Trips uz Malaiziju Raflēzijas un citus jaukumus lūkot
| |
Melnais | Datums: Ceturtdiena, 17.05.2012, 20:49 | Ziņojums # 1 |
 Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Šī gada ceļojuma maršruts un izmaksas ir foruma sadaļā šeit: http://www.melnais.com/forum/69-341-1
Pēc gandrīz gada ilgas gatavošanās ir pienācis tas laimīgais brīdis, kad ir jādodas uz lidostu un varam doties savā kārtējā 38 dienu ilgajā Āzijas ceļojumā. Ierodoties Rīgas lidostā un gaidot savu reisu uz Londonu, vēl tiek paēsts un iedzerts latviešu alus „Lidiņā”. Nu esam gatavi startam.
Apmēram pēc 2,5 stundām mūsu dzimtais „Air Baltic” mūs nogādā Londonas Getvikas lidostā. Šo lidostu nekādi savādāk kā par Getliņiem es nosaukt nevaru. Tur valda milzīgs bardaks. Milzīgas rindas pie robežkontroles, apsēsties nav kur un.t.t. Sameklējam savu reģistrāciju pie „Air Asia” galdiņa. Šis ir šīs aviokompānijas pēdējais reiss no Eiropas. Biļetes gan biju iegādājies turp un atpakaļ, bet par cik viņi vairs nelido uz Eiropu atpakaļ, atpakļceļa biļetes mums nav. Sola, ka biļetes būs rezervētas un mājās lidosim ar „Malaysia Airlines”. Pagaidām tie gan ir tikai solījumi, bet nu izejas nav un lidojam. Jācer, ka solījumi tiks pildīti un mājās nokļūsim. No Londonas lidmašīna paceļas precīzi pēc pulksteņa un pēc 13 stundu lidojuma nosēžamies Kuala Lumpuras lidostā.
Tas bija pēdējais reiss no Eiropas (jau nosēdies KL):
Ātri tiek izieta robežkontrole, sagaidīta bagāža un jau pēc neilga brīža tiek uzpīpēta pirmā cigarete man tik mīļajā, karstajā un mitrajā Āzijas gaisā. Ārā gaisa t +33 ēnā. Forši. Līdz nākamam lidojumam mums ir 4 stundas. Jau mājās laicīgi biju reģistrējies nākamiem lidojumiem un manā mobilajā telefonā atradās nepieciešamie „bar kodi” biļešu izdrukāšanai. Process ļoti elementārs, uzrādi kodu automātam un viņš izdrukā biļeti. Nākamais lidojums mums ir uz Kota Bharu. Sākumā es nebiju plānojis apmeklēt šo vietu, bet meklējot lētās biļetes uz Bali sanāca, ka paliek divas dienas brīvas. Par cik Kuala Lumpuras apskatei es biju ieplānojis laiku ceļojuma noslēgumā, bija ātri jāmeklē kāds risinājums. Izvēle krita uz Kota Bharu. Biļetes diviem cilvēkiem turp un atpakaļ izmaksāja 25,76Ls. Par viesnīcu „Tune Hotels” par divām naktīm nācās šķirties vēl no 1Ls. Kota Bharu atrodas Malaizijas ziemeļos un ir ievērības cienīga ar divām lietām. Pirmkārt tie ir vārti uz Taizemes robežu, otrkārt tā ir izejas pozīcija ceļotājiem, lai dotos uz neaprakstāmi skaistām, grāmatās un filmās iemūžinātām Perhentian salām. Ņemot vērā, ka Kota Bharu mums bija tikai viena pilna diena, salas automātiski atkrita un tika pieņemts lēmums apskatīt Taizemes robežu. Tai skaitā ar mērķi apmeklēt „Duty Free” un iepirkt cigaretes un alkoholu Indonēzijas apmeklējumam. Pavisam drīz jau sēžam pilnīgi jaunajā „Air Asia” ļotenē un pēc 45 minūšu lidojuma nosēžamies klusajā un provinciālajā Kota Bharu. Lidosta liela, skaista un tīra. Tikai tur valda pilnīgs klusums, nekādas rosības.
