|
Taizeme – īsais, ātrais un siltais ceļojums
| |
| Jančuks | Datums: Piektdiena, 18.12.2015, 22:52 | Ziņojums # 1 |
 Ierindnieks
Grupa: Lietotāji
Ieraksti: 13
Reputācija: 0
Statuss: Offline
| 0. diena – lidojam ar UIA caur Kijevu uz Bangkoku. Lidmašīnas nav pirmā svaiguma, taču nav arī pārāk sagrabējušas, lai būtu bail kāpt iekšā. Protams, Turkish Airlines salīdzinot ar UIA ir kā BMW pret vecu Mazdu – uz priekšu iet abi, taču komforts pirmajam ir krietni labāks, meitenes apkārt smaida vairāk un kājas var normāli izstiept.
Pirmais pārsteigums sagaida Kijevas lidostā, kad ejot cauri drošības pārbaudei (kāpēc??) muitnieks izrāda interesi (skaidrs kāpēc!) par Bacardi 1L, kas nav iepakots “drošā un apstiprinātā iepakojumā”. Pateicoties Rīgas Tax Free veikala darbinieka nevīžībai nācās šķirties no neattaisītās pudeles un skumji doties tālāk. Otru dzēriena pudeli šis nemaz nepamanīja, jo laikam bija pārāk sapriecājies, ka vakars izdosies. Neko darīt, brāļi ukraiņi ir jāatbalsta un dodos uz Tax Free pēc jaunas pudeles – izdodas tādu pašu dabūt par 14 EUR (3 EUR lētāk kā Rīgā).
Pasniegtais ēdiens ir ēdams, un tas jau ir diezgan labi. Alkoholiskos dzērienus var iegādāties par papildus samaksu, tāpēc izvēle krīt uz Pepsi (3 EUR par bundžu) un Bacardi pudeles attaisīšanu. Galu galā izrādījās, ka šī Bacardi pudele kļuva par piekto ceļa biedru un pavadīja mūs līdz pat pēdējam malkam Bangkokas viesnīcā pirms kāpām taksī uz lidostu.
Kaut kā miegs nemaz nenāca, viss bija neērti un slikti, turklāt Kevins kārtējo reizi mocīja slapjos bandītus. Redzot filmā atainoto slidošanu un sniegu, ļoti priecēja doma par sauli, jūru un +35 grādiem, kas mūs sagaida Phuketā 
Ziņojums rediģēts Jančuks - Sestdiena, 19.12.2015, 00:34 |
| |
| |
| Jančuks | Datums: Piektdiena, 18.12.2015, 23:34 | Ziņojums # 2 |
|
Ierindnieks
Grupa: Lietotāji
Ieraksti: 13
Reputācija: 0
Statuss: Offline
| 1. diena – ap 9:00 esam Bangkokā un lēnā garā dodamies nokārtot VOA. Par laimi attiecīgo formu esam izdrukājuši un aizpildījuši jau Rīgā, tāpēc nav uz vietas nekas jādara – parādām formu un naudu, un stājamies rindā. Viss notiek ļoti lēni un paiet aptuveni stunda, kamēr tiekam cauri pārbaudēm un saņemam somas. Pirmais darbs ir atbrīvoties no garajām biksēm, kas tiek noliktas somā un nākamreiz izņemtas tikai Kijevas lidostā. Lidmašīna uz Phuketu ir 14:00 un tāpēc virzāmies uz Thai Airways check-in, lai atbrīvotos no somām un pēc tam sameklētu pirmo aliņu Taizemē. Food Court (netālu no Domestic Departure izejām) piedāvājumi neizskatās pārāk apetīti rosinoši, taču pikantā zupiņa un vēsais alus pārliecina, ka viss ir labi. Negulētā nakts liek par sevi manīt un lidojuma sākumā sanāk nedaudz pasapņot, līdz stjuarte mēģina pasniegt kaut ko ēdamu, rezultātā miegs ir aizdzīts. Thai Airways lidmašīna izskatījās kā tikko atvesta no lidmašīnu angāra – viss tīrs un svaigs, turklāt 100x ērtāki krēsli kā ukraiņiem.
1h lidojums ir galā un, sagaidot somas, ejam laukā meklēt savu pick-up šoferi (maksa – 950 bht, pasūtīšana un maksāšana tika veikta 2 dienas pirms izlidošanas). Pēc kādām 5min šis ir klāt un esam ceļā uz viesnīcu. Braucam aptuveni 1.5h, jo ir vakara satrēgums, turklāt notiek aktīva tuneļa būve no Phuketas pilsētā. Izdodas novērtēt saulrietu un īsi pēc tumsas iestāšanās esam savā viesnīcā (Phulin resort), kas atrodas Karon Beach ciemā. Diezgan pieklājīga viesnīca – 3 zvaigznes, 15min līdz pludmalei, 2min līdz tuvākajam veikalam un masāžas salonam, diezgan daudz krievu tūristu, kas uzvedas solīdi un ievēro pieklājības normas. Cena par 2-vietīgu numuriņu – 1800 bht.
Duša un esam gatavi doties uz masāžu, kā arī vakariņām. 300bht par Thai masāžu 1h garumā – tikai vienā vietā visa ceļojuma gaitā par masāžas maksu ar mums ir gatavi kaulēties un dod atlaidi. Gandrīz visur jūtu, ka tieši mani tās mazās dāmas grib īpaši paspīdzināt un likt, lai es izdvešu vaidus; iespējams grib parādīt, par ko maksāju.
Dodamies iepazīt Karon Beach restorānu piedāvājumu, turklāt esam jau izlēmuši, ka pirmajā vakarā vēlamies nobaudīt jūras veltes, tāpēc, nedaudz pakaulējoties par cenu, droši dodamies vietā, kur Chang alus nāk pa 50 bht. Vesela zivs, kas cepta uz grila maksā 150 bht, patiešām lielas tīģergarneles 100g -> 100 bht. Vakariņas ar divu veidu otro ēdienu, kā arī dzērieniem katram izmaksāja ap 8 EUR – tā bija lieliska cenas un kvalitātes un baudījuma attiecība  Par laimi šī attiecība mūs sagaidīja pilnīgi visās vietās, kur pusdienojām vai vakariņojām Taizemē, izņemot tūristu cenas Bangkokas lidostā.
