Pēc pēdējās traģēdijas kad 2004.gadā cunami dzēsa apmēram 285000 dzīvības, gar visu pludmali ir izvietotas norādes, evakuācijas ceļiem, cunami gadījumā. Padomājot par to visu rodas tādas neomulīgas sajūtas.

Diena tiek pavadīta pludmalē, bet vakarā ejam uz Puketas slaveno kājāmgājēju ielu Bangla Road. Esam vīlušies, nevar salīdzināt ar Pataijas Walking street. Te viss tāds krietni mierīgāks, pelēkāks. Nav tās Pataijas dinamikas, pat Go Go bāriem nav ne tuvu tā vēriena. Nedaudz pastaigājām un apnika, kaut kas man te nepatika. Nevarēju saprast kas, bet tad nāca apskaidrība, farangu te ir vairāk kā vietējo. Ne tāpēc es braucu uz Taizemi lai justos kā tāds baltais starp citiem baltajiem Jūrmalā. Nepatīk man tādi tūristu rezervāti, man patīk izjust vietējo sabiedrību un nesabojāto taiešu mentalitāti, nevis pārdzērušos britus vai austrumu kaimiņus. Par Puketu man palika vissliktākais iespaids visā Taizemē. Par cik ir pilns internets ar sajūsmas pilniem aprakstiem par Puketu, es savu stāstu arī beigšu. Vēl tikai piebildīšu ka savā viesnīcas recepšenā, trešās dienas vakarā, pasūtījām biļetes uz pirmo laivas reisu (7:00) uz Phi Phi saliņu. 500 THB no cilvēka, biļešu cenā ir iekļauts transfērs uz laivas piestātni. No rīta busiņš mūs savāc no viesnīcas un aizved uz piestātni, kur ātri tiekam nogādāti uz klāja. Sēdvietas protams vairs nav, tāpēc sēžam uz mugursomas. Pasakaini skati, jūra kā piesēta ar mazām saliņām.

Viena no saliņām:

Pēc divu stundu brauciena mūsu acīm parādās leģendārā Phi Phi saliņa.

Phi Phi saliņa.

Saliņa sagaida mūs ar pārsteigumu – no 1.aprīļa (april, april...) tiek iekasēts piestātnes nodoklis 20 THB (maitājas lēnām tā Taizeme, nez kas būs pēc pāris gadiem), samaksājuši, iekļūstam tūristu ķērāju nagos, kuri piedāvā hotelīšus dažādu maku biezumam. Kā jau kārtīgi becpekeri nolemjam naktsmītnes meklēt sev paši. Pēc nelielas meklēšanas un piedāvājumu izvērtēšanas izvēle krīt uz nelielu salmu bungalo (žurku māju). Kādus 200 metrus no pludmales pa 500 THB (sākumcena 700 THB). Duša, ventilators, tualete, gulta, ko gan vēl vajag?

Mūsu bungalo rinda:

Pirmās pusdienas no ratiem ieturējām kopā ar 2 žurkām, kas tur skraidelēja riņķī. Phi Phi salā ir izteikti paisums un bēgums – pēcpusdienā peldēties neiespējami, bet vakarā dziļums pie paša krasta. Būdami Taizemē maksimāli cenšamies izmantot masieru pakaplojumus, eļļas masāža, kāju masāža – 200 THB, tai masāža 150 THB – kolosāla relaksācija pēc dienas gaitām.

Jauko spainīšu izlase:

Katram latviešu puisītim ir savs spainītis, lāpstiņa un smilšukaste. Tas ir mans spainītis:

Naktī nekāda lielā gulēšana nesanāk, jo bungalo bārs strādā līdz rītausmai, bet pēc tam mūsu bungalo kaimiņiene angliete, kura guļ blakus būdiņā, nododas mīlas priekiem ar kārtējo vietējo čali. Mīlējas tā ka bungalo līgojas kā lielā vētrā un skaņas ir dzirdams pa visu salu. Jautri.

Nākošā diena tiek pavadīta bez alkohola! Biju lasījis, ka salas otra pusē ir vientuļa pludmale uz kuru, ja ļoti vēlas, var arī nokļūt kājām. Tas ir tieši priekš mums. Sākumā kāpums vienīgajā uz šīs salas cunami neskartajā kalnā. Jākāpj diezgan stāvā kalnā, karsti. Bet kad esi sasniedzis virsotni, tad paveras pasakains skats uz salu. Grūtības bija to vērtas!