Kota Bharu lidosta:
Kad nosēžamies pulkstenis jau ir 19:00 pēc vietējā laika. Kā jau kārtīgs ceļotājs, dodos meklēt sabiedrisko autobusu, kurš mūs nogādās līdz pilsētas centram. Izrādās, ka autobusu satiksme šajā provinciālajā pilsētiņā kursē tikai līdz 18:00. Te nu es saskāros ar Malaizijas takšu mafiju. Visās Malaizijas lidostās darbojas sistēma, ka Tev takša kupons ir jāpērk pie lidostas stenda. Visas cenas ir fiksētas, atkarībā no braukšanas attāluma. Te nedarbojas nekādi skaitītāji vai atlaides. Citi takši, kuri vēlētos braukt pēc skaitītāja vai līguma cenām, lidostā netiek ielaisti. Cenas protams šādā variantā ir uzskrūvētas. Mums par braucienu piedāvāja apstarot ar 29 rentgeniem (29 ringitiem). Variantu jau nav, nācās braukt. Piezīmēšu, ka reālā cena no pilsētas centra līdz lidostai ir 15 RM. Par to mēs pārliecinājāmies, kad pēc divām dienām braucām atpakaļ uz lidostu. Sēžot pilsētas autoostā un gaidot sabiedrisko autobusu uz lidostu, nāca klāt taksisti un piedāvājās aizvest. Cenas parasti sākās no 25RM, tad 20RM un beidzās ar 15RM. Tā arī ir tā reālā cena. Visa ceļojuma laikā, man nācās vēl divas reizes tikties ar takšu mafiju lidostās. Ja ir iespēja, plānojiet savus lidojumus pa dienu, tad ir iespējams izmantot sabiedrisko transportu no lidostām. Sanāks krietni lētāk. Pēc neilga brauciena jau esam pilsētas centrā un tiekam izsēdināti pie sava „Tune Hotels” viesnīcas. Hotelis izskatās jauns un ļoti tīrs. Musulmaņu meičuks lakatiņā laipni sagaida, izsniedz istabas elektronisko atslēgu. Beidzot esam tikuši pie pirmajām naktsmītnēm kopš ceļojuma sākuma. Ir jau vēls un ir iestājies zināms sagurums, bet vēders liek par sevīm manīt un prasa savu daļu. Turpat blakus viesnīcai ir liels supermārkets, kurā ir daudzas ēstuves. Neko šovakar nesarežģījot, dodamies pie bārdainā vistu veča (KFC) un paņemam ātrās vakariņas vistu izskatā. Ātri uzēdam un uz istabiņu prom. Palikusi vēl viena lieta, kura jau kļuvusi par rituālu. Uz Āziju līdzi es ņemu 2 litrus Dūklava kunga brūvēto aliņu. Tā ir neizsakāma bauda dzert latviešu aliņu Āzijā. Alus tiek svinīgi attaisīts un ar lielu baudu izdzerts.
Nu nogurums ir sasniedzis savu kulmināciju, ātri tiek pieņemta duša un gultiņā iekšā. Rīt agri jāceļas un jābrauc uz Taizemes robežu. Aizmiegam vienā mirklī.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
|
| |
switchs | Datums: Svētdiena, 20.05.2012, 10:03 | Ziņojums # 2 |
 Pulkvedis
Grupa: Lietotāji
Ieraksti: 177
Reputācija: 6
Statuss: Offline
| Interesanti, detalizeeti un ar emocijam. Ar nepacietibu gaidu turpinaajumu.
|
|
| |
Melnais | Datums: Trešdiena, 23.05.2012, 18:18 | Ziņojums # 3 |
 Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Quote (switchs) Ar nepacietibu gaidu turpinaajumu.
Hokejs bez aliņa ir daiļslidošana. Nu hokejs ir beidzies un rakstīšana būs krietni raitāka.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
|
| |
Melnais | Datums: Trešdiena, 23.05.2012, 18:29 | Ziņojums # 4 |
 Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| No rīta 7:00 esam izgulējušies un spēka pilni. Uzvārām rīta kafiju un uz priekšu. Jāsāk realizēt ieplānoto maršrutu - doties lūkot Malaizijas – Taizemes robežu. Pirmais ir jāatrod galvenā autoosta, no kurienes kursē satiksmes autobuss uz 40km attēlo robežpilsētu Rantau Panjang. Orientējoties pēc kartes un nelielas maldīšanās esam atraduši autoostu un sev nepieciešamo autobusu. Autobusi nav pirmā svaiguma, bet lietojami.
