|
Pirmā viesošanās Panamā un Kolumbijā (25.11. – 19.12.2019)
| |
| Melnais | Datums: Svētdiena, 05.01.2020, 12:57 | Ziņojums # 1 |
 Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Jau ilgu laiku domāju par viesošanos kādā no Centrālamerikas vai Dienvidamerikas valstīm. Izbaudīt pilnīgi savādāku mentalitāti un gūt jaunus iespaidus. Šāda iespēja radās, kad aviokompānijas "Iberia" piedāvājumā parādījās pietiekoši sakarīgas lidmašīnas biļetes lidojumam no Berlīnes uz Panamu. No Rīgas uz Berlīni nokļūt par lētām naudām nav nekādu problēmu. Nolēmu, ka ar Panamu man būs par maz, tāpēc piepirku klāt arī biļetes uz Kolumbiju, kā arī 2 vietējos pārlidojumus pa Kolumbiju. Izlidošana no Rīgas 25.novembrī ar atgriešanās 19.decembrī.
Plānošanas rezultātā izveidojās sekojošs ceļojuma maršruts:
Berlīnē – 1 nakts;
Panamā – 3 naktis;
Medeljinā – 5 naktis;
San Andres salā – 5 naktis;
Kartagenā – 4 naktis;
Panamā – 3 naktis;
Berlīnē – 1 nakts.
Lai realizētu šo plānu, kopumā tika iegādātas lidmašīnas biļetes uz 10 lidojumiem:
Rīga – Berlīne (Air Baltic) – 32,99 EUR;
Berlīne – Madride – Panama – Madride - Berlīne (Iberia) – 398,36 EUR;
Panama – Medeljina (Wingo) – 52,46 EUR;
Medeljina – San Andres (VivaAir) – 32,93 EUR;
San Andres – Kartagena (VivaAir) – 24,21 EUR;
Kartagena – Panama (Wingo) – 74,55 EUR;
Berlīne – Rīga (Ryanair) – 66,29 EUR.
Kopumā par visām 10 ļotenēm tika samaksāts 681,79 EUR. Tas ir vidēji par vienu ļoteni – 68,18 EUR. Tas nav slikts rādītājs - ņemot vērā tos lielos attālumus.
Tika rezervētas arī naktsmītnes:
Berlīnē (PREMIUM Hostel) – 1 nakts – 14 EUR;
Panamā (Hotel República Panamá) – 3 naktis – 55 EUR;
Medeljinā (Apto Urbanización Capri cerca a UDA) – 5 naktis – 75 EUR;
San Andres (Harold's Place) – 6 naktis – 80 EUR;
Kartagena (Casona La Española) – 4 naktis – 64 EUR;
Panamā (Hotel República Panamá) – 3 naktis – 55 EUR;
Berlīnē (PREMIUM Hostel) – 1 nakts – 13 EUR.
Kopumā visas naktsmītnes man izmaksāja – 342 EUR.
Kopumā, pirms ceļojuma, izdevumi sastādīja 1023,79 EUR.
Par turpmākiem ceļojuma izdevumiem katrā valstī atsevišķi un kopumā būs ceļojuma atskaites beigās.
Pirms uzsākt savu ceļojumu biju rūpīgi izlasījis ceļotāju forumus, it sevišķi visu aspektus, kas saistās ar fizisko drošību. Nav nekāds noslēpums, ka Centrālamerikas un Dienvidamerikas valstis nav tās drošākās, it sevišķi tas attiecas uz ārzemniekiem.  No visām sniegtajām forumos rekomendācijām izvēlējos pašu galveno principu, spāņu valodā tas skan: "No Dar Papaya", jeb latviski teiciena jēga ir: "nedod iemeslu". Vienkāršoti sakot nedariet neko tādu, kas varētu būt par iemeslu noziedznieku aktivitātēm attiecībā pret Jums.
Tas ir – nevalkājiet publiski dārgas rotaslietas (gredzeni, kakla ķēdītes, rokas sprādzes), nedemonstrējiet publiskās vietās dārgas video un foto kameras, dārgus mobilos telefonus, nedzeriet nepazīstamu cilvēku piedāvātos bezmaksas dzērienus, neaiciniet nepazīstamus cilvēkus uz savām naktsmītnēm, nestaigājiet viens apkārt vēlās vakara stundās vai naktī, ja nepieciešams pārvietoties vēlā vakara stundā vai naktī – tad izmantojiet tikai licenzētu taksometru pakalpojumus, izvairieties no nabadzīgo rajonu (“barrios the invasión”, “barrio popular”) apmeklēšanas, nedemonstrējiet savu naudu publiskās vietās, līdzi ņemiet tikai tik daudz naudas cik Jums konkrētā brīdī ir nepieciešams.
Nu un finālā pats galvenais – ja notiek mēģinājums Jūs aplaupīt, tad nekādā gadījumā nepretojieties. Atdodiet ko laupītājs vēlas. Ņemiet vērā, ka potenciālais laupītājs pilnīgi noteikti nozieguma izdarīšanas brīdī būs bruņots vismaz ar nazi, bet nereti arī ar šaujamieroci. Ieroču pielietošanas slieksnis šeit ir ļoti zems. Pie pirmā mēģinājuma izrādīt pretestību tas viss beigsies ar ieroča pielietošanu. Atcerieties, ka neviena materiālā vērtība nav vērta Jūsu dzīvības!
Visi šie padomi vairāk vai mazāk man jau bija zināmi. Tie ir universāli un pielietojami jebkurā ceļojumā uz jebkuru valsti. Atšķiras tikai potenciālā riska slieksnis. Šī bija pirmā reize manos ceļojumos, kad mājās tika atstāti mani sudraba gredzeni un kakla ķēde, līdzi neņēmu foto kameru, skaidru naudu minimāli.  Tad nu bruņojies ar šīm zināšanām biju praktiski, teorētiski un morāli gatavs doties savā ceļojumā.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Trešdiena, 08.01.2020, 14:50 | Ziņojums # 2 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Tā arī bija sagaidīts 25.novembris, kad varēju doties uz Rīgas lidostu un sākt savu ceļojumu uz man vēl nezināmām spāņu valodā runājošām valstīm. Izlidošana no Rīgas uz Berlīni pulksten 7:35.