Tālāk bez sevišķām norādēm, pa nosacītu taciņu, kur abās pusēs kūsā dzīvība (ķirzakas, čūskas un citi mošķi), pēc 2 stundu gājuma ieraugam pludmali. Ūdens dzidrs, vēss, sniedz veldzējumu, tikai zivis kož.

Ilgi gaidītā pludmale:

Mājupceļam nolemjam izmantot laivu (150 THB no cilvēka), jo spēki ir galā. Pēc atpūtas ejam interneta meklējumos. Taizeme nu ir tā vieta, kur WiFi nav katrā kafejnīcā, kur nu vēl viesnīcā. Pie viena kroga signāls ir, tur arī ielas malā piesēžam un jūzojam netu. Pretim mums kādus metrus piecus ir izvietotas tirdzniecības rindas kurās tirgo visādas lupatas. Skatāmies, pie tirgotāja pieiet viena dāma un norādot uz lakatiņu skaļā balsī nospiedz "how much" (mani jau pārņem zināmas nojautas). Tirgotājs atbild "one hundred fifty". Šī: "Двесте, да? Двесте?" un gatavojas par lakatiņu maksāt 200 THB. Tad nu man dators gandrīz izkrita no klēpja. Tā tās cenas Taizemē tiek sačakarētas. Es neizturu un viņai saku 150, jākaulējas līdz 100. Bet viņa jau nevar pakaulēties, vienu frāzi angliski iemācījusies "how much" Ja nezini valodu, tad ņem talkā kalkulatoru, bet negrauj cenu politiku. Ja cilvēks nekaulējas, tad vietējo domā, ka viņam nav viss kārtībā ar galvu... Vakariņās pludmalē uzēdam pankūciņas ar banāniem un mango, uzdzeram šeikus un saldais miedziņš ir klāt.

Pēdējā diena PhiPhi saliņā, visu ko iespējams šeit redzēt apskatījām. Ļoti skaista sala, bet jādodas tālāk! Nopērkam biļetes laivai uz Krabi ar transfēru uz Ao Nang pludmali 10.30 pa 600 THB uz abiem. Atlikušo dienu veltam atpūtai un relaksācijai, peldes, masāžas un noslēgumā "Relaxbar" ar ierastajiem spainīšiem un kokteiļiem. No rīta atvadāmies no tualetē dzīvojošās vardītes, ķirzakas un 2 lielajiem tarakāniem un dodamies uz laivu piestātni. Kā visur Āzijā, laiku šeit neviens neskaita. Esam piestātnē 10.20, bet laiva atiet jau 10.30 (11.00 pēc biļetes). Kuģītis mūs ved uz Krabi, kur mūs gaida tikšanās ar draugiem no Latvijas.

baigi labā bildīte

Kuģīšu piestātnē mūs sagaida busiņš, kurš savāc cilvēciņus kuriem jātiek uz Ao Nang pludmali. Pirms braukšanas tiek pierakstīta viesnīca, kuru esam rezervējuši. Tiekam nogādāti precīzi pie mūsu viesnīcas, paņemam savu mugursomu un dodamies uz recepšenu. Tiekam viesmīlīgi sagaidīti un izmitināti savā istabiņā. Viesnīca „Krabi Phu Pranang Resort Spa” tika rezervēta iepriekš (http://www.phupranangresort.com). Viesnīca izvietota klusā vietā, apkārt palmu birzis, istabas lielas, kondicionieris, TV, ledusskapis, mini bārs, jauks baseins, iekļautas brokastis. Tas viss kopā izmaksāja 59,02 Ls par 3 naktīm.

Viesnīcas baseins:

Ar baudu nomazgājamies dušā ar silto ūdeni un noslaukāmies baltos, tīros dvieļos un esam gatavi Jaunā 2553.gada sagaidīšanai. Ir 13.aprīlis un Taizemē sāk svinēt Songhran, jeb mūsu mēlē Jauno gadu. Svinēšana ilgst 3 dienas, kura laikā visi laistās ar ūdeni, ķermeni smērē ar baltu krītu. Tiek liets no garām braucošām automašīnām, no šļūtenēm pie ēkām. Pats nevainīgākais variants ir visneiedomājamāko veidu un tilpuma ūdens pistoles. Palikt sausam te nav nekādu cerību. Tas viss ir uz laimi. Viesnīcas shuttle bus nevar tikt līdz pludmalei, jo laistītāji ir okupējuši visu ceļu. Nu ko, iesaiņojam telefonu un naudu plastmasas maisiņos, (fotoaparātu atstājam mājās) un dodamies pretī Jaunajam gadam. Par cik 2552.gadu sagaidījām Čiang Mai Taizemes ziemeļos (tur jaunais gads tiek svinēts visplašāk), tad zinām, ka sausu vīlīti apģērbā nevarēs atrast... Galvenais, ka visi laimīgi... Beidzot satiekam savus draugus no Latvijas – cik viņi balti (mēs jau 19 dienas Āzijā). Ieturam kopējas vakariņas un mājās braucam pa 100B ar tuk-tuk. Nākošais rīts sākas ar baseinu un brokastīm. Esam norunājuši ar draugiem šodien aizbraukt uz Railay Beach, kalnos iekļautu vientuļu pludmali. Braucam starp mazām un lielākām saliņām. Redzam saliņu Latvijas kontūrās, uzreiz saliņai tiek dots nosaukums "Made in Latvia".

Lūk arī saliņa "Made in Latvia":

Pludmalē ļaužu gandrīz nav, peldēties ejam visi reizē, nesaspringstot, ka kāds varētu paņemt mūsu mantas. Draugi paņem laiviņu uz 2 stundām pa 300 THB, bet atgriežoties nomaldās, jo arī šeit ir bēgums un pludmali vairs nevar pazīt. Skati vienkārši fantastiski. Ne pa velti Krabi ir Skandināvu tūristu iecienīta atpūtas vieta. Uz Krabi no Skandināvijas bieži lido čarteri pa taisno uz Krabi lidostu.

Fantastiskā pludmale:

Ieturam kopējas vakariņas 250 THB un ar shuttle bus atgriežamies viesnīcā. Nākošais rīts ir pēdējais Krabi, jo laiks ceļu turpināt uz Hat Yai. Dienu pavadām atpūtā, pelde, viesnīca, pelde... Vietējā tirgū iepērkam 2 milzīgus mango par 30 THB (45sant.). Vakarā vienā no pludmales makašņicām ieturam maltīti. Pasūtām no ratiem divas porcijas rīsus ar vistu un saldajā ēdienā divas pankūciņas ar mango (kopā samaksājam 110 THB). Netālajā 7eleven piepērkam klāt arī divas bundžiņas Chang aliņa. Porcijas lielas un garšīgas. Trapeza var sākties. Ideāli! Ja parēķina, mūsu naudiņās – 1,70 Ls uz diviem un vēderi pa priekšu...:)

Mūsu musulmaņu meičuks ar visu makašņicu:

Ar draugiem tiek izstrādāts rītdienas pārvietošanās veids un maršruts. Nolemjam, ka ceļu uz Hat Yai veiksim ar minibusu – 350 THB no cilvēka. Dārgi!

Ceļš līdz Hat Yai ar vienu pieturas punktu, aizņēma 6 stundas. Tur viens taksists mūs gatavs nogādāt līdz Songkhlai pa 600THB, bet mēs izvēlamies vietējo autobusu pa 20THB no cilvēka. Autobuss vecs, knapi kustas. Ekskluzīvi! Pa ceļam autobuss lēnām sāk piepildīties ar cilvēkiem. Viņiem nav jēdziens - vietu nav. Es tieku iestumts solā līdz pašai sienai, lai vēl 2 vietējie varētu apsēsties. Jauki un mīļi. Stundas laikā esam Songhlā, ietaupījuši 520THB. Dodamies naktsmītņu meklējumos. Pēc mežonīgas kaulēšanās tiekam pie istabiņas hotelītī "Romantic" pa 325THB ar kondišenu, karsto ūdeni un WiFi internetu, 1 km no pludmales.

Mūsu numuriņš:

Šajā pilsētā vispār nerunā angliski, pat elementāram jautājumam, kur atrast augļu tirgu, nesaņemam atbildi. Farangas nekur neredzam, sajūta ka esam vienīgie baltie visā pilsētā. Ir jau vēls un pēc nelielas saviesīgas apspriedes, kuras laikā ieņemam obligāto dezinfekcijas normu liekamies gulēt. Rīts sākas ar veļas nodošanu mazgāšanā pa 30THB/kg. Tad ar pikapu pa 20THB no cilvēka tiekam aizvesti līdz pludmalei. Cilvēku nav, pludmale pasakaina, peldamies un ieraugam sev visapkārt medūzas, paliek ne pārāk omulīgi. Izrādās, ka šīs ir tās kuras nedzeļ, bet vienalga nav patīkami.

