|
Un atkal jau Filipīnas (11.02-11.03.2020)
| |
| Melnais | Datums: Pirmdiena, 16.03.2020, 13:21 | Ziņojums # 1 |
 Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Gatavošanās kārtējam ceļojumam uz Filipīnām sākās ļoti laicīgi, tas ir brīdī, kad aviokompānija "Cebu Pacific Air" piedāvāja lētās biļetes lidojumam no Dubajas uz Manilu turp un atpakaļ par 152,25 EUR. Tajā brīdī kalendārā bija 2019.gada 24.maijs. Daudz laika pārdomām nebija, pazvanīju Melnai Princesei uz darbu un pajautāju, vai viņa ir gatava nākamā gada februārī doties uz Filipīnām? Saņemot apstiprinošu atbildi momentā tika iegādātas 2 biļetes šim lidojumam ar izlidošanas datumu no Dubajas 11.februārī un atgriešanās datumu 11.marts. Aktuāls jautājums palika, kā pa lētām naudiņām tikt no Rīgas līdz Dubajai. Vadoties no iepriekšējās pieredzes, iegādājos lētas aviobiļetes ukraiņu aviokompānijā "МАУ". Paredzēts bija lidojums maršrutā Rīga – Kijeva – Dubaja ar 2 dienu uzturēšanos Kijevā. Tas ar domu aizstaigāt uz kādu labu ukraiņu krogu un iepirkt pirmās nepieciešamības preces turpmākam ceļojumam. Tā teikt kārtīgi sagatavoties ceļojumam.  Topošam ceļojumam vēl tika iepirktas papildu biļetes vietējiem pārlidojumiem pa Filipīnām. Lidojumi ar aviokompāniju "Cebu Pacific Air" maršrutā Manila – Legazpi maksāja 16,65 EUR no deguna, lidojumam Cebu – Clark maksāja 19.89 EUR no deguna. Ar to arī visas lidmašīnas biļetes bija iegādātas un varēju mierīgu sirdi gaidīt nākamā gada februāri, lai varētu doties ilgi gaidītā un pelnītā atpūtā uz Filipīnām.
Tā mierīgā gaidīšana beidzās ar novembri, kad sākās problēmas ar ukraiņu "МАУ". Aviokompānija pilnībā atcēla lidojumus no Rīgas, reizē ar to tika atceltas biļetes lidojumam arī uz Dubaju. Visur, kur savu pirkstu pieliek ukraiņu oligarhs Kolomoiskis var gaidīt lielas problēmas. Steidzīgi nācās meklēt variantus kā par sakarīgām naudiņām nokļūt no Rīgas līdz Dubajai, piedevām vēl nepieciešamos datumos. Labākais un ērtākais variants izrādījās lidot ar krievu "Aeroflot". Vispār man ļoti nepatīk lidot ar "Aeroflot". Pirmkārt - plecā Rīga – Maskava tiek ekspluatētas krievu aviobūves lidojošais brīnums "Suhoj SuperJet 100", kuru par lidojumiem derīgu ļoteni var pieņemt tikai atrodoties smagos malārijas murgos,  otrkārt – Šeremetjevas lidosta nav pasažieriem draudzīga vieta, nav tur padomāts par smēķējošiem pasažieriem. Bet šajā variantā nebija izvēles. Biļetes saprotams bija jūtami dārgākas, nekā ukraiņiem. Biļete vienam cilvēkam izmaksāja 309,25 EUR. Tā bija labākā cena tajā brīdī. Papildus, gaidīšanas laiki starp lidojumiem bija ļoti sakarīgi. Kopumā par visām 8 ļotenēm nācās samaksāt 498,04 EUR no cilvēka. Tas bija jūtami dārgāk nekā sākumā, bet joprojām tā bija ļoti sakarīga un pieņemama cena.
Brīdī, kad likās, ka visas problēmas ir atrisinātas, radās nākamās. Neilgi pirms ceļojuma sākuma uzradās problēmas, kuras varēja pilnībā atcelt ceļojumu. Pirmā problēma bija Tāla vulkāna aktivizēšanās, kad uz nenoteiktu laiku tika slēgta Manilas lidosta. Otra problēma bija Ķīnā sākusies, jaunā vīrusa "Covid-19" izraisītā epidēmija. Abas šīs problēmas bija tādas, kuras es nekādi personīgi nevarēju iespaidot, ar nekādu naudu tās atrisināt nebija iespējams. Likās, ka kāds tur "augšā" neparko nevēlas, ka mēs doties šajā ceļojumā. Bet nu viss dotajā gadījumā beidzās veiksmīgi. Tāla vulkāns savas aktivitātes beidza, vīruss vēl pasaulē nebija sasniedzis pandēmijas līmeni, un visi lidojumi notika.
Laiks pāriet pie ceļojuma plāna. Paredzēts bija paviesoties Legazpi, Tabaco, Pilar, Masbate, Bago, Malapascue, Bantayan salās un Angel city. Ierašanās Manila – Legazpi 12.februārī.
Pa datumiem un dienām tas izskatījās šādi:
Legazpi – 3 naktis;
Tabaco – 4 naktis;
Pilar – 1 nakts;
Masbate – 1 nakts;
Bago – 1 nakts;
Malapascue – 6 naktis;
Bantayan – 6 naktis;
Angel city – 5 naktis.
Pirmā ceļojuma daļa domāta Mayon vulkāna apskatei un jaunu, neredzētu, nekad iepriekš neapmeklētu vietu apskatei. Malapascu un Bantayan saliņas pludmales atpūtai. Angel city nakts dzīvei. Iekļauts pilns un sabalansēts ceļojuma komplekts ar dažāda veida aktivitātēm. Uzreiz piebildīšu, ka jau atrodoties uz vietas, tika veiktas nelielas korekcijas ceļojuma plānā, bet par to vēlāk.
Tad nu beidzot bija pienācis tik ilgi gaidītais datums, kad somas bija sakrāmētas un ceļojums varēja sākties. Pirmais lidojums no Rīgas uz Maskavu bija 2:15 no rīta. Pēc pulksten 1:00 dēls ar auto nogādā mūs Rīgas lidostā. Labā ziņa ir tāda, ka par cik mums nav paredzēts nevienā vietā pamest tranzīta lidostu, tad varam lidot ģērbušies šortos un t-kreklos. Nebūs jāstaipa līdzi ziemas drēbes. Un tā ir laba ziņa.
Iečekojies uz abiem "Aeroflot" reisiem jau biju mobilajā aplikācijā, līdzi tikai rokas bagāža, tāpēc bez jeb kādām liekām formalitātēm taisnā ceļā uz drošības kontroli un robežkontroli. Minūtes 40 pirms bording time esam jau pie sava gaita. Man par pārsteigumu, neskatoties uz agro rīta stundu, Duty Free veikali jau (vēl) strādā. Tieši šodien Melnai Princesei ir vārda diena, un par cik Dubajā mums līdz nākamai ļotenei ir jāgaida 7 stundas, tad Duty Free veikalā tiek iepirkta 0,5 piparmētru blašķīte vārda dienas svinībām un laika "nosišanai". Tad jau arī laiks doties uz bortu. Nevaru nosaukt lidojumu no Rīgas uz Maskavu par normālu. Tādas interesantas skaņas nevienā citā ļotenē izņemot "SuperJet" dzirdēt nevar. Bet nu lidojums ir veiksmīgi galā un esam piezemējušies Šeremetjevas lidostā. Izkāpšana tikko atklātā jaunajā terminālī C. Termināls plašs un skaists, tikai atkal mūžīgā Šeremetjevas lidostas problēma – arī jaunajā terminālī pasažieriem nav paredzēta smēķēšanas telpa. Uz jautājumu vienam no termināļa darbiniekiem – kur var uzsmēķēt? Atbilde – nekur, pa kluso tikai kādā no tualetēm.  Nepatīk man tā lieta smēķēt tualetēs, jūties kā tāds skolnieks, kuram jāslēpjas no vecākiem un pedagogiem. Bet pēc tā stresainā lidojuma ar to "SuperJet" neatlika cita varianta kā kāro dūmu uzvilkt tieši tur.  Nožēlojami! Labi, ka līdz nākamai ļotenei jāgaida tikai 3 stundas.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Pirmdiena, 16.03.2020, 16:42 | Ziņojums # 2 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Kopā ar mums no Rīgas lidoja krievu tautības kundzīte ģērbusies jūrnieku kreklā un jūrnieku cepurē uz galvas. Redzot mūs, pirmais jautājums bija: "Jūs noteikti arī lidojiet uz Taizemi!". Grūti nācās paskaidrot kundzītei, ka Taizeme ir "vakardiena", ir daudz interesantāki ceļojuma galamērķi Āzijas virzienā. Bet nu tādi nesaprasti mēs arī šķīrāmies. Tā arī pagāja laiks līdz brīdim, kad varējām doties uz nākamo ļoteni, lidojumam uz Dubaju.
Lidojums normāls, pulksten 15:00 pēc vietējā laika jau bijām piezemējušies Dubajas lidostā. Šeit izvēles nebija, nācās šķērsot robežu, jo nebija iespējas iečekoties tiešsaistē lidojumam no Dubajas uz Manilu. Arī laika bija vairāk nekā pietiekoši, lai sēdētu tranzīta zonā. Uz robežas radās problēmas, sistēmā bija iestājies kaut kāds "gļuks". Un tas "gļuks" attiecās tieši uz Latvijas pilsoņiem. Nācās doties pie galvenā supervizora, lai risinātu šo problēmu. Tur jau priekšā bija vēl pāris latviešu ar identisku problēmu. Problēma tika risināta pāris minūtēs. Saņēmām savu zīmogu pasē un "Welcome to Dubai!". Pirmais darbs uzvilkt kārtīgu un kāru dūmu, un ar plašu krūti dziļi ievilkt un izbaudīt jau tik ilgi gaidīto silto gaisu, vēl jau ne īsto Āzijas, bet samērā tuvu tam.
