Pēc dažām minūtēm sirdī iezagās šaubas par pareizo virzienu. Tad kā saukts, blakus mums piestāja izgrabējis automobilis,
salīgām par 150naudiņām, un līkumu līkumiem pēc brīža iebraucām piestātnes teritorijā, tur no šofera noplēsa 10peso, iebraukšanas fee

Tiklīdz izkāpām no limuzīna mūs pārtvēra enerģisks vīrs, savāca čemodānu un deva rīkojumus,
kur tagad iet un ko tagad maksāt. Biļete 500peso, izbraukšanas nodoklis pa 25 peso, 100peso par bagāžas vienību.
Pēc tam, saņēmis uzlīmes, porteris parādīja kārtējo virzienu kurp mums doties un pats aizvilka koferi pa citu eju.
Izejot biļešu, bagāžas, narkotiku(mūs ostīja akls suns) kontroles, attapāmies lielā uzgaidāmā telpā no kuras pēc desmit minūtēm sākās iekāpšana

mūsu portera nebija, čemodānu nekur neredzēju, tādēļ izteicu savu satraukumu vienam no apkalpes.
Šis apskatījies kvīts numuru mani nomierināja, esot tāda manta uz borta. Labs ir, tagad var mierīgi izbaudīt braucienu

No ārpuses, cats ne maz tik liels neizskatījās

bet iekšienē bija izmantots katrs metrs, platumā četras rindas pa trīs krēsliem, dziļumā kādi padsmit,
kā arī otrs stāvs pie tam vēl bija. Braucām stundu četrdesmit piecas minūtes, jo jūra bija mierīga, skatījāmies asiņainu filmas gabalu un snaudām

Samaksājuši 10peso iebraukšanas nodokli, spraucāmies caur prombrauktgribētājiem ārā no ostas tieši nagos vedējiem un ekskursiju piedāvātājem. Ingūna vienu brīdi satraucās, teica te kaut kas nav riktīgi, jo viņi pa tiešām mani aplenca ciešā lokā un virzījās līdz i nedomājot atkāpties. Pietuvojies stāvlaukumam sapratu, ka šai barā ir visi šoferi, citu nebūs, jāsāk pārrunas

Tricikli mums nederēja, biju sadomājis pirms viesnīcas izmest līkumu pa salu ērtā mašīnā. Pieteicās
Džodžo, jauns, uzstājīgs, par sevi pārliecināts vīrietis un pie tam ar jaunu Toyota markas mašīnu

Brauciens uz Corella parku, skatīties bušbēbijus(torsiērus) http://www.boholmap.com/bohol-tarsiers.html Blood Compact un tikai tad uz viesnīcu izmaksāja 1200 peso(200 peso ir nometamā summa, bet ātrumā nenoreaģēju), sarunājām arī rītdienas braucienu par 2500 peso(no 9 rītā līdz četriem pēcpusdienā). Mūsu šoferis sevišķi neskrēja, bet maniere apdzīt līkumos un mainīties, brīdī kad abās ceļa pusēs vēl iet gājēji, uztrauca. Bet līdz parkam tikām laimīgi, saskatījāmies vecas graustbūdas, kā Malaizijā, un sulīgi zaļas palmas

Torsiēri http://panglaobohol.org/attractions/bohol-tarsier-monkeys.htm ir vieni no mazākajiem primātiem pasaulē. Viņi ir nakts dzīvnieki, dienā guļ zemu kokos vai vispār uz zemes, pārtiek no kukaiņiem. Šajā parkā mazie zvēriņi dzīvo savvaļā un bez pavadoņa tādos brikšņos mēs viņus nemūžam neatrastu
Pārvietojāmies gandrīz vai uz pirkstgaliem un runājām čukstus, kā nekā dzīvnieciņi dienā čuč!
šo tomēr uzmodinājām..