Pludmale:

Pēc rīta peldes jāuzēd brokastis, bet svešvalodu zināšanas vari atstāt malā. Neviens neko angliski nesaprot. Ar tādām pašām sekmēm vari sarunāties latviešu valodā. Ņemu pavāru aiz rokas uz vedu pie tīģergarnelēm. Izlasu sev tīkamākās un parādu kā gribu, lai sagatavo. Par cenu vienojamies ar kalkulatora palīdzību (6 gab. pa 350THB). Viss notiek jūras krastā, ja vēlos, varu iet nopeldēties, kamēr tiek gatavota maltīte

Tālāk paredzēta kultūras programma. Pilniem vēderiem ejam uz Budistu dievnamu, kurš izvietots kalna galā, visaugstākā vietā Songhlā. Kalnā tiekam ar lifta palīdzību, pirms tam šķiroties no 30THB no cilvēka. Kalna galā paveras brīnišķīga panorāma uz pilsētu. Pagoda skaista, sakopta (kā viss šajā pilsētā), viss zeltā. Augšā vietējie nododas lūgšanām un citiem budisma rituāliem.

Skats no tempļa:

Kad esam sabildējuši panorāmas skatus un Budas, dodamies lejā, kur satiekam pirmo tūristu autobusu ar ķīniešu tūristiem. Lejā nobaudām dievīgu saldējumu, ko pasniedz svaigi izgrebtā kokosrieksta čaulā, garnējumu varam paši kombinēt (30THB), beigās vēl iedod padzerties kokos pienu par brīvu.

Visur redzam zīmes, lai nekaitina mērkaķus, bet pašu vaininieku nav. Pilnīgi negaidot ieraugam veselu pulku, mazu un lielu diedelnieku. Uz vietas par 10THB var nopirkt komplektus mērkaķu barošanai. Ja viņi izdomā doties pāri ielai viss transports tiek paralizēts.

Mērkaķīši:

Pēc nopelnītas siestas, ejam meklēt dzelzceļa staciju, kura ir atzīmēta kartē. Ir doma ar vilcienu braukt uz Hat Yai. Pēc vairāku stundu nesekmīgiem meklējumiem un vietējo izjautāšanas (esam noskaidrojuši, ka stacija šeit bija ļoti sen un dzelzceļš jau ilgu laiku nedarbojas) metam šai domai mieru. Pastaigājoties pa Songhlu nokļūstam skaistās, koptās svētvietās. Tūristu te nav, bet viss ir tīrs un sakopts. Kārtība šeit ir dzīves norma.

Budistu templītis:

Nolemjam apmeklēt arī vietējo tirgu, nepieciešams iegādāties ko ēdamu, augļus. Tirgus samērā liels. Piedāvājuma un cenu attiecība lieliska. Liekas, ka ar acīm visu varētu apēst, un tās cenas...: 4 eļļā vārītas vistas kājas un 2 spārni – 70THB, tomāti 10THB, 2 mango – 20THB, pamelo un banāni – 10THB. Skaisti, lēti, garšīgi!!!

Tirgus:

Songhla ir izvietota uz nelielas zemes šķēles, kura nodala jūru no saldūdens ezera. Vakarā aizejam paskatīties kā izskatās laivu piestātne ezera pusē. Izstaigājamies pa kluso naksnīgo Songkhlu. Laiks doties gulēt un no rīta posties tālāk.

Pirmais autobuss uz Hat Yai no Songhlas atiet 05.30, ar to arī braucam. Pēc neilga laika esam jau Hat Yai autoostā. Mūsu mērķis ir Thale Noi ezers. Lai nokļūtu pie ezera ir jābrauc uz Phatthalung pilsētu. Noskaidrojam, ka uz Phatthalung autobusi kursē katras 20 minūtes. Dzīvē viss izrādījās savādāk. Pulksten 7.00 iesēdāmies autobusā, bet izbrauca viņš tikai 8.00, kad tika sasniegts nepieciešamais pasažieru skaits. Pēc 2 stundu brauciena esam Phatthalung autoostā. Nolīgstam vietējo pikapu, kurš pēc izmisīgas kaulēšanās (sākuma cena 400THB), par 280THB gatavs mūs nogādāt līdz Thale Noi. Pikapa vadītājs brauc ātri, bet gabaliņš tā neko, apmēram 25 km. Kad esam klāt uzmetam maksai vēl 20THB pa virsu. Mazs ciematiņš, kur mūs sagaida jauna blice, sakrauj somas un mūs pašus mocīša blaķenē un aizved uz mazu omulīgu viesnīcu. Cenu nokaulējam uz 550THB par nakti. Jauka istaba ar kondišenu, silto ūdeni, milzīgu verandu, kur patusēt. Jauka saimniecīte.