Kabatās mums nebija vietējo dirhamu un speciāli mainīt nebija nekādas vēlmes, tāpēc tika pieņemts lēmums aizbraukt ar metro jau uz mums labi zināmo Rīgu (Al Rigga). Brauciena biļetes iegādājāmies biļešu automātā, izmantojot karti. Atcerējāmies, ka tur ir daudz āra ēstuvju, kur var paēst, maksājot ar karti. Tā ir trešā pietura no Dubajas lidostas trešā termināļa. Pēc brīža jau bijām uz vietas. Izejot ārā no metro stacijas, ievērojām, ka laika apstākļi ir strauji mainījušies, tuvojās negaiss. Tas mūsu plānus mainīja, nebija nekāda jēga doties uz tām āra ēstuvēm. Papildus - apetīte arī nebija nekāda. Drīzāk jāmeklē kāda vieta ar nojumi, kur lietus laikā piemesties. Drīz arī tādu vietiņu atradām. Un tas bija tieši laikā, jo sākās pamatīgs gāziens. Par cik mums bija līdzi Rīgas lidostā nopirktā piparmētru liķiera blašķīte, tad riskējot ar publisku pērienu, par alkohola lietošanu Dubajas sabiedriskajās vietās, sākām atzīmēt Melnās Princeses vārda dienu un ceļojuma sākumu.  Tā arī "nositām" laiku, līdz mūsu nākamai ļotenei uz Manilu. Brīdī, kad blašķīte bija tukša uzsākām savu ceļu atpakaļ uz lidostu.
Lidostā ieradāmies laicīgi, 3 stundas pirms izlidošanas, tieši uz brīdi, kad atvērās "Cebu Pacific Air" čekošanās galds. Te nu izjutām pirmās koronavīrusa izraisītās sekas. Pārjautāja mūs, kura vieta mums bija tranzītā, un vai nesen nesam viesojušies Ķīnā. Tas arī bija viss, nekādu temperatūru mums nemērīja. Izsniedza biļetes, un varējām doties uz robežkontroli. Par cik izlidošanas zālē bijām ļoti laicīgi un, zinot, ka aviokompānija "Cebu Pacific Air" savus pasažierus lidojuma laikā nebaro, tad iegriezāmies vēl lidostas "McDonald" apēst pa "Big Burger". Tad jau arī bija pienācis laiks doties uz ļoteni.
Man par lielu pārsteigumu ļotene pacēlās gaisā bez kavēšanās, ļoti neraksturīgi Āzijas aviokompānijām. Ļotene piepildīta pa 2/3, bija daudz brīvu vietu. Acīm redzot vīruss bija sācis savu "melno" darbu, jādomā, ka daudzi cilvēki atteicās no lidojuma. Mums arī blakus neviens nesēdēja un bija pietiekoši daudz brīvas vietas. Negulētā nakts, sagurums, piparmētru liķieris un pilnais vēders darīja savu pozitīvo darbu, tiklīdz ļotene bija gaisā, tā momentā likos uz "auss". Lidojums man pagāja nemanot. Jālido aptuveni 10 stundas. Pamodos tikai brīdī, kad jau tuvojāmies Manila. Ap pulksten 12:00 jau bijām veiksmīgi nosēdušies Manilas lidostā.
Robežkontrole ļoti ātra, vienīgais jautājums bija: "vai nesen neesam viesojušies Ķīnā?". Saņemot noliedzošu atbildi ātri tiek iespiests zīmogs pasē un "Welcome to Philippines!".
Beidzot ir iespēja ieelpot jau īsto Āzijas gaisu. Kāri, ar lielu baudu un dziļi plaušās tiek ievilkti pirmie elpas vilcieni, bauda neaprakstāma. Beidzot esam tik ilgi gaidītās Filipīnās! Bet līdz pirmajam hotelim un atpūtai vēl jāuzgaida. Šodien vēl ir paredzēts viens lidojums no Manila uz Legazpi. Labi, ka nav nepieciešams mainīt terminālus. Nākamais lidojums ar to pašu "Cebu Pacific Air", no tā paša trešā termināla, izlidošana 17:00. Lidostā vēl samainām 1000 EUR pret vietējiem peso. Valūtas kurss lidostā bija 1 EUR = 55,15 PHP. Ceļojot pa salām un nomaļām provincēm, lidostas piedāvātais kurss bija pats labākais. Labāku kursu tikai atradām jau ceļojuma noslēgumā Angel city, tur pēdējā dienā pa 1 EUR jau deva 57 PHP. Bet tas saistīts arī ar to, ka pa to laiku bija krities kopējais peso kurss, iespējams, jau saistībā ar koronovīrusa izraisītām sekām. Tā arī sagaidījām savu pēdējo ļoteni ceļojuma sākumā, kādu brīdi vairs lidojumi nav plānoti. Pulksten 18:20 esam veiksmīgi piezemējušies Legazpi lidostā.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Piektdiena, 20.03.2020, 12:35 | Ziņojums # 3 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Legazpi
No lidostas līdz rezervētajam hotelim aptuveni 2 km ar kājām, bet nu pēc tiem tālajiem un ilgajiem pārlidojumiem nav nekādas vēlmes staigāt kājām. Paņemam tricekli pa 50 peso un pēc brīža tiekam pievesti pie mūsu naktsmītnēm. Naktsmītnes "JS3 Studio Apartments" tika rezervētas izmantojot "booking.com" sniegto servisu. Par 3 naktīm nācās šķirties no 64,90 EUR. Nekāda recepšena vai viesu sagaidītāju tur nav. Uz e-pastu tiek atsūtīts piekaramās atslēgas durvju kods. Tālāk rīkojies patstāvīgi. Atvērt durvis ar izsūtīto kodu nekādas problēmas neradās. Istaba plaša, ir sava virtuve ar visiem nepieciešamajiem atribūtiem, kā plīts, ledusskapis, katliņi, pannas, karotes, naži, krūzes, elektriskā tējkanna un citas nepieciešamas lietas. Bija arī TV, bet tas bija mazsvarīgi. Ir WiFi pieslēgums, airkondišens, ventilators. Interesanti, ka WiFi bija pilnīgi lietojams. Un man par lielu pārsteigumu arī nākamās nakšņošanas vietās ar internetu vairāk vai mazāk bija viss kārtībā. Kopš manas pēdējās viesošanās reizes Filipīnās ir panākts liels progress šajā jautājumā. Tas nevar nepriecēt. Istaba atradās otrajā stāvā, tur bija arī terase, kur iziet un uzvilkt kādu kāru dūmu. Vārdu sakot samērā sakarīgs komplekts attiecībā pret cenu.
Pirms likties atpūsties no garā ceļa, nolēmām aizstaigāt līdz tuvākam veikalam. Nepieciešams iepirkt pirmās nepieciešamības preces, dzeramo ūdeni un kādas uzkodas. Vairāki veikali atrodas kādus nepilnus 200 metrus uz paralēlās ielas. Tur arī tiekam pie pirmās nepieciešamības precēm sen nebaudītā "San Miguel" aliņa un "Emperador" brendija izskatā. Tiekam arī pie superīgajām mango suliņām, kuras ir izcili gardas kopā ar "Eperador", sapērkam arī pārējās nepieciešamās lietas un varam atgriezties mūsu hotelītī. Par cik ir jūtams pamatīgs nogurums, tad ir baigais slinkums meklēt, kur varētu paēst vakariņas, tāpēc izsalkuma remdēšanai iepērkam pa sausās zupiņas toverītim. Zupiņas mājās tiek ātri pagatavotas, izsalkums remdēts. Paniekojamies vēl ar pāris aliņiem un pāris glāzītēm "Emperador" Tad jau arī laiks uz čuču muižu. Vēl tikai ātri dušiņā noskalot ceļa putekļus un gultiņās iekšā. Miedziņš bija ļoti salds. Galu galā tā bija pirmā ērtā gultiņa pēc 2 diennakšu ceļojuma.
Nākamajā rītā pamodāmies ap pulksten 10:00, labi izgulējušies un atpūtušies. Laiks padzert rīta kafiju un doties uz apskates objektiem. Pats galvenais apskates objekts Legazpi ir Mayon vulkāns. Tas ir visaktīvākais vulkāns visās Filipīnās. Vulkāna augstums ir 2463 metri. Pēdējo 400 gadu laikā vulkāns ir izvirdis vairāk nekā 50 reizes. Postošākais izvirdums notika 1814.gada 1.febrārī, kad lava pilnībā iznīcināja Cagsawa ciematu un bojā gāja aptuveni 1200 cilvēku. Šis ciemats ir apskatāmo objektu sarakstā. Tur ir saglabājušās baznīcas drupas no šīs traģēdijas. 1993.gadā izvirdums prasīja 79 cilvēku dzīvības. Pēdējais izvirdums notika 2018.gada sākumā. Vērot šo izvirdumu devās ļoti daudzi interesanti un par šo izvirdumu informēju ceļotājus arī šajā lapiņā. Tad nu šodien ir plānos apskatīt šo vulkānu (no attāluma, kāpt viņā nav plānots), Cagsawa baznīcas drupas, kā arī Lignon kalnu, kur II Pasaules kara laikā japāņu okupanti bija ierīkojuši pazemes komunikācijas un noliktavas. No Ligon kalna paveras ļoti labs skats arī uz Mayon vulkānu. Rīta kafija padzerta, un varam sākt virzīties, lai izpildītu šīs dienas apskates plānu.
No mūsu mājām līdz Ligon kalnam aptuveni 5 km, ko pastaigas nolūkā esam nolēmuši paveikt kājām. Kā pirmais apskates objekts pa ceļam uz kalnu trāpās sena un jauka baznīca, saucas šī baznīca "St. Gregory the Great Cathedral". Baznīca tika atklāta 1840.gadā un tika dēvēta par "San Gregorio Magno" baznīcu. Katedrāles statusu tā ieguva vēlāk. Baznīca pagājušā gadsimta beigās restaurēta. Biju jau paspējis sailgoties pēc senajām Filipīniešu baznīcām.