Autoosta:
Autobusi:
Biļetes cena līdz Rantau vienai personai maksā 5,10RM. Pēc 1,5 stundu brauciena tiekam izlaisti pie pašas Taizemes robežas. Autobuss apbrauc robežpārejas punktu pa kreiso pusi un brauc vēl kādus 500 metrus uz Rantau centru. Robežas pārejai ir divi kontrolpunkti. Viens ir domāts transportam, bet otrs kājāmgājējiem. Par cik visi ir pārliecināti, ka esam ieradušies ar mērķi šķērsot robežu tiek piedāvāta palīdzība dokumentu noformēšanā un fotogrāfiju izgatavošanā. Kad esam atteikušies no piedāvājumiem un sakām, ka mums nav mērķis šķērsot robežu visi ir lielā neizpratnē. Kāpēc mēs esam atbraukuši uz šejieni. Pēc neilgas robežpārejas punkta safotografēšanas un apskates dodamies apskatīt šo robežpilsētu Rantau.
Robežpārejas punkts:
Rantau.
Rantau par pilsētu protams nosaukt nevar, tas ir maziņš miestiņs ar pāris ielām, kuras saplūst šī miesta centrālajā placī. Šajā placī tad arī notiek galvenā rosība. Viss tiek balstīts uz tirdzniecību. Neskaitāmajās tirdzniecības vietās tiek tirgoti visādas lietas, pārsvarā no Taizemes. Man vis tuvāk sirdij bija manu mīļo āzijas augļa mango tirdzniecība. Tik lētus mangučus šī ceļojuma laikā es vairs nekur neredzēju (mango sezona šajā laikā Malaizijā ir beigusies.) pa 3kg prasīja 10RM. Protams arī mango ir importēti no Taizemes.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
|
| |
Melnais | Datums: Trešdiena, 23.05.2012, 18:39 | Ziņojums # 5 |
 Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Tur pat pie kājāmgājēju caurlaides punkta redzam vienu necilu „Duty Free” veikalu.
Pagaidām atstājam viņu mierā, jo ceram, ka tālāk būs labāki šie veikali. He, he nekādu citu veikalu tur nav. Kad esam izstaigājuši visu centrālo laukumu, nogriežoties pa mazu, necilu ieliņu nonākam upes krastā. Upīte maziņa. Nu maksimums 30 metru platumā. Kā izrādījās tā arī ir robežupe. Otrā krastā jau ir Taizeme. Pa upīti norisinās dzīva cilvēku un preču kustība. Nekādus robežsargus vai muitniekus neredzam. Ja ir vēlme nelegāli šķērsot valsts robežu, tad to var šeit izdarīt bez problēmām.
Kad esam nostājušies upes krastā, visu apskatījuši un safotografējuši, kaut kur no krūmiem beidzot parādās divi malaiziešu robežsargi, bruņojušies ar automātiem. Smaidīgi un bezrūpīgi. Saņemam no viņiem sveicienus „Hello!” un dodamies katrs tālāk savās gaitās. Tā bija visa viņu interese, ko divi baltie dara uz pašas robežas. Kad esam visu izstaigājuši, izpētījuši un apskatījuši dodamies uz mums zināmo „Duty Free” veikalu iepirkt cigaretes un alkoholu Indonēzijai. Veikaliņš maziņš, cenas tādas pašas kā Kuala Lumpuras lidostas „Duty Free”. Domāju paņemsim pāris aliņus ko vakarā viesnīcā izdzert. Opā, minimālais daudzums ko var nopirkt ir viens iepakojums, kurā ir 24 skārdenes. Ar to vilšanās nebija galā. Kad esam izvēlējušies cigaretes un 1 litru džina pudeli, dodamies pie kases maksāt. Pārdevējs jau sāk formēt kaut kādus papīrus, kad no viņa mutes atskan nevainīgs jautājums: „Jūs dodaties uz Taizemi?”. Mūsu atbilde, nē dodamies uz Kota Bharu. Ops... nedrīkstam Jums pārdot akcīzes preces, tikai tiem, kas šķērso robežu. Tiek mums atņemtas cigaretes un pudele džina un tiekam ar „negodu” izvadīti no veikala. Nē, viss jau bija laipni ar atvainošanos..... Kā izrādās, ja kāds pērk akcīzes preces šajā veikalā, tiek noformēti pavaddokumenti par preču daudzumu un pircējs ar visu preci veikala darbinieku pavadībā tiek pavadīts līdz pašai robežai un nodots pa taisno muitnieku rokās. Tā kā nekādu cerību....
