|
Filipīnas 2012.02 Bohol - Cebu - El Nido - Busuanga
| |
| Sviests | Datums: Ceturtdiena, 21.06.2012, 18:44 | Ziņojums # 1 |
 Apakšpulkvedis
Grupa: Lietotāji
Ieraksti: 147
Reputācija: 7
Statuss: Offline
| Gatavojoties pasākumam Ceļojums 2012 jau iepriekš bija skaidrs – tā būs Āzija. Atbalstu viedokli, ka tālajiem braucieniem labākais laiks ir tad, kad pie mums ir galīgākais nelaiks jeb rudens beigas/ziema. Nav taču prātīgi purgāt mūsu jau tā īso vasaru, braukājot šajā laikā apkārt! Dabūt vasaru ziemā, tas jau pats par sevi ir kaifs, pie tam kāds!
Vispirms piekšplānā uzplauka variants Vjetnama, tieši Halongas līča dēļ, diemžēl plānotais februāris/ marts šai vietai nav tas labākais laiks – sanāk ķipa nu ļoti agrs mūsu pavasaris, bez tam par Vjetnamu ienācās ne pārāk labas atsauksmes. Negribot īsti ticēt, ka tiešām ir tik bēdīgi, tika uzspiests uz izpētes procesu, kura gaitā tad arī uzdūros uz šo lapu un Melnā Vjetnamas ceļojuma atskaiti, kura tad arī būtībā izšķīra mūsu ceļojuma galamērķi – Filipīnas. Tā kā īpašs paldies – Melnajam un http://www.melnais.com , bez Jums mēs Filipīnas nebūtu redzējuši!
Tālāk gāja kā pa sviestu, jo pilnīgi viss, izrādās, liecināja, ka tā ir vieta uz pasaules, kura jāredz pilnīgi stabili. Mani pārsteidza, ka Filipīnas, kaut kādu, man pašam nesaprotamu iemeslu dēļ vispār bija noplaukušas no redzes loka un neatradās manā personiskajā ceļojuma mērķu sarakstā, lai gan Okeānija viņā ir ļoti plaši pārstāvēta. Pēc biļešu iegādes Londona – Kuala Lumpura vēl pat īsu brīdi pārdomāju iespēju mainīt tālāko maršutu uz tik gribētām Samoa, Tahiti vai Palavu salām vai pat Jaunzelandi, bet Filipīnas tomēr sita viņas visas.
Vispār brauciens uz Filipīnām vairāk ir ceļojums nevis tūrisms.
Otrkārt Filipīnas tomēr nav īsti Āzija, lai gan tā nav arī Okeānija, būtībā katra Filipīnu sala ir sava veida pasaule, kas ļoti jūtami atšķiras viena no otras, kas gan bija nedaudz negaidīti jo sagatavošanās posmā tāds priekštats nebija radies, bet bija ļoti patīkams atklājums un radīja iespaidu, ka redzēts tiek tiešām daudz. Salu atšķirības tiešām ir ievērojamas – gan dabas un ainavu ziņā, gan arhitektūras ziņā, gan ēdiena un pat dzērienu piedāvājuma ziņā, katrā no salām ir savs konkrēts draivs, savs noskaņojums, savas izklaides un nodarbošanās, un pat savs konkrētais dominējošais ceļotāju loks, jo cilvēki, kas piemēram, meklē nakts izklaides un meitenes nebrauc uz El Nido vai Coronu, uz turieni triecas pavisam citi cilvēki ar citām prioritātēm.
Lai cik dīvaini tas nebūtu nav iespējams atrast konkrētu informāciju par to, kurš ir labākais laiks noteiktas valsts apmeklējumam. Ir kaut kāda vispārēja informācija, bet lai tiešām iebrauktu, sanāk lasīt ceļojumu aprakstus un mēģināt no tā kaut ko izlobīt. Tā Melnā Filipīnu aprakstos konstatējama dažādu insektu klātbūtne, bijām tai arī nopietni sagatovojušies, bet izrādās vismaz februārī un martā odu tur nemaz nav. Man sanāca, ka labākais laiks Filipīnām ir janvāris – marts, pēc viņu pašu uzskatiem tas ir pavasaris. Tikai obligāti jāiečeko lai ceļojums nepārklātos ar ķīniešu jauno gadu.
Air Asia lidojumiem no Londonas uz Kuala Lumpuru piedāvāja tiešām fantastiskas cenas, ar visu čemodānu sanāca 250 lati turp un atpakaļ, bet rēķinot iekšā ceļu uz Londonu un atpakaļ, kā arī vienu nakti Londonā, būtībā iznāca tas pats, kas ar Finieri par viņu 2x gadā piedāvāto akcijas cenu, vidēji 379 lati, uz Honkongu tieši no Rīgas. Smieklīgi, bet biļete no Helsinkiem uz Honkongu maksā dārgāk, nekā no Rīgas, saucas – kā mēs mīlam savējos:)
Filipīnas ir ļoti liela valsts un vis grūtāk loģiski ir izvēlēties uz kurieni tad īsti braukt, un ko savukārt atmest, jo visu aptvert ir neiespējami. Galvenais bija saprast to uz kurieni jāaizbrauc noteikti, un tā cīņā par vietu Nr.1 mums uzvarēja El Nido, kas arī pilnībā attaisnoja uz sevi liktās cerības. Tālāk vajadzēja izvēlēties kaut ko pilnīgi savādāku un šeit savukārt sīvā cīņā starp Borokaju un Boholu, pateicoties tieši trezīriem un šokolādes kalniem uzvarēja pēdējā. Pie tam atrisinot lietu, kas man pēc būtības šķiet neloģiska – sākt un beigt ceļojumu vienā vietā Manilā vai Clarkā, jo sanāk nevajadzīgs, laikietilpīgs un lieki apmaksājams aplis. Tā nu mēs savu ceļojumu sākām ar ierašanos Cebu un beidzām Clarkā. Mūsu maršuts:
Tā nu beidzot Filipīnas, Cebu starptautiskā lidosta, kas mūs sagaidīja ar lietutiņu. Ņemot vērā citu ceļotāju ieteikumus metāmies uzreiz lidostā mainīt naudu. Achtung – tas vairs nav aktuāli, jo laiki, kad lidostās bija labākais valūtas kurss ir pagātnē. Naudu Filipīnās tagad var samainīt gandrīz visur, pat Panglao salas pludmalēs vai El Nido mazajās ieliņās, pie tam pat pēc labāka kursa nekā lidostā. Tur tagad topošo Karginu netrūkst, maiņas kantoru ir daudz, pie tam viss noteik pa nopietnam – iedotā nauda tiek fotogrāfēta vai kopēta, ar parakstu apliecinot ciparu, vārdu sakot nekādu problēmu. Pat uz eiriem tur tagad skatās kā uz normālu naudu un maina visur, lai gan mainīt dolārus sanāk nedaudz izdevīgāk, bet ja Jums ir eiri, tad vairs nav jēgas viņus mainīt Latvijā uz zaļajiem, sanāks apmēram tas pats, bet ja lati, tad labāk tos ņemt līdzi tomēr zaļajos.