Viens no mērķiem pēc vakariņām bija sarunāt dienas braucienu "4 in 1" jeb četras salas vienā izbraucienā ar kuģi – James Bond sala, kajaki, pelde un arī mērkaķu skatīšanās. Izdodas ļoti veiksmīgi nokaulēt cenu līdz 1500 bht vienai personai, jo atsaucos uz cenu, ko redzēju internetā (1700 bht) un dāma bija gatava nolaist cenu no sākotnēji prasītajiem 2500 bht…
Ziņojums rediģēts Jančuks - Piektdiena, 18.12.2015, 23:43 |
| |
| |
| ekze | Datums: Sestdiena, 19.12.2015, 00:24 | Ziņojums # 3 |
|
Majors
Grupa: Lietotāji
Ieraksti: 98
Reputācija: 3
Statuss: Offline
| Heh ukraiņu aparāti neizklausās pārāk  bet nu gan jau līdz galam aizlidoss, lidoju ar viņiem uz Dubaju nebija sliktaak kaa muusu AirBaltics So jācer ka 3 mēnešus vēl šamie izturēs līdz manam braucienam :))
|
| |
| |
| Jančuks | Datums: Sestdiena, 19.12.2015, 00:35 | Ziņojums # 4 |
|
Ierindnieks
Grupa: Lietotāji
Ieraksti: 13
Reputācija: 0
Statuss: Offline
| 2. diena – pēc kārtīga miega dodamies paēst brokastis un dienas gaismā papētīt pēc kā izskatās Karon Beach ciems. Brokastis maksā ap 100-150 bht gandrīz ikvienā vietā. Vēss kokosrieksts tiek piedāvāts par 25 bht un katru dienu tiek nopirkts viens kokosrieksts katram.
Pēc brokastīm dodamies pludmales virzienā, izpētām galveno ielu, valūtas maiņas un uzrakstus krievu valodā. Ik pa laikam dzirdam pazīstamus vārdus un runas veidu, jo šie tūristi vienmēr mācēs izcelties un parādīts sevi, taču, kamēr mēs ceļojām, neviens krievu tūrists šovu netaisīja, iespējams mums vienkārši paveicās.
Pludmale lieliska, cilvēku maz, ūdens silts un kādam laikam neko vairāk arī nevajag
Pēc kāda brīža gulēšana apnika, un runājām ar māsīcu, ka vajadzētu pamēģināt para-sailing – aizgājām pie puišiem, kas turpat pludmalē piedāvā attiecīgo servisu. Mazliet aprunājāmies, cik nu viņu vārdu krājums to atļāva un noskaidrojot prasīto cenu devāmies atpakaļ. Pēc kādām 15 minūtēm viens no vietējiem “slepus” pienāk un izdodas vienoties par “ievērojamu” atlaidi. Divreiz nav jādomā, iedodu viņiem 1000 bht, atļauju sevi piesiet pie laivas, kā arī iekarinos izpletnī un esmu gatavs piedzīvojumam. Un piedzīvojums sākās… vietējā sistēma ir tāda, ka jāskrien pa pludmali, kamēr laiva uzņem ātrumu un fizikas likumi ceļ labprātīgo upuri gaisā. Taču līdzi būtu jāskrien mazam taizemietim, kurš arī paceltos gaisā, un, turoties pie izpletņa striķiem bez stiprinājumiem, koriģētu lidojumu, lai baltajiem cilvēkiem nekas nebūtu jādara. Sākam abi skriet jūras virzienā, laiva pamazām attālinās, striķis nostiepjas un pavisam plūstoši es tieku pacelts gaisā. Viens pats Jo mazais taizemietis ir pakritis un palicis krastā. Kādas 5 minūtes izdodas lieliski palidināties, neko nesajēdzot par to, kā vispār kaut ko var regulēt, un aizdomājoties par iespējamiem negadījumiem un portālu virsrakstiem Latvijā. Beigās viss bija lieliski un piezemēšanās ūdenī sanāca diezgan gluda, turklāt adrenalīna deva visai dienai bija garantēta.
Iegādājos vietējo SIM kartiņu (7 dienas – ap 400 bht), lai būtu internets un varētu izplānot turpmākās aktivitātes, kā arī pakārdināt draugus, kas baudīja lietu un lielisko rudeni Latvijā.
Vakarā noīrējām Tuk-Tuk, kas atskaņoja kvalitatīvu (skaļu) mūziku un devāmies uz Patong Beach (400 bht). Pa ceļam sāka līt un labākais veids, kā pagaidīt lietus beigas ir doties uz masāžu  Pēc masāžas atrodam lielisku vietu, kur pavakariņot un kur man atļauj skriet uz veikalu, lai iegādātos Leo aliņu (ceļojuma laikā kļuva par manu iemīļotāko Taizemes alu). Atkal kopējais rēķins patīkami pārsteidza un tāpēc labā noskaņojumā dodamies uz Bangla Road paskatīties cita veidu atpūtu. Ping Pong šovu un citu brīnumu piedāvājums bija neizsmeļams, taču mani uzrunāja alus piedāvājums bārā par 90 bht un iespēja paskatīties uz raibo publiku.
Kad publika un viņu izdarības uz ielas sāka apnikt, atradām Tuk-Tuk un devāmies atpakaļ uz viesnīcu (300 bht). Šoferis, juzdams, ka būs atsaucība, ieslēdza krievu popsu un ļāva mums baudīt bezakarīgo tekstu, kas uzbļauts pa virsu 10 gadus vecam bītam. Droši vien klasika….