No asinsūcēju laukuma redzama Panglao sala, mums vajag uz turieni, uz Alona Beach http://www008.upp.so-net.ne.jp/panglao/english/index.htm

Viesnīca Panglao salā Alona Tropical Beach Resort divas naktis Fan room 2640PHP http://www.alona-tropical.com/
Mūsu bungalo jūras krastā

jumts no palmu lapām, ventilācija interesanta

Pludmale nav nekāda dižā, bet Panglao vairāk ir kā starta punkts daivingistiem un ekotūristiem ne pludmales atpūtas cienītājiem
Kā tu aiziesi garām nepamēģinot filipīniešu masāžu, nu nekā!
Smiltīs tiek izklāts palags un aiziet!

par masāžu 300 peso

Pavērojām viesnīcas pašdarbinieku šova mēģinājumu, viņiem būšot kaut kāds konkurss, gatavojās cītīgi

Paēdām, divi džini, cepti rīsi ar zaļumiem liela porcija, cepts cālis ½, frī kartupeļi, karstu dārzeņu salāti un divas svaigi spiestas sulas izmaksāja 1060 peso
Tad arī uznāca lielais lūziens, kā nekā 42 stundas mētājāmies pa gaisiem un jūrām..

Pie filipīniešu braukšanas paradumiem ar laiku var pierast. Brauc viņi ātri un liekas, ka nevērīgi. Ieraugot gājēju vai stāvošu mašīnu - uzpīpinās, pirms nepārredzama krustojuma - uzpīpinās, pirms apdzīšanas - uzpīpinās un atkal pedāli grīdā! Gājēji arī sevišķi nesatraucas par aurojošajām mašīnām, slāj savā nodabā pa brauktuves malu un i nedomā paiet nost. Kaut kur attāla līdzība ar rallija posmiem, kad skatītāji stāv cieši pie ceļa un pa vidu lido speca pilotēts braucamrīks!

20km no Tagbilaranas iebraucām sarkankoku mežā(Mahogany forest) http://www.bohol-philippines.com/mahogany-man-made-forest.html Tas ir cilvēku roku stādīts un atrodas dabīgā meža vidū. Jo Jo ļoti lepojās ar to, stāstīja ko no šiem kokiem gatavo un ka tas sastādīts blakus ceļam divu kilometru garumā
Nobraukuši 50km ieraudzījām Chocolate Hills http://www.bohol.ph/article6.html

tā iesaukti šie dīvainie veidojumi par kuru izcelsmi vēl šodien strīdās zinātnieki. Pauguru virsotnēs koki neaug, tikai zāle, Sausajā sezonā zāle izkalst, veidojas interesants krāsu salikums, apkārt zaļš mežs vidū brūns bumbulis. Tādu te ir ap 1300 un "aug" viņi 50 kvadrātkilometru platībā
To visu skatījām no Chocolate Hills Complex, 5km no Carmen Town(Vēl viens skatu punkts, Sagbayan Peak, atrodas kalnu kūrortā pie Sagbayan pilsētas)
ieeja parkā vietējiem 5peso, baltajiem reiz desmit!
tāda izskatās divu bālģīmju biļete

tālāk devāmies uz upi un pa ceļam piestājām paskatīties uz dzīvnieciņiem kurus tur nebrīvē
Philippine Tarsier ir apdraudēta suga un tūristu saitos pat lūdz neapmeklēt "cietumus" pie Lobokas upes
bet reklāmās un ekskursiju piedāvājumos pirmajās rindās ir nebrīvē turēto zvēriņu apskates vietas. Salīdzinājumā ar Corellu, kur bijām tikai divi vien, te tūristu kā biezs. Palika žēl šo zvēriņu! Viņš taču ir nakts dzīvnieks! Iedomājies ja tev naktī garām slātu nebeidzama skaļu tūristu varza, kas zibina ar zibspuldzēm un spārda gultu ar kājām lai tu pamostos un pakustētos!!

Tā, ka Corella man daudz patīkamākas atmiņas atstāja..