Saprotama lieta, ka baznīcu apskatījām ne tikai no ārpuses, bet arī no iekšpuses. Pasēdējām kādu brīdi iekšpusē. Dievkalpojuma tajā brīdī nebija, bijām tikai pāris cilvēki iekšā un varējām mierīgi sakārtot domas. Tas bija tieši tas, kas nepieciešams.
Tālāk jau ceļš uz Ligon kalnu. Kādreiz no Manilas uz Legazpi varēja atbraukt arī ar vilcienu, tagad gan tikai sliedes ieaugušas zemē vien palikušas.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Pirmdiena, 23.03.2020, 15:04 | Ziņojums # 4 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Tā arī nekur nesteidzoties, esam sasnieguši Ligon kalna pakāji, lai tiktu tālāk, ir jāpērk ieejas biļete 20 peso no cilvēka. Principā tīrais sīkums. Biļetes iegādātas, un varam doties kalnā augšup. Kalns neliels – tikai 156 metri, bet tā ir pirmā diena tādā patīkamā karstumā, organisms vēl nav pārslēdzies un kāpiens nemaz tik viegls neliekas. Pirmais apskates objekts ir pavisam tuvu no biļešu pārdošanas punkta. Tas ir japāņu militāristu kalnā izcirstie pazemes tuneļi. Par ko liecina japāņu militārās ļotenes kopija un sargkareivis pie ieejas tunelī.
Viss tā samērā bērnišķīgi, nerodas sajūtas, ka atrodies kādā nopietnā militārā objektā. Ieeja tunelī šaura un neizgaismota, nolēmām tur nedoties, tāpat jau nekā autentiska tur vairs nav. Tā vietā turpinām kāpt kalnā. Ceļš pilnībā asfaltēts, nav jābrien pa krūmiem vai šaurām takām. No kalna gala paveras brīnišķīgs skats uz Legazpi pilsētu un lidostu. Ir saprotams, kāpēc japāni šai kalnā bija ierīkojuši savas militārās fortifikācijas. Kara laikā lidosta atradās tieši tai pašā vietā kur tagad, un kas kontrolē kalnu – tas kontrolē arī lidlauku. Neviena nelūgta lidmašīna šai lidlaukā nosēsties nevar.
Uzņēmu arī nelielu video:
Kalna galā ir virkne ar ēstuvēm, kur varat remdēt savu izsalkumu vai iedzert kādu suliņu, ūdeni, soft drinku.
Kam man tās suliņas pēc tāda kāpiena kalnā? Bija krietna vēlme slāpes dzesēt ar kādu vēsu, mazo "San Miguel" aliņu. Bet, kas Tev tādu tur dos – alu un citu alkoholu šai vietā tirgot noliegts. Pie reizes pastāstīšu arī par citām Legazpi pilsētas dīvainībām. Šī pilsēta pasludināta par nesmēķētāju pilsētu. Pilsētā aizliegts smēķēt, par pārkāpumu draud naudas sods. Bet kurš gan Āzijā ievēro muļķīgi pieņemtus likumus? Smēķēju es, un smēķēja arī vietējie. Bet lieta tāda, ka nevienā normālā veikalā nav iespējams iegādāties smēķus. Izstaigāju visus lielveikalus, pabiju 7/11 visur atbilde viena – smēķus netirgojam. Šai pilsētā smēķus jāiet pirkt vietējās piparbodītēs (sari sari store), tur zem letes smēķi ir. Huh….. cilvēku muļķībai robežu nav.
Toties skati no kalna gala paveras tiešām pasakaini. Tai skaitā arī uz Mayon vulkānu. Nelaime tāda, ka parasti vulkāna smaile ir tīta mākoņos. Tā bija arī šai reizē. Atrodoties jau San Miguel saliņā izdevās nobildēt arī Mayon vulkāna smaili, kad mākoņi uz īsu brīdi izklīda. Bet par to būs vēlāk.
Tagad skats uz Mayon vulkānu bija šāds:
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Pirmdiena, 23.03.2020, 16:07 | Ziņojums # 5 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Laiks doties tālāk uz Cagsawa. Nokāpām no kalna un paņēmām tricekli pa 80 peso līdz Cagsawa baznīcas drupām. Brauciens nedaudz vairāk nekā 5 kilometri. Pēc brīža jau tiekam izlaisti mums nepieciešamā vietā. Tur mūs jau sagaida liels bars ar tūristu ķērājiem - piedāvājumā izvizināties ar kvadracikliem pa lavas gultni. Kaut kā neuzrunāja tas pasākums, devāmies pa taisno uz ieeju memoriālajā parkā. Te atkal nākas šķirties no 20 peso par ieeju no deguna.
Viss ļoti sakopts un tīrs. Bija interesanti pastaigāt pa šo vietu, pārdomāt par šeit notikušo traģēdiju. Skaista vieta, ar skaistiem skatiem. Skats uz Mayon vulkānu arī bija daudz labāks nekā no Ligon kalna. Precīzāk sakot mākoņu ap vulkāna smaili bija mazāk.
Maliņā ļoti daudz suvenīru tirgotavas. Tiek tirgoti visādi rokdarbi, veidojumi no lavas un tamlīdzīgas lietas. Melnā Princese šeit tika pie tik ļoti nepieciešamās cepures, ar domu pasargāties no karstās saulītes. Doma ļoti pareiza 
Kad visu bijām izstaigājuši, apskatījuši, izpētījuši varējām ar padarīta darba sajūtu doties atpakaļ uz Legazpi. Tur pat pie izejas stāv rinda ar tricekļiem, domājām aizbrauksim ar kādu no viņiem. Nekā nebija – par braucienu viņi prasa 200 peso! Nu nē, tā tās lietas neies. Mierīgā garā devāmies uz lielceļa pusi, tas ir kādi 600 metri. Tur bez problēmām noštopējām pirmo jeepney un par 8 peso no cilvēka aizbraucām līdz Legazpi centram. Saulīte ap to laiku jau taisījās norietēt, pavisam drīz satumsīs. Laiks doties vakariņās, galu galā vēders arī prasa savu tiesu.
Pirmā ēstuve trāpījās plaši izplatītais tīkls "Inasal", kur var tikt pie vistiņām ar rīsiem. Man jau tā bija zināma ēstuve, Melnā Princese tur iegriezās pirmo reizi savā mūžā. Viss dzīvē notiek pirmo reizi. Pasūtījām katrs pa lielam BBQ vistas stilbam ar rīsiem. Šai ēstuvē alu nepārdod. Visa diena bez alus, nekādas kārtības. Ēdiens bija pietiekoši gards un sātīgs, bet Melnai Princesei kaut kas īsti neiepatikās. Nolēmām nākamo reizi meklēt citas ēstuves. Kad bijām notiesājuši savas dienišķās vakariņas, pa taisno devos uz lielveikalu pēc kādas pudelītes "San Miguel" aliņa. Jutu, ka jau sen to biju pelnījis. It sevišķi pēc tik piepildītas dienas.
Hotelī vēl paniekojāmies ar pāris aliņiem, dušiņa un gultiņās iekšā. Rīt ir jauna diena un būs jauni iespaidi.
Šajā naktī gulējām ne tik labi kā iepriekšējā naktī. Šai naktsmītnei izrādījās viens liels mīnuss. Blakus mājas pagalmā tika turēti un audzēti cīņu gaiļi, kā rezultātā ap pulksten 4:00 no rīta sākās kārtīga kakafonija. Viens sāk un pārējie turpina. Pirmā naktī no lielā saguruma to nejutām, toties tagad tas reāli traucēja gulēt.
Pateicoties šai kakafonijai cēlāmies pietiekoši agri. Lielā krūze rīta kafijas un varam doties tautiņās. Ir liela vēlme beidzot paskatīties uz jūru. Saprotama lieta, ka pilsētas robežās normālas pludmales nebūs, bet paskatīties tāpat gribas. No mūsu naktsmītnēm līdz jūrai kādi 3 kilometri, kurus mierīgā garā pieveicām ar kājām. Tad nu mūsu acīm arī pavērās sen gaidītā jūra. Domāt par kaut kādu pludmales atpūtu šeit nenāca prātā. Osta blakus. Visur betoni un ūdens pamatīgi netīrs, ūdenī peld visādi atkritumi, plastmasas maisiņi, tukšas plastmasas pudeles un cita veida mēsli. Bet tāpat bija jauki pavērot jūriņu, zinot, ka pavisam drīz varēsim sākt baudīt pludmales atpūtu. Pagaidām baudām tikai ar actiņām un baudām spirgto jūras brīzi.
Nelielā video varat visu redzēt paši komplektā ar Melnās Princeses komentāru:
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Trešdiena, 25.03.2020, 13:07 | Ziņojums # 6 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Pa dienu ar kājām nominām ļoti pienācīgus attālumus pa pilsētu. Vairāk gan neko pārāk interesantu tur atrast neizdevās. Tika pieņemts lēmums aizstaigāt līdz vietējam "SM" supermārketam. Apskatīties, kas un kā. Kā jau supermārketā pienākas, bija ļoti daudz visādu veikalu, tai skaitā milzīgs pārtikas veikals, "Starbucks" un ļoti daudz visādu restorānu. Par cik šodien bijām staigājuši daudz, tad vēders sāka dīkt, ka nepieciešams paēst. Vienā no restorāniem tika reklamēts cūkas grils uz iesma (lechon baboy). Tas momentā rosināja pastiprinātu apetīti, daudz nedomādami devāmies tur iekšā. Pasūtījām sivēna kāju, tā porcija bija domāta 2 personām. Klāt saprotams "San Miguel" aliņš. Kā vēlāk izrādījās, tad bijām nokļuvuši M.Rītiņa tipa restorānā. Sivēna kāja tika pievesta un ratiņiem, kur to pavārs sniegbaltā tērpā mūsu acu priekšā no brūnās cūkas ādas vispirms sagatavoja zacenīti ar vasabi. Kad zacenīti uzlika uz šķīvja, man momentā acu priekšā nostājās M.Ritiņa darbības, kad uz šķīvja tiek uzlikts piliens mērcītes un viena dille, tālāk milzīgā patosā paziņots - Kas gan var būt skaistāks par šo?! 