|
| |
| |
| Jančuks | Datums: Sestdiena, 19.12.2015, 00:40 | Ziņojums # 5 |
|
Ierindnieks
Grupa: Lietotāji
Ieraksti: 13
Reputācija: 0
Statuss: Offline
| Quote ekze (  ) Heh ukraiņu aparāti neizklausās pārāk biggrin bet nu gan jau līdz galam aizlidoss, lidoju ar viņiem uz Dubaju nebija sliktaak kaa muusu AirBaltics biggrin So jācer ka 3 mēnešus vēl šamie izturēs līdz manam braucienam :))
UIA flotē tālajiem reisiem ir pavecāki Boeing bez aizdomīgām skaņām no fizelāžas bail nebija, taču kaut kā aizdomājos par to, kurā gadā vēl bija aktuāli lielie TV ekrāni uz priekšejām sienām un griestos un kad Boeing un Airbus izdomāja personalizēt izklaidi katram pasažierim ar individuālo ekrānu. visticamāk tas notika pirms aptuveni 20 gadiem vai senāk
Ziņojums rediģēts Jančuks - Sestdiena, 19.12.2015, 00:41 |
| |
| |
| Melnais | Datums: Svētdiena, 20.12.2015, 21:44 | Ziņojums # 6 |
 Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Quote Jančuks ( ) Pateicoties Rīgas Tax Free veikala darbinieka nevīžībai nācās šķirties no neattaisītās pudeles un skumji doties tālāk
Te nu atbildība būtu jādala uz pusēm.... zināji, ka būs borta maiņa...tranzītā 99% vienmēr atkal pa jaunu jāiet drošības kontrole. Vajadzēja pārliecināties, ka Tax Free darbinieks iepako pudeli atbilstoši prasībām.  .
Quote Jančuks ( ) Neko darīt, brāļi ukraiņi ir jāatbalsta
Te nu Tev ir pilnīga taisnība...  .
Man tāds jautājums, tu raksti online vai jau esi mājās?
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Jančuks | Datums: Svētdiena, 20.12.2015, 23:09 | Ziņojums # 7 |
|
Ierindnieks
Grupa: Lietotāji
Ieraksti: 13
Reputācija: 0
Statuss: Offline
| Quote Melnais ( ) Man tāds jautājums, tu raksti online vai jau esi mājās?
rakstu no mājām, jo Taizemē visa enerģija tika veltīta atpūtai, turklāt tagad vieglāk apkopot domas un atlasīt bildes, ar ko raksturot stāstu. ceru turpināt atskaiti tuvāko dienu laikā un pabeigt līdz JG.
par pudeli viss skaidrs, jo pats vien vainīgs, taču vienmēr mācamies tikai no savām kļūdām
|
| |
| |
| Jančuks | Datums: Ceturtdiena, 24.12.2015, 15:31 | Ziņojums # 8 |
|
Ierindnieks
Grupa: Lietotāji
Ieraksti: 13
Reputācija: 0
Statuss: Offline
| 3. diena – no rīta mūs buss savāc no viesnīcas un ved uz piestātni, no kuras dodamies James Bond salas un kanoe tūrē (4 in 1, tas ir, četras salas vienā tripā). Tūres organizatori nodrošina ar kafiju un cepumiem pirms izbraukšanas, kā arī piedāvā iegādāties vai izīrēt ūdens izturīgu somu vai maciņu mobilajam tālrunim. Katra ziņā bizness ir labi nostādīts Tajā pat laikā serviss ir lielisks, nodrošina visus ar ūdeni, aukstu Coca-Cola, kā arī uzkodām pirms kopīgajām pusdienām. Sākuma neliela instruktāža, pāris jociņi un dodamies jūrā.
Kuģis izskatās drošs, katram ir izsniegta glābšanas veste un visi pasažieri izbauda braucienu. Jūra ir mierīga un izskatās lieliski – spīd saulīte, ik pa laikam garām slīd kāda zvejnieku laiva vai arī tūristu kuģis; visapkārt mums ir nelielas, visticamāk neapdzīvotas saliņas. Tā nu mēģinām ķert sauli, kā arī labus kadrus ar fotoaparātu.
Pēc 1h brauciena esam gatavi pirmajai aktivitātei. (1.sala) Tā kā mūsu brauciena iekļauta kanoe izmantošana, tad tās tiek sagatavotas un ielaistas ūdeni – tūristus sadala pa pāriem un piešķir pārim laivu ar airētāju. Šis airētājs tad nodrošina ātru un precīzu pārvietošanos, lai tūristi var izbaudīt skaistos skatus, īpaši neiespringstot. Kanoe ved mūs zem klints un pēc 100m slīdēšanas esam nonākuši nelielā lagūnā, kuru no visām pusēm ieskauj klintis. Skats ir lielisks un patiešām liels prieks, ka pašam nav jāairē.
Visi steidz uzņemt bildes, lai noķertu pareizos kadrus pirms došanās tālāk.
Pēc kādām 30 minūtēm esam pie nākamās salas, caur kuru uz kanoe ir jāizpeld. Esam jau piekodināti, ka vēlams mūsu airētājam piešķirt nelielu pateicību un smaidīt, kad pret mums būs pavērsts fotoaparāta objektīvs. Kanoe plūstoši slīd zem klints, iepeld lagūnā un vīrs ar kameru pilnīgi visus braucējus nobildē. Piestājam krastā un turpinām taisīt bildes uz skaistās dabas fona.
Nākamais objekts ir James Bond sala – šī sala ir bijusi fons stāstam par lielisko un nepārspējamo spiegu. Atmiņā nekas nenāk, taču viss izskatās lieliski un cilvēki ir sajūsmā. Protams, suvenīru bodīšu tirgotāji to vien ir gaidījuši un ir priecīgi par potenciālo klientu pieplūdumu. Šoreiz viņus neiepriecinām.
Nākamā aktivitāte ir kārtīgas pusdienas un tūres organizatori ir par mums parūpējušies – ir gan rīsi, gan nūdeles, dārzeņi, vista un zivs. Jāsaka, ka šīs ir lieliskas pusdienas un daži no līdzbraucējiem ir tik saguruši no pozitīvajām emocijām, ka aizmieg pirms esam nonākuši līdz pēdējai izklaidei. Mūsu kuģis apstājas 100m līdz nelielas saliņas krastam un apkalpe ļauj visiem izbaudīt ūdens priekus, ko arī uzreiz metamies izmantot. Neliela pelde un esmu jau krastā. Pēc kāda laiciņa ar laiviņu piepeld arī apkalpes loceklis un norāda uz koku, kurā redzama pērtiķu ģimene. Pēc kāda laika viens primāts no džungļiem nāk ar mums socializēties, izskatās pieradināts, taču vietējais brīdina, ka šis ir diezgan nešpetns un mums no tā vajadzētu uzmanīties. Konflikts nerodas un pēc kāda laika peldu atpakaļ uz kuģi.