Tagad par Loboc River cruise http://www.bohol-philippines.com/loboc-river.html
visai interesants pasākums. Pusdienas, atpūta, koncerts, teātris un skaisti dabasskati! Tas viss kopā 300 peso vienam, maksājām arī par šoferi.
Šādi tas "kuģis" izskatās

baržai pašai dzinēja nav, tiek izlīdzēts ar tādu "stūmoni". Nezinu kā, bet agregāta vadītājs veiksmīgi tika galā ar savu uzdevumu, visus līkumus izgrieza un pretīmbraucošos netaranēja

mēs izklaidējamies, bet citi strādā
šī nav atrakcija tūristiem, viņi tiešām smeļ no upes dibena granti ko vēlāk izmanto būvniecībā. Pēc tam to saber stiklašķiedras maisos un pārdod tādiem pašiem lēnīgiem celtniekiem vai uzpircējiem

piebraucam pie saliņas, mūs jau gaida
tur tika rādīts kā filipīnieši dzīvojuši tālā senatnē. Korejiešiem patika, viņi fotografējās ar lokiem rokās, pirka salas sieviešu pītās galvassegas un protama lieta ka fotografējās visur un ar visiem
uz mani iespaidu atstāja kokosu iznīcinātājs

puisīši rādīja ko samācījušies pie ūdens dzīvojot

Atpakaļceļā uz viesnīcu gribēju pārapstiprināt lidojumu Manila – El Nido SeAir(Southeast Asian Airlines) http://www.flyseair.com/ 14;30 – 16;00
jālido bija 8.novembrī no Old Domestic
čiks vien no tā iznāca, lidojums bija atcelts un ne tikai mūsu reiss, bet visi!! Vajadzēja sēsties pie datora un štukot ko darīt tālāk. Sakarā ar to atteicāmies no Džo Džo uzaicinājuma apmeklēt viņa tēva mājas(piedāvāja pacienāt ar divu veidu pašaudzētiem banāniem) un braucām uz viesnīcu

uz centra pusi ejot pludmales josla palika arvien šaurāka un šaurāka, līdz izzuda pavisam, palika tikai aizsarvaļņi

tūristu tā pamaz, vēl sezona īsti nav sākusies, rosība tikai pie dažām viesnīcām, turp arī dodamies
skatījām transvestītu skaistumkonkursu. Viņi tur defilēja ar pilnu atdevi, no sirds
kaut kas arī jāuzēd! Šī pelēkā, pa labi, ir slavenā Lapu Lapu fiša http://ezinearticles.com/?About-Lapu-Lapu-Fish&id=4888012 Nosaukta Filipīniešu karavadoņa, kurš kaujā uzveica Magelānu, vārdā

uz kādu laiku noenkurojāmies, paēdām, padzērām, paglaudījām suni. Pie blakus galda sēdēja puisītis ar divām meitenītēm, laikam pērkot vienu, otra nāca līdzi komplektā.., tas tā, pēc dāmu izskata ienāca prātā..

8.novembris.
Brokastis: ceptas olas, šķiņķis, maize, sviests, džems, sula un kafija , 250 peso
Kopumā Panglao salā atstājām 4100PHP

DžoDžo mūs aizveda uz lidostu, pus stunda ceļā, 500 peso. Atvadījāmies.

Var būt kādam noderēs koordinātes:

Wendy's Rent a Car
Joseph "JoJo" Baquial
Graham Ave. Tagbilaran City, Bohol
tel. 09192323315
josephbaquial@yahoo.com

Laba Jaunā gada dāvana! Paldies!

Tieši pirms izlidošanas papildus informācija par mūsu potenciālajām apmeklējuma vietām! Ar nepcietību gaidu turpinājumu. Cik ilgs laiks ir nepieciešams tai dienas ekskursijai Boholā? Vai ar to sarunāto laiku no no 9 rītā līdz četriem pēcpusdienā pietiek, vai nepieciešams reiķināties ar ilgāku laiku?

iekšpusē tā pa vienkāršo, bet tīri un kārtīgi, bija pat kāju masāžas stūrītis un bufete. Protama lieta, ka lidojums aizkavējās! Mums laiku īsināja neredzīgo ansamblis, smuki dziedāja!