Tālāk atlikušo sivēna kāju ar milzīgu platu nazi sagrieza plānās šķēlītēs. Ar platu smaidu novēlēja mums labu apetīti un devās prom. Varējām ķerties pie ēšanas.
Ēdiens bija super garšīgs, noformēts ar labu gaumi un apkalpošana bija izcila. Nelaime tikai tāda, ka M.Rītiņa restorānu problēma ir tāda, ka viss tas nav pietiekošā daudzumā. It kā porcija bija domāta 2 cilvēkiem, izsalkums tika remdēts, bet kārtīga sāta sajūta izpalika. Cena par šādu mielastu arī bija atbilstoša M.Rītiņa restorāniem. Maksāju ar karti un rezultātā par lechon baboy un 4 mazām "San Miguel" alus pudelītēm nācās samaksāt 16,13 EUR. Latvijas mērogiem pilnīgs sīkums, bet Filipīnās par šādu naudu var ēst un ēst.
Ar to arī šīs dienas pastaigas bija beigušās, laiks doties uz naktsmītnēm un atpūsties. Rīt jau jābrauc uz citu miestu ar skaisto nosaukumu Tabaco.
Lielākais autobusa termināls Legazpi pilsētā atrodas tieši blakus "SM" lielveikalam. Nākamajā rītā nekur nesteidzoties, lēnā garā padzerot rīta kafiju ar kājiņām dodamies uz šo terminālu. Ap pulksten 12:00 esam uz vietas. Autobuss uz Tabaco jau gaida savus pasažierus. Veļamies tikai busā iekšā.
Līdz Tabaco aptuveni 30 kilometri, jābrauc aptuveni 1 stunda. Biļetes cena 35 peso no cilvēka. Pēc stundas brauciena tiekam izlaisti tieši pie mūsu hoteļa.
Tabaco
Hoteli Tabaco "Meaco Royal Hotel" biju rezervējis izmantojot "booking.com" sniegtos pakalpojumus. Nakšņosim šeit 4 naktis. Par četrām naktīm nācās maksāt 93 EUR (5304 peso). Šis ir klasisks hotelis ar daudzām vienādām istabiņām. Jāatzīmē, ka istabiņas bija ļoti jaukas. It sevišķi mums patika lielā un ērtā gulta. Tā bija visērtākā gulta visā ceļojuma laikā. Istabā pareizā vietā bija kvalitatīvs airkondišens. Ar pareizo vietu es domāju to, ka airkondišens nav izvietots virs gultas un nepūš auksto gaisu tieši virsū, brīdī kad tiek gulēts. Istabā vēl ir pietiekoši liels ledusskapis, rakstāmgalds, pie gultas ērtas tumbačkas. Ir plakanais TV ar daudziem satelīta kanāliem, rādīja pat "Eurosport". Bija iespēja pat noskatīties biatlonu. Tajā brīdī vēl nezināju, ka tās ir pēdējās aktuālās sporta spēles, ko bija iespējams noskatīties. Pēc neilga laika viss sports saistībā ar "Covid-19" tiks slēgts. Bija pieejams ļoti labs, ātrs WiFi pieslēgums. Ģeogrāfiski hotelis atrodas ļoti ērtā vietā – lielveikals tieši blakus, tirgus kādus metrus 200, daudzas ēstuves blakus. Vārdu sakot ļoti sakarīgs variants.
Arī šajā miestā, neskatoties uz savu jauko nosaukumu Tabaco, smēķēšana ir aizliegta. Ir pat paredzēta soda nauda par smēķēšanu.
Soda nauda noteikta sākot no 500 līdz 5000 peso par pārkāpumu. Saprotama lieta, ka šis ierobežojums netiek ievērots. Smēķēja vietējie un smēķēju es arī. Tirgū plaša izvēle ar smēķiem, par ļoti patīkamām cenām, varat nopirkt bez jebkādām problēmām. Tas tā, informācijai.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Ceturtdiena, 26.03.2020, 17:25 | Ziņojums # 7 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Tātad ko labu redzējām un sadarījām pa šo laiku Tabaco. Šeit ir ļoti sakarīgs tirgus. Tiek pārdots viss nepieciešamais, ieskaitot saimniecības preces, pārtikas preces, ir pieejama svaiga gaļa un zivis, ir svaigi dārzeņi un augļi pietiekoši labā izvēlē. Visvairāk mūs interesēja svaigo augļu piedāvājums. Cenas uz atsevišķiem augļiem mani pamatīgi izbrīnīja un pat nošokēja. Piemēram, cenas uz manu kārumu Nr.1 siltajās zemēs, tas ir saulainiem mangučiem. Plaukti pilni, bet par 1kg prasīja 180 peso.  Es saprotu, ka šobrīd nav mango sezona, bet nu tādas cenas man likās galīgi nepieņemamas. Ananāsi bija par daudz sakarīgākām cenām, jau nomizots liels ananāss maksāja – 60 peso, bet mazais ananāss – 40 peso. Vēl nopirkām kalamansi par – 50 peso, dotajā gadījumā man arī likās, ka cenas brauc kosmosā. Tāda bija tā brīža realitāte. Vēlāk jau Bantayan salā pirkām mango par 120 peso, tas jau bija tuvāk realitātei.
Tālāk stāsts par kulta celtnēm. Kā jau katrā sevi cienošā Filipīnu miestā ir sava sena kulta celtne. Arī Tabaco nav nekāds izņēmums un šeit ir ļoti sena un jauka katoļu baznīca. Baznīcas pirmsākumi datēti ar 1587 gadu, kad franciskāņu mūki šeit uzcēla baznīcu un par baznīcas patronu pieņēma svēto John the Baptist (Svētais Jānis Kristītājs). Ar to baznīca ieguva "Saint John the Baptist" nosaukumu. Tagad baznīcas pilnais nosaukums ir "The Saint John the Baptist Parish Church". Pa to laiku daudz ūdens ir aiztecējis, bet baznīca, kā stāvēja, tā stāv, un stāvēs jādomā vēl daudzus gadsimtus. Filipīnu Nacionālais muzejs klasificēja šo baznīcu kā valsts nacionālo kultūras bagātību. Baznīca celta no tumšiem vulkāniskiem iežiem, kas raksturīgi šai vietai, un piedod baznīcai ļoti īpatnēju izskatu. Baznīca ļoti skaista gan no ārienes, gan iekšienē. Guvām patiesu baudījumu šeit.
Tālāk par tādu aktuālu tēmu ikvienam ceļotājam, kurš dodas atpūsties uz siltajām zemēm – tas ir par pludmalēm. Kā noskaidrojām hotelī, tad pludmale ir aptuveni nedaudz vairāk nekā 3 km attālumā no Tabaco. Saucas tā pludmale Palale beach. Tas mums staiguļiem nav nekāds attālums, tīrais sīkums. Vienu rītu devāmies lūkot, ko var baudīt vietējā pludmalē. Cerējām, ka beidzot varēsim sākt baudīt arī pludmales atpūtu. Tad, kad bijām aizgājuši līdz pludmalei, tad sapratām, ka mūsu cerībām vēl nav pienācis brīdis piepildīties. 
Jāsāk ar to, ka Palale pludmalē smiltiņas, pateicoties vulkānam, ir rupjas un melnas. Sajaukušās ar vulkāniskiem iežiem un lavu. Smiltiņu krāsa vēl bija sīkums, tas neatturētu mūs no vēlmes nopeldēties. Bet visa pludmale bija pilna ar visādiem atkritumiem, plastmasas maisiņiem, tukšām plastmasas pudelēm un citiem atkritumiem. Neviens to pludmali nekopj un neuztur kārtībā. Vietējie tur peldējās, bet mums kaut kā neradās vēlme to darīt.
Varat ievērtēt bildē paši kāda izskatās tā pludmale:
Tad jau labāk paniekoties ar "San Miguel" aliņu. Nekā censties baudīt nebaudāmu pludmali.
Te nu mēs esam pienākuši pie tās vietas, kad ceļojuma laikā veicām steidzīgas korekcijas mūsu ceļojuma plānā. Pēc Tabaco bija plānots tāls, ilgs un nogurdinošs ceļojums ar prāmjiem no Pilar ostas uz Masbate salu, tālāk no šīs salas uz Polambato ostu Cebu salā, un tālāk jau uz Malapascue salu. Pirms mēs tiktu pie pludmales atpūtas Malapascue salā, mums būtu 3 naktis jāpavada ceļā. Biju izvēlējies šo garo ceļu ar domu paviesoties un apskatīt vietas, kurās nekad iepriekš nebiju bijis.
Melnā Princese redzot Palale pludmali un saprotot, ka tik drīz pie saules un ūdens peldēm netikt, cirta kāju pie zemes un pieprasīja pludmales pēc iespējas ātrāk! Vienīgais sakarīgais variants bija lūkot pēc lētām lidmašīnu biļetēm no Legazpi uz Cebu. Piedevām reisam bija jābūt agri no rīta, lai no Cebu vēl dienas laikā var paspēt nokļūt Malapascue salā. Kas meklē, tas arī atrod! Izdevās dabūt lidmašīnas biļetes ar aviokompāniju "Philippines Airlines". Par 2 biļetēm samaksājām 71,06 EUR, kas bija ļoti pieņemama cena pēdējā brīža lidojumam. Šai aviokompānijai lidmašīnas biļetes izrādījās pat lētākas ne kā lielākajam discounterim "Cebu Pacific Air". Bijām laimīgie biļešu īpašnieki, tagad atlika tikai noorganizēt naktsmītnes. Vienu nakti Legazpi, un papildus 2 naktis Malapascue salā. Talkā tika ņemts "booking.com" sniegtais serviss, kurā bez jebkādām problēmām un viegli bijām tikuši pie sev nepieciešamajām naktsmītnēm. Ar to arī ceļojuma plāns bija izmainīts un par 2 dienām ātrāk tiksim pie kvalitatīvas pludmales atpūtas.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Sestdiena, 28.03.2020, 13:27 | Ziņojums # 8 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Bet, domas atrast normālu pludmali netiek atmestas arī šeit. Hotelī noskaidrojām, ka sakarīga pludmale ar baltām smiltiņām ir atrodama netālu esošā San Miguel saliņā. Uz saliņu ērti var nokļūt no Tabaco laivu termināla. Tad nu mēģinām laimi vēlreiz un no rīta dodamies uz laivu termināli. Gājiens no naktsmītnēm līdz laivu terminālim aptuveni 1,5 km garumā. Viegla pastaiga. Pēc brīža jau esam laivu terminālī.