1h un esam atpakaļ piestātnē. Vēl vienu stundu jābrauc atpakaļ uz viesnīcu.
Aizeju pēc izmazgātajām drēbēm (60 bht/kg), dienišķā kokosrieksta un sarunāt transportu nākamai dienai. Masāža un sāku meklēt vietu, kur varētu noskatīties Arsenal spēli un kārtīgi paēst – nonākam ēstuvē “Lining Room”, kas pieder Kregam no Šefīldas un kur ir 2 televizori, lai īsti sporta fani var noskatīties sev interesējošu spēli. Ēdiens ir labs, alus auksts, taču spēle ir slikta un noskaņojums ir ne visai. Izdodas parunāt ar Kregu, kurš pastāsta par to, ka ārzemniekiem nevar piederēt vairākums īpašumā Taizemē, tāpēc 51% no ēstuves/viesnīcas pieder viņa sievai. Otrs interesantais fakts ir tas, ka bāriem un restorāniem jāveras ciet 1:00, taču, ja maksā kukuli pareizajam policistam, tad var darboties, cik ilgi vien vēlas.
Tā kā Kregs ir likumpaklausīgs un nevēlas uzturēt dažādus liekēžus, tad ar Bobu no Liverpūles dodamies uz nākamo bāru (Walkabout Sports Bar), kurš strādā līdz pēdējam apmeklētājam un noteikti rādīs El Classico, kā arī City vs. Liverpool. Beigās esam pēdējie apmeklētāji un mēģinām atrast vēl kādu vietu, kur varētu būt izklaide un citi tūristi. Pustukšs bārs atrodas, taču tajā drīz sākas skandāls, jo viens apmeklētājs apsūdz bāra meitenes zādzībā, strīdnieki nerimstas un gandrīz izvēršas kautiņš. Bobs stāsta, ka vietējās meičas konflikta gadījumā māk par sevi parūpēties un tūristi mēdz atrauties. Atrodam nākamo “izklaides” vietu, taču visapkārt nav nekādas dzīvības izņemot neadekvātu zviedru un baru krievu, kas dodas uz savu viesnīcu. Tā ir zīme, ka jādodas pie miera.
3 secinājumi pēc šīs dienas:
1) Ja esat Phuketā, tad obligāti jābrauc 4in1 tūrē un jāapskata James Bond sala
2) Karon Beach ir ļoti mierīga un tā ir lieliska atpūtas vieta ģimenēm. Kata Beach ir nedaudz dzīvīgāka
3) Leo ir mans iecienītākais Taizemes alus
Ziņojums rediģēts Jančuks - Ceturtdiena, 24.12.2015, 15:48 |
| |
| |
| Jančuks | Datums: Sestdiena, 02.01.2016, 00:19 | Ziņojums # 9 |
|
Ierindnieks
Grupa: Lietotāji
Ieraksti: 13
Reputācija: 0
Statuss: Offline
| 4. diena – arī pēc Leo un Singha alus baudīšanas nākamais rīts ir lēnāks nekā parasti un gribas mazliet ilgāk pagulēt, tāpēc ir labi, ka šoferis ar auto ir sarunāts uz 11. Šis pakalpojums mums izmaksāja 1700 bht (mašīnas īre + šoferis uz 7h -> šoferis ved, kur lūdzam un mūsu izvēlētie objekti ir – sēdošais Buda kalnā, Wat Chalong tempļu komplekss, Phuketas ciema centrs un Promthep skatu punkts salas dienvidos).
Lielais Buda ir iespaidīgs un no augšas skatās uz Phuketas ciemu. Visapkārt notiek celtniecības darbi, lai iekārtotu kompleksu un pēc pāris gadiem tas izskatīsies pavisam labi. Kalna augša ir lielisks skatu punkts, lai labā un skaidrā laikā redzētu visu salu un nozīmīgākās pludmales. Tūristu ir daudz, tāpat ir daudz iespēju ziedot naudu dažādiem tempļiem un arī šim kompleksam; turpat iespējams arī meditēt profesionāla meditatora pavadībā – 5 minūtes un mans iekšējais nemiers ir zudis Braucot lejā uz nākamo apskates vietu, var novērot salas tūrisma industrijas attīstības līmeni – ir pieejams gan ziloņu safari, putnu šovs, mērkaķu izklaides, kā arī izbraucieni ar kvadricikliem. Un tas viss koncentrēts 10min brauciena attālumā no Budas – ērti un izdevīgi, lai savus bht iztērētu.
Wat Chalong tempļu komplekss – daudz smuku ēku, viss izrotāts un sakopts, cilvēku nav maz, taču nav nekādas steigas un izdodas lieliski atpūsties.
Phuketas ciems ir diezgan necils miests, taču pats centrs ir mīlīgs un ir redzams, ka vakarpusē centrā parādās dzīvība, kur izklaidējas gan vietēji, gan ārvalstu ciemiņi. Izdodas atrast lielisku vietu pusdienām (un tas vairs nepārsteidz), kur atvilkt elpu un uzņemt kārtējo Tom Yam zupiņu. Atrodam arī interesantu hipsteru kafejnīcu, kas nedarītu kaunu Miera ielai, diemžēl tajā nevar atrast alu, jo fokuss ir uz ekskluzīvu kafiju un tās izstrādājumiem… Šādas kafejnīcas atrodam ikvienā pilsētiņā, kur izdodas uzkavēties pilnu dienu, un tas nozīmē, ka hipsterisms ir sasniedzis arī Taizemes nostūrus. :D
Promthep skatu punktu sasniedzam īsi pirms saullēkta, taču ir apmācies, ik pa laikam līst un lai gan skats ir lielisks, taču nav ideāls, tāpēc ir neliela vilšanās. Tūristi sabraukuši no visiem salas stūriem un izskatās, ka arī pārējie bija cerējuši uz ko labāku. Pastaigājam apkārt, pāris bildes un dodamies atpakaļ uz Karon Beach.