Par cik Berlīnē bija agra rīta stunda, tad vispirms devos iemalkot kafiju, sameklēt netālu no hoteļa esošo "LIDL" veikalu, kur iepirkt kādu alu un uzkodas vakaram. Tas ar domu, lai pēc 11:00 būtu jau savās naktsmītnēs. Visus plānotos darbus paveicu bez problēmām un devos uz savu hoteli. Tur mani gaidīja pamatīga vilšanās. Recepšenā tieku informēts, ka ātrāk par 13:00 pie savas gultiņas man netikt! Nekāda pretimnākšana ātrāk ieradušiem klientiem šeit nebūs. Precīzi kā noteikts – tikai 13:00. Vienīgais labums, ka atļāva atstāt somu, lai nav līdz jāstaipa. Tā vēl nācās 2 stundas klīst apkārt pa Berlīnes nomali. Laika apstākļi tajā dienā arī nebija no tiem patīkamākajiem, lija lietus un pūta stiprs vējš. Izmirku un nosalu pamatīgi. Nācās vēlreiz iegriezties "LIDL" veikalā un iegādāties kādu stiprāku dzirekli par alu, lai vēlāk varētu sasildīties. Noķert kādu gripu ceļojuma sākumā nemaz negribējās. Stipro dzirekļu izvēle "LIDL" veikalā nebija pārāk izcila. Domāju paņemt kādu mazo "Jägermeister" blašķīti, bet nekā – nav tāda dzirekļa asortimentā. Nācās ņemt labi zināmo "Ouzo" anīsa degvīnu. Pudele tikai 0,7l, mazākas nav. Domāju, ka kādu pusi piebeigšu un pārējo atstāšu. Tad nu ar savu "laupījumu" varēju doties atpakaļ uz hoteli, pulkstenis jau bija 13:00 un veiksmīgi tiku pie savas gultiņas.
Istabā jau priekšā bija 2 spāņu meitenes un viens puisis, kura tautību tā arī neizdevās noskaidrot, klusēja - kā mēli norijis.  Vakara pusē sabrauca vēl vairāki gulēt gribētāji. Viens no tiem bija mana vecuma sakarīgs krievs no Sanktpēterburgas. Starp citu, sieva latviete, riteņbraucēju aprindās pazīstama cilvēka meita. Arī ceļotājs - bija mums par ko parunāt, un pie reizes arī atrisinājās "Ouzo" pudeles liktenis, uz 2 tas bija tieši tas daudzums kas nepieciešams.  Vakarā vēl aizstaigāju līdz tuvākai turku ēstuvei vakariņās. Jāatzīst paēdu lieliski, jēriņš ar frī kartupelīšiem, salātiņiem un aliņu bija tieši laikā.
Tad jau arī laiks doties pie miera. Rīt jau pulksten 4:30 jāceļas un jādodas uz lidostu.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Trešdiena, 08.01.2020, 15:49 | Ziņojums # 3 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| No rīta tik agri mosties nu ļoti negribas, bet nav variantu. Labi, ka visas mantas jau sakrāmētas. Ņemu savu somu un raitā riksītī uz lidostu. Laika apstākļi jūtami uzlabojušies, pats galvenais, ka nelīst lietus. Nedaudz pēc 5:00 esmu jau Tegel lidostā. Lidostā vēl klusi un mierīgi. Lidosta skaisti izgaismota.
Nekādas čekošanās man nav paredzētas, jo esmu iečekojies online, un nododamās bagāžas man nav. Tā kā paliek vēl laiks uzvilkt kāro rīta dūmu pirms doties uz ļoteni.  Tad jau arī varu kāpt uz borta. Lidojums ar aviokompāniju "Iberia" līdz Madridei. Ļotenīte paceļas gaisā bez kavēšanās. Man tas bija ļoti svarīgi, jo Madridē laiks līdz nākošai ļotenei uz Panamu ir tikai 1 stunda un 20 minūtes. Pa to laiku vēl jāpaspēj nomainīt termināls, jāiziet drošības kontrole un imigrācija. Viss tas notika necerēti raiti, palika vēl minūtes 30, līdz sākās bording time uz Panamas ļoteni. Biju cerējis, ka šeit būs smēķētāju istaba, bet nācās vilties. Madrides lidostā par smēķētājiem nav padomāts. Bēdīgi….  bet nu ir pienācis brīdis doties uz bortu.
Lidojums 11 stundu garumā ar aviokompāniju "Iberia" līdz Panamai komfortabls. Lielu ceļa gabalu vienkārši nogulēju, palīdzēja agrā celšanās šorīt. Apkalpošana nekas izcils, bet normas robežās. Pirmā ēdināšanas reize vienkārši izcila. Jēriņš ar rīsiem. Viss ļoti garšīgs.
Pamatoti biju cerējis, ka arī otrā ēdināšanas reize būs tikpat izcila. Hehē….. iedeva sviestmaizi ar kafiju. Nu kā tā var….. 11 stundu lidojums. Nenopietni. 
Jau ļotenē izdalīja aizpildīt imigrācijas formu. Bija pieejamas gan spānu, gan angļu valodās. Principā, nekā sarežģīta tajā formā nav. Tāda tā forma izskatās dzīvē:
Samērā precīzi, atbilstoši lidojuma grafikam nosēdāmies Panamas Tocumen starptautiskajā lidostā. Tā ir galvenā Panamas lidosta. Laiks imigrācijai un muitai. Nācās pastāvēt samērā garā rindā, pirms tiku pie visām pārbaudēm. Imigrācija ātra un viegla, ātri tiek iespiests pasē zīmogs un welcome to Panama.
Interesanti ir tas, ka iebraukšanas zīmogs tiek iespiests, bet izbraukšanas zīmogu Panamā nespiež. Pirmo reizi izbraucot no Panamas uz Kolumbiju nodomāju, ka vienkārši aizmirsuši, bet lidojot prom otro reizi, notika precīzi tas pats – proti izbraukšanas zīmogs netiek iespiests.
Ja pats imigrācijas process bija ātrs un vienkāršs, tad par muita to nevar teikt. Tas bija ilgs un nopietns process. Pilnīgi visiem pasažieriem nācās laist cauri rentgenam ne tikai savas lielās somas, bet arī mazas rokas somiņas un virsdrēbes.
Pēc brīža jau esmu no lidostas ēkas ārā. Ar lielu baudu ieelpoju man vēl nepazīstamo silto un patīkamo Centrālamerikas gaisu. Jūtas, ka mitrums ir liels un ir atšķirība no Āzijas gaisa. Bet jebkurā gadījumā ir labi. Tagad pirmais darbs uzvilkt kādu kāru dūmu. To izrādās terminālī darīt nedrīkst, pat izejot no termināļa ārā. Nākas paiet nedaudz tālāk uz autostāvvietu pusi. Bet nu tie visi ir sīkumi, jo prieks ka esmu sasniedzis savu galamērķi.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Ceturtdiena, 09.01.2020, 11:01 | Ziņojums # 4 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Tālāk aktuāls jautājums kā no lidostas nokļūt līdz Panamas pilsētas centram!? Lidosta atrodas aptuveni 25 km no pilsētas centra. Saprotama lieta, ka pats vienkāršākais variants ir taksometrs, kas pa fiksētu maks 30$ nogādās mūs vajadzīgā punktā. Tas ir labi, bet šis variants nav domāts ceļotājiem. Meklējam labākus variantus…. un tāds variants ir. Sākot no novembra mēneša, ir atklāta Panamas metro II līnija, kura tuvākā pietura no lidostas ir tikai 2 km attālumā. Tieši no lidostas līdz metro pieturai kursē sabiedriskais autobuss E489. Lai varētu lietot sabiedrisko transportu Panamā - ir nepieciešams iegādāties "Metro Bus" kartīti. Vēl pavisam nesenā pagātnē šo kartīti lidostā iegādāties nebija iespējams, bet vienlaicīgi ar metro II līnijas atklāšanu ir dota iespēja pie šīs kartītes tikt arī lidostā. Maksā viņa 5$ un balanss kartītē ir 3$. Šo kartīti varat papildināt jebkurā metro stacijas automātā. Ļoti ērti.
