|
Un atkal jau Filipīnas (11.02-11.03.2020)
| |
| Melnais | Datums: Pirmdiena, 20.04.2020, 09:52 | Ziņojums # 16 |
 Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Atskaiti par Bantayan salu sākšu ar to, ka, kā jau, iepriekš esmu teicis, tad Āzijā viss mainās ļoti strauji. Bantayan sala nav nekāds izņēmums. Atšķirībā no Malapascua salas, tad Bantayan salā es viesojos nosacīti nesen. Bet arī pa šo nelielo laika sprīdi, mani pārsteidza šeit notikušās izmaiņas. Jāsāk ar to, ka ir pabeigta restaurācija senajā Santa Niño baznīcā. Restaurācija pamatīga un kvalitatīva. Tagad baznīca izskatās ļoti mūsdienīga un moderna. Viss ir labi, tikai reizē ar mūsdienīgo izskatu baznīca ir nedaudz zaudējusi savu senatnīgo auru. Bet visā visumā ir ok, šīs pārmaiņas var teikt uz labo pusi.
Vēl ļoti patīkamas pārmaiņas bija tas, ka nebija korejiešu bari šeit. Redzēju tikai pāris korejiešus šeit. Pagaidām nezinu, ar ko tas izskaidrojams, vai ar to, ka ir atvēries Borakay, vai saistībā ar "Covid-19" sākušos pandēmiju. To varēs zināt nākamā apmeklējuma laikā. Pagājušo reizi tie korejiešu bari bija vienkārši neciešami un nebaudāmi.
Tagad par ne tik labām pārmaiņām. Bija doma aizstaigāt uz leģendāro Santa Fe restorānu "Blu Ice". Neaizmirstamas atmiņas man saistās ar šo restorānu. Tas bija mans pirmais restorāns Santa Fe, ko apmeklēju vēl tālajā 2012.gadā, savas pirmās ziemošanas laikā Āzijā. Virtuve, te vienmēr bija izcila. Kā saka doma bija laba, bet, kad ierados vietā, kur savulaik atradās restorāns "Blue Ice", ieraudzīju šādu skatu: 
No leģendas ir palikušas tikai drupas. Kā zināja stāstīt vietējie, tad restorāna īpašniekam (zviedram) netika pagarināta uzturēšanās atļauja. Iespējams, tās ir sekas Filipīnu prezidenta R.Dutertes piekoptajai politikai. Nožēlojami.
Tāpat vairs nav omulīgā ceļotāju pulcēšanās vieta ar vienkāršiem koka galdiņiem, kur vakaros notika pulcēšanās, tērzēšana un pasēdēšana malkojot kādu vēsu alu. Tur pat bija arī karaoke automāts, kuru bija iemīļojuši vietējie. Tur es satiku arī sakarīgu austrumu pāri no Ufas. Tagad vairs nekā tāda šeit nav, palikušas tikai atmiņas, ar kurām padalīšos arī ar Jums. Neliels video no tās jaukās vietas:
Tagad šī vieta izskatās šādi:
Kā redzam, ir uzcelta milzīga ēka. Rinda ar mazām piparbodītēm tur joprojām ir, bet nav vairs karaoke, nav vairs galdiņu, kur dzert aliņu. Tauta tur vairs vakaros nepulcējas. Tagad pulcēšanās vieta ir nedaudz tālāk, pāri ielai. Starp citu, šai ēkai otrajā pusē atrodas tirgus placis.
Nav vairs arī izcili labā franču ģimenes restorāna. Pēdējā viesošanās laikā bieži gāju uz turieni ēst vakariņas. Franču ģimene paši personīgi gatavoja un sanāca tas viņiem izcili garšīgi. Tagad nav vairs šeit ne jaukā franču pāra, ne viņu superīgā restorāna. 