Ziņojums rediģēts Sviests - Ceturtdiena, 21.06.2012, 18:48 |
| |
| |
| Sviests | Datums: Ceturtdiena, 21.06.2012, 18:55 | Ziņojums # 2 |
|
Apakšpulkvedis
Grupa: Lietotāji
Ieraksti: 147
Reputācija: 7
Statuss: Offline
| No lidostas mēs pa taisno devāmies uz prāmi, lai uzreiz šautu uz Boholu. Šeit tad arī sākās mūsu ceļojums. Atšķirībā no Manilas, Cebu taksistiem ar angleni ir ļoti nopietnas problēmas, labāk sagatavot lapiņu ar vietu kur jānokļūst, savādāk sanāks tik pat interesanti kā mums. Tā nu mēs visi 6 atbraucēji no sākuma mēģinājām dabūt vienu busu, kas gan nesanāca, un rezultātā katrs pāris uz prāmja piestātni Nr.1 devās ar savu taksi, kas gan izrādijās ne pārāk laba ideja. Ielidojām mēs 4 no rīta, sākam braukt tumsā, pēc neilga laika kaut kādā mežā puisis pēķšņi apstājas un sāk satraukts lūrēt apkārt un rezultātā izkāpj no autiņa, uz jautājumu nafig atbildot kaut ko pilnīgi nesaprotamu. Tā nu sēdi ceļa malā, kabatas pilnas ar piķi un saproti – esi trāpijis. Pēķšņi priekšā piestāj cits autiņš, puisis lec atpakaļ un sāk braukt, sākot kaut ko nesakarīgu runāt. Daži vārdi ķipa angliski, liecina, ka mēs esam gaidijuši mūsu draugus, jo viņš nezinot uz kurieni jābrauc, beigās gan izrādijās, ka neviens no taksistiem nezināja, kur jābrauc.
Iestājas atslābums, bet tad es pamanu, ka ārā pamatīgi līstot autiņam nestrādā logu tīrītāji un liekas nedeg vismaz viena lampa, jo sēžot blakus taksistam saredzēt kaut ko priekšā ir tiešām pagrūti, par ko uzreiz arī informēju pašu taksistu, lūdzot arī braukt biš lēnāk. Vau, puisis saprata manu tekstu, piekrītoši to apstiprina un, un piesprādzējas, paldies viņam loģiski par to, es ar uzreiz sajutos drošībā, ātrums gan nemainijās. Gala rezultātā ar entajiem bogeniem veiksmīgi nokļūstam finišā, pēc kāda laika zvana mūsu ceļojuma biedrs Andris ar lūgumu paskaidrot tomēr viņa taksistam kur īsti jābrauc. Taksists gan nerunā angliski un es ar ķipa neesu vietējais, bet ko drauga dēļ neizdarīsi, iegrūžu trubu vietējam taksistu uzraugam. Tas viss maršutā lidosta – osta, laipni lūgti Filipīnās, laiks pārslēgties, laiks skatam no cita rakursa, San Migela laiks, jo nesāks takš dienu ar Tanduju.
Šie taksisti ir laba ilustrācija tēmai vietējie. Nevēlos nevienu apvainot, bet ņemot vērā savu kontaktu pieredzi, atbalstīšu viedokli, ka ar īpaši augstu IQ šamējo lielākā massa neizceļas, tas maigi izsakoties. Sanāca saskarsme arī ar patiešām gudriem un inteliģentiem filipīniešiem, bet tie nestrādā tūrisma industrijā. Normālas parādības - veikals, tiek nosaukta cena – 60 naudiņas, prasība pēc atlaides tiek kategoriski noraidīta, bet iedodot 100 naudiņas, pretī saņem 55 naudiņas, un tā samērā regulāri. Īpaši interesanti ir tad ja tiek pirktas vairākas lietas, matemātiskais rezultāts pārsteidz regulāri, gan uz vienu pusi, gan uz otru pusi. Tas pats stāsts krogos, te rēķins mēdz būt krietni par lielu, nākošajā reizē tik pat mierīgi krietni par mazu. Viens gan nemainās – rēķins vienmēr ir kaligrāfiskā rokrakstā, var tikai pabrīnīties, kā var tik perfekti uzrakstīt un dažreiz tik ačgārni to visu saskaitīt.
Tāpat problēmas bija ar laiviniekiem par tēmu maršuts, piemēram gribējām apskatīt 2 konkrētas vietas, rezultātā dabūjām pilnu maršutu ar obligātām pusdienām pielikumā, pēc principa tā ir paredzēts. Tomēr kopumā vietējie ir jaukas būtnes, īpaši jau skaistais dzimums, kas mīļi tika dēvētas par trezīriem, jo mūsu ierastie zaķi kaut kā neatbilda apstākļiem:))
Bohola - labas pludmales, izcila ēdināšana, vieta mierīgai atpūtai, šokolādes kalni un trezīri.
Būtībā jau visa dzīvošana un ēšana notiek mazajā Panglao salā, ko ar Boholu savieno 2 tilti. Ir arī hoteļi pašā Boholā, bet tie pārsvarā ir specializējušies uz nirējiem un vienīgā izklaide un vieta kur paēst ir hoteļa krogs, tātad garām. Loģiski izvēlamies Alona beach, lai līdz gastranomiskajam piedāvājumam pašā jūras krastā varētu aiziet kājām, tāpat tur ir tiešām perfekta pludmale.
Ideāla vieta laiskai pludmales atpūtai, ko noslēgt ar gastranomisku izvirtību vakarā. Pirmajā dienā ir apmācies un mākoņains, loģisks secinājums – iekrēmoties nav vajadzības. Rezultātā seši apdeguši ceļotāji, pie tam, tas viss, bez kaut kādas gulēšanas pludmalē. Līdzi paņemtais, Kolonnas jaukās meitenes ieteiktais, faktors, tas kas SPF 15, bija pamats tikai tālākai apdegšanai. Vispār Filipīnās nekur nemanīja sauļošanās krēmus ar mazāku faktoru kā 30, tur pat būtībā ar 50 faktoru ir kā ir, bez tam es personiski dzimtenē vispār gandrīz nekad nesmērējos, tā kā ņemiet vērā!
|
| |
| |
| Sviests | Datums: Ceturtdiena, 21.06.2012, 19:08 | Ziņojums # 3 |
|
Apakšpulkvedis
Grupa: Lietotāji
Ieraksti: 147
Reputācija: 7
Statuss: Offline
| Konstatējam, ka cenas Filipīnās ir augušas, lai gan vēl arvien tā ir ļoti lēta valsts. Marlboro paciņa vairs nemaksā Melnā minētos 25 PHP, bet gan 35 vai 40 PHP, tomēr tas tāpat ir smieklīgi maz, pie tam tas nav nekāds ķipa ukraiņu marļiks, viņi tās cigaretes ražo Amerikas un Austrālijas tirgum, tātad pirmās kategorijas labuma. Arī ēšana ir palikusi krietni dārgāka, Melnā minētās cenas Alona beach vairs sastapt nevar. Būtībā jau Filipīnās visur var paēst arī pa lēto, bet mēs spiedām uz kvalitāti, uz dažādām delikatesēm, pārsvarā pārtiekot no viņu tiešām fantastiskajām garnelēm, tunčiem, zilajiem Marliniem un loģiski lobsteriem. Piemēram vienā no augstāk vērtētajiem - krutākajiem krogiem Alona beachā, viesnīcā Amorita, kas atrodas uz klints izvirzijuma pašā pludmales galā, tiešām izcils, Francijas līmeņa otrais ēdiens no jūras radībām maksāja ap 300 naudiņām. Būtībā mēs visa ceļojuma laikā spiedām tieši ķipa uz dārgajām ēstuvēm, jo pēc mūsu izpratnes viņu dārgais tomēr ir smieklīgi lēts. Tā vienā augsta līmeņa japāņu viesnīcas krogā suši vai maki ar svaigu tunci, pie tam tuncis bija sagreizts tādās šķēlēs kā latviešu zemnieks griež maizi, maksāja no 100 līdz 150 naudiņām.
Īpaši mums pie sirds gāja viņu vārītās garneles dažādās mērcēs, jo salīdzinājumā ar to grilēta garnele vilka jau uz izpurgātu garneli. Pirms brauciena nedaudz mulsināja tas, ka krievu portālos par ēšanu Filipīnās bija gandrīz tikai sliktas atsauksmes, bet tas laikam ir tāpēc, ka šeit nav Āzijai tik pierastā un gaidītā assuma, bet ēdiens tomēr ir gaumes lieta.