Skats no viesnīciņas verandas uz ezeru:

Thale ezers ir slavens ar savām 5000 tur dzīvojošām putnu šķirnēm, tikai vēlams tur braukt agrās rīta stundās. Mēs nevarējām nociesties un paņēmām laivu ar šoferīti (500THB par 1,5 stundas vizināšanu) pašā dienas vidū, tāpēc arī pārāk daudz putnus neredzējām. Bet lotosi!!! Brauc ar laivu pa pļavu, visapkārt lotosi. Lotosi neizplaukuši, izplaukuši un nobiruši. Kad lotoss nobirst izveidojas smuka "dušiņa". Par ziedu trūkumu mūsu meitenes nevarēja sūdzēties, tie tika pasniegti klēpjiem. Bija skaisti, tikai dibeni plakani nosēdēti.

Ezers:

Mūsu šoferītis:

Ātri iekārtojamies istabiņās, kuras ir ļoti gaumīgi iekārtotas, pat krāsu nianses pārdomātas...un ejam meklēt, ko uzēst. Ar to jau vajadzēja rēķināties, ka ēdienkarti angļu valodā neatradīsim, lieki piebilst ka arī angliski te neviens nesaprot ne vārda. Vienā ēstuvītē bija bildītes pie katra ēdiena, tad nu tur arī palikām. Jāpiezīmē, ka šeit pamatā viss ēdiens ir no ezera produktiem. Pāris vietās atradām eļļā vārītu vistiņu. Izvēlamies Tom Yam Kung zupiņu, mazo garnelīšu vietā, saņēmām zupiņu ar 3 lieliem jūras mošķiem (2x150THB).

Sātīgi un garšīgi. Vakarā uz verandas uzklājam galdiņu saviesīgam vakaram un nobaudām rīsu degvīnu. Tas maita, gan riebīgs! Nākošajā rītā sastapos ar tik retu parādību Āzijā ka POHAS. Brokastīs uzēdam rīsus ar vistu pa 35THB un ejam ciemata apgaitā. Šeit visi visus sveicina un mēs jau vispār vienīgie 4 baltie, bet visi tik laipni, pretimnākoši.

Jaukā saimniecīte:

Tur kalna galā sēž milzu Buda un lūkojas uz ezeru.

Sarunās noskaidrojas, ka saimniecītei pašai pieder kosmētikas firma, bet šeit viņa ieradusies sakārtot vecāku māju un nolēmusi iekārtot nelielu viesnīciņu, kur viesi justos kā mājās. Viņai tas ir izdevies. Tad mūs aizved uz ciemata otru galu, kur uz ezera aktīvi tiek celtas viesnīcas. Tur noskatījāmies kā pēc saulrieta tiek nolaists valsts karogs.

Viens psiholoģijas students ļoti gribēja komunicēt – uzlabot angļu valodas zināšanas. Mājupceļā uzēdam vietējā ēstuvītē (350THB:4). Vēlāk saviesīgā pasēdēšana uz verandas. Kā jau laukos, plkst. 21.00 ciems jau tumsā slīgst, tikai vienā bāriņā vietējie graiza karaoke. Ejam novērtēt un uz stundu arī paliekam. Izbaudījām visus vietējā tusiņa ekšenus. Bija jautri, izdejojāmies uz nebēdu, izdziedājāmies un netraucēja pat tas, ka viens otru nesapratām. Šis dienvidu gals, Songhla un Thale Noi bija skaistākais ko es šinī gadā piedzīvoju un redzēju Taizemē. Tur kur taieši vēl nav samaitāti, kā tūristu iecienītākajās vietās. Te viņi ir dabiski un patiesi (kā bērni). Praktiski neredzēju nevienu farangu, kuri pārsvarā savā masā ņem un visu sačakarē. Bet tas noteikti nav uz ilgu laiku. Esam saguruši un jādodas uz čuči. Rīt tāls ceļš priekšā, jānokļūst atpakaļ Puketā.