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Pirmdiena, 20.04.2020, 11:12 | Ziņojums # 17 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Bet, nu neskatoties uz visām šīm izmaiņām, nav jau tā, ka šeit vairs nav kur labi atpūsties un labi paēst. Tukša vieta nepaliek. Joprojām darbojas leģendārais rock bārs, kurš kādreiz saucās slavenā Boba Mārleja (Bob Marley) vārdā, tagad nosaukums ir mainīts. Neskatoties uz to, tur joprojām notiek rock dzīvās mūzikas koncerti. Laba vieta, kur atpūsties.
Tas pats attiecas arī ēšanu. Ir šeit pieejamas arī daudzas bufetes veida ēstuves. Cena svārstās no 170 – 190 peso no cilvēka. Izvēle samērā plaša. Sākot no standarta lechon baboy un manok, zivīm un beidzot ar visāda veida un izmēra gliemežiem. Pāris reizes aizgājām uz tādu bufeti, bet ne tāpēc, ka man dikti patiktu bufetes stila ēšanas, bet gan tāpēc, ka tur spēlēja dzīvā mūzika vakaros. Soliste bija no bijušā "Blue Ice" restorāna. Ja atceraties, tad rakstīju, ka īpašnieks šim restorānam bija zviedrs, tāpēc solistes repertuārā bija pārstāvēts plašs klāsts no grupas "ABBA" repertuāra.  Ideāla vieta, kur pēc tam, kad esi piestūmis pilnu māgu ar bufetes labumiem vienkārši atpūsties malkojot aliņu un klausoties dzīvo mūziku. 
Ieskatam piedāvāju arī nelielu video:
Santa Fe ir arī savs food court, kur koncentrētas daudzas ēstuves un restorāni. Restorāni šeit ir jebkurai gaumei un maku biezumiem. Sākot no jau pieminētajām bufetēm un beidzot ar nacionālajām virtuvēm.
Food court izskatās šādi:
Šeit arī mēs atradām labāko virtuvi Santa Fe šajā ceļojuma laikā, tā bija vācu virtuve. Un kā mēs zinām, tad vācu virtuve ir samērā tuva latviešu virtuvei. Saucās šis restorāns "Moin Moin".
Šeit bija iespēja kārtīgi pamieloties ar kārtīgām cūkgaļas desiņām vai kārtīgu vācu šniceli rīvmaizē. Klāt kartupeļu biezenis. Porcijas ļoti gardas un lielas, cenas demokrātiskas.
Ievērtējam paši:
Ēstuves bārā nebija lielās "San Miguel" alus pudeles, bija tikai lielais "Red Horse" par 130 peso. Tā arī nebija nekāda problēma. Turpat food court veikalā pirku lielo pudeli "San Miguel" aliņa par 100 peso un nācu uz mūsu ēstuvi to baudīt kopā ar vakariņām. Apkalpošana ļoti jauka. Vārdu sakot, potenciālajiem ceļotājiem uz Santa Fe, rekomendēju šo bāru. Dodamies uz food court un meklējam restorānu "Moin Moin". Būsim labi paēduši un atpūtušies.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Pirmdiena, 20.04.2020, 12:45 | Ziņojums # 18 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Vienu dienu aizbraucām arī uz Bantayan administratīvo centru – Bantayan miestu. Te arī lielas izmaiņas. Bet pats galvenais mūsu mērķis – tirgus joprojām ir savā vietā. Tirgus pilns ar svaigām zivīm, garnelēm, krabīšiem un citiem jūras mošķiem. Tāpat arī plašā izvēlē svaiga gaļa.
Bet ne tas mūs šoreiz interesēja. Mūs interesēja iespēja tikt pie svaigiem augļiem par sakarīgu cenu. Mūsu cerības pilnībā attaisnojās, ar svaigiem augļiem šeit arī problēmas nebija. Un par sakarīgām cenām. Piepirkām pilnas rokas ar augļiem un varējām doties atpakaļ uz naktsmītnēm un uzrīkot augļu dienu ar "Tanduy" rumu. Vitamīni un rums tā teikt profilaksei pret potenciālo "Covid-19" vīrusu. Bija ļoti sulīgi .....