Par viskiju sers Hennessy teicis– neesmu nekāda vista lai knābātu graudus:) Mans dzēriens ir rums, un tāpēc īpašu uzmanību ir pelnijis "Tanduy" - vietējais Filipīnas ražojums. Bija skaidrs, ka rums būs labs, bet nebija gaidīts, ka tik labs. Tātad tas ir spāņu veida rums, kas no angļu un franču rumiem atšķiras ar maigāku garšu. Vispār ir 4 Tanduy veidi, kas atšķiras pēc sava vecuma. Jaunākais baltais Tanduy, kas kā baltais rums domāts tomēr tikai kokčikiem un maksāja kaut ko pilnīgi smieklīgu. Nākošais ir piecgadnieks, kas ir visizplatītākais un atzīstams par tiešām labu rumu. Tad nāk 12 gadīgais rums, kas vienkārši ir izcils baudījums un pēc ilgām degustācijām, tika atzīts par rumu Nr.1 Filipīnās. Katrā gadījumā tas vienozīmīgi ir augstākā labuma rums, kas mierīgi stāv blakus labākajiem vecajiem pasaules rumiem, būtībā kaut ko līdzvērtīgu mūsu dzimtenē vispār nevar nopirkt, kaut kas tiešām izcils, pie tam tas bija dabūjams sākot no 150 PHP lielveikalos, beidzot ar 200 PHP veikaliņos pie viesnīcām. Vēl bija 15 gadnieks, bet kaut kas viņā bija par daudz vai varbūt par maz, lai gan slikts jau nebija, bet nepaņēma, un maksāja arī uz pusi dārgāk:) Vispār filipīniešu rums ir labāks par slaveno Kubas Havana Club, pie tam vēl lētāks nekā pašā Kubā. Vienīgi vietējos krogos reti gadās dabūt kokčiku uz Tanduja bāzes, viņi trakie tos koktēļus taisa no Bacardi, ir lietas ko nevar saprast, laikam jau vajag atcerēties mūs pašus 90 gadu sākumā, savādāk sanāk – ņepoņatno.
Lūdzu ņemiet vērā, ka katrā salā atšķiras pat vietējā ruma piedāvājums! Tā Boholā bija nopērkami visa veida rumi, El Nido vairs nevarēja dabūt 15 gadnieku, bet Coronā bija dabūjams tikai piecgadnieks, un mēs cītīgi meklējām. Manilas lielveikalos gan bija pilns sortiments par vislabākajām cenām.
Kopumā mēs Panglao pavadījām 4 skaistas un mierīgas dienas, kuru laikā vienu dienu veltijām Boholas apskatei - trezīriem, tiešām savdabīgi un skaisti dzīvnieciņi. Izrādās, ka cilvēki var nezināt kur tādas Filipīnas ir, bet trezīriņus latvju meitenes pazīst, jo viņi pie mums izrādās ir gribēto mājdzīvnieku topa augšgalā, man par izbrīnu viņus var pat dzimtenē nopirkt, vienīgi maksājot sākot no 2000 latiem. Vēl pārsteidza tas, ka viņi realitātē ir tik maziņi, jo visās bildēs kas bija redzētas viņi ir pievilkti uz maksimumu. Šokolādes kalni – skaisti, bet palika iespaids, ka viņi to šokālādi tomēr taisa mākslīgi, jo redzējām, ka tās kalna virsotnes tiek dedzinātas. Lobokas kruīzu mēs izlaidām, nespējām saskatīt nekādu kaifu tajā pasākumā, un atgriežoties dzimtenē būs tak karalienes Amatas laiks.
Braucot prom no Panglao uz Cebu, lai nākošajā dienā dotos tālāk uz Palawan salu, taksists laikam nolēma uz mums uzvārīties un paziņoja, ka visas prāmju biļetes no Tagbiliran uz Cebu ir izpirktas, uzreiz piedāvājot situācijas risinājumu – jābrauc no citas pilsētas Tubigon. Piekritām un pēc tam pat nopriecājāmies, ka tā sanācis, jo līdz Tubigon ir ļoti skaists ceļš, un prāmis no trienes uz Cebu iet nepilnu stundu. Tātad kopumā ar visu taksi tas mums izmaksāja krietni lētāk + papildus redzējām skaistas vietas, ko savādāk nekad nebūtu apskatījuši, laika ziņā nekādas starpības. Nekāda iepriekšēja prāmju biļešu rezervācija nav vajadzīga, nevajag ākstīties, nav tur ar to nekādu problēmu. Turpceļā mēs nopirkām biznesa klasi, bet tas bija pilnīgi lieki, jo kāda jēga sēdēt pārkondicētā telpā un lūrēt filmu, ja ārā ir dzestrs vējiņš, pie tam gandrīz visu laiku mūs pavadīja lidojošās zivis.
|
| |
| |
| Sviests | Datums: Ceturtdiena, 21.06.2012, 19:21 | Ziņojums # 4 |
|
Apakšpulkvedis
Grupa: Lietotāji
Ieraksti: 147
Reputācija: 7
Statuss: Offline
| Cebu mēs pavadijām tikai vienu dienu. Neatkārtošu citu jau rakstīto, bet piebildīšu, ka Cebu ir 2 lieli un labi šopinga centri – Ayala terases pilsētas centrā un otrs centrs jeb Mall, ir tieši pie Redison Blu viesnīcas. Kopumā par šopingu runājot – Eiropas brendi tur ir tikai nedaudz, vidēji apmēram 10-20 % lētāki nekā pie mums, bet Austrālijas un Amerikas brendi, kurus gan pārsvarā mēs redzējām pirmo reizi, mēdz būt par vienkārši fantastiskām cenām. Skaistā dzimuma viedoklis bija, ka par apmēram 25 - 30 LVL nopirkto, Made in Australia, ādas kurpīšu cena Latvijā būtu vismaz 3 reiz lielāka, tātad labais gals par ļoti labām cenām. Kitaja širpatrebs loģiski tur arī ir plaši pieejams, bet viņu vispār pirkt un kur nu vēl vest pāri puspasaulei.....
Tā kā turpmāko ceļojumu mums bija plānots pavadīt mazā ciematiņā, tad Cebu mēs bijām paņēmuši sev 5 zvaigžņu vienīcu Crown Regency Hotel&Towers, pilsētas visaugstākajā celtnē, tā teikt atlaidām. Ļoģiski var nakšņot pa lēto, bet ja nakts vienā no pilsētas krutākajām viesnīcām, dzīvojot 33 stāvā no kurienes viss Cebu un Bohola kā uz plaukstas, ar baseinu 19 stāvā, maksā tikai 40 latus diviem, tas ir tā vērts, pie tam runā, ka dzīvojam tikai vienreiz. Vispār bija doma paņemt citā viesnīcā prezidenta numuru, kas bija domāts tieši 6 cilvēkiem un maksāja 110 latus, bet kamēr mēs štukojām, viņu nocēla. Katrā gadījumā Filipīnas ir vieta, kur var atļauties nomaukt arī pa šiko samaksājot par to sakarīgu ciparu. Nakts dzīve Cebu bija ļoti rosīga, pie tam sākās tieši pie viesnīcas, bet mēs tik tā uz aci ievērtējām, neiedziļinoties:)
Nākošajā dienā, ņemot vērā pieredzi, mēs nedomājot paņēmām viesnīcas piedāvāto busu uz lidostu. Sūtot uz rītu busu, viesnīcā paprasija lidmašīnas biļetes un mūsu izbraukšnas laiku noteica tādu, ka mēs bijām spiesti iebilst, kas gan neatstāja nekādu efektu, jo viņi zinot labāk, tā kā nācās liet, ka gribam šopingu lidostā un tam vajadzīgs laiks, tā dabūjām busu stundu ātrāk un labi, ka tā, savādāk diez vai būtu paspējuši.