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
|
| |
Melnais | Datums: Trešdiena, 23.05.2012, 18:48 | Ziņojums # 6 |
 Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Laiks doties atpakaļ uz Kota Bharu. Izkāpuši Kota Bharu autoostā noskaidrojam, ka uz lidostu kursē autobuss Nr. 9. Pirmais buss sāk kustību 7:00. Tas mums der. Pašā Kota Bharu arī īsti nav ko darīt un redzēt. Viss izņemot lielveikalus veras ciet agri. Tai skaitā ēstuves. Nekādas izpriecas. Veikalos alkoholu, pat aliņu nepārdod. Kā vēlāk uzzinājām, ja ir vēlme pēc kāda aliņa, ir jādodas uz ķīniešu restorāniem. Tur viņi ir nelegāli pieejami.
Ilustratīvais materiāls par Kota Bharu:
Bērni visur ir vienādi:
Stāvietu skaitītāji:
Tuvojas vakars un doma ir iet paēst uz kādu no viesnīcai blakus esošā lielveikala ēstuvēm. Te nu mani sagaidīja kārtējās nelielās nepatikšanas. Kad biju iekāpis viesnīcas liftā, lai dotos uz savu istabu noraustījās elektrība un visas funkcijas lifta panelī izdzisa. Tā es paliku ieslodzīts tajā nelaimīgajā lifta kabīnē. Kad pēc kādām pāris minūtēm elektrības padeve tika atjaunota un durvis atvērās samulsuši musulmaņu meičuki ar lielu atvainošanos jautāja vai viss ir kārtībā. Amizanti, nu redz taču, ka viss taču ir kārtībā. Vai tad lielu latviešu puisi var tādi sīkumi izsist no sliedēm. Kā izrādījās sakarā ar negaisu ir pazudusi elektrība šajā pilsētas daļā un ir ticis iedarbināts viesnīcas elektroģenerators. Ar to šī vakara nepatikšanas nebeidzās. Par cik nav elektrības arī blakus esošais lielveikals nestrādā, nav iespējams paēst vakariņas. Nācās izlīdzēties ar sauso zupas maisījumu. Bet arī ar to vēl nebija gals visām mazajām, bet kaitinošajām šīs dienas neveiksmēm. Kā vēlāk vēlējāmies uzvārīt kafiju, izrādījās ir nodegusi mūsu elektrospirāle ar ko vārījām ūdeni. Tas nozīmē, ka rītā no rīta kafijas nebūs. Tā kā par daudz šo kaitinošo sīkumu vienai dienai. Kā vēlāk izrādījās ar to neveiksmju limits šajā ceļojumā bija izsmelts. Tālāk bija bez problēmām. Liekamies ātri gulēt, jo no rīta agri jāceļas un jādodas uz lidostu. No rīta, kafiju nepadzēruši ap 6:45 esam jau autoostā. Kā nekā 7:00 būtu jābūt pirmajam autobusam uz lidostu. He, hē pirmo autobusa sagaidījām tikai 8:00. Labi, ka mums bija laika rezerve un kritiskā brīdī apkārt daudz taksometru, kuri pa 15RM bija gatavi vizināt mūs uz lidostu. Tāpēc par to es pārāk neuztraucos. Autobusa biļete līdz lidostai maksāja 2RM no cilvēka. Brauciens apmēram 20 minūtes. Pēc neilga laika jau sēžam savā ļotenītē un lidojam uz Kuala Lumpuru. Tur līdz nākošajam lidojuma ir jāgaida stundas četras. Padzeram kafiju, paēdam McDonaldā (pilnīgs sviests) un iepērkam lidostas „Duty Free” nepieciešamās lietas Indonēzijai. Sākās ļoti stiprs lietus, kā rezultātā mūsu reiss tiek aizkavēts par 30 minūtēm. Tālāk bez problēmām. Uz 8 dienām atvadāmies no Kuala Lumpuras un dodamies lūkot, kas ir tur aiz ekvatora. Secinājumi par Kota Bharu: ja nav nepieciešamības šķērsot šajā vietā Taizemes robežu vai netaisieties doties uz Perhentian salām darīt īsti šeit nav ko. Ja braucat uz salām nodrošinieties ar sev nepieciešamo alkohola daudzumu.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