Te nu ir mūsu trapeza no augļiem un ruma:
Vienu pēcpusdienu nolēmu turēt savu solījumu un apciemot veco draugu Roni. Bruņojies ar ruma pudeli un soft drinku devos uz Roni mājām, atstājot Melno Princesi hotelī atpūsties pēc pludmales atpūtas. Ierodoties viņa mājās, varēju vērot, ka nekas šeit pa šo laiku nav mainījies. Roni kuplā ģimene joprojām aktīvi nodarbojās ar to pašu biznesu, tas ir jūras zivtiņu ķidāšanu un kaltēšanu.
Atkal tikšanās bija sirsnīga. Nelaime tikai tāda, ka visi mēģinājumi sazvanīt Roni beidzās ar neveiksmi. Nebija viņš atrodams. Iespējams, vizināja kādus tūristus ar savu tricekli, vai bija jau sameklējis kādus citus draugus ar ruma pudeli. Par cik man nebija pārākās vēlmes tai brīdī dzert rumu, tad nogaidījis, kādu stundu, devos prom tā arī Roni nesasastapdams. Atstāju viņam līdz atnesto rumu un soft drinku. Kad atgriezīsies, būs priecīgs. Nākamajā rītā Roni no paša rīta mani gaidīja jau pie viesnīcas. Noķēra mūs brīdī, kad ar Melno Princesi devāmies ārā no hoteļa. Dziļi atvainojās, ka vakar neizdevās tikties un piedāvāja to atkārtot šodien. Man šai dienai bija jau citi plāni, devāmies ar Melno Princesi baudīt saules un jūras peldes. Tāpēc tagad bija mana kārta atvainoties un teikt, ka pasākums būs jāatliek uz citu reizi. Tā arī šoreiz nesanāca prognozējamās jautrības ar veco draugu Roni. Bet neskumsti Roni, nākam reizi, kad būšu Bantayan salā, mums noteikti viss izdosies. 
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Pirmdiena, 20.04.2020, 13:48 | Ziņojums # 19 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Visas šīs 6 dienas Bantayan salā principiāli neko daudz neatšķīrās no 8 dienām pavadītām Malapascua salā. Princips tieši tāds pats – no rīta pludmales atpūta, vakarā ēšana un cita veida izklaides. Tieši tāpēc esam pienākuši pie pludmales atpūtas tēmas Bantayan salā. Neko daudz par jau zināmām Santa Fe pludmalēm - Kata beach un Sugar beach nestāstīšu. Viņas ir uz vietas, un nekas pārāk šeit nav mainījies. Viss notiek. Ja ir interese par šīm pludmalēm, lasām manas iepriekšējās ceļojuma atskaites par Bantayan salu, un tur viņas ir plaši aprakstītas. Atkārtoties vairs nevēlos.
Ieskatam un nostalģijai neliels video no Sugar beach:
Nedaudz plašāk vēlos pastāstīt par Paradise beach. Nekad agrāk nebiju viesojies šai pludmalē. Tam bija vairāki iemesli. Pirmkārt tā ir maksas pludmale, otrkārt atrodas nosacīti tālu no Santa Fe centra – aptuveni 4 km. Tā kā es neesmu fanātisks pludmaļu cienītājs un man liekas samērā absurdi un nepieņemami maksāt par pludmales izmantošanu, it sevišķi, ja tiešā tuvumā atrodas lietojamas pludmales un par brīvu. Bet nu Melnā Princese vēlējās redzēt šo pludmali un man arī bija interese beidzot apskatīt kā šeit izskatās. Tad nu vienu dienu devāmies ceļā. No mūsu hoteļa tas ir aptuveni 3,5 km. Saprotams, ka var ņemt tricekli, bet mēs gājām kājām, lai galīgi "neierūsētu" no bezdarbības un fiziskām aktivitātēm. Paradise beach (dēvēta arī par Sandira beach) GPS koordinātes ir - 11.146453, 123.779362. Tā ir izolēta, klinšu ieskauta pludmale, kurai var piekļūt tikai no divām vietām. Abos šajos punktos atrodas naudas iekasēšanas vietas. Garām šiem punktiem nekādi nevar paiet, ja nu vienīgi no jūras puses. Uz ceļa ir norādes, kurā brīdī jānogriežas uz pludmali. Ieejas maksa ir 50 peso no cilvēka.