Palawan sala, mūs ļoti uzrunāja Melnā aprakstītā Port Barton, bet atvaļinājums diemžēl nav stiepjams jēdziens, un reultātā tomēr bija nolemts uzreiz pa taisno laist uz El Nido. Pazemes upe arī nebija iekļauta maršutā, jo tai bija jāziedo vismaz diena, bet līst zem zemes, kad virs zemes ir tik skaisti, nevienam i prātā nenāca, pie tam, ja upei jākonkurē ar El Nido, tad upe šo cīņu zaudēja vienos vārtos. Tā ir konsekvence, kuras princips – galvenais saprast, kas ir svarīgi un uz to arī spiest, pārējo mierīgi atmetot. Ceļojot un regulāri lienot visās tajās pazemes upēs, alās un ezeros, nokonstatēju, ka pazeme mani pilnīgi neinteresē, nekādās tās izpausmēs, un tas, ka šī upe ir otra garākā pasaulē ir pilnīgi nepietiekoš pamats lai tai veltītu sava atvaļinājuma laiku. Pie tam neviens nav uzrakstijis, ka tā upe būtu īpaša vēl ar kaut ko, piemēram īpaši skaista vai vēl kā savādāk izceltos. Tātad sanāk, pazeme, kas tāpat nepatīk, tikai īpaši ilgā izpildījumā, paldies nevajag.
Puerto Princesa lidostā transporta joma ir skārtots bizness, jeb viss notiek cauri kaut kādiem samērā mistiskiem aģentiem, kurus apiet tā arī neizdevās, jo pat pašu nomedītie šoferi, piekrita lietas bīdīt tikai caur šiem puišiem. Šeit mēs nožmiedzāmies un sarunājām braucienu par 6500 PHP, lai gan pārsvarā cipars grozijās ap 10 000 PHP par personisko busu. Cena izrādās ne bez pamata bija tik laba, jo pirmkārt labi, ka vispār dabraucām un otrkārt, braucām mēs gandrīz 8 stundas, lai gan atpakaļceļš parastajā, ķipa maršuta busiņā, prasīja tikai apmēram 5 stundas un bija arī krietni lētāks, bet šie busi kursē nevis no lidostas, bet no autenes.
El Nido mēs ieradāmies jau tumsā un sev par lielu laimi dabūjām viesnīcu ar pirmo piegājienu, tiesa gan tikai uz 2 naktīm, bet ja Jūs braucat uz šejieni sezonā – rezervēt viesnīcu El Nido ir gandrīz obligāti, jo samērā izmisuša paskata baltos, kas dažādās formās klīst apkārt meklējot naktmītnes tur nu netrūkst. Gadijās pat uziet viesnīcu, kur rakstīts – nekāda iepriekšēja rezervācija nav iespējama, kas pirmais atnāk, to pirmo apkalpo, bet viņa loģiski bija pilna.
El Nido, tāpat kā daudzu citu fantastisku vietu, nav UNESCO sarakstā, bet minētais saraksts arī nav uzskatāms par pašu pilnīgāko vai autoritatīvāko avotu, katrā gadījumā tam nepieciešama kritiska pieeja, lai gan tas pie mums ir ļoti spēcīgs brends, pasulē pastāv spēcīgs viedoklis, ka tas ir pārvērtēts, bet ne par to stāsts.
Visā El Nido sešos no rīta tiek atslēgta elektrība, kuru atpakaļ ierubī tikai 2 pēcpusdienā, un lai arī viesnīcas raksta, ka viņiem ir savi ģenerātori, varbūt jau ir, bet elektrības tāpat nav un lai cik smieklīgi tas nebūtu, to elektrības trūkumu vispār nemana un tas pilnīgi netraucē. Katrā gadījumā tā ir vieta kas paņem, vieta ar savu fīlingu, vieta kuru nevar aizmirst un kurā tā gribas atgriezties. Pats El Nido ir mazs ciematiņš, kurā nav un ir arī aizliegts celt mājas ar vairāk nekā 2 stāviem, bet tā ir sava pasaule, pat ar īstu fraņču butiku, kurā savu apģērba kārtu iegādājāmies mēs visi, tādas stilīgas lietiņas, par burvīgām cenām, vienkārši neticami. Salīdzinājumi šeit nav iespējami, bet Latvijas mērogā sava veida El Nido varētu būt Pāvilosta, bet tas tikai tā – pēc kaut kādām zemapziņas sajūtām.
Pludmale šeit gan nav nekāda īpašā, bet gan nopeldēties gan vajadzības gadījumā pagulēt smiltiņās nav nekādu problēmu, skaisti jau – pasūti rīta kafiju un kamēr viņu taisa pieņem rīta peldi. Tomēr ja gribas pludmali, tad pustundas braucienā ar kaijaku vai banku, kā viņi sauc savas laivas, var nokļūt fantastiskās, pilnīgi neapdzīvotās pludmalēs, turpat netālu esošajās salās. Pēc viena šāda brauciena, pēdējā dienā, vietējā laivu kompānijas meitene, teica, ka mēs esam bijuši paradīzē, nācās gan iebilst, jo meiteņu tur nebija, bet bija vesels bars mērkaķu, kas, par laimi, no mums baidījās nedaudz vairāk nekā mēs no viņiem. Paradīzi gribēja piešūt:)) Patīkama lieta bija arī tā, ka šeit El Nido nebija mūžīgo Fee, bet vajadzēja samaksāt vienreizēju tūrisma nodevu – 200 PHP, kas ir derīga uz 10 dienām.
Ziņojums rediģēts Sviests - Ceturtdiena, 21.06.2012, 19:24 |
| |
| |
| Sviests | Datums: Ceturtdiena, 21.06.2012, 19:34 | Ziņojums # 5 |
|
Apakšpulkvedis
Grupa: Lietotāji
Ieraksti: 147
Reputācija: 7
Statuss: Offline
| Mēs El Nido pavadijām 5 pilnas dienas un bija par īsu, daļai mūsējo sākās mājupceļš, palicēji vienkārši nedabūja viesnīcu. Būtībā, katru dienu pavadījām braukājot apkārt laivās par Bacuit līci ar viņa neskaitāmajām saliņām un apskatot fantastisko dabas skaistumu gan virs, gan zem ūdens. Redzēt tur tiešām ir ko un tas ir galvenais iemesls, kāpēc cilvēki uz turieni brauc.
Ir 3 galvenās tūres, kas nepārsedzas un būtu jāredz obligāti, ieteikums sākt ar garāko tūri C, jo to samērā bieži atceļot nepiemērotu laika apstākļu dēļ. Var ņemt arī privāto laivu, bet nav vērts, jo maršuti viņiem ir atslīpēti, mainīt diez vai vispār ko iznāks un nav arī vērts. Cenas par dienas braucienu komplektā ar labām pusdienām ir no 700 līdz 900 PHP par cilvēku. Visos braucienos iekļauta arī snurkelēšana, pie tam snurks ir tiešām skaists, mums pat patika vairāk nekā Sarkanajā jūrā, bet tas loģiski ir subjektīvi. Tiem kam ir, labāk ņemt līdzi savu ekipējumu, jo uz vietas nomājamais dažreiz bojā visu kaifu. Katrā gadījumā dabas skaistums tur ir tiešām vienreizējs un neatkārtojams. Tas vienkārši jāredz, to nevar aprakstīt.
Vienīgā problēma rodas jau pēc tam - pamēģiniet nākošajiem ceļojumiem atrast kaut ko līdzvērtīgu, pagaidām nesanāk.