Tāda izskatās "Metro Bus" braukšanas karte:
Tad nu esmu laimīgais šī vērtīgā plastikāta gabala īpašnieks un mans brauciens uz centru var sākties. Lai ceļotājiem būtu priekšstats par Panamas metro līnijām, pievienoju nelielu kartīti:
Tātad pirmais brauciens ar autobusu E489 no lidosta līdz metro II līnijai, pietura "Corredor Sur". Pārsēžamies metro un braucam līdz gala stacijai "San Miguelito". Tur savukārt pārsēžamies metro I līnijā un braucam līdz centram. Man konkrēti bija nepieciešama metro stacija "5 de Mayo". Aptuveni 500 metrus no šīs metro stacijas atrodas mans hotelis. Viss brauciens ar visām pārsēšanām man aizņēma aptuveni 1 stundu. Tālāk par sabiedriskā transporta cenām. Tās šeit ir ļoti humānas. Par braucienu sabiedriskā autobusā pilsētas teritorijā maksa ir 0,25$, metro I līnijā – 0,35$, metro II līnijā 0,50$. Kopumā par šo braucienu iztērēju 1,10 $. Izcili lēti un ērti.
Pirms ķeros klāt atskaitei par to, ko izbaudīju un redzēju Panamā - neliela informācija par naudu. Panamā tiek lietoti visiem tik pazīstamie, mūžam zaļie, ASV faņtiki. Tā kā nekādas problēmas nerodas. Viss ir viegli un ērti saprotams. Panamai ir arī sava naudas vienība – balboa. 1 balboa = 100 centésimos. Banknošu veidā balboa nav sastopams. Apgrozījumā atrodas monētas ar nomināliem - 2, 1, 1⁄2, 1⁄4, 1⁄10, kā arī 5 un 1 centésimos. Balbao kurss ir piesaistīts ASV dolāram attiecībā 1 balbao = 1$.
Bildītē Panamas monētas, atvedu saujiņu uz mājām - kā suvenīrus:
Tad nu esmu ieradies metro stacijā "5 de Mayo". Ar pirmo piegājienu izdodas atrast pareizo izejas virzienu no metro. Atliek tikai noiet 500 metrus līdz manam hotelim. Hoteli "Hotel República Panamá" rezervēju izmantojot "booking.com" rezervācijas sistēmu. Par 3 naktīm nācās maksāt 55 EUR. Ļoti sakarīga cena par šīm naktsmītnēm. Hotelis atrodas pilsētas centrā, tuvu pie metro stacijas, viena metro pietura līdz galvenajam transporta mezglam Albrook. Uz otru pusi slavenā Panamas vecpilsēta Casco Viejo. Turpat ap stūri milzum daudz visādu ēstuvju un veikaliņu. Pats hotelis jau kārtīgi palietots un noplucis, ir piedzīvojis labākus laikus. Bet viss nepieciešamais istabās ir, tas ir airkondišens, personīgā duša ar podu māju, milzīga gulta, TV, rakstāmgalds, safety box un ledusskapis. Katrā stāva koridorī ir bezmaksas dzeramā ūdens burka. Tas nav slikti. 
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Ceturtdiena, 09.01.2020, 15:06 | Ziņojums # 5 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| 
Recepšens strādā visu diennakti. Staffs atsaucīgs un izpalīdzīgs. Ēkai ir 7 stāvi, ir savs lifts, kas pat darbojas. Istabas tiek apkoptas katru dienu. Pirmajā stāvā atrodas kazino, bet ieeja hotelī ir pilnībā norobežota no tā.
Milzīgs bonuss ir pašā augšējā stāvā atrodošās vaļējā veranda ar galdiņiem un krēsliem, No verandas paveras satriecošs skats uz Panamas debesskrāpjiem. It sevišķi tas ir jūtams naktī, kad viss ir izgaismots. Ļoti eleganta vieta pamutēt kādu alu un uzvilkt kāru dūmu.
Pirmajā vakarā tikvien paspēju, kā izskriet uz ielas un iepirkt pāris alus, lielu hamburgeru izsalkuma remdēšanai. Devos uz verandu, kur pamutēju pāris skārdenes ar vietējo alu, apēdu savu bulku, uzvilku pāris gardus dūmus un devos atpakaļ uz savu istabu. No tā garā ceļojuma bija atnācis pamatīgs nogurums. Dušiņā noskaloju ceļa putekļus un gultiņā iekšā. Miedziņš bija ļoti ciešs.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Pirmdiena, 13.01.2020, 12:20 | Ziņojums # 6 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| No rīta modos labi izgulējies un atpūties. Tikai tā mošanās notika agri no rīta, nedaudz pēc pulksten 7:00. Laikam tās laika joslas bija nedaudz nojaukušas mana organisma ritmu. Pirmā bija nežēlīga vēlme pēc rīta kafijas. Viesnīcas istabā elektriskās tējkannas nav. Elektriskais spriegums Panamā un Kolumbijā ir 110 voltu. Līdzpaņemtam telefonam un planšetei tā nav nekāda problēma, barošanas bloki šiem gadžetiem darbojas no 100 līdz 240 voltu diapazonā. Bet, elektrisko spirāli ūdens uzvārīšanai līdzi ņemt nav nekādas jēgas, tā darbojas tikai no 220 voltu tīkla. Tāpēc nācās doties ārā un meklēt, kur var tikt pie kafijas. Turpat netālu uz ielas atradu kūku un bulciņu ceptuvi ar visu kafiju. Tur arī par 1$ tiku pie savas pirmās rīta kafijas Centrālamerikā.
Pēc rīta kafijas, enerģijas pilns, nolēmu ķerties "vērsim pie ragiem" un braukt apskatīt pašu galveno apskates objektu Panamā – tas ir Panamas kanālu.
Viena pietura ar metro līdz Albrook transporta mezglam. No turienes atiet autobuss uz Panamas kanāla apskates vietu. Nepieciešams meklēt autobusu ar uzrakstu "Albrook - Miraflores locks". Autobusi kursē samērā bieži, man nācās gaidīt kādas 7 minūtes. Par braucienu maksājam ar to pašu burvīgo kartiņu "Metro Bus ". Tiekat pievesti tieši pie Panamas kanāla apmeklētāju kasēm.