Pirmais, kas man iekrita acīs laivu terminālī, bija vietējo zvejnieku loms. Man no redzētā acis uz kātiņiem palika. Redzēju 3 milzīgas zivis, kuras tika pārvadātas ar pasažieriem domātu transportlīdzekli – pedicab.
Ja runājam par attēlos redzamajiem 2 tunčiem, tad tie bija normāla izmēra. Bet nu tik lielu sarkanu zivi ar pumpiņām bieži redzēt nesanāk. Pēc krāsas un formas tā zivs atgādināja Lapu Lapu zivi, bet es neesmu pārliecināts, ka ir tik milzīgas Lapu Lapu zivis. Tā kā par šīs zivs sugas nosaukumu man pārliecības nebija. Jebkurā gadījumā zvejniekam loms bija kolosāls, būs nopelnījis labu naudiņu. Savukārt daudzi gardēži tiks pie izcilām maltītēm.
Laiva (banka) no šejienes līdz San Miguel salai maksā 20 peso ar pasažieriem (publiskā) domāto, privātā banka maksā 200 peso. Mums tika piedāvātas privātās laivas, no kurām atteicāmies, teicām gaidīsim publisko. Nelaime tāda, ka viņas tik bieži nekursē un nekāda kustības saraksta tur nav, kad laiva pilna – tad arī brauc. Beigās mūs piekrita aizvest viena privātā laiva pa 20 peso no cilvēka. Acīm redzot viņam bija jābrauc un nopelnīt pa ceļam 40 peso arī nav slikta lieta. Brauciens līdz San Miguel salai aptuveni 30 minūtes.
Te būs neliels video no mūsu bankas:
Tiekam izsēdināti San Miguel saliņā, un mums par lielu prieku tur tik tiešām piekrastes smiltiņas ir baltas, tādas kādas mums patīk. Krastā stāv daudz bankas, lai atklātu peldēšanās sezonu, ir jāmeklē nomaļāka vieta. Bet vispirms ir vēlme apskatīt vietējo miestu. Sākām virzīties par krasta līniju uz ciemata pusi. Pa ceļam ievērojām piekrastes smiltiņās svaigi beigtu jūras čūsku. Ar svaigi beigtu ir domāts, tas, ka pat savu krāsu čūskas rumpis nebija paspējis vēl izmainīt. No attāluma likās, ka dzīva. Acīm redzami čūska bija tikusi zem kādas bankas dzenskrūves. Apskatei interesanta lieta, varam redzēt kādi mošķi dzīvo Filipīnu jūrās. Dzīvē ar šo čūsku labāk nesastapties, šī čūska ir super indīga. Vienīgais, ja pirkstu mutē nebāzīsiet, tad iekost viņa nevar. Mutes konstrukcija šai ūdens čūskai ir savādāka nekā zemes čūskām. Bet nu jebkurā gadījumā labāk turēties pa gabalu no viņām.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Piektdiena, 03.04.2020, 11:23 | Ziņojums # 9 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Miestiņš maziņš, un ļoti jauks ar mazām ieliņām starp mājām. Te valda pilnīgs miers un klusums. Daudzas mājas ar jaukiem puķu dārziem. Visapkārt tīri un kārtīgi. Cilvēki ļoti sirsnīgi un laipni.
Pie vienas piparbodītes ap vaicājāmies par iespējām tikt pie kāda vēsa alus. Saimniece uzreiz aicināja mūs iekšā istabā. Tikām nosēdināti krēslos, un izklaidei tika ieslēgts vecs TV, kurš rādīja tikai "miglas" bildi. Piedāvājumā tantukam bija tikai "Red Horse" aliņš. Kad izteicām vēlmi, ka mums labāk garšo "San Miguel", tantuks tik noteica, lai uzgaidām un pati devās "San Miguel" meklējumos. Atgriezās tantuks pēc minūtēm 30, esot apskrējusi visu miestu, bet "San Miguel" nevienam nav. Pārsteigums, esam San Miguel salā, bet pieejams ir tikai "Red Horse". Neko darīt, nācās ņemt to kas bija, tas ir "Red Horse" un tas tika darīts ne tāpēc, ka bija milzīga vēlme dzert to "Red Horse", bet tāpēc, ka tantuks bija ļoti jauks, atsaucīgs un sirsnīgs. Kā arī katram nopelnītam peso šādā mazā miestā, kur ārzemnieki praktiski neparādās, ir pavisam cita vērtība. Vēlējāmies tādā veidā pateikt paldies. Laiks mutējot aliņu un sarunās ar tantuku pagāja ļoti ātri, varējām doties tālāk. Sirsnīgi atvadījāmies un es piekodināju, lai nākamā reizē kad ieradīsimies krājumā būtu "San Miguel", kas arī tika svinīgi apsolīts.
Video - brīdis, kad esam pamesti vieni, tantuks devies "San Miguel" meklējumos: :hand:
Devāmies tālākā miesta apskatē. Lai to paveiktu, nācās rāpties augšā nelielā kalnā. Tur atradās vietējā pamatskola, kur tajā brīdī notika nodarbības. Skolēnus pārāk daudz neredzējām. Nedaudz aiz skolas ir ciema turpinājums ar jauku baznīcu.
Ar to var teikt, ka viss ciems bija apskatīts. Lai to apskati paveiktu un ciemu lēnā garā izstaigātu krustām šķērsām, bija nepieciešama aptuveni 1 stunda. Doties atpakaļ uz piekrasti pa to pašu ceļu nebija interesanti, nolēmām meklēt citu ceļu. No kalna uz jūras pusi bija betonēts celiņš pa kuru arī devāmies un pēc brīža jau bijām jūras krastā. Tur bija neliela piestātne ar uzstādītu lielu krustu.
Tālāk ceļa atpakaļ uz vietu, kur tikām izlaisti krastā nebija. Rāpties atpakaļ tajā kalnā arī nekādas vēlmes nebija. Nolēmām riskēt un doties pa krasta līniju. Nedaudz tālāk jau redzējām, ka viss krasts ir akmeņiem, bet ne tik lieliem krāvumiem, lai nevarētu izlaipot. Zemāk redzamā attēlā varat redzēt tos akmeņu krāvumus un tālāk baltas smiltiņas, kas arī bija mūsu mērķis.
Sākām tik iet, un visa tā laipošana un lēkāšana pa akmeņiem man beidzās samērā smieklīgi. Lecot uz vienu no akmeņiem, tas izkustējās un es zaudēju līdzsvaru, kā rezultātā biju augšpēdus uz zems. Bet pats smieklīgākais visā tajā epopejā bija brīdis, kad es jau biju novēlies garšļaukus uz tiem akmeņiem un kā palēninātā filmā redzu kā mana foto kamera vispirms uzlido gaisā un tad ar lielu blīkšķi krītot atsitas vispirms pret vienu akmeni un tad pret otru. Saprotams, ka pirmajā brīdī man smiekli nenāca, bet kad piecēlos un sapratu, ka ne kājas, ne rokas kritiena rezultātā nav lauztas, tikai uz kājas pamatīgs nobrāzums un mana foto kamera joprojām turpina funkcionēt bez problēmām, tad gan bija atnācis jautrības brīdis. Arī tādi brīži ceļojumos ir nepieciešami.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Piektdiena, 03.04.2020, 12:31 | Ziņojums # 10 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Kad nosacīti veiksmīgi bijām šķērsojuši akmens krāvumu un sasnieguši balto smilšu krastu, mums uzsmaidīja veiksme. Mūsu acīm pavērās pietiekoši laba un lietojama pludmale. Tad nu beidzot varējām atklāt pludmales atpūtu šajā ceļojumā. Krasta līnija un jūras dibens klāts ar baltām, mīkstām smiltiņām, praktiski bez akmeņiem. Ne ūdenī, ne krastā nemētājās plastmasas maisiņi, tukšas pudeles vai cita veida atkritumi.
Bridām tik iekšā siltajā jūriņā un baudījām to. Te mums uzsmaidīja vēl viena veiksme. Beidzot no Mayon vulkāna smailes uz neilgu brīdi izklīda mākoņi, un bija iespēja vērot šo vulkānu kā teikt pilnā "augumā". Brīnišķīgs skats. Ilūzija, ka peldamies vulkāna pakājē.
Te būs neliels video no mūsu pirmās pludmales šajā ceļojumā ar skatu uz Mayon vulkānu:
Neviena bilde nevar kaut cik adekvāti atspoguļot to skaistumu, ko redzam ar savām acīm vērojot kalnus, dotajā gadījumā vulkānu. Bilde ir plakana, tur nav dimensijas. Bet nu tomēr ielikšu arī vienu statisku bildi ar skatu uz Mayon vulkānu:
Vienkārši super, ar vienu šāvienu 2 zaķi – vulkāna un pludmales veidā. Tā arī pavadījām atlikušo laiku šeit, līdz brīdim, kad jāmeklē kārtējā banka un jākuģo atpakaļ uz Tabaco. Publisko laivu tā arī neatradām, toties privātās par 200 peso bez jebkādām problēmām. Izvēlējāmies vienu no viņām un pēc brīža jau bijām Tabaco laivu piestātnē. Vēl laiks vakariņām, dušiņa un pa TV noskatīties biatlonu. Izcila laba diena. Rīt jau jāatgriežas atpakaļ Legazpi.