Pēc El Nido 4 mūsu ceļabiedri devās mājupceļā. Bija nopirktas biļetes uz Manilu no Puerto Princesas, bet bija doma – varbūt varēs lidot pa taisno no El Nido ar ITI, bet biļešu nebija - tas bez variantiem, pie tam tur uzreiz būtu problēmas ar svaru, jo cilvēkus sver kopā ar bagāžu, atļautais ir 90 kg, par pārsvaru jāpiemaksā, jā un cipars tām biļetēm arī ir galīgi nefilipīnisks. Tāpat nokonstatējām, ka pastāv kaut kāds lidot gribētāju saraksts, kurā jāreģistrējas – ķipa vēlos lidot tajā datumā, un tad tās 5 dienas pirms Tev paziņo – lidosi vai nē, tas nav nopietni, jo izslēdz principā jebkuru plānošanu.
Mēs nokļūšanu no El Nido Manilā bijām atrisinājuši nopērkot lidmašīnas biļetes no Busuangas, maksāja ap 20 latiem ar visiem nodokļiem un bagāžām. Tādā veidā mums bija uz El Nido un Busuangu kopējs laika limits, kas deva iespēju variantam, a paliksim mēs vienu vai divas dienas vēl te. No El Nido uz Coron Busuangas salā, Calamian salu grupa, katru dienu no rīta iet laiva. Brauciens ilgst sākot no 7 līdz 9 stundām, atkarībā no laika apstākļiem un maksā 2200 PHP, cenā loģiski ietilpst pusdienas ko mēs, loģiski nezinājām, biļetes iespējams iegādāties gandrīz visur – pat viesnīcā, nekāda iepriekšēja rezervācija nav nepieciešama. Vienīgais kas jāņem vērā – braucienu laika apstākļu dēļ var arī atcelt, kas gan nenotiekot bieži, tomēr atlikt to uz pēdējo dienu nebūtu prātīgi. Pats kuģojums ir līdzvērtīgs skaistai tūrei, jo visa ceļojumā laikā visapkārt ir salas,salas, salas, fantastiski dabas skati un lidojošo zivju bari. Vienīgais labi ģērbtais ( jaunā baltā firmas krekliņā ) cilvēks uz borta bija vietējais, pārējie skrandaini, nodeguši baltie ceļotāji, kas braucienu pavadīja laiskās savstarpējās sarunās daloties ceļojumu iespaidos, un kas pēc tam jau Coronā esot un regulāri satiekoties radīja sajūtu, ka esi saticis savējos.
Busuanga vēl nav nekāds uber populārais tūrisma galamērķis, par ko liecina arī tas, ka neviens no šī foruma nav tur bijis vai vismaz plānojis apmeklēt, bet velti, jo vieta tiešām ir skaista un savdabīga, bez tam perfekti iet kopā ar El Nido apmeklējmu, atrisinot loģistikas jautājumu. Ja El Nido paņēma ar savu Okeānijas noskaņu, tad Corona bija jau Āzija – pilnīgi cita arhitektūra, visur mājas uz pāļiem, cilvēku un dažādu transporta līdzekļu skudrupūznis, mūžīgā kustība, pilnīgi cita noskaņa. Vispār kara laikā šeit bijusi liela japāņu kara flotes bāze, kas visa tā arī skaisti nogremdēta pārsvarā turpat seklumā, padarot šo vietu ļoti interesantu nirējiem un loģiski pašiem japāņiem, kuru klātbūtne Coronā bija tiešām jūtama, un loģiski izpaudās arī autentiskās japāņu ēstuvēs par filipīniešu cenām, iespēja kārtējai gastranomiskai izvirtībai. Vienīgais trūkums, ka Latvijā vairs japāņu krogā neieiet, pārāk graujoša atsķirība un pavisam citas cenas.
Ņemot vērā atsauksmes netā – dabūt vienīcu nekādu problēmu, mēs loģiski neko nerezervējām un nokļuvām žurku skrējienā ar saviem pārējiem laivas biedriem, jo visi jau lasa vienu un to pašu. Tā nu mēs paņēmām tricekli un sākām savu braukāšanu pa Coronas viesnīcām, kas gala rezultātā beidzās veiksmīgi, bet nu kaut kāda izvēle vai kaulēšanās par cenu tur vispār nav iedomājama, nepaņemsi kas ir – aiz Tevis jau triceklī sēž nākošais baltais cilvēks ar izmisušu skatu. Nākošā vakarā aizgājām līdz interneta punktam, tādi filipīnās ir gandrīz visur, un netā norezervējām citu hoteli, tiesa nedaudz prom no pilsētas, bet viņiem komplektā nāca bezmaksas transports līdz Coronas centram un bija savs ģenģeris. Šeit regulāri, vairākas reizes dienā un arī naktī, pazūd elektrība, tāpēc hotelis ar savu ģenerātoru - tas būtībā ir obligāti, savādāk nopietns iesvīdiens garantēts.
Ziņojums rediģēts Sviests - Piektdiena, 22.06.2012, 07:54 |
| |
| |
| Sviests | Datums: Ceturtdiena, 21.06.2012, 19:42 | Ziņojums # 6 |
|
Apakšpulkvedis
Grupa: Lietotāji
Ieraksti: 147
Reputācija: 7
Statuss: Offline
| Braucot vēlreiz uz Filipīnām, un to mēs darīsim obligāti, jo tur ir vēl tik daudz skaistu, neapskatītu vietu, savu ceļojumu sāktu tieši ar Busuangu, un iemesls tam ir – Hot Springs. Mēs zinājām, ka viņi tur ir, bet nebijām gaidijuši kaut ko tik satriecošu, vienkārša neliela baseinu kaskāde brīvā dabā, pašā jūras malā, bet tas karstais no pazemes tekošais minerālūdens, bija kaut kas fantastisks. Pustunda tajā minīša baseinā un izlienot ārā pēc aukstā San Migela aliņa, ko turpat ar tirgo, pēkšņi saproti – bļāviens, kāds te patīkams vēss klimats. Tātad perfekta vieta aklimatizācijai.
Pilnīga relaksācija, īpaši kad paliek tumšs, guļot minīti ar aliņu rokā,blakus šalc okeāns, beidzot var ievērtēt, ka arī zvaigznes viņiem debesīs ir savādākas,iestājas tāds raslabons. Visam klāt, beidzot, arī manas kājas atgriezās viņu normālajā, samērā kaulainā veidolā, jo kā pēc ierašanās Filipīnās sapampa, tā līdz galam neatlaida pat pēc vietējās ārstes izrakstītā antibiotiku kursa, bet te pagulēji minītī, padzēri aliņu un kā ar roku noņemts. Visbeidzot to ko tas ūdens izdarija ar mūsu miesām, savādāk kā kļūšanu par krietni jaunākiem nosaukt nevar, pazuda visas apdeguma pēdas, pat vairākas reizes nodedzinātās jau krokadīļādai līdzīgās vietas atgādināja mūsu ādu bērnībā. Ekskluzīva iespēja dabūt to pašu sievu jaunākā izpildījumā, atcerēties kāda tā āda bija 20 gadus atpakaļ, pie tam pats ta arī esi atjauninātā variantā. Nebūtu pats bijis un uz savas ādas izbaudijis – neticētu, ka kaut kas tāds visār iespējams.
Vispār Busuanga un tie Hot Springi ir populāra tūrisma vieta pašiem vietējiem, tā vienā laivu izbraucienā visi pārējie ceļa biedri bija filipīnieši, kuri paši te bija atbraukuši atpūsties un tik netipiski vietējiem, pēc teksta mēs no Latvijas pajautāja vai mēs agrāk nebijām PSRS satāvā, lai gan parasti pat Eiropa viņiem bija miglā tīta neskaidra vieta. Hot Springos sanāca pasēdēt arī baseinā kopā ar Filipīnu prezidenta māsu, tā kā vietējie to vietu novērtē.