Kasēs tiek piedāvātas dažādu veidu biļetes. Pati lētākā ir biļete par 20$, kas dod tiesības atrasties novērošanas laukumā tieši pie kanāla slūžām, uzturēšanās laiks neierobežots. Par nedaudz dārgākām biļetēm ir iespēja paviesoties arī muzejā. Tur var aplūkot dažādas lietas, dokumentus, kā arī tiek demonstrēta filma par kanāla būvniecību. Tas man nelikās tik interesanti, lai par to maksātu naudu. Visu to var mierīgi apskatīties arī "You tube".
Panamas kanāla būvniecība:
Vēl var nopirkt biļetes uz kuģīti un izbraukt visu to ceļu pašam. Manuprāt, tas ir nepamatoti dārgi. Es iegādājos pašu lētāko biļeti par 20$.
Ar liftu uzbraucam augšā, kur atrodas skatu laukums. Redzēt var pilnīgi visu. Godīgi sakot biju gaidījis, ka būs vairāk emocijas. Nepārprotiet, bija jau labi, skaisti un interesanti, bet ņemot vērā, kā ir "raskruķīta" šī apskates vieta - es domāju, ka emociju straume būs stiprāka, biezāka un sulīgāka.
Te būs neliels video, kā buksieris velk kuģīti pa atvērtām slūžām:
Te būs neliels video kā tiek aizvērtas slūžas:
Noskatījos pilnu ciklu, kā tiek atvērtas pirmās slūžas, kā tiek ievilkts kuģītis iekšā, un slūžas aizvērtas, ūdens līmeņa izlīdzināšana, otro slūžu atvēršana un opsssssssssss…. kuģītis jau atrodas kontinenta austrumu pusē. Negribas pat domāt, cik daudz laika un resursu būtu nepieciešams, lai apkuģotu apkārt visam kontinentam.
Panama un panamieši var būt ļoti pateicīgi, ka viņiem ir šāds kanāls. Pirmkārt pateicīgi par labo peļņu, ko ienes šis kanāls valsts kasē. Tā ir liela nauda. Otrs milzīgs naudas iepludināšanas veids Panamā ir ofšori. Tur savu naudiņu glabā lielāki vai mazāki visas pasaules blēži, blēži tai skaitā no Latvijas arī. Es pat nezinu, kurš no biznesiem ienes vairāk naudas, bet drošāks un svarīgāks noteikti ir tomēr kanāls. Otrkārt kanāls nodrošina pilnīgu šīs valsts drošību. ASV nekad dzīvē nepieļaus, lai šīs kanāls nokļūtu kādu prātu izkūkojušu komuņaku, diktatoru vai narko baronu rokās. Bija jau precedents ar Panamas diktatoru un narko baronu Manuelu Norjegu, kad 1989.gadā ASV iebruka Panamā un arestēja M.Norjegu. Tā kā drošības sajūta panamiešiem ir - kanāls viņus sargā.
Noskatījos vēl, kā pa otru kanālu tiek izvests cauri nu ļoti milzīgs kuģis. Starp kuģa bortu un kanāla malu katrā pusē bija labi ja pāris centimetri. Neskatoties uz to, milzīgais kuģis spēlējoties tika ievilkts kanālā un veiksmīgi nogādāts otrā pusē. Filigrāns darbs.
Tā arī pagāja laiks, vērojot, kā darbojas un funkcionē slavenais Panamas kanāls. Vēl nokāpu stāvu zemāk, tur izvietota āra kafe. Varat pasūtīt kādu vēsu sulu, soft drinku, tēju vai kafiju. Uzēst kādu ātri pagatavojamu zupiņu vai apēst kādu saldējumu. Mana izvēle krita uz kārtīgu, melnu vietējo kafiju. Mutēju kafiju un turpināju izbaudīt arī pašu Panamas kanālu. Redzamība pietiekami laba, nav tik laba kā no skatu laukuma, bet bija ok.
Tad jau arī laiks atgriezties atpakaļ. Turpat sagaidīju savu autobusu uz Albrook un pēc kādas stundas jau biju savā hotelī.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Otrdiena, 21.01.2020, 12:20 | Ziņojums # 7 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Par cik jau bija vēla pēcpusdiena, tad citiem apskates objektiem vairs laika neatlika. Bet, lai laiks neietu zudumā, nolēmu veikt svarīgu izpētes procesu. Tas ir notestēt vietējos aliņus. Sameklēju vietējo lielveikalu un iepirku gandrīz visus vietējos aliņus, kuri bija šai veikalā, un ne tikai vietējos.
Biju bruņojies ar pienācīgu daudzumu izpētes materiāla un varēju doties uz āra verandu sākt testus. Nedaudz par alus cenām Panamā. Aliņš šeit ir lētāks nekā Latvijā - nedaudz, bet tomēr lētāks. Bundžiņa alus maksāja - sākot no 0,55$ līdz 0,69$. Kokteilītis "Cuba Libre" maksāja 0,89$. Dārgākais bija pudele meksikāņu aliņa "Corona Extra" – 1,15$.
Tagad par manām subjektīvajām garšas izjūtām. Nospiedošais daudzums bija tīrās čuras, mūsu Aldara Pilzenes alus līmenī, ieskaitot izslavēto meksikāņu "Corona Extra". Man vislabāk patika "Balboa" aliņš. Pietiekami tumīgs un piesātināts ar garšas izjūtām. Pēc izpētes procesa varēju mierīgu sirdi doties pie miera.
Nākamā rītā modos labi izgulējies un atpūties. Vispirms atkārtoju jau iepriekšējā rītā veikto procedūru, tas ir aiztecēju pēc krūzītes rīta kafijas. Tagad laiks plānot ko darīt šodien. Principā daudz domāt nav par ko. Jādodas apskatīt Panamas slaveno vecpilsētu "Casco Vieja". Pavisam precīzi būtu teikt, ka tā nav pirmā, oriģinālā vecpilsēta, kura tika dēvēta par "Panamá Viejo". Pirmā tika pilnībā nopostīta un nodedzināta pirātu uzbrukumā 1671.gadā. Lēmums tika pieņemts jauno pilsētu celt citā vietā. Ir iespēja aizbraukt un apskatīt "Panamá Viejo" drupas, bet tas nav mans mērķis. Es vēlos doties uz "Casco Vieja". No mana hoteļa tas ir ļoti tuvu, gājiens ar kājām.