Pludmales tālākajā galā ir izbūvētas sēdvietas ar jumtiņiem, kur varat paglābties no saules. Pludmale, par cik maksas, tiek kopta. Tā kā viss šeit ir tīrs un sakopts, jūrā nekādi atkritumi nepeld, krasta līnija noklāta ar baltām, smalkām smiltiņām. Tieši tāds pats ir jūras dibens, ar nelieliem izņēmumiem atsevišķās vietās, tur gadās arī akmeņi.
Ieskatam neliels video:
Mums ar Melno Princesi vairāk iepatikās pludmales otrajā galā, tā kura tuvāk Santa Fe. Pavisam tuvu no trepītēm, kuras ved augšā uz izeju no pludmales. Tur nav sēdvietu ar nojumēm, bet ir klintis zem kurām var palīst un paslēpties no saules. Arī jūras dibens man šeit patika vairāk, nav dziļi jābrien, lai sasniegtu normālu dziļumu.
Ieskatam neliels video:
Ir iespēja pašiem salīdzināt kurā galā labāka pludmales atpūta. Cilvēku šeit nav daudz. Mīnuss tāds, ka visu nepieciešamo - tas ir ūdeni, alu, uzkodas Jums ir jāņem līdzi. Šeit nav nekādu piparbodīšu, mini ēstuves. Pat nopirkt vienkāršu ūdeni varētu būt liela problēma.  Bet visā visumā pludmalei nav nekādas vainas, nācām uz šejieni vairākas reizes. Vai esat gatavi nākt (vai braukt) šo gabalu un vēl maksāt 50 peso par tikšanu klāt pludmalei - lēmumu atstāju Jūsu ziņā! Mums patika, relaksējāmies ļoti labi un novēlam to Jums arī, kad būsiet tajos platuma grādos. 
Pēdējā dienā šajā pludmalē parādījās pāris medūzas. Nepārzinu tik ļoti - vai šīs konkrētās ir bīstamas vai nav? Bet, ja nezini, tad labāk neaiztiec. To mēs arī darījām, izvairījāmies no viņām. Kā jau teicu, tad pa visu pludmali redzējām tikai divas medūzas. Tā kā izvairīties nekādas problēmas nesagādāja. Tikai pavērojām un nofilmējām, skaistas viņas ir savā darbībā.
Tā arī pagāja šīs 6 dienas Bantayan salā. Pienāca brīdis, kad bija jāčekojas ārā no hoteļa un jādodas atpakaļ uz Cebu lidostu. Tur mūs gaida ļotene uz Clark lidostu. Nācās mosties samērā agri, lai varētu uzspēt uz prāmi, kurš atiet 7:30. Ar kājām mierīgā garā aizčībojām līdz laivu terminālim, iegādājāmies biļetes un mums vēl atlika nedaudz laika uzvilkt kāru dūmu  Un tad jau arī varējām kāpt uz prāmja klāja. Ar to arī šī ceļojuma 14 dienu pludmaļu atpūta tiek pasludināta par slēgtu. Bija ļoti labi. Jāsaka liels padies kārtējo reizi manai mīļajai Bantayan salai. Atā  un uz redzēšanos atkal nākamos ceļojumos!
Pēc nedaudz vairāk nekā stundas kuģošanas bijām jau Hagnaya. Tur autobuss uz Cebu North terminālu. No Hagnaya autobuss uz Cebu brauc pa citu ceļu. Sākumā, pa salas otru pusi, tas, ja maršruts nav cauri Bago. Reizē ar to arī brauciens ir par vienu stundu īsāks nekā maršrutā Cebu – Maya. Pie North bus termināla sagaidām "MyBus" sabiedrisko autobusu uz Cebu starptautisko lidostu. Brauciens ar šo sabiedrisko autobusu maksā tikai 25 peso no cilvēka. Cebu lidostā esam ļoti laicīgi, aptuveni 4 stundas pirms pacelšanās gaisā. Labāk četras stundas ātrāk, nekā 5 minūtes par vēlu.  Laika ir pietiekoši, tāpēc mums ir iespēja padzert kārtīgu krūzi American kafijas un pastaigāt pa atjaunoto Cebu lidostas termināli.