Tagbilaran - Manila Cebu Pacific 11;35 - 12;20 3843,92PHP(diviem) + 20peso fee

izlidojām ar 45 minūšu nokavēšanos, tik pat ilgi lidojām un vēl 40 minūtes aizņēma izkāpšana un bagāžas saņemšana. Ar taksi(150 peso) aizbraucām uz ITI lidlauku, līdz 14;00 šiem pusdienas laiks. Sagaidam divus, ejam pie informācijas: gaidiet kad nosvērs bagāžu un piereģistrēs pasažierus! Sagaidījām arī to, bet rezultātā - piedāvājums lidot rīt!
Tas nozīmē - tikai viena pilna diena El Nido = neder! Ja jau nav kazai piena tad nav, pacel ļipu un atlej atpakaļ! Jābeidz stresot un blandīties pa lidostām, laižam uz Borakaju! Nopirkām biļetes uz Kalibo http://wikitravel.org/en/Kalibo
jo uz Caticlan lielās lidmašīnas pagaidām nelido(tas pēc divām ZestAirways avārijām), nepaspēja sabremzēties
te bilde(ne mana) kā airbuss cenšas trāpīt Katitlanas skrejceļa sākumā!

Lidojumu atlika par pusotru stundu

Manila - Kalibo Cebu Pacific 18;50 - 19;50 8020 peso(diviem) + 200peso fee(jūlijā uz ZestAirways biļetes nopirku par 2176 peso)

izlidojām kad krēsloja, nosēdāmies galīgā tumsā. Cebu Pacific piedāvā bezmaksas autobusu līdz Caticlan ostai, bet tik tālu nemaz netikām. Piekritu piedāvājumam braukt ar mikrobusiņu par 200 peso. Un šoreiz neatraidīju enerģisku kundzi ar viesnīcu piedāvājumiem, bija jau vēls un pašam meklēt nu nemaz negribējās.

tālak ar kājām, kādi metri pārsimts. Viesnīcā pateica, ka lētākie bungalo ir pilni un var piedāvāt tikai ģimenes mitekli par 4500 peso, bet solīja mums par 3000! Vienojāmies par 3500 peso. Paēdām japāņu restorānā sušus(kopā ar džinu kādi 800peso sanāca), tad vēl ledus, augļu, saldējuma brūvējumu, 110 peso, atsvaidzinošs, var likt plusu

tagad gulēt, jāizvēlas tikai kur, pirmajā stāvā standarta gulta, otrajā s...roms..

9.novembris. La Reserve Beach Hotel Inc. Boracay Island, Aklan, Philippines 10500 peso(trīs naktis) http://www.lareserve-boracay.com/
skaitās otrā laivu stacija, uz pašas robežas ar pirmo
Borakaja vienkāršības labad dalās trīs daļās, laivu stacijās. 1, 2 un trešā laivu stacija

Tās tur bija kādreiz, tagad tikai nosaukumi. White beach pusē pludmales atpūta, otrā pusē sērfingotāju paradīze, tur vienmēr pūš vēji. Centrs protama lieta, ka otrajā stacijā, trešā pirmatnējāka, pirmajā baltākas smiltis. Bet kopumā tikai Similianu salās kaut ko tik skaistu redzējām!

tad viesnīcu nepievilcīgās fasādes, jau minēju par Filipīniešu izmu attiecībā uz dizainu
mūsējai priekšpusē nepabeigtas dauzstāvenes dzelzbetona skelets un būvgruži
bet dziļumā, dārzā, smuki bungalo

drusku pašikojām, paēdām viesnīcas restorānā
Baked mussel, panguegue steak, saldējums, kafija un ananāsu šeiks kopā ar 12% nodokli un 5% tējas naudu = 910 peso, dārgi, bet francūži taču..