Laika apstākļi no rīta bija labvēlīgi garām pastaigām. Tikko kā bija nolijis lietus, debesis apmākušās un saule noslēpusies zem mākoņiem. Nebija raksturīgās sutoņas. Lietus šeit līst katru dienu, iespējamas pat vairākas lietus gāzes dienā. Kad līst, tad gāž kā no "spaiņiem". Ļoti ātri savelkas tumši lietus mākoņi, un strauji sāk līt, toties lietus ātri pāriet. Cik ātri sākas, tikpat ātri arī beidzas.
Tā arī mierīgā pastaigā esmu ticis līdz "Casco Vieja". Skatam paveras jauka, tipiska spāņu koloniālā laika vecpilsēta ar šaurām ieliņām. Cepuri nost – šeit viss ir tīrs un sakopts. Papildus arī policija uz katra stūra. Acīm redzot ar drošību šeit viss nav pilnīgā kārtībā. Pats gan jutos droši, nekā vērtīga līdzi nebija (ja neskaita mobilo telefonu), un tādā daudzumā policijas apkārt iedvesa zināmu drošības sajūtu.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Otrdiena, 21.01.2020, 15:26 | Ziņojums # 8 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Ir tur arī vairākas senas baznīcas, kuras savā dzīvē daudz ko pieredzējušas un tagad ar aristokrātisku skatu un mieru veras uz apkārtni. Pabiju vairākās baznīcās, bija ļoti aizraujoši un interesanti izjust to seno "garu". Viņas jau sen kā bija, bet es vēl nebiju dzimis. Manis vairs nebūs, bet viņas stāvēs kā stāvējušas, turpinot sniegt mierinājumu un spēku ticīgiem cilvēkiem un priecējot tūristus.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Otrdiena, 21.01.2020, 15:57 | Ziņojums # 9 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Tiku arī līdz vecpilsētas promenādei. Tās trepītes ved augšā uz pašu promenādi ar daudzām suvenīru bodītēm.
Savukārt no promenādes pavērās ļoti jauks skats uz moderno Panamas pilsētas daļu ar augstceltnēm. Lieli kontrasti.
Izstaigāju vecpilsētu krustām šķērsām. Staigājot pavadīju daudz laika. Laiks doties atpakaļ uz hoteli. No tādas staigāšanas arī vēders sāka prasīt savu mielastu, cik tad var tikai prātu un dvēseli mielot. Laiks meklēt kādu ēstuvi. Netālu no hoteļa atradu visparastāko vietējo ēstuvi.
Ideāli, neko vairāk nemeklēšu un izsalkumu remdēšu tepat. Paņēmu uzreiz 2 porcijas vienā šķīvī. Ceptus rīsus ar gaļu un milzīgu BBQ vistas gabalu ar skārdeni "Coca Cola". Kopā par to visu nācās samaksāt 5$. Bet atkārtoju… tur ir 2 porcijas.
Kā redzam, tad porcija bija milzīga, sātīga un garšīga. Piekrāvu savu kuņģi pilnu līdz malām, lai vairs neuzdod visādus nepatīkamus jautājumus brīžos, kad dvēsele un prāts bauda smalkākas garīgās lietas.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Otrdiena, 21.01.2020, 16:12 | Ziņojums # 10 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Pēc tik sātīgām vakariņām radās vēlme pēc deserta. Pilnas ielas ar ananāsu tirgotājiem. Piekrauti pilni tirdzniecības ratiņi ar ananāsiem un vizinās pa ielu un piedāvā viņus nopirkt. Cena par vienu ananāsu vienkārši smieklīga. Standartā tiek tirgoti 2 milzīgi ananāsi par 1$.
Nu ir milzīga vēlme tikt pie tā ananāsa, bet te ir nākamā problēma – man nav naža hotelī, ar ko sagriezt ananāsu. Tirgotājs piekrita atkāpties no principa pārdot 2 ananāsus par 1$ un bija gatavs pārdot man arī vienu par 0,5$, bet naža arī viņam nav. Nolēmu noriskēt, iespējams hoteļa recepšenā stafam būs kāds nazis, ja nē …. tad nav lemts. Ņemu savu ananāsu un dodos uz recepšenu. Saku, ka man ir liela problēma: "Man ir ananāss, bet nav naža.". Man par lielu prieku nazis recepšenā atrodas, varu doties uz savu istabiņu sadalīt laupījumu.
Tagad atlicis vēl viens ļoti svarīgs un atbildīgs uzdevums – jāpiereģistrējas rītdienas reisam lidojumam uz Kolumbiju. Un ne tikai jāpiereģistrējas, bet arī obligāti jāizdrukā bording pass. Nekādas mobilās aplikācijas šeit pieņemtas netiek.  Ja ar reģistrēšanos nekādas problēmas nerodas, tad izprintēt biļeti papīra veidā rodas zināmas problēmas. Nekādas interneta cafe, kur to varētu izdarīt, tuvākā apkārtnē nemanu. Kārtējo reizi dodos uz recepšenu pēc palīdzības.  Netiek atteikts arī šis mans lūgums. Esmu veiksmīgi ticis pie savas biļetes. Tagad laiks doties pie miera. Rīt agri jāceļas, jo mana ļotene ir 8:45, bet vēl ir jānokļūst līdz lidostai. Sakrāmēju savu somu, uzlieku modinātāju uz 6:00 un dodos atpūsties.
Mostos 6:00 uz raitā solītī čekojos no hoteļa ārā. Šorīt jāiztiek bez rīta kafijas. Primāri ir jātiek līdz "Panamá Pacífico International Airport", tas ir aptuveni 15 km no mana hoteļa, pavisam uz otru pusi no Panamas galvenās lidostas "Tocumen International Airport". Pabāžu galvu ārā pa hoteļa durvīm un redzu, ka Panamā šobrīd ir iestājies kārtējais, regulārais līšanas brīdis. Gāž kā no spaiņiem. Labums tāds, ka brīvi takši brauc garām rindās. Nekādu problēmu šeit "noštopēt" taksi, atliek tikai pamāt ar roku. Tad nu veiksmīgi esmu ticis taksī un saku: "uz Pacífico International Airport". Redzu šoferītis paliek manāmi domīgs un apmulsis. Viņš piedāvā mani vest uz Tocumen lidostu, tādu Pacifico lidostu viņš nezinot. Saku man nevajag Tocumen, man vajag uz Pacifico. Nācās ķerties pie manas "Maps.Me" aplikācijas un rādīt viņam ceļu uz kurieni ir jābrauc. Diezgan veiksmīgi un ātri esam sasnieguši nepieciešamo lidostu. Par braucienu samaksāju 15$.
Par to, ka šoferītis nezināja šo lidostu, nav ko brīnīties. Tā ir maza lidosta, bijusī ASV militārā lidosta. Šeit savu darbību ir izvērsusi tikai viena pasažieru aviokompānija "Wingo". Tā ir Panamas lielākās aviokompānijas "Copa Airlines" lētā gala meitas uzņēmums. Interesanti tas, ka pats savas livrejas aviokompānijai "Wingo" nav, ļotenes izkrāsotas "Copa" krāsās.