Izmaiņas ir milzīgas. Tagad lidosta ir plaša un funkcionāla, 2 stāvos moderni būvēta ēka. Ir daudz servisu punktu. Tai skaitā daudzas kafe, ēstuves un visur esošais 7/11 veikals. Vienkārši super. Te pat uz vietas tiek gatavots slavenais Cebu lechon baboy. Katrs var paņemt līdzi kā suvenīru sev vēlamo sušķa gabalu. Pat tagad paskatoties bildē pilna mute ar siekalām saskrien.
Tad jau arī laiks doties uz drošības kontroli. Pēc brīža jau esam izlidošanas zālē. Arī šeit ir paveikta milzīga rekonstrukcija, prieks skatīties. Daudz veikalu, kafe, ēstuvju un man ļoti svarīga un būtiska lieta – smēķētava.  Par to šeit ir padomāts. Smēķētava ļoti plaša un ērta, samērā tālu pa koridoru no izlidošanas zāles. Te par visu ir padomāts. Ļoti patika šeit smēķētava, kur īsināt laiku līdz savam lidojumam. Nu var taču - ja vēlas!
Tā arī pienāca laiks doties uz mūsu ļoteni. Lidojums bija paredzēts 17:35, un ar nelielu kavēšanos bijām gaisā. Lidojums līdz Clark aizņem 1 stundu un 20 minūtes. Brīdī, kad izejam no Clark lidostas ēkas, apkārt jau ir pilnīga tumsa.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Trešdiena, 22.04.2020, 12:18 | Ziņojums # 20 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Angel city
Dodamies pie Jeepney, un pa 50 peso no cilvēka tiekam ātri nogādāti Angel city. Tiekam izlaisti pie vietējās "Jollibee" ēstuves. No šejienes līdz mūsu rezervētajām naktsmītnēm jāiet metri 500. Viesnīcu "Rishan Village Residences" rezervēju izmantojot rezervēšanas sistēmas "Agoda" sniegto servisu. Te mums būs jāpaliek 5 naktis. Par 5 naktīm nācās šķirties no 137,57 EUR par Luxury studijas tipa istabu. Samērā sakarīga cena Angel city par istabu ar airkondišenu, virtuvi, ledusskapi, TV, bezmaksas WiFi. Ģeogrāfiski viesnīca atradās ļoti ērtā vietā. Pāris simtu metru līdz Field avēnijai, bet tai pašā laikā nost no aktīvās nakts dzīves rosības un trokšņiem.
Ātri iečekojamies, pieņemam dušiņu, lai noskalotu ceļa putekļus, pārvelkam tīras drēbes un esam gatavi sākt darīt to kamdēļ esam šeit atbraukuši – tas ir baudīt kvalitatīvu naktsdzīvi. Un esam gatavi to darīt visas 5 naktis. Hehehehehē......
Par naktsdzīvi daudz nav ko rakstīt, tas nevienu neinteresē. Tāpēc vienkārši neliela atskaite par esošo situāciju. Sākšu ar perimetra bāriem, tie ir mani mīļākie, vistuvāk tautai, atšķirībā no glamūrīgajiem Field avēnijas bāriem. Stagnācija šais bāros turpinās, daudzi bāri vienkārši "velk dzīvību", kaut arī "dzīvība" tur jau sen kā izdzisusi. Daudzi bāri aizveras, tai skaitā ir aizvēries arī leģendārais "Brass Knob". Tad bija mans pirmais bārs, kuru apmeklēju savā pirmajā viesošanās reizē Angel city. Pēdējos gados viņš arī "vilka dzīvību" un tas ir likumsakarīgs iznākums. Bet vēl jau tur ir ko darīt. Viens no labākiem bāriem uz to brīdi bija "Det5". Bārā danco pietiekoši daudz un pietiekoši kvalitatīvas meitenes. Dzīve tur sit augstu vilni. Ir labi pārdomāts katras dienas "laimīgās stundas" laiks (17:00 – 19:00, kā arī katras nedēļas dienas piedāvājumi.