Nākošajā rītā sameklējam pirmo sabiedrisko pikapiņu, kurš mūs par 30THB no deguna aizvizina uz Phatthalung. Tur mēs sameklējam sabiedrisko autobusu, kurš no Hat Yai brauc uz Puketu. Autobuss liels, ar kondicionieri, nopērkam biļetes (220THB no cilvēka) iekārtojamies un sākam braukt. Ceļā jāpavada 8 stundas un tikko es jau sāku domāt, vai nevajadzēt pagulēt, kā autobuss apstājas. Un atkal sākas piedzīvojumi. Visus pasažierus lūdz pārsēsties citā autobusā, jo šis esot saplīsis. Visreālāk notika sekojošais... Satiekoties diviem autobusiem, šoferīši izrēķināja (abi brauc uz Puketu), ka visus pasažierus var sasēdināt vienā autobusā un ietaupīt degvielas naudu. Tie aprēķini viņiem izrādījās nedaudz kļūdaini. Sēdvietas visiem tajā autobusā nepietika, bet tāpēc jau taiešu šoferītis nesamulsa. Mums kā farangām (vēl vienai taiešu māmiņai ar diviem bērneļiem) tika ierādītas labākās vietas autobusā, bagāžas glabātuvē kopā ar somām un mocīti. Varējām izstiepties un gulēt pilnā augumā uz tādiem kā padomju laika sporta matračiem un jāatzīst, bija pat jautri un noteikti ērtāk kā tiem, kas sēdēja autobusa salonā.

Tas apmēram izskatījās šādi:

Tā nu var teikt, ka noguļam visu ceļu līdz Puketai. Autoostā noskaidrojam sabiedriskā autobusa izbraukšanas laikus uz Puketas lidostu un dodamies meklēt naktsmītnes. Tā kā jābrauc ļoti agri, tad viesnīcu izvēlamies tuvu pie autoostas par 350B ar kondicionieri. Tā nebija tā labākā naktsmītne, bet priekš pāris stundu sagurušo miesu nosviešanas un dušas pieņemšanas, bija OK!
Puketas pilsētai praktiski nav saistības ar kūrortu. Tāpēc tā ir ļoti neinteresanta un necila. Ar grūtībām atrodam normālu ēstuvi un paēdam. Šoreiz ne no ratiem, bet tādā samērā krutā krodziņā, kur tusē arī daudz vietējo. Naktī dodamies pastaigā pa pilsētu.

Puketas centrālais laukums:

Viņa majestāte (dziļā jaunībā):

Ieklīstam interesantā rajonā, kur ielas malā esošajās būdelēs ir novietoti pavedinoši rozā un zili dīvāniņi. Meitenes pošas kaut kam svarīgam... Kas tur notiks man nebija lemts noskaidrot. Pieļauju kaut kas līdzīgs karaoke. Kopīgi uzdzied dziesmiņu, ierauj aliņu un vēlāk kopīgs bum, bum. Orientēts uz ķīniešu tūristu. No šodienas braukāšanas un Puketas apskates jūtamies nedaudz saguruši un dodamies gulēt. Rīt tomēr agri jāceļas. No rīta ar pirmo autobusu nokļūstam lidostā. Autobuss vecs un sagrabējis, bet uz priekšu ripo. Ceļā paiet apmēram stunda, biļetes cena vienam cilvēkam 85THB. Esam Puketas lidostā no kuras mums sākās 15 dienu ilgais ceļojums pa Taizemes dienvidiem.

Skats no Puketas lidostas:

Šogad te vairs neatgriezīsimies. Draugi lidos uz Langkawi, mēs uz Singapūru. Atgriezīsimies Taizemē jau Bangkokā. Ātri iečekojamies, izejam robežkontroli un pēc neliela brīža atrodamies jau lidmašīnā. Puketas lidostai ir jauks skrejceļš, liekas ka lidmašīna tūlīt ieskries jūrā. Pa iluminatora logu var redzēt kā tuvojas jūra, bet lidmašīna vēl joprojām ieskrienas. Pēc neliela brīža jau esam gaisā un mājam atvadas Puketai. Neraksturīgi, ka lidmašīna pacēlās 25 minūtes pirms laika.