Jau pirms tam netā lasīju, tāpat arī tricekļu vadītāji un visi vietējie viesnīcās Jums par Hot Springiem teiks vienu – uz turieni jābrauc vakarā, jo pa dienu tur esot daudz vietējo. Ir ekonomikā tāda Zilā okeāna teorija, kuras pamatdoma vienkāršiem vārdiem – gribiet kaut ko sasniegt un izsisties, dariet savādāk kā citi – izpeldiet plašajā okeānā, savādāk sanāks konkurēt ar daudziem citiem pēc vieniem noteikumiem tik šaurajā noslēgtajā tirgū. Tomēr šī teorija perfekti darbojas un ir aktuāla ne tikai ekonomikā, bet arī pielietojama ļoti plaši jebkurā dzīves situācijā. Tā ir efektīga arī Busuangas Hot Springu gadījumā, jo vakarā tur ir pilns ar baltajiem, bet atbraucot dienā Jūs tur varat būt arī vienīgie, dariet ko gribat kaut vai pa pliko. Un var tikai pabrīnīties par zviedru inžinieri kas strādāja Malaizijā un kuram stāstot, ka uz Hot Springiem jābrauc pa dienu, sejā ir neticība, jo visi citi takš saka, ka jābrauc tieši vakarā. Dievs ar viņu, jo būtībā jau jo vairāk tādu kā viņš, jo labāk man pašam, jo mazāk Zilā okeānā citu kas savukārt apdraud pašu okeāna eksistenci. Šo tekstu lasīs tikai letiņi, bet 2011.gadā Filipīnas apmeklējuši 200 Latvijas iedzīvotāju, kas noteikti visi i nelasa latviski, tā kā priekā.
Tieši Busuangā mums bija arī pati skaistākā snurkelēšana, tādi korāļi, tāda zivju daudzveidība un bagātība nebija īsti redzēta nekur citur, vienkārši izcilas vietas. Visskaistākā jau laikam bija Seven Islands, kas atrodas turpat pie Coronas un braucienu uz kuru var noslēgt ar piestāšanu tajos pašos Hot Springos, bet tik pat skaists bija arī Coral Garden. Šeit noteikti ieteiktu ņemt laivu braucienus grupās, jo maršuti ir atstrādāti un to cenā iekļauti visi Fee, kas savādāk tiek kasēti pie katras apstāšanās vietas pat jūras vidū, kas sākumā izraisa smaidu, bet beigās jau sāk krist nedaudz uz nerviem. Obligāti jāaizbrauc uz Coron salu, nereāli skaisti skati, paradīzes cienīgas pludmales, fantastiskā Twin lagūna – kurā, tās noslēgtās formas dēļ jūras ūdens ar saldūdeni ir kārtās, rezultātā siltākais jūras ūdens ir virspusē, apmēram metra virskārtā, bet dziļāk ir jūtami aukstākais saldūdens, kopā viņi nemaisās. Ļoti dīvainas sajūtas un ļoti reta dabas parādība, jo lagūnā var iekļūt vai nu izpeldot pa apakšzemes tuneli vai pārāpjoties pāri nelielām klintīm.
Tieši Busuanga nodrošina 50 % no Manilas jūras velšu pieprasījuma, tā kā šeit uz vietas viņu netrūkst, vēl tur ir pērļu fermas, bijušā diktatora Markosa veidots zoodārzs ar dažādiem Āfrikas dzīvniekiem, vienīgais Busunagā pie Coronas pilsētas nav pludmaļu, bet nu mazs brauciens ar laivu un nekādu problēmu.
Ņemiet vērā, ka lidojot prom no Busuangas Jūs sagaidīs bagāžas skaneris – pāris filipīniešu veidolā, atņem visus gliemežvākus un korāļus, bet ja piedomā un tā labi ierok, tad nekādu problēmu, šmons nav īpaši nopietns.
Par Manilu varētu tikai piebilst, ka tāpat kā salas arī rajoni Manilā atšķiras ļoti kardināli, tā pa nopietnam. Mēs apmetāmies Ermita rajonā, ko darīt tiem, kam patīk vakaros pastaigāt pa pilsētu kategoriski neieteiktu. Nē nu savs kaifs sajusties kā lielam baltajam vikingam un mētāt vietējos kriminālos elementus jau noteikti ir, bet viņu tur ir pa pilnam un pēc tam ir nopietnas problēmas tikt prom no kaujas lauka, jo maitas atriebīgi. Tas viss uz plikas vietas, agrā vakarā, pie Robinsonu lielveikala, no temata – puiši izņemiet savas roķeles no manām kabatām. Pie tam ja nevar baltajam iesist, viņam tak var iemest. Tā kā silti iesaku no šī rajona, kā arī blakus tam esošā Melate rajona izvairīties, jo nākošajā vakarā Makati City bija pilnīgi cita bilde, citi cilvēki, vispār pilnīgi cita pasaule. Grūti bija noticēt, ka tā ir viena un tā pati pilsēta. Tāpat šajā rajonā esošais šopinga centrs – Ayala Glorietta bija krietni lielāks un labāks par Robinsoniem. It kā jau lielākais šopinga centrs Manilā, kas ir 4 lielākais pasaulē, ir Mall of Asia, bet tas vairāk tāpēc, ka tur ir daudz visādu izklaižu – baseins ar mākslīgiem viļņiem un kas nekas vēl.
Vēl par metro Manilā, kas ir ļoti labs, ērts un arī lēts pārvietošanās veids pa pilsētu. Šeit pirmie vagoni ir domāti tikai sievietēm un tajos nelaiž baltos vīriešus, pat ja Jūs mēģināsiet tēlot stulbo balto vai mēģināsiet vietējiem ieskaidrot, ka esat homoseksuālis vai transvestīts, vai vienkārši dvēselē sieviete:))
Pēdējā vakarā dodoties uz Clarku, ņemot vērā rajona īpatnības nolēmām ņemt taksi, pie tam taksists ko nomedija viesnīcas puika paprasija tikai 1500 naudiņas, kas bija gandrīz neraāli laba cena. Cena gan kaut kur pusceļā pēkšņi mainijās uz 150 dolāriem, bet šādos apstākļos teikt nē nebūtu prātīgi, tāpēc beigu cipara noteikšanu izlēmām saskaņot ar ierašanos galapunktā. Princips nostrādāja, samaksājam puikam ap 2700, kas pēc neta atsauksmēm bija normāls cipars un šķīrāmies kā draugi, lai gan taksists kaut ko paīdēja par grūto dzīvi, bet ar to viss ar beidzās.
Angeles naktsdzīve mūs arī tiešām patīkami pārsteidza, ļoti labā līmenī un elegantā izpildījumā, palika pat iespaids, ka vietējie trezīri dzied labāk par pašu Adeli. Šim pasākumam ir vērts veltīt vairāk laika, labi saprotu Melnā 5 dienas Clarkā:)
Pēdējais par Clarka lidostu – tur nav veikalu, viens jau it kā ir, bet tā ir parodija par tēmu. Katrā gadījumā Tanduy rumu vai Marlboro Jūs šeit nadabūsiet, tie jāiepērk laicīgi Manilā!
Lidojot prom viens bija pilnīgi skaidrs, te stabili ir jābrauc vēl. Tagad palēnām plānojot lielo braucienu 2013.gadam ir nerāli grūti izvēlēties uz kurieni tad īsti laist, jo pagaidām neviena valsts nav izturējusi salīdzinājumu ar Filipīnām. Njā, labas lietas tāpat kā labas valstis bojā cilvēkus, bet cik tas ir tomēr patīkami:)
Ziņojums rediģēts Sviests - Ceturtdiena, 21.06.2012, 19:55 |
| |
| |
| Sviests | Datums: Ceturtdiena, 21.06.2012, 19:45 | Ziņojums # 7 |
|
Apakšpulkvedis
Grupa: Lietotāji
Ieraksti: 147
Reputācija: 7
Statuss: Offline
| Nobeigumā pievienoju - atņemtie labumi Busuangas lidostā:
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Pirmdiena, 25.06.2012, 14:22 | Ziņojums # 8 |
 Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
|  autoram par atskaiti un noderīgo informāciju!
