Man par lielu atvieglojumu minūtes 30 pirms izlidošanas lietus norima. Varējām doties uz savu ļoteni un ar aptuveni 15 minūšu kavēšanos jau bijām gaisā. Un pēc brīža jau bijām veiksmīgi piezemējušies Kijevā. Te man vēl vesela diena, jo lidojums uz Rīgu tikai 20:15. Bezjēdzīgi visu dienu pavadīt lidostā, tāpēc dodos uz pilsētu.
Manos plānos bija iepirkt pirmās nepieciešamības preces mājup vešanai un jaunā, nesen atvērtā gājēju tilta apmeklējums. Ja ar pirmo uzdevumu tiku galā viegli un ātri, tad ar otro radās manāmas problēmas. Atkal savilkās mākoņi un sākās stipras lietusgāzes. Vienīgais, ko tajā brīdī varēju darīt, ir paēst kārtīgas pusdienas "Puzata Hata". Centos to darīt lēnām, un ar lielu baudu. Kaut kā tas laiks bija jānovelk. Lidostā atgriezos jau laicīgi. Robežkontrole bez problēmām. Lēnā garā apstaigāju un izpētīju visus lidostas Duty Free veikalus. Iepirku sev izcilo ukraiņu gorilku mājām. Tā arī nobumbulēju visu šo laiku lidostā līdz brīdim kad nācās doties uz ļoteni lidojumam uz mājām. Lidojums bez problēmām un pavisam drīz jau biju Rīgā. Ar to var teikt šis ceļojums bija noslēdzies.
Par cik pavisam drīz man atkal bija lidojums uz Kijevu, tad pie šīs ceļojuma atskaites pievienošu arī informāciju par jauno kājāmgājēju tiltu Kijevā, kuru man neizdevās apskatīt pirmajā reizē, bet pie lieliskiem laika apstākļiem es to izdarīju otrajā mēģinājumā.
Tiltiņš tiešām ļoti jauks. No tilta paveras ļoti jauki skati. Potenciālajiem ceļotājiem uz Kijevu pilnīgi noteikti rekomendēju šo tiltiņu apskatei, droši, ka nenožēlosiet.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Trešdiena, 21.08.2019, 11:27 | Ziņojums # 11 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Tiem, kuri vēlas arī asākas izjūtas tiltiņā, ir arī stikla grīdas. Nelaime tikai tāda, ka vai nu celtnieki savu darbu švaki darījuši, vai projektējot tilta konstrukcijā tika pieļautas kļūdas. Šobrīd, vietās kur atrodas stikla grīdas, gar stikla malām nāk nost stiprinājumi. Sakarā ar to visas stikla grīdas uz tilta ir ierobežotas un aso izjūtu cienītājiem nāksies pagaidīt, līdz nepilnības būs novērstas.
Pie šīs pašas atskaites vēlos informēt potenciālos ceļotājus uz Kijevu par aktualitātēm sabiedriskajā transportā. Par cik, es pēdējā laikā samērā bieži uzturos Kijevā, tad lai atvieglotu savu dzīvi, izmantojot sabiedrisko transportu, es iegādājos sev "Kyiv Smart Card".
Maksā šī elektroniskā plastmasas kartiņa 50 grivnas un izmanto viņu maksājot par sabiedrisko transportu Kijevā. Karte der pilnīgi visam sabiedriskajam transportam Kijevā. Aktuāli tas kļūs pavisam drīz, jo Kijevas metro pārtrauc izmantot vienreizējos žetonus. Uz kartes Jūs varat ielādēt līdz 50 biļetēm. Jo vairāk biļetes ielādēsiet, jo lētāk tas būs. Te būs biļešu izmaksas tabula atkarībā no iepirkto biļešu skaita.
1-9 biļetes - 8 grivnas par vienu biļeti;
10-19 biļetes - 7,70 grivnas par vienu biļeti;
20-29 biļetes - 7,40 grivnas par vienu biļeti;
30-39 braucieni - 7,10 grivnas par vienu biļeti;
40-49 braucieni - 6,80 grivnas par vienu biļeti;
50 braucieni - 6,50 grivnas par vienu biļeti.
Papildus ir iespēja šo kartiņu piereģistrēt kijevieša mājaslapā.
https://my.kyivcity.gov.ua
Tas ir Kijevas pašvaldības izveidots portāls, kur tiek sniegti dažāda veida pakalpojumi pilsētas iedzīvotājiem. Konkrēti attiecībā uz šo elektronisko biļeti ir iespēja pilnībā kontrolēt, kurā maršrutā esat izmatojis šo karti, kad tas notika, cik braucienu vēl palicis. Un superīgā iespēja ir piepirkt nepieciešamo biļešu skaitu uz šīs kartes. Maksāt varat ar kredītkarti. Superīgi ērti un izdevīgi. Es arī piereģistrējos, un tagad lepni sevi varu dēvēt par kijevieti. Viss tas ir vienkārši un ļoti ērti.
Tas nu arī būtu viss par ko vēlējos informēt ceļotājus šajā ceļojuma atskaitē.
[END]
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
|