No Kuala Lumpuruas Bangkokā ielidojām 19.50. Kopš pagājušās reizes (gadu atpakaļ) lidostā ir mainīta kārtība kādā tiek saņemtas Visa on Arrival. Tagad ir atsevišķs nodalījums šādu vīzu pieprasītājiem, savi robežsargi. Nesapratu, vai pie liela tūristu bara tā būs ātrāk? Man jau liekas ka nē. Mums paveicas un tādi kā mēs nav daudz. Minūtēs 30 visas formalitātes nokārtotas, robeža šķērsota, zīmogs pasē saņemts. Dodamies meklēt mūsu mugursomu, kura jau nocelta no lentes turpat vien atrodas. Par cik ielidojam vēlu vakarā, nekādu citu alternatīvu kā taksis, nokļūšanai Bangkokā mums nav. Lai nebūtu jāmaksā 50THB lidostu nodoklis takšiem, dodamies uz Suvarnabhumi lidostas augšējo 4 līmeni. Tas ir izlidošanas līmenis uz kurieni takši atved prom lidotājus. Takši šinī līmenī vēlas paņemt pasažierus, lai nebūtu jābrauc uz 1 līmeni, kur jāstāv rindā. To savukārt nevēlas pieļaut lidosta (netiks iekasēti 50THB) un viņu apsardzes vīriņi dzenā taksistus prom. Mēs novaktējām, kad tiek atvesti lidot gribētāji un fiksi ielecam tikko atbrīvotajā mašīnā un uz priekšu. Vēl viena nianse, ja nevēlaties pārmaksāt, tad obligāti pieprasiet, lai ieslēdz taxi meter (skaitītāju). Šī procedūra taksistiem nu ļoti nepatīk. Sakiet ka zvanīsiet tūristu policijai un skaitītājs tiek momentā ieslēgts. Ja brauciet vakarā, noteikti piekrītiet samaksāt par highway izmantošanu jo sastrēgumi ir neaprakstāmi. Līdz pilsētai tiekam 1,5st. laikā. Laikā kad atradāmies Bangkokā, notika "sarkankreklu" rīkotās demonstrācijas. Pirmā asiņainā sadursme jau bija notikusi un "sarkankrekli" bija okupējuši Bangkokas darījumu centru. Izvietojuši tur trīs aizsardzības līnijas. Mūsu viesnīca atrodās "sarkankreklu" kontrolētajā rajonā, starp otro un trešo aizsardzības līniju. Lai taksis tiktu līdz viesnīcai, mūs vairākas reizes "sarkankreklu" posteņi apstādināja, pārbaudīja bagāžnieku, vai netiek vestas sprāgstvielas vai ieroči. Bija ļoti pieklājīgi, atvainojās un novēlēja laimīgu ceļu.
Viesnīca Sawasdee Langsuan Inn. (http://www.sawasdee-hotels.com) tika rezervēta jau laicīgi, 2 naktis - Ls 22,80. Viesnīca tikko pēc remonta, atrodas Bangkokas centrālajā daļā, blakus Lumpini parkam. Netālu no sky train stacijas Chidlom. Pavisam tuvu ir ASV, Japānas, Nīderlandes, Spāņu, Lielbritānijas, Jaunzelandes, Taivānas, Dienvidāfrikas, Vjetnamas un citu valstu vēstniecības. Viesnīcā darbojas bezmaksas WIFI. Nelielas, bet ērtas istabiņas, karstais ūdens, numuriņā vanna, kondicionieris, TV, minibārs, ledusskapis. Cenā ietilpa bezmaksas brokastis. Ļoti labs kafijas automāts, ar ļoti labu kafiju. Visinteresantākais jau tas, ka visu nakti varējām klausīties sarkano uzsaukumos ruporos. Brokastis izskatījās bēdīgas, bet no visa pa druskai pieēdāmies labi. Bangkokā Chatuchak tirgū esam ieplānojuši taisīt lielo iepirkumu tūri ar ko iepriecināt mājiniekus. Nokļūšana ērta, izmantojot sky train 20 minūšu brauciens. Šis tirgus strādā tikai sestdienās un svētdienās un pat vietējie te iegādājas preci, ko vēlāk pārdot lavočkās pa visu Taizemi.. Četrās stundās apgājām desmito daļu tirgus. Lielāko daļu no suvenīriem esam iepirkuši un ar labi padarīta darba sajūtu dodamies atpakaļ uz viesnīcu. Gribās kādu brīdi pabaudīt kondicionieri darbībā. Kad esam gana atvēsinājušies nolemjam apmeklēt arī demonstrantu galveno tribīni. Būsim bijuši Bangkokā un nebūsim apskatījuši nemierus, saņemam drosmi un ejam uz pašu demonstrantu sirdi. Cilvēki labvēlīgi noskaņoti, piedāvā ūdeni, rīsus. Uz skatuves notiek uzrunas, visapkārt cilvēku pūļi.