Kā jau teicu, lidosta maziņa, bet pie savas rīta kafijas tomēr es tieku. Ir tur viena maza kafejnīca ar labu, melnu, stipru un aromātisku kafiju. Cena priekš lidostas arī humāna.
Par cik lidojumi no šīs lidostas ir maz, tad nekādas lielās rindas uz reģistrēšanos, pasu kontroli un drošības kontroli šeit nav. Viss notiek samērā raiti. Interesanti tikai tas, ka, lai gan biju reģistrējies lidojumam online, tik un tā nācās visu to procedūru atkārtot pie galdiņa. Tika nosvērta mana rokas bagāža, paprasīta atpakaļceļa biļete. Kad ar to viss bija kārtībā, tad uz manas izdrukātās biļetes tika savilkti kaut kādi ķeburi. Tagad varēju doties uz drošības un robežkontroli. Tur viss bez problēmām, pietika vēl laika minūtes 20 pasēdēt uzgaidāmā zālē, un tad jau varēja doties uz ļoteni. Vienu brīdi domāju, ka lidojums aizkavēsies, jo kā jau teicu lietus gāza kā no spaiņiem, bet pirms paredzētā izlidošanas laika lietus mitējās un viss notika atbilstoši grafikam. Lidojums līdz Medeljinai aizņēma 1 stundu un 10 minūtes.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Ceturtdiena, 23.01.2020, 15:14 | Ziņojums # 11 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Kolumbija
Medeljina
Esmu veiksmīgi atlidojis līdz "José María Córdova" starptautiskajai lidostai. Birokrātija pie robežkontroles un muitas daudz mazāka, nekādas formas aizpildīt neprasās. Vienīgais pie robežkontroles pavaicāja, kur es uzturēšos? Parādīju "booking.com" aplikācijā rezervētās naktsmītnes un -Bienvenido a Colombia!
Pirmais uzdevums bija tikt pie vietējās naudiņas, tas ir Kolumbijas peso. Kā jau teicu, tad praktiski visa nauda man bija uz kartēm. Tāpēc nācās meklēt ATM. Bet ne kuru katru ATM kas pagadās, bet tādu, kur par naudas izņemšanu, netiks paņemta komisijas maksa. Lai zinātu no kādas bankas ATM netiek ņemta komisijas maksa, izmantoju aplikāciju "ATM Hero". Spriežot pēc aplikācijas - man der sekojošu banku ATM – Colpatria, Davivienda, Bancolumbia un BBVA. Lidostā atradu bankas Davivienda ATM. Vienreizējs naudas izņemšanas limits bija 300 000 COP, un reāli bez komisijas maksas. Izmantoju abas manas kartes Revolut un N26. Abas darbojās bez jebkādām problēmām. Ar katru karti izņēmu 300 000 COP. Par to no manas Revolut kartes novilka 77,36 EUR, no N26 novilka 77,97. Praktiski identiski. Tātad par 1 EUR es tiku pie 3878,27 COP. Par cik tikko kā biju atgriezies no Madagaskaras, kur bija ļoti līdzīgs valūtas kurss 1 EUR = 4000 ari ari, tad ar skaitīšanu nekādas problēmas neradās. Vienkārši pieņēmu, ka 1 EUR = 4000 COP. Finansiālās problēmas bija atrisinātas.
Nākamā problēma - kā no lidostas par sakarīgām naudām tikt līdz Medeljinas centram? Pilsētas centrs no lidostas atrodas aptuveni 35 km attālumā. Saprotama lieta, ka pats vienkāršākais variants ir paņemt taksometru. Te ir lidostas baltie taksometri, pa fiksētu maksu 80 000 peso tiekam nogādāti pilsētas centrā. Bet es neesmu braucis uz šejieni meklēt vieglākos ceļus. Tā kā brauciens ar taksometru tiek atmests uz reizi.
Daudz sakarīgāks un krietni lētāks variants ir izmantot oficiālos lidostas "Aeropuerto-Combuses" autobusus. Šiem autobusiem ir 2 maršruti un maksa par braucienu 10 000 peso. Viena maršruta galapunkts ir pie San Diego tirdzniecības centra, otram galapunkts ir pie Nutibara viesnīcas, savukārt hotelis atrodas tiešā tuvumā no slavenā Plaza de Botero. Tas ir tieši tas, kas man nepieciešams, no turienes līdz manām naktsmītnēm tikai aptuveni 1,5 km ar kājām.
Sagaidu savu un autobusu un brauciens var sākties. Autobusi nav lieli, paredzēti tikai 19 sēdvietām, bet samērā jauni. Brauciens līdz viesnīcai aizņem aptuveni 50 minūtes, tas atkarīgs no trafika pilsētā. Pa ceļam var vērot skaistus skatus, it sevišķi, kad tuvojamies Medeljinai. Pilsēta izvietota ielejā, augstu kalnu ieskauta. Brauciens paiet nemanot, vērojot burvīgos skatus, kad jau esam piebraukuši pie Nutibara viesnīcas.
Uzreiz skatam paveras Botero plaza, ļoti iespaidīgi, bet nav laika vērot parku, primāri jātiek līdz naktsmītnēm. Joprojām man mugurā ziemas jaka, liela soma rokā. Uz vietējo fona uzreiz saprotams, ka esmu ārzemnieks. Atveru telefonā "Maps.Me" aplikāciju un, vadoties no norādījumiem, uzsāku ceļu. Līdz naktsmītnēm jāiet aptuveni 1,5 km. Kaut kur pēc noietiem 300 metriem pamanu apkārt daudz guļošu narkomānu. Narkomāni ļoti biezā "slānī", vīrieši, sievietes, jauni un veci. Kopumā aptuveni 100 narkomāni šeit iekārtojuši savu tusiņu vietu. Kāds mēģina sev iedurt rokā adatu, kāds karsē karotē maisījumu, bet nospiedošais daudzums vienkārši guļ. Laikam jau savu dienišķo devu uzņēmuši. No sākuma visu to nepamanīju, jo visa uzmanība bija pievērsta telefonā attēlotām ceļa norādēm. Kad ievēroju, kur esmu iebridis, tad tā neomulīgi palika. Kā teikt no narkomānu puses jau nebūtu nekā personīga attiecībā pret mani…… tikai doza nepieciešama. Atpakaļ brist jau bija pa vēlu, devos stingrā solī tik uz priekšu. Beidzās šis pasākums veiksmīgi, bez jebkādiem ekscesiem, neviens neko nejautāja un neprasīja. Pēc tam jau atradu apkārtceļu šai narkomānu komūnai. Bet jāatzīst, ka narkomāni Medeljinā ir ļoti daudz. Tik kuplā pulkā vairs viņus nemanīju, bet mazākās grupās gandrīz aiz katra stūra. Turpat naktīs narkomāni tur guļ vai dodas meklēt savu nākamo devu rītdienai. Atrodoties netālu no tiem narkomāniem, es nevēlējos izaicināt likteni un necentos viņus fotografēt ar savu telefonu. Nobildēju vienu vientuļo narkomāni tieši blakus Botero laukumam. Tam tā ieskatam, bet ticiet man uz vārda – viņu šeit ir ļoti daudz. Nekur citur Kolumbijā, ne tuvu tādos apjomos vairs narkomānus neredzēju.