Nākamajā rītā mostamies labi izgulējušies, nekur nesteidzoties izdzeram pa krūzei rīta kafijas un esam gatavi čekoties ārā no hoteļa. Tas viss bez problēmām un dodamies uz sabiedrisko autobusu Tabaco – Legazpi. Kārtējie 35 peso no cilvēka un pēc brīža jau esam Legazpi autobusu terminālī. Izejot no autobusa termināļa ir uzstādīta termiskā kamera (braucot no Legazpi uz Tabaco kameras vēl nebija) un tiek mērīta cilvēku temperatūra. Var teikt tā bija pirmā vieta Filipīnās, kur pirmo reizi varējām vērot šādus piesardzības pasākumus. Tajā brīdī jau sapratām, ka vīruss ir sācis savu "uzvaras" gājienu pasaulē un tālāk kļūs tikai sliktāk. Mums ar temperatūru visas normas robežās. Līdz mūsu naktsmītnēm aptuveni 2 km, bet slinkums kātot. Ņemam tricekli un pa 50 peso tiekam pievesti pie mūsu nākamajām naktsmītnēm.
Hotelis "Maraño's Hometel" tika rezervēts brīdī, kad tika mainīti mūsu ceļojuma plāni. Iepriekšējo hoteli nerezervējām aiz diviem apstākļiem – pirmais nebija nekādas vēlmes atkal no rītiem klausīties gaiļu kakafoniju, otrkārt tas bija divas reizes tālāk no lidostas nekā "Maraño's Hometel". Lidojums mums bija samērā agri no rīta – pulksten 8:00. Tāpēc izvēlējāmies hoteli, no kura viegli ar kājām var aizstaigāt līdz lidostai. Tas ir tikai 900 metri. Par vienu nakti šai hotelī nācās samaksāt 24 EUR par istabu ar privāto dušu un poda māju, WiFi un airkondišenu istabā. Ir liela kopējā virtuve ar visiem nepieciešamajiem virtuves piederumiem, ir ledusskapis. Vairāk par hoteli daudz nav ko stāstīt, liels mīnuss - sienas tik plānas, kad var dzirdēt mazāko troksnīti. Cenā bija iekļautas arī brokastis, bet tās palika neizmantotas. Pārgulēt vienu nakti bija pieņemams variants.
Pēc izcilas atpūtas iepriekšējā dienā radās vēlme pēc kādas sakarīgas nakts atpūtas. Tieši pie pašas lidostas atrodas food park, kurš saucas "Terminal 2". Ir viņam pat sava mājaslapa, interesanti var lūkot pa šo saiti. Tur gan norādīts, ka atvērts viņš ir 24 stundas, reāli viņš tiek atvērt 18:00 vakarā. Atrast šo vietu ir viegli, pirms ieejas šai kompleksā ir novietota ļotene.
Šai kompleksā atrodas daudzi mazi barčiki, kuros varat labi paēst. Barčiki pārsvarā tematiski, tiek piedāvātas visādas virtuves, sākot no vietējās un beidzot ar meksikāņu. Ir pieejams arī vēss alus, tai skaitā arī spainīšos. Kompleksā spēlē arī dzīvā mūzika. Vārdu sakot vieta, kur ideāli un nekur nesteidzoties relaksēties. Tikko ieiesiet kompleksa teritorijā esiet gatavi uzbrukumam - virsū metīsies meitenes un puikas ar ēdienkartēm rokās un visādiem ceļiem un neceļiem mēģinās Jūs pārliecināt, ka tieši viņu barčiks ir tas labākais. Jums nesteidzoties atliek izvēlēties, kuru barčiku šovakar aplaimosiet ar savu naudas maku. Es darīju tā, ka patriecu visus tālāk un vispirms mierīgi apstaigāju visu teritoriju un tad izvēlējos barčiku, kurš man likās vislabākais.
Nelielā video kopējā atmosfēra šai atpūtas kompleksā:
Un te nu arī mans spainītis ar mazajiem, seksīgajiem "San Miguel" aliņiem:
Atmosfēra šeit ir lieliska, cilvēki draudzīgi, cenas ļoti demokrātiskas. Pilnīgi noteikti rekomendēju potenciālajiem ceļotājiem, kuri šādu vai tādu iemeslu dēļ atradīsies Legazpi, un nebūs idejas kā pavadīt vakaru, tad droši varat doties uz šejieni. Personīgi mēs ar Melno Princese šeit relaksējāmies lieliski. IMHO
Pēc 2 spainīšiem bija laiks doties atpakaļ uz naktsmītnēm un likties uz auss, rīt agri jāmostas un jādodas uz lidostu. Pēc šī relaksa čučējām ļoti izcili.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Piektdiena, 10.04.2020, 11:45 | Ziņojums # 11 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| No rīta modāmies pulksten 6:00 un teciņiem uz lidostu. Lidostā jau pastiprināti drošības pasākumi saistībā ar "Covid-19". Sevišķa interese vai neesam viesojušies pirms tam Ķīnā. Katram pasažierim pirms čekošanās tiek izmērīta temperatūra. Tikai pēc tam varat tikt pie savas biļetes. Ar ķermeņa temperatūru mums viss ir kārtībā un varam doties uz savu ļoteni.
Man par lielu pārsteigumu ļotene bija jau gaisā 20 minūtes pirms paredzētā laika. Esmu pieradis, ka Āzijā ir normāli, ka ļotenes kavējas, bet te acīm redzami visi pasažieri bija ieradušies laicīgi, kā rezultātā nebija nekādu iemeslu vairs ko gaidīt. Lidojums līdz Cebu 50 minūšu garumā. Par cik reģistrētās bagāžas mums nav, tad varam pa taisno doties uz pilsētas sabiedrisko autobusu, lai nokļūtu North bus terminālī. Plašāk kā lietot šo transportu esmu aprakstījis foruma sadaļā pa šo saiti:
http://www.melnais.com/forum/18-698-1
Ceļā mums pagāja nedaudz vairāk nekā viena stundu. Izkāpām tieši pie North bus termināla, kur mūs jau gaidīja gatavs doties ceļā autobuss uz New Maya laivu termināli. Tikvien kā paspēju aizstaigāt līdz čurātavai un autobuss devās ceļā. Autobuss ērts ar visu airkondišenu. Biļete līdz Maya laivu terminālim maksāja 230 peso. New Maya terminālis ir gala pietura, līdz turienei braucām 5 stundas ar vienu stopu pusceļā ar mērķi kaut ko uzēst vai apmeklēt labierīcības.
Autobuss pasažierus pieved pie paša termināļa. Pirms doties uz banku, visiem potenciālajiem braucējiem jāapmeklē termināļa ofiss, kur notiek kārtējā medicīniskā pārbaude.
Vispirms tiek aizpildīta medicīniskā deklarācija ar daudziem jautājumiem, tad katram izmērīta ķermeņa temperatūra un tikai tad tiek saņemta atļauja doties uz banku. Esam uz klāja, un brauciens var sākties.
Tā izskatās uz bankas klāja ceļā uz Malapascua salu:
Labi, ka viss šīs dienas transfēra brauciens no Cebu pagāja bez aizķeršanās. Iespējams tā bija tās dienas pēdējā banka uz Malapascua salu. Nokavētu - nāktos nakšņot šeit. No Maya laivu termināļa līdz salai ir aptuveni 7km. Banka maksā 100 peso, bet vēlāk vēl nākas piemaksāt 20 peso mazākai laiviņai par nogādāšanu krastā. Hehehē….. kārtējais vietējais rekets. Bet lai nu kā, bet esam veiksmīgi sasnieguši Malapascua salu. Vēl tikai atliek nokļūt salas otrā galā, kur mums ir rezervētas naktsmītnes. Ar kājām iet slinkums to gabalu, tāpēc ņemam 2 mopēdus, kuri pa 50 peso mūs nogādā pie mūsu hoteļa "D'Avila's Horizon Malapascua".
Malapascua sala
Kā varam redzēt kartē, tad šī ir ļoti maza saliņa. Maza, bet ļoti, ļoti jauka un mīļa (es par sevi runāju ). Garumā nedaudz vairāk nekā 3 km un platumā 1 km. Vietējo iedzīvotāju labklājība šeit pārsvarā tiek balstīta uz tūrismu. Kopš mana pēdējā apmeklējuma šeit ir mainījies praktiski viss. Parasti visas tāda veida izmaiņas ir ar mīnusa zīmi, bet tas neattiecas uz šo vietu.  Savu šarmu un pievilcību saliņa nebūt nav zaudējusi. Korejiešu tūristu barus nemanīju, iespējams, tāpēc, ka ir atvērusies Borakay sala, vai arī saistībā ar koronavīrusa "Covid-19" pandēmiju. Ir atvēries tirgus placis, kur ir koncentrētas daudzas ēstuves. Vakaros tur varat tikt pie visa veida jūras mošķiem, zivīm, cūciņas vai vistiņas BBQ. Un tas viss par ļoti sakarīgām cenām. Atgādināja Panglao pirms korejiešu invāzijas. No citām izklaidēm šeit ir ļoti laba pludmales atpūta, šnorkelis, daivings, iespēja vērot haizivis (pelagic thresher) un rajas (manta ray), doties izbraukumos ar banku uz citām mazām saliņām apkārtnē. Bet nu par to visu atskaites laikā. Pateicoties mūsu ceļojuma plāna izmaiņām, paliksim šai saliņā par 2 naktīm ilgām, nekā sākotnēji bija plānots. Kopā 8 naktis.