Izņēmuma kārtā izbaudījām nakts dzīvi arī Field avēnijas bāros. Te viss krāsaināks, glamūrīgāks un dārgāks. Tāda izskatās Field avēnija vakara pusē, ieskatam neliels video:
Viss ir ļoti līdzīgi, kā tas notiek Walking street, Pattaya, Taizemē. Tikai nav tā apjoma un pompas, toties daudz lētāk. Apmeklējām arī pašu krutāko bāru "Atlantis" uz šīs ielas, pabaudīt šovu. Bārs tiešām kruts, 3 stāvos. Pašā augšā pīpētava ar lielisku skatu uz galveno šova vietu. Mēģināju no tā punkta veikt pāris foto ar savu telefonu, bet tas uzreiz tika fiksēts un sāka man kamerā spīdināt ar lāzeriem. Vienu bildi paspēju nokniebt. Varat ievērtēt, kā tas viss izskatās:
Bilde nav sanākusi kvalitatīva, bet varat mierīgi iegoglēt un sameklēt daudz bildes un youtube video no šī bāra. Tas, ja nu esat ieplānojuši vizīti šai vietā. Personīgi man redzētais šovs patika, bija krāšņs, akrobātisks un atraktīvs. Ja kādam ir doma šeit meklēt meiteni nakts izpriecām, tad domāju šī nav īstā vieta. Uz šejieni jānāk baudīt tieši šovus.
Interesanti bija tas, ka vairākos bāros apmeklētāji netika ielaisti bez ķermeņa temperatūras mērījuma. Jūtami, lēnām, bet nepielūdzami koronovīruss "Covid -19" darīja savu darbu. Mēs vēl paspējām par visiem 100% izbaudīt Angel city sniegtās nakts dzīves iespējas, bet nedēļu vēlāk jau visi bāri bija slēgti. Mums noveicās.
Galvenās ēšanas vietas Angel city joprojām bija ierindā un sniedza savus pakalpojumus. Te es runāju par "Paradise Beer Garden" un "Margarita Station". Viss tur joprojām ir ļoti garšīgs, bet cenas attiecībā pret pārējām Filipīnām nepriecē.
Priecē tas, kā šeit ir sakārtojuši transfēra jautājumus uz/no lidostām. Te es domāju gan Clark lidostu, gan Manilas lidostas visiem termināļiem. Visi autobusi uz lidostām atiet no "SM Mall", ir izlikti atiešanas saraksti un cenas. Viss ļoti ērti un saprotami. Cenas uz Manilas lidostu ne pārāk draudzīgas, ar parastiem satiksmes autobusiem var aizbraukt par daudz mazākām naudiņām. Bet, tad tas viss notiek daudz ilgāk un nākas izmantot vismaz 2 transportus. Te vienreiz samaksā un tiec izlaists uzreiz nepieciešamā terminālī.
Uz Clark lidostu vispār kursē bezmaksas "Free Clark loop bus". Visi autobusi jauni un moderni, aprīkoti ar airkondišenu. Ērti un ātri.
Tas arī būtu viss, ko vēlējos pastāstīt par Angel city. Laiks vilkt kopsavilkumu par naudas lietām. Cik daudz mēs kopā notērējām šai ceļojumā. Skaidra nauda tika samainīta 1350 EUR. Sākumā lidostā samainījām 1000 EUR un vēlāk Angel city 350 EUR. Dārga tā nakts dzīve. Bet ne visi 350 EUR tika notērēti nakts dzīvē. Tika iepirktas uz mājām arī pirmās nepieciešamības preces, suvenīri mazmeitām un citas lietas. Skaidrā naudā tika maksāts tikai par 2 viesnīcām. Tas ir "Meaco Royal Hotel", Tabaco – 5304 peso un "Be One Guesthouse at Malapascua Island", Malapascua salā – 5400 peso. Pārējās naktsmītnes bija samaksātas jau laicīgi ar kredītkartes palīdzību. Vēl nedaudz naudas tika iztērēts iepērkoties lielveikalā, un vienā restorānā Legazpi. Tie arī bija visi izdevumi uz 2 cilvēkiem. Liekas, ka viss ir ļoti sakarīgās robežās.