Quote (Sviests) Bija skaidrs, ka rums būs labs, bet nebija gaidīts, ka tik labs.
Rums tiešām ir labs. Mani līdzbraucēji pagājušā braucienā paskatoties uz cenu, neticīgi grozīja galvas. Nekas labs tur nevarot būt. Sākumā trekterēja Bacardiku. Kad man izdevās viņiem iedod nosmeķēt filipīniešu rumu, domas krasi mainījās. Nu Bacardiks bija pilnīgais mēsls, bet "Tanduy" ir super. Tā arī visu atlikušo laiku dzēra tieši šo rumu. 
Tāpat arī tabaka filipīnās ir izcila. Tur tiek audzētas tās pašas tabakas šķirnes, ko audzē Cubā. Filipīnās ir superīgi cigāri, vienīgais nav treknās, sasvīdušās nēģerietes ciskas, gar kuru tas cigārs tiek tīts. Bet tā praktiski viens pret vienu. Vienmēr atrodoties Filipīnās ar baudu kādu cigāru nokūpinu.
Man ir prieks, ka Filipīnas patika. Principā es nezinu, kā viņas varētu nepatikt! Veiksmi turpmākos ceļojumos uz Āziju.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Sviests | Datums: Otrdiena, 24.07.2012, 04:47 | Ziņojums # 9 |
|
Apakšpulkvedis
Grupa: Lietotāji
Ieraksti: 147
Reputācija: 7
Statuss: Offline
| Ui, Tanduy rums, īpaši jau tas 12 gadīgais vienkārši ir izcils! Nesen te rīkojām Filipīnu ceļojuma atceres vakaru, kur pēc viena atvestā Tanduya, kā nākošais nāca tieši tik pat vecs trofejas Nikaragvas rums, pēc Tanduya tas galīgi negāja, tā arī nedamocijām līdz galam šamējo, pārmetāmies uz alu. Pēc garšas jau tas filipīnietis velk uz rihtīgi dārgu koni, maiga ozolkoka piegarša, kaut kas līdzīgs Barcelo Imperial , kas vienu brīdi bija dabūjams arī pie mums. Ai, siekalas mutē saskrien un šausmas pārņem ieraugot mūsu veikalu piedāvājumu, kur nu vēl cenas:)
Kafijas dzērājiem uzmanību - situācija ar kafiju Filipīnās ir katostrofāla, ja gribas dzert ko sakarīgu - KAFIJA JĀŅEM LĪDZI, jo uz vietas pat nopirkt nevar, veikalos ir vienīgi šķīstošā Nestcafe, bet nu to par kafiju īsti saukt negribas. Krogos gadās arī laba kafija, bet tā jau ir loterija. Par to tur ir fantastisks brūnais cukurs, puskilo par 23 santīmiem.
Filipīniešu Tanduy rums:
Ziņojums rediģēts Sviests - Otrdiena, 24.07.2012, 04:48 |
| |
| |
| Melnais | Datums: Ceturtdiena, 26.07.2012, 14:34 | Ziņojums # 10 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Nav 2 domu, tas ir superīgs rums. 12 gadīgo arī vienā atceres vakarā izdzērām. Mājās palicis vien 5 gadīgais. Tas tiek taupīts sevišķiem gadījumiem. Priecē viņa tilpums - 1 litrs. Tāpat vizuāli arī smēķu kolekcija. Superīgākie cigāri un cigaretes. Kad uznāks nostaļģija, tiks pielietoti!
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| mazais74 | Datums: Svētdiena, 09.02.2014, 17:48 | Ziņojums # 11 |
|
Seržants
Grupa: Lietotāji
Ieraksti: 21
Reputācija: 0
Statuss: Offline
| Vari iemest karti kur tie Hot Springs atrodas?Es te petu tripadvaiseri,tur pat tas nav minets pie things to Do in Busuanga.
Kur dzivoji Busuanga?
|
| |
| |
| Sviests | Datums: Pirmdiena, 10.02.2014, 20:12 | Ziņojums # 12 |
|
Apakšpulkvedis
Grupa: Lietotāji
Ieraksti: 147
Reputācija: 7
Statuss: Offline
| Hot Springu karti ielieku, bet būtībā tas tikai tā – vispārējai izpratnei, jo jebkurš tricekļa vadītājs šo vietu zin un sarunu var mierīgi uzreiz sākt ar jautājumu par brauciena cenu.
Coronā mēs ieradāmies ar izdrukātu hoteļu sarakstu rokā, tomēr tas bija lieki. Rezultātā jautājumu atrisināja simpātiska meitene no japāņu viesnīcas, kura aiztaupija mums tālāku braukāšanu apkārt, laipni apzvanot apkārtējās kolēģes un pēc tam vienkārši tricekļa vadītajam pasakot adresi uz kurieni mūs aizvest. Triceklis Coronā ir galvenais pārvietošanās līdzeklis, cenas ir lētas. Tā piemēram brauciens no pilsētas centra uz Hot Springiem un atpakaļ, vadītāji paši uzprasās Jūs gaidīt kamēr ņemsieties pa avotiem, kopā maksās apmēram 2 EUR. Mēģināju reiz puisim teikt, ka mēs te tā uz ilgu laiku, lai brauc prom un atgriežas ne ātrāk par 3 stundām, bet viņš tāpat izvēlējās palikt un gaidīt.
Sākumā mēs dzīvojām Palanca Guest House, pašā Coronas centrā, tomēr neskatoties uz to vieta bija klusa un patīkama. Mums problēma bija tā, ka brīvs bija tikai viens numuriņš, loģiski pats kreisākais - ar mazu logu uz recepšenu, un tā kā Coronā elektrība pazūd ļoti regulāri, tad šī simbioze nodrošināja pamašonās pilnīgi sasvīdušiem vismaz reizi naktī. Cena bija 1100 Php, tātad apmēram 15 EUR pa nakti, paskatijos, tagad apmēram tas pats cipars figurē. Elektrības pazušanas aspekts Coronā jāņem vērā, kā ņemsi lētu viesnīcu, tā problēmas garantētas. Vienīgā izeja, ņemt šajās viesnīcās krutos numurus, tie būs augštāvos ar logiem un tad vismaz kādu vēju varēs dabūt, nebūs vismaz galīgs pistec. Vari iečekot arī Busuanga Seadive Resort, atsauksmes gan ļoti dažādas, bet viņa ir eksluzīvā vietā – būtībā uzbūvēta uz pāļiem virs jūras, kas dos vismaz kādu svaigumu kad kondiška atņirgsies. Skati no turienes arī tādi iespaidīgi, pie tam tieši tur pienāk laiva no El Nido, kā no laivas tā pa taisno viesnīcā.
Mēs tomēr nolēmām nemocīties un neekonomēt un paņēmām pārējām 3 dienām Busuanga Island Paradise - kruto viesnīcu ar savu kondišku, laba un kvalitatīva izgulēšanās tomēr ir svarīgāka par naudu. Starp citu, pavisam nesen redzēju šo viesnīcu Cebu Pacifica lapā par akcijas cenu – 2100 Php, tātad apmēram 30 eiri, tas ir labs piedāvājums. Šī viesnīca ir gabalu āpus pašas pilsētas, bet viņiem katru stundu uz pilsētas centru braukā bezmaksas busisņš. Reāli, kā aizej un pasaki vajag uz pilsētu, tā arī mašīna pēc 5 min pie durvīm. Viesnīca izlila, pilnīgākais klusums, miers un galvenais, kā atslēdzās kopējā eletrība, tā minūtes laikā viņiem iedarbojās savs ģenerātors.