Hoteli "D'Avila's Horizon Malapascua" rezervēju izmantojot "booking.com" sniegto servisu. Te paliksim 2 naktis. Par šim 2 naktīm nācās šķirties no 40 EUR. Istabas ar airkondišenu, lielu, ērtu gultu, WiFi pieslēgumu. Hotelī darbojas barčiks un restorāns. Restorāns nebija tas labākais, no ēdienkartē rakstītiem piedāvājumiem daudz kā nebija. Bet tas, kas bija tika pagatavots lieliski. Ir sava pludmale ar ļežakiem.
Par cik ieradāmies šais naktsmītnēs uz saulrieta laiku, tad pirmajā vakarā, pludmales atpūta izpalika, bija jau tumšs. Aizgājām tikai paēst vakariņas uz restorānu, paniekojāmies ar aliņu un rumiņu. Nogurums arī deva par sevi manīt, tāpēc ātri uz gultiņām un čučēt. Visas atpūtas atstājot uz rītdienu un pārējām dienām ko pavadīsim Malapascua salā.
Modāmies, labi atpūtušies, un gatavi sākt savu atpūtu. Visas dienas šeit noritēja pēc viena scenārija, no rīta pludmales atpūta, pastaigas pa salu, vakarā kārtīga izēšanās un noslēgumā alus vai rums. Tāpēc atskaiti turpināšu pa tēmām un sākšu ar pludmalēm.
Malapascua salas pludmales:
Vislabākās pludmales atrodas salas ziemeļu daļā, tas ir tieši tur, kur atradās mūsu hotelis. Saucas šī pludmale "Langob beach". Plaša pludmales līnija ar jaukām, mīkstām smiltiņām. Jūras ūdens tīrs, nav dziļi jābrien, lai sasniegtu normālu dziļumu. Kā jau minēju, tad pie mūsu hoteļa bija izlikti ļezaki, domāti viesnīcas viesiem. Varat paņemt kādu aliņu vai kokčiku un mierīgi tur laiskoties.
Te ir iespēja vienmēr tikt pie vēsa alus, vai kādām uzkodām. Piparbodītes atrodas praktiski pie pludmales līnijas. Ir pat serviss, kad tas viss tiek tirgots tieši pludmalē no "aukstuma" kastēm. Tikai cenas ir nedaudz augstākas nekā piparbodītēs. Varat arī kārtīgi ieturēt pusdienas viesnīcas restorānā. Kā jau minēju tā ir labākā pludmale salā, tāpēc šeit atpūsties brauc arī tie salas viesi, kuri ir apmetušies salas dienvidu galā. Tas ir mīnuss, jo brīžiem teritorijā ap mūsu naktsmītnēm bija samērā daudz tautas. Kā risinājums ir vienkārši paiet nost no hoteļa teritorijas, pludmales līnija ir pietiekoši gara un vienmēr atradīsiet kādu vientuļu vietiņu. Vienīgais būs jāiztiek bez ļežaka, bet nu ļežaks nav svarīgākā lieta. IMHO
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Piektdiena, 10.04.2020, 14:30 | Ziņojums # 12 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Nedaudz vēlāk mēs atklājām citu pludmali. Pavisam netālu no "Langob beach". Pludmale atrodas pamesta hoteļa teritorijā. Jāiet pa labi, no "D'Avila's Horizon Malapascua" hoteļa pa pludmali līdz pauguriņam. Tur jāatrod taciņa un nonākam pasakaini skaistā pludmalē. Katram gadījumam dodu arī GPS koordinātes- 11.346783, 124.117012. Saucas šī pludmale "Bantigue Beach". Bija brīži, kad bijām šai pludmalē pilnīgi vieni. Likās, ka tā ir Paradīze zemes virsū. Vērtējam paši.
Un arī neliels video vērtējumam:
Mums ar Melno Princesi šī bija mīļākā vieta. Kad pēc 2 naktīm nomainījām savas naktsmītnes, un tās atradās salas dienvidu galā, un bijām novērtējuši dienvidu gala pludmali, sapratām, ka šī ir izcilākā no salas pludmalēm. Atlikušās dienas ar kājām gājām nepilnus 3 km un atpakaļ, lai varētu šeit atpūsties. Rekomendējam to arī citiem potenciāliem ceļotājiem. Vienīgi dzeramie un uzkodas jāņem līdzi, nekādas piparbodes šeit nav.
Salas dienvidu pusē atrodas garākā pludmales līnija, saucas šī pludmale "Bounty beach". Pašai pludmalei nav nekādas vainas, bet ir viens liels bet…… šausmīgi daudz banku stāv krastā. Un gar krasta līniju atrodas daudzi hoteļi un barčiki. Tas viss traucē baudīt pludmales atpūtu. Vienu dienu izstaigājām krustu šķērsu meklējot kaut cik pieņemamu vietu. It kā jau arī atradām, bet tad atcerējāmies par salas ziemeļu gala pludmalēm. Bet atkārtoju vēlreiz, pludmales ir pilnībā lietojamas un baudāmas. Bet, ja ir zināmas labākas, tad cilvēki dodas uz labākām pludmalēm.
Bez šīm pludmalēm ir vēl daudz mazas, klinšu ieskautas līču pludmales. Bet pārsvarā viņas ir samērā netīras, vietējie piemēslojuši un neviens tās pludmales nesakopj. Nav pat vērts viņas uzskaitīt un aprakstīt.
Ceļotājiem ir jāorientējas un jāizvēlas kāda no 3 augstāk aprakstītām pludmalēm. Tas arī būtu viss ko vēlējos teikt par Malapascua salas pludmalēm. Varam pāriet pie jaunas tēmas.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Sestdiena, 11.04.2020, 13:04 | Ziņojums # 13 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Lai tā loģiskāk varētu pāriet pie nākamās svarīgās tēmas vispirms aprakstīšu mūsu nākamo hoteli. Bijām pavadījuši 2 naktis savā pirmajā hotelī, un pienāca brīdis pārvākties uz nākamo hoteli. Hoteli "Be One Guesthouse at Malapascua Island" uz 6 naktīm biju rezervējis jau laicīgi izmantojot "booking.com" sniegto servisu. Par 6 naktīm nācās samaksāt 98 EUR. Šī viesu māja atrodas salas dienvidu pusē, skaista jauna ēka.
Istabā ventilators un airkondišens, WiFi pieslēgums. Lielākā vērtība šai viesu mājai bija uz jumta stāvs, kur bija liela nojume, spilveni, galdiņš, guļamtīki. Ideāla vieta relaksācijai un saulrietu baudīšanai.
Neliels video no viesu mājas slavenā jumta:
Ja nebija vēlme rāpties uz jumta, tad blakus mūsu istabai bija izcili ērts atpūtas stūrītis ar soliņiem un galdu. Tur bija izcili ērti uzvilkt kādu kāru dūmu, vai pēc garām pastaigām - veldzēties ar vēsu alu. Vēss alus vienmēr bija viesu mājas piedāvājumā. Nebija pat nepieciešamības kāpt lejā no otrā stāva, atlika tikai dot mājienu par vēlmēm un alus tika piegādāts uz istabu vai mūsu relaksācijas vietu.
Nu un lai varētu plūdeni pāriet pie jau apsolītās svarīgās tēmas varu paskaidrot, ka visa galvenā ēšana un nakts dzīve notiek nosacīti tuvu no šejienes – tas ir galvenajā tirgus placī. Arī tieši tāpēc būtu vēlams hoteli izvēlēties tieši salas dienvidu pusē. Ziemeļu pusē ēšanas un nakts dzīves iespējas ir ļoti ierobežotas, bet tur ir labākās pludmales. Izeju no pieņēmuma, ka vieglāk ir aizstaigāt pa dienu to gabalu līdz pludmalei, atnākt atpakaļ uz naktsmītnēm un noskaloties dušiņā un tad doties nakts dzīvē. Grūti būtu pa tumsu, pēc gardām un sātīgām vakariņām, izdzertiem aliņiem un kokčikiem vilkties atpakaļ uz ziemeļu galu. IMHO
Tagad varam droši pāriet pie ēšanas un nakts dzīves tēmas. Sala ir maza, un tirgus placi atrast nebūs nekādas problēmas. It sevišķi vakara pusē uz turieni dodas lielākā daļa ceļotāju, lai gardi paēstu un atpūstos. Bet nu visādam gadījumam atstāšu arī GPS koordinātes tirgus placim - 11.328785, 124.117629.
Šis tirgus darbojās kā klasisks tirgus ar daudzām tirdzniecības vietām, kur varat iegādāties sev nepieciešamās lietas. Te tiek tirgots viss – pārtika, krēmi, augļi, alus un alkohols, cigaretes. Arī dienas laikā šeit ir iespēja paēst pusdienas daudzajos ēdināšanas punktos. Bet visā savā krāšņumā un bagātībā tirgus atveras pēc pulksten 18:00, līdz ar saules rietu. Tad šeit atveras daudz papildus ēstuves ar svaigiem jūras mošķiem, zivīm, lechon baboy un manok. Ejam gar pārdevēju rindām un lūkojam ko vēlamies. Šī bija labākā vieta, kur ēdām šī ceļojuma laikā.
Ieskatam pāris nelieli video:
No ko tautieši, ko teiksiet? Dievinu šādas izēšanās vietas, te ir viss ko vēlaties – krabīši, garneles, tuncis, lobsteri, zivis un visādi citādi jūras mošķi. Šeit arī netiek smādētas latviešiem tik sirdij tuvās un klasiskās vērtības kā cūķis un vista. Viss ir svaigs, un gatavošana notiek acu priekšā, tas notiek ātri. Kamēr gaidi savu mielastu, vari apsēsties jau pie galdiņa un pasūtīt vēsu aliņu. Cenas ļoti demokrātiskas. Pat tagad ievietojot šos video mutē saskrēja "kalns" ar siekalām. Izbaudīju to visu pa jaunu. Kā jau iepriekš teicu – jutos šeit, kā tad, kad ļoti sen atpakaļ pirmo reizi viesojos Panglao salā. Tad tur cenas un izvēle bija ļoti līdzīgas, bet tad sākās korejiešu invāzija uz cenas uzlidoja "kosmosā".