Nedaudz līņā, un mēs izlemjam doties uz masāžu. Pa ceļam uz to pamanām, ka tuvējā tempļa kompleksā (Wat Suwan Khirikhet) notiek aktīva tirdzniecība, un tur tirgo gandrīz visu – sākot no ceptiem kukaiņiem, līdz T-krekliem un dažādiem karekļiem. Tūristu netrūkst, bieži dzirdamas lamas matom, kad notiek kaulēšanās par attiecīgo pirkumu, tāpēc saskatāmies un ik pa laikam iesmejamies. T-kreklu cenas ir sākot no 100bht, viltotu brendu maki – no 100bht. utt. Īsts šmotku un krāmu tirgus, kur atrast suvenīrus sev un mājās palikušajiem. Pēc 20 minūtēm šis bardaks apnika un pievērsāmies orģinālajam plānam – masāža un lieliskas vakariņas pārbaudītajā jūras velšu restorānā.
Diena ir pavadīta lieliski un jākrāmē somas, jo jau nākamajā rītā dodamies prom. Ja pludmale nav primārā aktivitāte ceļojumā, tad ilgāk par 3-4 dienām Karon Beach palikt nav vērts – daudz kas ir apskatīts un gribas doties uz nākamajiem objektiem.
p.s. Laimīgu Jauno Gadu visiem! lai jums ceļojumiem pilns 2016.gads
Ziņojums rediģēts Jančuks - Sestdiena, 02.01.2016, 00:36 |
| |
| |
| Jančuks | Datums: Sestdiena, 02.01.2016, 01:20 | Ziņojums # 10 |
|
Ierindnieks
Grupa: Lietotāji
Ieraksti: 13
Reputācija: 0
Statuss: Offline
| 5. diena – ceļš uz Khao Sok parku. No rīta mūs uz autoostu aizved iepriekšējā vakarā sarunātais Taxi (700bht) un jābrauc gandrīz stundu. Tālāk jau krietni lētāk un autobuss līdz Khao Sok ciemam katram maksā 185 bht, turklāt paspējam uz busu, kas jau grasījās atiet. Lai arī liekas, ka būs saulaina diena, taču pēc neilga laika apmācas un ar īsiem pārtraukumiem nedaudz līst gandrīz visu dienu. Pa ceļam ir neliela bio-pauze un pēc 3.5h esam klāt. Pietura ir ceļa malā un mums par pārsteigumu ir noorganizēts pick-up serviss – vietējiem šoferiem informāciju par mūsu ierašanos ir iedevis viesnīcas īpašnieks un pēc neilga laika esam klāt mūsu naktsmītnē (Khao Sok Palm Garden Resort -> 850 bht par 2-vietīgu māju, fantastiska vieta un lielisks serviss).
Nedaudz jāpaskaidro par Khao Sok parku, kāpēc tas ir īpašs un kāds bija mūsu aktivitāšu plāns tajā. Khao Sok ir viens no lielākajiem nacionālajiem parkiem Taizemes dienvidu daļā, kurā var iepazīt džungļus (trekings, hikings, zvēru un putnu vērošana, lielākā puķe pasaulē, ziloņu safari un daudzas citas atpūtas iespējas), kā arī izpētīt Cheow Lan ezera aktivitātes. Šis ezers patiesībā ir uzpludināta upe, kas izveidojies pēc dambja uzbūvēšanas. Atšķirībā no Latvijas, kura zaudēja Staburagu pēc HES uzbūvēšanas, Taizeme ir ieguvusi fantastisku parku, kur var vērot klintis, izpētīt alas, redzēt meža zvērus un atpūsties peldošas platformas un mājiņām. Mūsu mērķis bija pavadīt 3 naktis šajā parkā un pirmajā vakarā izpētīt ciemu, kā arī pie labiem laika apstākļiem doties kādā ekskursijā. Palikšana pirmajai naktij bija rezervēta nelielās mājiņās. Otrai dienai mums bija rezervēta nakts ekskursija (2500 bht + 300bht vienai personai) uz Cheow Lan Lake ezeru ar palikšanu peldošās mājās, kur bija iekļauts transports, palikšana, visas ekskursijas, kā arī 3 ēdienreizes, savukārt, pēc atgriešanās no ezera bijām rezervējuši džungļu māju kokā (3745 bht, 4 personām).
Pēc iekārtošanās naktsmītnē devāmies pastaigā uz ciemu, lai paēstu, apskatītu izklaides iespējas un saņemtu dienišķo masāžu Diemžēl līņāja, taču mums izdevās apskatīt viesnīcu, kura bija uzbūvējusi mājas kokos un kurā mēs plānojām palikt, kā arī izpētīt nelielo ciemu. Tas sastāv galvenokārt no dažādām viesnīcām, viesu namiem, restorāniem, nelieliem veikaliem, kā arī tūroperatoriem, kas piedāvā rezervēt pieejamās tūres un transportu, lai tiktu prom no parka.
Vakarā pēc “smagās” dienas bijām pelnījuši kārtīgu atpūtu un uz lieveņa baudījām Cuba Libre lieliskas mūzikas pavadījumā. Pēc neilga brīža mūs apraudzīt vai pārbaudīt atnāca Siāmas kaķene, kas nelikās traucēta un ieritinājās man klēpī, lai aizdzītu pēdējās stresa paliekas.
|
| |
| |
| Jančuks | Datums: Svētdiena, 03.01.2016, 21:53 | Ziņojums # 11 |
|
Ierindnieks
Grupa: Lietotāji
Ieraksti: 13
Reputācija: 0
Statuss: Offline
| 5.diena - Cheow Lan ezera tūre. Pēc lieliskajām brokastīm (100 bht) lieliskajā viesnīcā mūs ap 8:00 neliels mikroautobuss savāca un veda uz Ratchaprapha dambi. Pa ceļam piestājām, lai šoferis iegādātos ūdeni turpmākajai tūrei, un mēs laiku izmantojām lietderīgi, lai nopērktu svaigi gatavotus rīsus ar banāniem (saldais) un rīsus ar kartupeli (gandrīz saldais) ietītus banānu lapās. Izcils našķis par 10 bht gabalā
Busā bijām 4 latvieši, amerikāņu sieviete, 2 lietuvieši, briti un skandināvi – internacionāla un ļoti kārtīga kompānija. Interesantākais ceļojuma stāsts bija Lisai no ASV, kura Taizemē ieradās pa taisno no Nepālas, lai atvilktu elpu un pāris dienas atpūstos pirms lidojuma atpakaļ uz mājām, jo viņa tikko bija pieveikusi “Apli apkārt Annapurnai” mazāk kā 20 dienās. Leišu pārim, savukārt, šis bija pirmais ceļojums uz Āziju un viņi bija patīkami pārsteigti par servisu, atpūtas iespējām un Taizemi kopumā.