Tad nu biju ticis līdz savām naktsmītnēm. Dzīvokli "Apto Urbanización Capri cerca a UDA" biju rezervējis izmantojot "booking.com" rezervācijas sistēmu. Dzīvoklis atrodas jaunā daudzstāvu mājā 11.stāvā. Viss ēkas komplekss atrodas zem apsardzes 24 stundas. Par 5 naktīm nācās šķirties no 75 EUR. Interesanti ir tas, ka Kolumbijā no ārzemniekiem netiek iekasēts PVN par naktsmītnēm. Nieks, bet patīkami. Dzīvoklī 2 guļamistabas, sava virtuve ar ledusskapi, gāzes plīti un virtuves piederumiem, WiFi, TV un fantastisku skatu no loga uz kalniem.
Te man būs jāpavada nākamās 5 naktis.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Sestdiena, 25.01.2020, 20:34 | Ziņojums # 12 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Tātad - ko ir vērts apskatīt Medeljinā?! Daudzi tūristi šeit brauc apskatīt vietējā narko barona Pablo Eskobara dzīves un darbības vietas. Papildus šo interesi uzkurināja nesen izlaistais seriāls "Narcos". Filma man patika, galvenais varonis nē. Arī Medeljinas varas iestādes cenšas izmainīt pilsētas imidžu, pārbūvējot vai slēdzot dažādas izstādes vai ēkas, kuras saistītas ar P.Eskobaru. Tā tika slēgta viņa vēsturisko motociklu kolekcijas izstāde, pavisam nesen tika uzspridzināta un nojaukta viņa ofisa ēka Medeljinas centrā (tagad tur ir viņa upuru piemiņas vieta), viņa slavenās lauku mājas "Hacienda Nápoles" vietā tagad ir bērnu ūdens atrakciju parks, bijušā cietuma "La Catedral" vietā tagad izmitināta reliģiska organizācija. Praktiski vienīgā autentiskā vieta ir "Cemetario Jardins Montesacro" kapsēta, kur viņš ir apglabāts. Uz turieni arī dodas daudzi "svētceļnieki" un šī gangstera piekritēji. Jāatzīst, ka vēl līdz šim brīdim Pablo Eskobars ir ļoti pretrunīga persona cilvēku uztverē. Vēl joprojām El Patron (P.Eskobara iesauka) daļā cilvēku, it sevišķi nabadzīgo fermeru un nabadzīgāko pilsētas iedzīvotāju aprindās ir liela autoritāte. Ja runā par mani, tad es šo personāžu par varoni un elku galīgi neuzskatu. Es viņu uztveru par nežēlīgu bandītu uz kā rokām ir tūkstošu cilvēku asinis, ieskaitot uzspridzināto pasažieru lidmašīnu. Nevēlos šo slepkavu heroizēt. Tieši tāpēc uz visām tām uzskaitītām vietām es nedevos, viņš to nav pelnījis. Un tā būtu necieņa pret viņa upuriem. Ir pietiekami daudz citu apskates vietu šeit.
Viena no šādām vietām atrodas 80 km attālumā no Medeljinas, un saucas šī vieta El Peñón de Guatapé. Kā ērti un lēti nokļūt līdz šai vietai? Autobusi uz turieni kursē no "Terminal Norte". Šis autobusu terminālis atradās nedaudz vairāk nekā 2 km no manām naktsmītnēm. Vienu rītu cēlos agrāk un raitā solītī ar kājām aizstaigāju līdz šim terminālim. Tur mums jāmeklē lodziņš ar uzrakstu "Guatape". Ir tikai viena autobusu kompānija, kurai ir regulāri reisi uz šo vietu.
Te arī pērkam biļeti. Biļetes cena 15 000 COP.
Ceļā jāpavada gandrīz 2 stundas, bet garlaicīgi nav. Braucot varam vērot skaistus skatus, autobuss līkumo pa kalnainajiem ceļiem, braucot augšā un lejā. Autobuss pietur tieši pie ceļa, kas ved uz klinti. Te nu varam izvēlēties vai kāpt līdz klints pakājei patstāvīgi, vai varam arī izmantot tuk tuk pakalpojumus, kuri mūs uzvedīs līdz klintij. Saprotams par papildus samaksu. Saprotams, ka es izvēlējos savas miesas nest kalnā pats. Kāpiens sākas pa bildītē redzamāk kāpnēm, tur ir arī norāde.
Saprotu, ka tas nebūs viegls kāpiens. Uzvelku kāru dūmu un dodos ceļā. Tas, ko paredzēju piepildījās par visiem 100%, kāpiens tik tiešām nav viegls. Pusceļā līdz klints pakājei nākas veikt vēl vienu pīppauzi. Bet jau no šejienes paveras skaistas dabas ainavas. Iedomājos, kā tas viss izskatīsies no augšas.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Svētdiena, 26.01.2020, 11:49 | Ziņojums # 13 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Tad nu lēnā garā esmu sasniedzis klints pakāji. Skatam paveras El Peñol klints visā savā skaistumā un varenībā. Skaisti - tā ir viena laba lieta, otra lieta ir tāda, ka tajā kalnā nāksies rāpties augšā un no domām vien par potenciālo kāpšanu tā neomulīgi paliek. Skaidrs, ka tas nepavisam nebūs viegli. Bet, ja jau esmu atbraucis un pilnīgi droši zinu, ka no augšas sagaidāmi superīgākie skati, tad nav variantu.
Pirms vēlamies kāpt šajā klintī, ir nepieciešams biļešu kasē iegādāties biļeti. Kāpt klintī gribētāju pietiekoši. Trakie…. un es tai skaitā.
Biļetes cena 18 000 COP. Neatkarīgi no Jūsu vecuma, ja augums Jums ir mazāks par 1 metru, tad šīs mocības tiek piedāvātas par baltu velti. Varat rāpties augšā klintī nepērkot biļeti.