Tad atkal plunčāties, paskatījāmies uz japāņu jauniešu pāri, kā šie ņēmās pa pludmali, pusītis uz muguras uzsēja piepūšamu maisu un piepūta arī bērnu aprocītes, ielika mobilo ūdensnecaurlaidīgā maisiņā, pa to laiku meitenīte sēdēja uzlikusi snorkelējamās brilles un ar trubu mutē. Iegājuši ūdenī viņi tur pērās pa seklumu un fotografējās ar mobilo, interesants skats!
japāņu tēmu turpinot, bija arī pārīši termokostīmos, it kā neesot karsti!?

Vakarā paēdām uz Di Mola ielas Inasalā, ēstuvi izvēlējāmies pēc apmeklētāju skaita un nekļūdījāmies
divi kociņi ar šašliku un ceturtdaļa vistas + rīsi, ja rīsus apēdīsi, uzliks vēl. Mērci vari brūvēt pats no maziem asajiem pipariņiem, kalamansi un sojas mērces, 200peso

pirms gulētiešanas nolēmu aizsūtīt ziņu Zest Airwais, ka nebūsim uz reisu Manila – Caticlan 897 15;40 – 16;40 vienpadsmitajā, bet vēstule no viņiem jau priekšā. Raksta, ka 11ajā reiss atcelts, varam piedāvāt 12ajā vakarā! Nu i labi ka neķīmiķoju ar tikšanu uz El Nido, a to ne tur īsti ne te dabūtu atpūsties!

iepriekšējā dienā sarunājām ar puisīti Džordžu braucienu apkārt salai, 1500 peso. Vēl var ar motorlaivu par 1000 peso un ar kopējo(autobusiņu) par 500 peso
lasīju, ka var pasūtīt arī pusdienas vientuļā pludmalē, pajautāju: Dzordžs produktu iegādei paprasīja 2000peso!! Uznāca smiekliņš, par tādu naudu te var nedēļu ēst!!
un lai gan cena tulīt tika nolaista līdz 1000peso, atteicos

pirmais interesantums bija kad piegājām pie laivas un neredzam vietas kur sēdēt, divas mazas atveres korpusā un viss, bet izrādās, ka jāsēž uz laivas „spārniem”, caurumos var salikt mantas

divi puisīši strādāja par atsvariem, stūrēja Džordža dēls

Sākums bija tīri mierīgs, bet kolīdz tikām līdz salas galam, sākās lielais šūpojiens un šļakatas. Fotoaparātu dabūju noslēpt laivas dziļumā tā, ka neko nesabildēju
Piestājām uz snorkelēšanu, piebrauca biļešu pārdevējs, izrādās par to prieku jāmaksā 20 peso(fee kārtējais). Pajautāju par dziļumu, esot trīs metri. Lecu.. labi, ka ne uz galvas, jo izrādījās trīs metri ir dibens, bet koraļļi vietām sazēluši divu metru augstumā, drusku dabūju pa kāju, bet pušu nebija

koraļļi dzīvi, bet nekādi krāšņie. Pabarojām zivtiņas ar līdzpaņemto maizi un kursējām tālāk. Nu sākās riktīgie viļņi, kā nekā sērfingotāju puse, bijām slapji no kājām līdz galvai, bet ūdens silts un ja jau citi tikuši galā vai tad mēs tie upurjēri būsim! No tauvošanās Puka Shell pludmalē atteicāmies, neko tādu ievērības cienīgu tur neredzējām. Pēc trīs stundu dušas bijām atpakaļ pie savas viesnīcas. Patika, neliels ekstrēms un ķeksis ievilkts, esam apburājuši apkārt salai

Tagad pažāvēties, pasauļoties, papeldēties! Karsts pēc traka! Kaut gan saka, ka temperatūra ir grādi 25 – 27, bet saulē var cept olas!