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Sestdiena, 11.04.2020, 14:05 | Ziņojums # 14 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Melnā Princese priekšroku deva jūras produkcijai garnelēm, tuncim, zivīm. Mana izvēle, kā jau kārtīgam letiņam bija lechon baboy.
Bildē mūsu kopējā Lapu Lapu zivs. Tā ir dārga zivs, bet neizsakāmi garda. Atrodoties Filipīnās un nepamieloties ar Lapu Lapu zivi robežojas ar noziegumu.
Te tiek gatavots mans izvēlētais milzīgais cūča gabals. Lechon baboy sanāca izcils, it sevišķi kopā ar "San Miguel" aliņu.
Pēc tam, kad ir piestūķēts vēders ar visiem šiem gardumiem, ir brīdis mierīgi pamalkot alu vai super garšīgus kokčikus, no svaigi spiestas mango sulas ar rumu. Kamēr ēdamais nosēžas vēderā. Tā arī tie vakari šeit ievilkās superīgā atmosfērā. Ar kokčikiem parasti izrēķinājās Melnā Princese, mans uzdevums bija pieveikt pārīti 1 litra "San Miguel" aliņa. Un tad ar labi padarīta darba sajūtu varējām vilkties atpakaļ uz viesu māju atpūsties. Un tā katru vakaru 6 dienu garumā. Ļoti patika šīs vakara izklaides.
Tagad ieskatam nedaudz no cenu lapas:
Super lielais cūķis (baboy) ko redzat video – 180 peso;
lielas garneles 6 gab – 100 peso;
tuncis, liels gabals – 120 peso;
Lapu Lapu zivs – 250
2 glāzes kokteiļa – 100 peso;
1 litrs "San Miguel" alus – 130 peso.
Kā varam redzēt cenas ļoti demokrātiskas un draudzīgas. Ja runājam par kopējo cenu līmeni Malapascua salā, tad tas ir nedaudz augstāks nekā citur, kaut vai tajā pašā Bantayan salā. Bet tas ir saprotams – sala ļoti maziņa. Lētāko 1 litra "San Miguel" alu Malapascua salā pirku salas ziemeļu daļā vienā piparbodītē par 110 peso, mūsu viesu mājā alus maksāja – 120 peso, tirgus plača ēstuvē – 130 peso. Vēlāk jau Bantayan salā lētākais alus bija pa 100 peso. Tas pats attiecas arī uz smēķiem, vidēji par 10 peso dārgāk par smēķu paciņu, nekā tai pašā Bantayan salā.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Svētdiena, 12.04.2020, 13:14 | Ziņojums # 15 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Tagad par to, kas mani pārsteidza Malapascua salā. Pirmais par ko vēlos pastāstīt ir iespēja šeit izņemt naudu no ATM. Manā pirmā viesošanās reizē šeit nekādi ATM nebija. Nebija pat valūtas maiņas kantori. Ja radās nepieciešamība tikt pie peso, tad vienīgā iespēja bija to izdarīt pāris krutākajos salas hoteļos pēc drausmīgi neizdevīga kursa. Tagad ir sperts plats solis uz priekšu. Ir ATM un valūtas maiņas kantori. Valūtas kurss nav tik labs kā uz "lielās" zemes, bet tomēr kļuvis daudz draudzīgāks. Tas nevar nepriecēt.
Otra lieta saistīta ar gaiļu cīņām. Manā pirmajā apmeklējumā šai salā pabiju arī gaiļu cīņu vietējā kolizejā. Lai tur tiktu, pat bija jāpērk ieejas biļete. Un ne tikai apmeklēju, bet arī liku likmes vērojot gaiļu cīņas. Cīņas arēna bija liela, ar skatītājiem paredzētām sēdvietām. Dalībnieki un skatītāji sanāca kuplā pulkā. Azarts un emocijas sita augstu vilni. To visu zinot, Melnai Princesei vēl atrodoties Latvijā, bija liela vēlme šīs cīņas apmeklēt. Un to es arī biju ieplānojis. Te nu mūs sagaidīja vilšanās. Cīņas arēnas vairs nav, vietējā vara stingri noliegusi šo pasākumu. Tas jādomā ir rezultāts tam, ka salu apmeklē daudz tūristu. Un starp šiem tūristiem gadās visādi dīvainīši ar pārprastu izpratni par dzīvnieku aizsardzību. Sāk rakstīt visādas sūdzības un rīkot jandāliņus. Paši ziniet, ka viņi savās darbībās ir pilnībā neprognozējami un neadekvāti. Bet, nu neskatoties uz šo liegumu, cīņu gaiļi no salas nekur nav pazuduši. Tos var redzēt praktiski katrā sētā. Kā paskaidroju mūsu viesu mājas saimniece, tad gaiļu cīņas šeit joprojām notiek, tikai neoficiāli un daudz mazākās grupiņās. Baltie tūristi šais cīņās nav pārāk gaidīti. Izņēmums ir, ja kāds galvo par Jums. Tā arī mūsu saimniece izteica mums piedāvājumu, ja ir vēlme, tad viņa var mūs aizvest uz tādām neoficiālām gaiļu cīņām. Atteicāmies, jo tās vairs nebūs tās emocijas un azarts. Atlikām šo pasākumu uz Bantayan salu.
Tā arī tika pavadītas šīs 8 naktis šajā salā. Laiks bija gatavoties pārcelties uz nākamo salu – Bantayan. Mūsu viesu mājas saimniece to zinot, piedāvāja mēģināt organizēt šārēto banku uz Bantayan salu. Ceļā jāpavada 4 stundas un maksa par braucienu 650 peso no cilvēka. Tas pie nosacījuma, ja būs vēl braukt gribētāji. Uzreiz vēlos pateikt, ka neizdevās atrast papildus pasažieru. Brauciens tikai mums abiem izmaksātu 2500 peso par banku. Tas mūs neapmierināja, jo laika ziņā neko daudz nevinnējam, toties naudas ziņā zaudējam. Palikām pie standarta varianta ar banku celties uz Maya laivu termināli un tālāk jau uz Bantayan salu.
Ap pulksten 8 jau bijām izejas punktā salas dienvidu galā, no kurienes atiet banka uz Maya termināli. Un pulksten 12:55 bijām Santa Fe laivu terminālī Bantayan salā. Kopumā viss ceļš vienam cilvēkam izmaksāja 381 peso. Potenciālajiem ceļotājiem, kuri interesējas par iespējām, laikiem, cenām tikt no Malapascua salas uz Bantayan salu (vai otrādi) visu sīki un smalki esmu aprakstījis foruma sadaļā pa šo saiti.
http://www.melnais.com/forum/18-699-1#5019
Bantayan sala
Tikko esam nokāpuši no prāmja, tā uzreiz kārtējā medicīniskā kontrole. Te gan nekādi papīri nav jāpilda. Tiek izmērīta ķermeņa temperatūra un noskaidrots, kad ieradāmies Filipīnās un no kurienes. Par cik mēs jau nosacīti ilgi atrodamies Filipīnās, tad mēs tikām galā ar pratināšanu samērā ātri. Tālāk jānomaksā Santa Fe tūrista nodeva 30 peso apmērā no cilvēka. Šeit šis vietējais rekets tiek dēvēts par "ekoloģisko nodokli".
Welcome to Santa Fe! Pie izejas no prāmju termināļa ēkas mani jau sagaida vecais paziņa Roni. Atpazina viņš mani uzreiz. Svētlaimei nebija robežu un bija gatavs sākt dzert rumu kaut tūlīt. No tāda piedāvājuma es atteicos, apsolot, ka kādu vakaru aizstaigāšu pie viņa uz mājām ar kādu pudelīti ruma padusē. Toties no viņa nākamā piedāvājuma vairs izvairīties neizdevās. Piedāvājums bija ar viņa tricekli nogādāt mūs hotelī, savādāk vairs degvielas neesot. Labi, nācās izpalīdzēt Roni, lai jau tiek viņam kāds peso. Sēdāmies triceklī iekšā un pēc brīža jau bijām pie mūsu hoteļa.
Mūsu hotelis "Sunshine Bantayan Garden Resort" atrodas aptuveni 3 km no prāmju piestātnes. Rezervēju šo hoteli izmantojot "booking.com" rezervēšanas sistēmu. Paliksim šeit 6 naktis. Par to nācās samaksāt 111,91 EUR. Hotelis atrodas nedaudz nost no Santa Fe centra, klusā un mierīgā vietā. Šīs naktsmītnes raksturojas ar ļoti skaistu, lielu un sakoptu dārzu. Varat tur mierīgi baudīt mieru un klusumu. Īpašnieks vācietis, kurš priekšlaicīgi pensionējies Vācijā, izpārdevis visus savus īpašumus un pārcēlies uz dzīvi Filipīnās. Te apprecējies ar vietējo filipīnieti un atvēris šo ģimenes uzņēmumu. Zinot vāciešu pedantismu, varat iedomāties, cik viss šeit ir pārdomāts un sakopts.
Ar tumsas iestāšanos viss dārzs tiek ļoti skaisti izgaismots.
Istabas iekārtotas vāciskā rūpībā, nekā lieka, bet tai pašā laikā viss no ļoti kvalitatīviem materiāliem. It sevišķi tas attiecās uz santehniku. Izcili laba skaņas izolācija starp istabām. Liela un ērta gulta, ventilators un bezmaksas, ātrs WiFi. Istabā nav TV un nav arī vajadzība. Nav arī ledusskapis, tas gan noderētu. Katrai istabai ir sava ērta veranda ar galdu un krēsliem. Ļoti ērti vakaros patusēt un pamutēt kādu alu. No naktsmītnēm līdz Santa Fe centram, kur paēst un iepirkties metri 800, līdz tuvākai pludmalei pavisam tuvu.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
|