Par cik mans augums ir ļoti tālu no 1 metra, gandrīz 2 metri, tad nākas vien maksāt par biļeti tos 18 000 COP. Esmu ticis pie savas biļetes... nopūšos un sāku savu moku ceļu. Patīk cilvēkam sevi mocīt.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Svētdiena, 26.01.2020, 12:31 | Ziņojums # 14 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Kāpiens izrādījās ellišķīgi smags, daudz smagāks ne kā biju iedomājies. Sen jau kā neesmu vairs nekāds jauneklis. Kāpu un domāju, kam Tev tas manā vecumā – paskaties bildes un gana. It sevišķi šim protestam pievienojās mans rumpis, kā nekā dzīvsvars man virs 100 kg. Miesas visu laiku man čukstēja – mocīties, un par to vēl maksāt naudu, tu neesi normāls. Toties ar gribasspēku un spītību man viss kārtībā, neskatoties uz grūtībām lēnā garā turpināju ceļu un pamazām tuvojos savam mērķim. Vienmēr esmu uzskatījis, ka prātam ir jāvalda pār miesu, nevis otrādāk. Labi, ka pa ceļam bija daudz iespējas, kur atvilkt elpu. Viena tāda ir pusceļā ar Jaunavas Marijas statuju.
Uz priekšu dzina arī neizsakāmi skaisties skati uz ūdenstilpni ar neskaitāmām mazām saliņām. Jo augstāk kāp, jo skaistāki skati paveras. Neraksturīgi sev, redzot tādus skatus uz to fona pat uztaisīju savu selfie. Lai paliek mūžīgai piemiņai man. Hehehehehehe.....
Tad nu beidzot biju uzrāpies un sasniedzis klints augšu. Pievārēti tika 220 metri. Tieši tik augsta ir šī klints. Liekas, kas ir 220 metri, it kā tīrais nieks. Bet, kad tāds augstums ir jāpiever, kāpjot praktiski vertikāli, tad šie metri tik viegli nemaz nedodas. Kad biju ticis līdz augšai, visas manas drēbes bija slapjas līdz pēdējai vīlītei no sviedriem. Kad ieraudzīju, kādi skati paveras no augšas, tad sapratu, ka visas tās mocības bija to vērtas. Un vienmēr, kad ir sasniegts kāds grūtāks mērķis, rodas patiess prieks, ka esi to paveicis.
Klints augšā vēl ir arī skatu tornis, nācās kāpt arī viņā. Nu augstākais punkts uz klints ir sasniegts. Pietiks mocīt lasītājus un beidzot parādīt, ko es varēju redzēt no augšas. Bildes likt nav jēgas, jo statiska bilde ne tuvu neparāda telpiskumu. Tāpēc izvērtēšanai ielikšu trīs īsus video. Arī video nav 3d efekta, arī video neparāda visu to skaistumu, dziļumu, bagātību, bet nu tomēr kaut kādu priekšstatu, vai potenciālajiem ceļotājiem būs vēlme šeit rāpties vai nē sniedz.
Nu kā? Piekritīsiet, ka ir ļoti skaisti un ļoti iespaidīgi? Bija vērts rāpties šai klintī? Domāju, ka atbilde ir zināma.
Kā mierinājums potenciālajiem klintī kāpējiem ir ne tikai superīgie skati, bet arī tas, ka klints virsotnē ir vairākas kafejnīcas, kur pēc grūtā kāpiena varat paņemt kādu aukstu soft drinku, saldējumu vai alu. Cenas gan nav tik humānas kā vēlētos, bet tas ir saprotami. Mierīgi piesēst un lēnā garā, nekur nesteidzoties pamutēt nopirkto dziru, atjaunot ķermeņa funkcionālo stāvokli un vienkārši baudīt fantastisko dabu, kuru varat redzēt apkārt.
Bildē viena no kafejnīcām un tālāk skatu tornis:
Tā arī pavadīju klints virsotnē pāris stundas. Kārtīgi atpūtos un biju gatavs doties lejā. Gājiens uz leju vienmēr ir neskaitāmas reizes vieglāks ne kā augšā.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Svētdiena, 26.01.2020, 14:23 | Ziņojums # 15 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Diezgan ātri un viegli jau atrados izejas punktā pie degvielas uzpildes stacijas, kur atlika tikai sagaidīt autobusu atpakaļ uz Medeljinu. Pēc 2 stundām jau biju "Terminal Norte". Īsti jau kājām atpakaļ uz naktsmītnēm no autobusa termināla iet negribējās. Pēc lielās kāpelēšanas kājas bija kā "vate". Precīzi, kā dziesmā: ".. kājas tik vieglas, bet tomēr nenes". Tomēr nolēmu taksi neņemt un tos nedaudz vairāk nekā 2 km līdz manām naktsmītnēm pieveikt saviem spēkiem. Pirms devos augšā uz dzīvokli, ar neizsakāmu baudu apsēdos miniatūrā pārdotavā un barčikā. Tas ir tieši pretī ieejai manā naktsmītņu kompleksā. Tur ir tikai pāris galdiņi, kuri izvietoti uz ietves. Paņēmu sev 1 litru pudeli alus, tas bija ļoti superīgi. Tieši tas, kas bija nepieciešams, pirms dodos atpūsties. Pudele 1 litrus alus tur maksāja 5000 COP. Ļoti demokrātiskas cenas šeit pirmās nepieciešamības precēm.
Nekur nesteidzoties piebeidzu aliņu, paralēli pārdomājot šodienas iespaidus, un ar labi padarīta darba sajūtu varēju doties uz savu istabu pieņemt dušiņu un doties pie miera.
Arī pašā Medeljinā ir daudz ko redzēt un darīt. Kārtīga dzīvelīga un enerģiska pilsēta, ar daudziem apskates objektiem. Viens no tādiem apskates objektiem ir "Plaza Botero". Tas ir 7000 m2 liels parks, kurā ir izstādītas kolumbiešu skulptora Fernando Botero mākslas darbi. Pavisam parkā ir izvietotas 23 skulptūras. Tāpat parkā atrodas Antioquia muzejs un Rafaela Uribe Uribe kultūras pils ar ļoti interesantu arhitektūru.
Parkā varat justies samērā droši, pilns ar policiju, uz katra stūra.
Tās skulptūras ir ļoti amizantas, kārtīgi resnīši mūsu izpratnē. Bet šeit tā ir norma, nospiedošais vairums sieviešu šeit ir tieši šādas arhitektūras. Dupši viņām ir milzīgi "kluči", ... īsti ziloņu dupši. Vēders daudz no tā neatpaliek. Ja godīgi, biju iedomājies, ka latīņamerikāņu sievietes ir daudz seksīgākas. Sejiņas ir ok, bet nu tie dupši un vēderi…… tās ir kaut kādas šausmas, briesmīgāk mēdz būt tikai atomkarā. Lai būtu precīzāk, tad ir arī šeit seksīgas sievietes ar normālu figūru, bet tas uz kopējā fona ir piliens jūrā. Bet nu par gaumi nestrīdas, šeit laikam tas skaitās seksīgi. Vīrieši toties pārsvarā ir slaidi, tumši, augumā ne tik lieli kā Latvijā.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
|