Mikroautobuss pēc 2h brauciena mūs pieveda pašā ezera malā, taču tas bija tikai pusceļš un līdz mūsu nometnei (naktsmītnēm) laiva veda vēl aptuveni 2h – ļoti iespējams, ka tas bija mans iespaidīgākais laivu brauciens mūžā, jo visapkārt ezeram slējās dažāda augstuma klinšu sienas vai arī kokiem aizaugušas nogāzes.
Protams, neiztika bez “pāris” bildēm. Varēja redzēt, ka satiksme ir diezgan intensīva, jo tika piedāvātas dažādas gan vienas, gan vairāku dienu tūres, kuru laikā iespējams iepazīt un apgūt džungļus, alas un, ja paveicas, tad arī džungļu iemītniekus.
Pēc kārtīgas fotosesijas ar dabu, devāmies uz savām naktsmītnēm, kas bija iekārtotas uz peldoša plosta. Kopumā bijām ap 40-50 cilvēku no 3 dažādām grupām. Namiņi iekārtoti minimālisma garā un katrā no tiem bija novietoti 2 normāla izmēra matrači ar spilvenu un plānu segu, kā arī neliels ventilators. Namiņā bija arī tualete un vienkārša duša, tātad pilns serviss ir nodrošināts
Brīvais laiks pirms došanās uz pastaigu pa džungļiem tika izmantots pilnvērtīgi – drēbes nost un pelde ezerā. Ūdens temperatūra bija tāda, ka nevienu brīdi nepalika vēsi, un tikai pusdienas un izbraukšanas laika tuvums motivēja beigt peldi. Nākamā ieplānotā aktivitāte bija džungļu trekings un alas izpēte, taču tā izvērtās nedaudz ekstrēmāka nekā iepriekš plānota. Katrai grupai bija savs gids, kas ikvienam izdalīja ūdens pudelītes, kā arī veica galveno instruktāžu – pirmā norāde bija saistīta ar apaviem, jo ar iešļūcenēm nav iespējams iziet alu (man ar sporta sandalēm ļāva doties ceļā), līdzi jāņem tikai pats nepieciešamākais un tas jāievieto ūdens izturīgā somā, jo mums apsolīja, ka būsim slapji viscaur, kā arī piekodināja nemitīgi dzert ūdeni, jo šajā klimatā notiek pastiprināta ķermeņa dehidrācija. Izpildījām visas norādes un bijām gatavi doties.
30min brauciens līdz nelielam līcītim, kurā mūsu grupa izkāpa ārā no laivas un devās iekšā džungļos. Jau pēc 5 minūtēm mūsu gids saka, ka jāšķērso upe, lai tiktu tālāk; protams, neizpalika joki par krokodiliem un piraijām, un visi draudzīgi sekojām viņa piemēram.
Pēc aptuveni 30min gājiena un 4 upes šķērsošanām bijām klāt pie alas. Katram izsniedza lukturīti un devāmies iekšā alā. Neliela upīte miljons gadu laikā bija izgrauzusi sev taisnāko ceļu zem kalna, kuru mēs mēģinājām veikt pretī straumei. Angliete novērtēja savu potenciālo klaustrofobiju un izvēlējās neiet, taču viņas vīrs nolēma iet kopā ar pārējiem, tā ka no mūsu grupas tikai viens cilvēks palika gaidīt pārējos.
Gids brīdināja, ka būsim slapji, taču aizmirsa piebilst, ka te nebūs arī gluži pastaiga parkā, jo ik pa laikam nācās brist vietās, kur ūdens bija līdz krūtīm, kad peldēšana ir labākā izvēla, bija arī vieta, kur ar virves palīdzību rāpāmies pāris metrus augšup, bet vienlaicīgi ūdens visu laiku tecēja virsū. Brīžiem sajūta bija kā ejot pa dabas izveidotu fantastisku akvaparku vai atrakciju istabu, kur ik pa laikam jāpacīnās ar ūdeni un jākāpj augšā pa mitru trubu. Bez lukturīšiem mēs justos kā ezīši miglā un nespētu izbaudīt brīnišķīgās stalaktītu un stalagmītu saspēles. Neliela klaustrofobijas sajūta piemetās ikvienam, taču turējāmies kopā un palīdzējām viens otram pārvarēt dabiskos šķēršļus, lai tiktu uz priekšu. Kādā brīdī satikām citu grupu, kas nāca mums pretī un arī viņi bija pārsteigti par šo gājienu un pašu alu. Protams, alā bija tumšs, mitrs un silts, taču brīžiem iešana bija pavisam viegla, jo upe dažās vietās bija ļoti centusies un izveidojusi kārtīgu tuneli, lai tūristiem būtu kur pastaigāties. Vienreizēja pastaiga ar nelieliem ekstrēma elementiem – rekomendēju pilnīgi visiem, kas ir aizbraukuši līdz Phuketai vai Surat Thani un kas var atlicināt no sava ceļojuma 3 dienas.