|
| |
Melnais | Datums: Piektdiena, 08.06.2012, 11:03 | Ziņojums # 7 |
 Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Tā nu mēs esam pavadījuši 8 dienas Bali salā un atgriezušies Kuala Lumpurā. Šeit mums ir jāpārlaiž nakts lidostas „Tune Hotels” viesnīcā. Šī viesnīca ir pa dārgo, pa vienu nakti samaksājām 13,97Ls. Tas arī saprotams, vienīgā viesnīca pie pašas lidostas. Rīt agri no rīta mums ir jālido uz Filipīnām. Jāmostas ap pulksten 4:30, jo ļotene uz Clark izlido 6:45.
Nosēžoties Kuala Lumpurā saņēmām virkni īsziņu un zvanu no radiem un draugiem. Visi vēlējās uzzināt, kā mēs esam pārdzīvojuši zemestrīci Indonēzijā. Esot izsludināta arī cunami trauksme. Mums lielas acis. Nekādas zemestrīces nejutām un neko par viņām nezinājām. Vēlāk, izkalkulējām, ka tā trakā zemestrīce notika tajā brīdī, kad mēs jau bijām gaisā. Proņeslo, tpu, tpu, tpu. Man jau patīk visādas ekstrēmas lietas, bet nu šādas uz savas ādas nevēlos izbaudīt.
Vakariņas paēdam turpat lidostas McDonaldā un uz istabiņu gulēt.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
|
| |
Melnais | Datums: Svētdiena, 10.06.2012, 13:42 | Ziņojums # 8 |
 Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Ielidojām no Clark Kota Kinabalu lidostā pēc 18:00. Man neizprotamā kārtā, te bija jāaizpilda un jānodod imigrācijas kartiņa. Ielidojot Kuala Lumpurā, nekādu kartiņu aizpildīt neprasīja. Jaunievedums ir arī pirkstu nospiedumu noņemšana šķērsojot robežu. Pirkstu nospiedumus noņem izlases kārtībā, kādi ir tie kritēriji man nav skaidrs. Mums neprasīja. Pats process notiek ļoti ātri. Bez problēmām šķērsojam robežu un nonākam Kota Kinabalu 2 lidostas terminālī.
Kota Kinabalu ir divas lidostas. Viena no otras atrodas ievērojamā attālumā, ar kājām neaiziesi. Kārtējās problēmas ar ATM, terminālī ir divi naudas automāti, bet neviens no viņiem nevēlas man izsniegt naudu. Nācās mainīt 100$. Sabiedriskais transports no lidostas tik vēlu vairs nekursē. Sākas saskare ar jau ierasto lidostu takšu mafiju. Līdz mūsu „Tune Hotelim” fiksētā cena ir 50 Rm, līdz pilsētas centram 30Rm. Ņemam taksi līdz pilsētas centram. Zinu, ka no pilsētas centrālā laukuma „Warisan square” kursē bezmaksas shuttle bus uz mūsu viesnīcu. Brauciens ar taksi līdz pilsētas centram aizņem 20 minūtes. Sagaidām savu bezmaksas transportu. Pirms tam mazā kioskā ir jāizņem biļetes. Tur noprecizē no kuras viesnīcas un istabiņas Nr. Viesnīca atrodas tālu no centra, ar autobusu jābrauc 25 minūtes. Viesnīca atrodas pie milzīga šoping centra „1Borneo”.