Galvenā tribīne:

Turpat netālu daudzi demonstranti guļ, tiek taisīts ēdiens. Sajūtas kā mums 1991.gada barikāžu laikā.

Tā viņi nepārtraukti mītiņo no februāra vidus. Cepuri nost, izturība taiešiem. Neliela atkāpe. Kad 14.maijā atradāmies Bangkokas lidostā, lai lidotu mājās, sākās armijas uzbrukums "sarkankreklu" aizsardzības līnijām. Šajā uzbrukumā dzīvību zaudēja daudz cilvēku. Tika nodedzinātas daudzas vēsturiskas ēkas, kuras skaitījās kā Bangkokas vizītkartes. Uzbrukuma laikā tika pilnībā nodedzināta Central World shopping mall, Taizemes biržas ēka, nodedzināta Siam Theatre. Pilnībā vai daļēji iznīcinātas 43 lielas ēkas. Man vēl bija tas gods šīs ēkas redzēt un dažas arī iemūžināt fotogrāfijās.

Te piemēram ir Central World shopping mall:

Un tas jau vēlāk:

Atceraties un iegaumējiet! Revolūcija iznīcina un grauj, nevis ceļ!
Kad cilvēki mēģina atrisināt politiskas problēmas uz ielas, nevis parlamentārā ceļā, rodas šādas apsolūti debīlas situācijas. Tas ir brīdinājums visiem kuri mēģina politiku "izvest" ielās. Nav starpības vai tie ir Taizemes "sarkankrekli", vai mūsu pašu "lietussargi"! Politiskā elite ir jāmaina konstitucionālā ceļā, tas ir ar vēlēšanu palīdzību.

Soi Cowboy:

Problēma tā, ka sakarā ar neseno terora aktu (sprāga granāta vienā no stacijām) sky train tiek slēgts jau 18.00. Nolemjam divas pieturas iet kājām. Kad esam sasnieguši savu istabiņu, nogurums ņem virsroku, paspējam tikai pieņemt dušu un gultiņā. No rīta dodamies ar sky train līdz Ekamai autobusu stacijai, lai tālāk brauktu uz Pataiju. Iekāpām autobusā un pa 120THB pēc 4 stundām(!!!) esam galā. Normāli braucienam būtu jāparedz 1,5-2 stundas. Pataijā mūs izliek no autobusa nezināmā pieturā, bet šeit jau nav problēmu, paņemam pikapu, kur aizved mūs uz viesnīcu. Viesnīcu Sawasdee Siam izmantojām arī pagājušajā gadā. Viesnīca izvietota ideālā ģeogrāfiskā vietā, Pataijas centrālajā rajonā. Līdz Walking street var mierīgi ar kājām aiziet, ja slinkums iet, maksājam 10THB pikapam un pāris minūtēs esam klāt. Numuriņā kondicionieris, karstais ūdens, duša, ledusskapis, minibārs, TV, telefons. Cenā ietilpst brokastis. Pats galvenais pluss ir āra baseins. Citreiz no rīta ar sāpošu galvu negribas brokastis, bet gan vēsu peldi. Delux numuriņš rezervēts laicīgi jau Latvijā, mums izmaksā 161,07Ls par 12 naktīm.

Mūsu viesnīca:

Par Pataiju īsti nav ko stāstīt. 12 dienas pavadījām vāļājoties pa pludmali un apmeklējot Walking street bārus un klubus. Gana jau daudz par šo kūrortu būs tauta sarakstījusi.

Slavenākā no Taizemes ielām:

Vienīgā nianse kuru vēlētos nedaudz apspriest ir viņu elektrības un citu kabeļu komunikācijas. Izskatās ka viņiem neeksistē nekādi drošības noteikumi, viņiem ir pilnīgi vienalga kā tas vads ir novilkts, ka tik būtu strāva. Mūsu energo inspektori tur infarktu dabūtu jau pirmajā dienā.

Ar to arī šī gada 52 dienas Āzijā ir paskrējušas vēja spārniem. Atslābt nedrīkst, jāsāk plānot nākošais brauciens 2011.gada sākumā uz Filipīnām un Vjetnamu.

end