Ziņojums rediģēts Sviests - Pirmdiena, 10.02.2014, 20:14 |
| |
| |
| mazais74 | Datums: Pirmdiena, 10.02.2014, 22:06 | Ziņojums # 13 |
|
Seržants
Grupa: Lietotāji
Ieraksti: 21
Reputācija: 0
Statuss: Offline
| Super,paldies,daudz noderigas info.jautajums par avio.es ielidoju no CAN ,sakuma ir doma doties uz cebu(bohola)tur kadas 3 dienas un tad atlikushas 17 laist uz Palawan.ar kadu kompaniju iesaki vairak parvietoties?cik meneshus pirms reisa apmeram ir tas vinu labas atlaides?
|
| |
| |
| Sviests | Datums: Otrdiena, 11.02.2014, 02:07 | Ziņojums # 14 |
|
Apakšpulkvedis
Grupa: Lietotāji
Ieraksti: 147
Reputācija: 7
Statuss: Offline
| Vēl esot Filipīnās pirmajā reizē, sapratām, ka labāk bija sākt tieši ar Busuangu. Ar lidojumiem nekādu problēmu, no Manilas uz Busuangu (USU) lido 3 dažādas avio kompānijas, kopā ir apmēram vidēji 7 reisi dienā. Intreses pēc iemetu - pašlaik lētākais lidojums šīnī maršutā ir ar Philippine Air un maksā 1133 Php, kas gala rezultātā ar visu bagāžu un piemaksām sanāks ap 30 EUR. Viņiem tā rādās kā Promo cena, kas atbilst īstenībai, mēs par šo lidojumu maksājām apmēram tik pat.
Katrā maršutā vienkārši jālido ar lētāko variantu, nekādas simpātijas - visu nosaka tikai cena. Vislabākās cenas parasti tomēr ir pērkot pēc iespējas laicīgāk, tavā gadījumā vismaz Cebu Pacific labajiem cipariem vēl vajadzētu stabili parādīties, kad - to neviens nepateiks, var parādīties šomēnes, var gadīties arī aprīlī. Tomēr nevajag aizmirst, ka visi nodokļi, piemaksas un bagāža sastāda lielu daļu no gala cenas - tā kā Tavs maksimālais ieguvums nebūs lielāks par 1132 Php, tātad apmēram 18 EUR. Uz diviem gan tā tomēr ir nauda, un galvenais - Tev vēl ir pietiekami laika pagaidīt uz kādu akciju. Lai gan šeit visu nosaka tas, kādas Tev ir attiecības ar risku, kā arī tas, kas Tev ir ar izpratni par naudas vērtību, jeb personiskā riska/naudas attiecība.
Ziņojums rediģēts Sviests - Otrdiena, 11.02.2014, 02:11 |
| |
| |
| Sviests | Datums: Trešdiena, 12.02.2014, 04:44 | Ziņojums # 15 |
|
Apakšpulkvedis
Grupa: Lietotāji
Ieraksti: 147
Reputācija: 7
Statuss: Offline
| Par Busuangu gribējās tomēr dažas lietas vēl pievienot. Galvenais kāpēc vispār uz šejieni braukt un ko darīt ir laivu izbraucieni. Te nav tas pats kas El Nido. Lai gan teorētiski šīs salas sanāk uz ziemeļiem, tomēr reāli šeit ir krietni dienvidnieciskāka daba, kas izskaidrojams ar to, ka visapkārt sanāk samērā augsti kalni. Tā El Nido mongrovju audžu nav, šeit savukārt ir, un pie tam tādas nopietnas.
Iespēju uz kurieni braukt Busuangā ir padaudz, bet vismaz 2 dienu laivu izbraucieni ir pats minimums, pie tam tas tikai tad, ja Jūs neintresē nogrimuši kuģi. Tomēr arī bez kuģiem te ir salas, lagūnas, rifi. Nedaudz siltākais klimats, attiecīgi arī ūdens, nodrošina tomēr pavisam citus skatus nekā El Nido, citas krāsas, citas zivis, cita zemūdens pasaule. Pat neapdzīvotā Coron sala jau pati par sevi ir skaists piedzīvojums, un skati tur tiešām ir iespaidīgi, un pilnīgi savādāki nekā El Nido. Maršutu piedāvājumi tur ir daudz un viņus apskatīt, kā arī nopirkt, varēja abās viesnīcās kurās dzīvojām. Tā kā sākumā dzīvojām blakus ostai, tad mēģinājām laivu sarunāt pa taisno, bet beigās cena sanāca tāda patī kā caur viesnīcu, tā kā ietektu šeit lieki neko nesarežģīt. Pa taisno runājām tāpēc, lai no 2 gatavajiem maršutiem uztaisītu vienu savējo, tomēr tas īsti nesanāca, jo vietējie taču zina labāk ko mums svešiniekiem jāredz, un maršuts taču ir maršuts. Loģiski tiek piedāvāta arī cope. Busuangā bija arī uzkrītoši daudz nirēju.
Šeit tāpat kā citur Filipīnās, visi laivu braucieni nāk kopā ar pamatīgām pusdienām. Vienīgi, ja gribās ieturēt trapezu kopā ar aliņu, tad tie gan jāņem līdzi pašam, aukstumsomas kur ielikt viņiem ir katrā laivā, bet tas jau visur Filipīnās tā.
Hot Springi mūs paņēma ne pa jokam, braucām uz viņiem katru dienu atdzimt, un tāpat vienmēr bija pa īsu. No praktiskās puses varētu piebilst, ka tur viss tā pa vienkāršo - nekādu mantu glabātuvju nav, visas drēbes un mantas tiek sakārtas apkārtējos kokos vai saliktas uz galdiem. Nekad gan nemanijām, ka kādam kaut kas būtu pazudis. Ņemiet vērā, ka pie ieejas tiks atņemti visi dzērieni. Lai gan ierodoties pa jūru nekas netiek pārbaudīts un atņemts, atliek vienīgi ar laiviniekiem sarunāt pa ceļam Jūs tur izmest. Tā Hot Sprig izskatās piebraucot no jūras:
Tāpat noteikti ieteiktu apmeklēt vismaz vienu pērļu fermu, un braucot kopā ar skaisto dzimumu, labāk vismaz daļu naudas "aizmirst" viesnīcā, jo tur tās pērlītes.
Par to Markosa Zoodārzu lasīju ne īpaši glaimojošas atsauksmes un blenzt uz zvēriņiem man nesagādā baudu, bet nu tiem kam intresē tur noteikti ir ko darīt. Pats nepamēģināju, bet šeit bija piedāvājumā gan moto tūres pa salu, gan arī vairākas staigājamās takas.
Un tad vēl 2 krogi Coron pilsētā uz kuriem silti ieteiktu noteikti aiziet, ja nu šajā malā nokļūts!
Pirmais ir La Sirenetta Seafood Restaurant & Bar un atrodas garas laipas galā tieši jūrā, būtībā uz plosta. Ieraudzīt viņu nekādu problēmu, savukārt atrast ar pirmo piegājienu pareizo laipu būs jau nedaudz grūtāk, bet nu tas tā, kad zini ceļu liekas elementāri. Restorāns ir tālākā celtne jūrā, tuvākā ir Busuanga Seadive Resort
Gan dzērieni - kokčiki, gan arī ēdieni, šeit bija tiešām ļoti labi. Katrā gadījumā tik labu My Tai nekad un nekur citur neesmu dabūjis. Šī ir vieta uz kurieni filipīniešu jaunieši, kad sakrāj piķi, ved savas meitenes pašikot. Loģiski pilsētā īpaši nemklējot var paēst arī par eiro, bet nu šeit izcili pagatavota tīģergarneļu porcija par 3,50 EUR, ļoti skaistā vietā, man tāpat šķiet smieklīgi lēti.
Jā un obligāti paņemiet šeit tunča salātus!!!
Ziņojums rediģēts Sviests - Trešdiena, 12.02.2014, 05:31 |
| |
| |
|