Biju grupas priekšgalā un kaut ko apspriedām ar Lisu par viņas Nepālas ceļojumu, kad izdzirdējām kliedzienus, tāpēc steidzāmies atpakaļ, lai noskaidrotu, kas noticis. Izrādās, ka anglim Polam bija palicis slikti, viņš bija pakritis un bija sākusies lēkme. Nodrošinājām, lai viņš sevi nesavaino, un gaidījām, kad lēkme pāriet. Pāris domas iešāvās prātā un viena no tām bija par iespējamo palīdzības gaidīšanu – ja nu ir noticis, kas patiešām nopietns, tad ārsts varētu tikt līdz mums ne ātrāk kā pāris stundu laikā… Par laimi visiem iesaistītajiem Pols pēc 10min atguvās tiktāl, lai varētu pateikt pāris lietas, taču viņš bija pārāk vārgs, lai pats turpinātu ceļu. Tad nu man kopā ar Darius vajadzēja viņu balstīt (nest aiz pleciem), lai mēs tiktu atpakaļ līdz laivai, no kurienes viņu nogādātu uz nometni un tad uz slimnīcu. Par laimi nelaime atgadījās aptuveni 15min no alas izejas un atpakaļceļš prasīja vēl aptuveni 1h, tas ir, divas reizes ilgāk nekā būtu nepieciešams normālos apstākļos. Pa ceļam uzzinājām, ka jau pāris dienas iepriekš Pols juties saguris un dehidrējies, par ko liecināja regulārie muskuļu krampji kājās. Kad satikām Pola sievu, viņa bija manāmi uztraukta, jo cita grupa bija gājusi garām un pastāstīja par atgadījumu, kas bija noticis. Tikām līdz laivai un mūs diezgan operatīvi aizvizināja līdz nometnei.
Pēc šādiem notikumiem mēs visi bijām pelnījuši vēsu Taizemes alu un kārtīgas vakariņas. Alu nobaudījām, bet pirms vakariņām mums vēl bija paredzēts vakara/nakts safari – sasēdāmies laivā, kuru iestūrēja nelielajos līčos turpat pie nometnes, lai mēģinātu ieraudzīt kādu mērkaķi vai putnu. Redzējām tieši divus putnus un man ir aizdomas, ka tas bija viens un tas pats putns, tātad pie šī aspekta vietējiem būt jāpiestrādā – varbūt kādu izbāzeni kokā varētu uzlikt vai arī piebarot un pieradināt džungļu zvērus… Pēc safari bijām patiešām izsalkuši un vakariņas bija tieši laikā. Polu ar sievu tikmēr ar laivu nogādāja uz dambi un pēc tam uz viesnīcu, kur viņi bija apmetušies. Jāatzīmē, ka mūsu nometne atradās tādā vietā, kur mobilais telefons nevarēja pildīt savu pamat funkciju, jo nebija “zonas”, tātad potenciāli nepieciešamais mediķu izsaukums nemaz nebūtu iespējams. Pāris Chang ali, kuri raisīja diskusiju ar Lisu par atgadījumu alā, pārgājienu Nepālā un Bangkokas labākajiem spotiem, pavisam drīz radīja nogurumu, un jau pēc 22:00 gāju gulēt.
|
| |
| |
| Baibinja | Datums: Pirmdiena, 04.01.2016, 13:31 | Ziņojums # 12 |
|
Ierindnieks
Grupa: Lietotāji
Ieraksti: 10
Reputācija: 0
Statuss: Offline
| Saki lūdzu, kur Tu izdrukāji formu, kuru aizpildīji jau Rīgā, lai nokārtotu VOA?
Kā tagad ir ar kursu Taizemē pret eiro. Kāds tas ir, kur labāk mainīt?
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Pirmdiena, 04.01.2016, 15:40 | Ziņojums # 13 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Quote Baibinja ( ) Saki lūdzu, kur Tu izdrukāji formu, kuru aizpildīji jau Rīgā, lai nokārtotu VOA?
saite uz VOA formu atrodas sadaļā "Vīzu jautājumi", apakšsadaļa "Taizemes vīza" pašā pirmajā ierakstā, vai "Failu katalogs", nepieciešams izvēlēties sadaļas kategoriju "Taizeme". Te būs tiešā saite:
http://www.melnais.com/load/0-0-1-19-20
Quote Baibinja ( ) Kā tagad ir ar kursu Taizemē pret eiro. Kāds tas ir, kur labāk mainīt?
Nav labs kurss  , orientējoši aktuālos kursus vari apskatīties šīs mājas lapas titullapas labajā pusē "valūtu kursi". Tur ir iespēja apskatīties ne tikai Taizemes, bet arī citu Āzijas valstu valūtas. Mainot valūtu maiņas punktā saprotams, ka kurss būs nedaudz zemāks. Naudas mijējiem arī savs bāts nopelna. Bet vari ticēt, ka būs samērā tuvs tam, ko uzrādīs šīs lapas vidžets "valūtu kursi". Sliktāks kurss parasti ir lidostās, nedaudz labāks būs Bangkokas centrā, vēl nedaudz labāks būs Bangkokas Ķīniešu rajonā (china town) pie ķīniešu naudas mijējiem.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Jančuks | Datums: Pirmdiena, 04.01.2016, 20:13 | Ziņojums # 14 |
|
Ierindnieks
Grupa: Lietotāji
Ieraksti: 13
Reputācija: 0
Statuss: Offline
| Quote Baibinja ( ) Saki lūdzu, kur Tu izdrukāji formu, kuru aizpildīji jau Rīgā, lai nokārtotu VOA?
Melnais jau atbildēja un tieši šo formu arī drukāju
Mans ieteikums ir samainīt vismaz 1000 bht, lai būtu, ko uz robežas samaksāt par vīzu, drošībai vari paņemt vēl 1000 bht - transportam vai arī nelieliem tēriņiem jau lidostā. EUR iesaku mainīt jebkur, izņemot Manilas lidostu, jo pat Rīgā tu dabūsi labāku kursu.
|
| |
| |
| Jančuks | Datums: Trešdiena, 06.01.2016, 01:06 | Ziņojums # 15 |
|
Ierindnieks
Grupa: Lietotāji
Ieraksti: 13
Reputācija: 0
Statuss: Offline
| 6. diena – bija noorganizēts rīta safari ar laivu, taču, ņemot vērā iepriekšējā vakara pieredzi un sagurumu, izvēlējos pagulēt 1h ilgāk un sākt rītu ar uzmundrinošu peldi. Lai arī ceļabiedri stāstīja, ka kaut kādus zvērus bija pamanījuši, taču ātrāk par pārējiem varēju dabūt brokastis un tas mani patiešām iepriecināja. Pēc brokastīm (omlete, salāti, augļi un kafija/tēja) mums tika dotas 30 minūtes, lai izvāktos no viesmīlīgajiem namiņiem un gatavoties nākamajai aktivitātei.