Tā arī pienāca brīdis doties uz lidostu, lai lidotu mājup. No rīta devāmies uz "SM Mall" un par 380 peso no cilvēka, ātri un ar komfortu tikām nogādāti Manilas 3 terminālī. Tur līdz mūsu ļotenei vēl bija pietiekoši daudz laika, paspējām arī uzēst pusdienas. Tas bija samērā svarīgi, jo garajā lidojumā ar aviokompānijas "Cebu Pacific Air" ļoteni no Manilas uz Dubaju nav paredzēta bezmaksas ēdināšana. Tad jau arī iečekošanās, drošības kontrole un esam jau izlidošanas zālē. Ar nelielu kavēšanos pulksten 15:30 esam jau gaisā. Lidojums komfortabls, lielāko ceļa gabalu nogulēju. Pulksten 21:30 jau bijām nosēdušies Dubajas lidostā. Līdz nākamajam lidojumam uz Maskavu 5 stundas. Pateicoties debilajai tiešsaistes čekošanai aviokompānijai "Aeroflot", kas ir iespējama, tikai 24 stundas pirms lidojuma, un tāpēc nebija iespējas to izdarīt jau laicīgi. Nācās kārtējo reizi šķērsot AAE robežu. Tur problēma ar robežas šķērsošanu Latvijas pilsoņiem joprojām nebija atrisināta. Nācās nostāvēt ilgu laiku pie imigrācijas darbinieku galdiņa, kamēr arābi būrās ar savu informācijas sistēmu.  Galu galā jautājums tika atrisināts un varējām šķērsot robežu. Līdz čekošanās brīdim bija pietiekoši daudz laika kārtīgai, melnais, stiprai kafijas krūzei. Iečekošanās reisam Dubaja – Maskava – Rīga bez problēmām. Varam doties uz izlidošanas zāli.
Pulksten 2:30 jau bijām gaisā lidojumam uz Maskavu. Maskavā nosēdāmies 7:15. Te nekādi termināli vairs nebija jāmaina. Mūsu nākamais reiss uz mājām pulksten 9:15. Laiks tieši tik daudz, lai paspētu iedzert kārtīgu rīta kafijas krūzi. Tad jau arī laiks doties uz ļotenes borta mūsu pēdējam lidojumam šajā ceļojumā. Šoreiz aviokompānija "Aeroflot" mūs iepriecināja, lidojumam plecā Maskava – Rīga tika padota normāla ļotene, nevis tas lidojošais brīnums "SuperJet 100". Varējām baudīt lidojumu bez stresa. Pulksten 10:20 jau bijām nosēdušies Rīgā. Lidostā mūs sagaidīja dēls ar auto un ap pulksten 11:30 jau bijām savās mājās. Šis jaukais ceļojums bija veiksmīgi noslēdzies.
Jāpiebilst, ka ne Dubajā, ne Maskavā, ne Rīgā individuāla ķermeņa temperatūra netika mērīta. Jādomā bija tikai lielie skrīneri. Trakākais sākās nedaudz vēlāk, kad koronovīrusa "Covid-19" izraisītās pandēmijas rezultātā valstis sāka pašizolēties. Ar katru nākamo dienu kāda no valstīm slēdza savas lidostas pasažieru pārvadājumiem. Pēc nedēļas tika slēgta arī Rīgas lidosta. Mums ļoti noveicās, ka mājās tikām bez liekiem pārdzīvojumiem, atbilstoši plānotajam.
[END]
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
|