Lanču paēdām Big Mouth, vista ar rīsiem mandarīnu gaumē, liellopa steiciņš arī no tās pašas operas plus mango un banānu šeiks, dikti garšīgs
pēc tam šajā ēstuvē iegriezāmies katru dienu. Tik superīgs šeiks citur sastapts netika, un maksāja resnā glāze tikai 80peso!

lielākā daļa Boracay ēstuvju un veikalu atrodas vienā vietā, D'Mall, iepirkšanās un tusu vieta pārdala salu uz pusēm otrās laivu stacijas rajonā, 50m no mūsu viesnīcas

D'Mall vējainajā galā labs veikaliņš - Bora Budget Mart Phase 4 D'mall D'boracay Balabad, Boracay, Malay, Aklan. tur pat arī bankomāts, bet izdevīgi noņemt tikai pašu lielāko atļauto summu = 10.000 peso, tad par operāciju paņem 400 peso un rezultātā iznāk 94peso par latu. Dažas cenas veikalā:
Schweppes 330ml 48peso; London Gin 375ml 46,50 peso;
Tanduay Philippine Rhum 750ml no 52 peso(kola tādā pašā cenā)
Cebu 88 Dried Mango 200g 149peso(baigi labs!); Sweet Jelly Lychee 29peso(kādi desmit ķobīši ar līčas želeju); Malboro 20 peso; 1L minerālūdens 25 peso; plastmasas glāzīte 31peso

saldais ēdiens Mais Con Yelo, jamsa saldējums(39peso)
viņu pasniedz kopā ar pamatēdieniem un kamēr tos iznīcini šīs jau izkusis, tad vēl kārtīgi jāsakuļ un deserts gatavs(noskatīts no vietējiem zinātājiem)

Ingūna neēda, bet man tīri labi garšoja, galvenais ir neskatīties traukā..

11.novembris, diena kad jāpārvācas uz Arwanu
No rīta apēdām amerikāņu brokastis, garšīgi, divas olas, cepts šķiņķis, sula, kafija, sviests, džems un maize, silta, kraukšķīga un smaržīga. Papeldējām, paķērām sauli un sapakojām pārākdaudzās mantas. Norēķinājāmies par trīs brokastīs un vienās vakariņās noēsto, kopā 1716,20peso. Pie pašas viesnīcas iet šaura gājēju taka, paralēla Di Molam, kura ved uz galveno ceļu. Takai abās pusēs viesnīcas, knapas ēstuves un vietējo mājas. Tikko izgājām uz ielas tā mums klāt pierullēja tricikls, tieši pretī ieliņai atrodas viņu „midzenis”. Iekāpu pie viņa lai parādītu uz kartes kur mums jātiek, jā šis saka, kāpiet un braucam, bet par cik? 500 peso, tā šis, bet acis tik dikti vainīgas, ka gandrīz viņa palika žēl. Noteicu 200 peso uz ko viņš momentā piekrita. Tricikli starp stacijām kursē par 100 peso, bet ar mūsu smago koferi jau iepriekš biju gatavs uz 200. Piebraukt pie pludmales viesnīcām nevar, kāds gabals vienmēr jāiet kājām. Vieta diezgan atšķīrās no mūsu iepriekšējās, sākās laivu novietnes un mājas ar vien necilākas. Beidzot ieraudzījām Boracay Arwana Hotel
pirmais iespaids tāds paknaps..

apakšā kafejnīca, augšā ved šauras trepītes. Tur gan tikām laipni sagaidīti, pat improvizēts plakātiņš ar manu sagaidīšanas apliecinājumu uz sienas pielipināts bija. Aizveda uz istabiņu, tāda neuzkrītoša, bet dzīvošanai derīga. Gulta, drēbju skapji, naktsgaldiņš, televizors un seifs, tikai ledusskapja nav, vajadzēs dzert siltu džinu
skats gan kā konfekte, tādēl arī cena 12000peso par piecām dienām..