Mūsu grupa (mīnus 2 angļi) gida pavadībā sakāpa laivā un devās prom no nometnes. Pēc aptuveni 1h bijām klāt piestātnē, no kuras bija paredzēts kāpt kalnā, lai apskatītu vēl vienu alu Skats uz un no piestātnes, protams, bija lielisks, un tieši tāda ainava man vienmēr ir asociējusies ar slinku atpūtu pie ezera saulainā dienā, kad negribas neko darīt, vien ik pa laikam nopeldēties un pēc tam sēdēt, neraizējoties pilnīgi ne par ko.
Kāpiens dažiem izrādījās mazliet grūtāks, taču ar nelielām pauzēm pēc aptuveni 45min bijām pie alas. Atšķirībā no alas dienu iepriekš šeit brist nekur nevajadzēja, kādi 20m jānokāpj lejā pa nogāzi un turpat jau platā alas ieeja. Gids katram izsniedza lukturīti un devāmies alā iekšā. Līdz alas dziļākajam galam lēnā gaitā gājām aptuveni 20min - pa ceļam apskatījām vairākas zirnekļu sugas (baumas klīda, ka pāris no tām ir indīgas), tumsā atpūtās arī (vismaz) viena gaiša čūska, kas draudus nevienam neradīja. Viss bija kluss un mierīgs līdz nonācām alas tālākajā galā, kur sākotnēji nevarēja izšķirt dīcošās skaņas, līdz gids paspīdināja savu lukturi, izgaismojot tūkstošiem sikspārņu, kas, iekārušies griestos, savā nodabā darbojās un nelikās traucēti par pāris cilvēku apciemojumu. Baiļu nebija, taču varu iedomāties sajūtu, ja būtu alā viens bez gaismas un ap mani lidinātos mīlīgie sikspārņi…
Nedaudz uzkavējāmies aplūkojot lidoņu koloniju, līdz saņēmām pavēli doties atpakaļ. Kāpiens no kalna jau bija tīrais nieks un laivu piestātnē mūs gaidīja pusdienas (rīsi ar dārzeņiem un svaigi augļi), kā arī kārtējā pelde. Aptuveni 1h laiski atpūtāmies, vērojot mierīgo ezera ūdeni, un kāpām savās laivās, lai dotos uz tūres sākumu pie Ratchaprapha dambja. Pie dambja mūs sagaidīja buss, lai aizvestu uz rezervēto naktsmītni.
Tā kā bija vēlme izbaudīt, ko nebijušu, pirms ceļojuma atradu un rezervēju džungļu māju “Ginga” 4 personām (mājas nosaukums nozīmē “ķirzaka”). Jāsaka, ka, izņemot četras vidēji aktīvas divkājainas ķirzakas no Latvijas, citas ķirzakas mājā nebija ievākušās, ja nu vienīgi kāda ziņkārības mākta atnāca līdz dušas telpai, bet dzīvojamā istabā ciemiņus nemanījām. Pati māja bija uzstutēta uz vairākām betona kājām, taču āra apdare un iekšpuse bija no koka, un tas arī nozīmēja, ka nelieliem viesiem nebūtu problēma mūs apciemot, ja viņiem rastos tāda vēlme. Labi, ka katru gultasvietu sargāja moskītu tīkls un ka tas īsti nebija nepieciešams. No Lisas biju dzirdējis atsauksmes, ka šo džungļu māju un tās viesus ir iecienījuši apkārtnes mērkaķi, kas nāk ieviest savu kārtību un atbrīvo no liekā ēdiena, kā arī mēdz klauvēt pie balkona durvīm. Diemžēl vienīgais primāts tajā vakarā man vērās pretī no spoguļa… Māja maksāja 3745 bht un to var rezervēt šeit -> http://www.khaosokaccommodation.com/accommodation/ . Caur šo naktsmītni vecu rezervāciju ezera tūrei, kā arī ziloņu safari.
Divām dāmām viena no obligātajām lietām Taizemē bija ziloņu apskate un arī neliels izbrauciens ar kādu no vietējiem ziloņiem. Par laimi bijām laicīgi atbraukuši no ezera tūres un viesnīcā sarunājām, lai dāmas aizvizina pie ziloņa un nodrošina ziloņu safari (1000bht par 1h). Trešā dāma un es izvēlējāmies nemocīt zilonīti un devāmies izbaudīt kārtējo masāžu. Pēc masāžas un safari satikāmies ciema centrā, pavakariņojām un bijām gatavi vakara sadaļai.
Tās pašas dienas vakarā Taizemes dienvidu daļā tika svinēts ikgadējais Loi Krathong festivāls, un mums nebija citu iespēju, kā vien aktīvi piedalīties un svinēt kopā ar vietējiem. Par laimi mūs viesnīcas īpašniece paskaidroja, kas jādara un ko tas viss nozīmē. Tātad tiek sagatavots “krathong” jeb “peldošais kronis”, kas ir augu un puķu pušķis uzlikts uz banānkoka vai cita peldoša materiāla pamatnes, tajā tiek iesprausta viena vai vairākas svecītes, un, kad ir pienācis vakars, svecītes aizdedzina un krathong tiek palaist upē, kanālā vai kādā dīķī. Protams, neiztiek bez iepriekšējā gada paveiktā izvērtēšanas, kā arī ikviens drīkst ievēlēties vienu vēlēšanos. (sīkāka un precīzāka informācija atrodama Wiki) Pirms vakariņām katrs izvēlējās un iegādājās sev piemērotāko krathong, un norādītajā laikā bijām gatavi laist tos pa upi. No mūsu viesnīcas bijām aptuveni 30 cilvēki, un katrs darbojās ap savu vainagu, līdz svecītes bija aizdedzinātas un tas bija gatavs doties upē. Šie vainagi sāka draudzīgi slīdēt lejup pa upi, atstājot saimniekus ar savu vēlēšanos un atmiņas par nomierinošo un interesanto aktivitāti pie upes. Pēc pusstundas viss jau bija beidzies, un katrs devās uz savu džungļu māju krāt spēkus nākamajai dienai.
|
| |
| |
|