Tāds izskatās tas bezmaksas busiņš:
Viss nepieciešamais, ēstuves, veikali, kafejnīcas šajā centrā ir. Blakus ir vēl pāris augstas klases viesnīcas. Par mūsu viesnīcu par 4 naktīm nācās šķirties no 4,86Ls. Par viesnīcu un autobusu sarakstu lūkojam pa šo linku: http://www.melnais.com/forum/39-129-1
Kad esam nokļuvuši līdz savai viesnīcai un iečekojušies ir jau vēls. Paspējam vēl izstaigāt lielveikalu, uzēdam vienā no ēstuvēm un pie viena no bankomātiem izņemam naudu. Tad prom uz istabiņu plānot turpmāko dienu apskates objektus. Pavisam Kota Kinabalu mums ir pilnas 3 dienas. Tās sadalās šādi:
1)pirmo dienu nolemjam veltīt Kota Kinabalu apskatei, atrast kā mums nokļūt līdz raflēzijām un Kota Kinabalu dabas parkam, ar kādu sabiedrisko transportu un no kurienes var tikt uz lidostu, kur atrodas „Jesselton ferry terminal” un cik maksā biļetes uz „Tunku Abdul Rahman National Park”; 2)otrā dienā ir vēlme realizēt mūsu plānu, apskatīt pasaules lielāko puķi raflēziju un apmeklēt Kota Kinabalu kalna dabas parku un termālos ūdeņus; 3)trešajā dienā ir doma pabūt kādā no saliņām „Tunku Abdul Rahman National Park”.
Plāns ir sastādīts un var likties uz ausi. Šoreiz bez nekāda alkohola, vēl joprojām miesās un galvā jūt brīnišķīgo filipīniešu aliņu un rumu.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
|
| |
Melnais | Datums: Ceturtdiena, 14.06.2012, 18:38 | Ziņojums # 9 |
 Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| No rīta ir liela vēlme tikt skaidrībā par nākamās dienas braucienu raflēzijas lūkot un apmeklēt Kota Kinabalu kalna dabas parku. Tas viss atrodas samērā tālu no pilsētas, aptuveni 140km. Turpat pie hoteļa ir arī serviss domāts tūristiem, kur piedāvā dažādas tūres. Pirmais ko noskaidroju, ka auto īre uz dienu maksā kā minimums 100Rm pluss degviela un apdrošināšana. Doma bija īrēt auto, biju pat tiesības līdzi paņēmis. Bet uz vietas sarēķinot visus plusus un mīnusus, nolēmām ņemt jau gatavu tūri. Raflēzijas neatrodas pašā dabas parkā, bet kaut kur pa ceļam. Paši braucot diez vai atrastu. Par šo tūri samaksājām 170Rm no cilvēka. :carnky: Dārgi. Tūrē ietilpst auto, šoferis - gids, degviela, pusdienas un visas ieejas biļetes izņemot maksu par raflēziju apskati. Tas tādēļ, ka nav zināms vai noveiksies un raflēzija ziedēs. Daudz lielāka iespēja ir, ka neziedēs. Raflēzija zied tikai 7 dienas un tikai reizi 5 vai 6 gados. Tas nu ir darīts un varam doties uz shuttle bus. Pietura viņam ir lielajam veikalam otrā pusē. Ap pulksten 11:30 esam „Warisan square” un varam sākt Kota Kinabalu pilsētas apskati. Aizejam līdz promenādei. Skaista vieta ar daudz restorāniem. Tālāk aizejam līdz autoostai. Noskaidrojam no kurienes un cik maksā brauciens līdz lidostas 1 terminālim. Autoostā kāpjam sabiedriskajā busā (biļete 0,50Rm) un braucam līdz „Jesselton ferry terminal”.
Principā lielas jēgas braukt ar autobusu nav. Vienkārši bija vēlme apgūt un palietot sabiedrisko transportu. Kota Kinabalu centra teritorija nav tik liela, visu ir iespējams mierīgi apstaigāt kājām. Terminālī izpētām laivu cenas un kustību intervālus uz „Tunku Abdul Rahman National Park”. Izvēle no 4 salām. Laivas kursē katras 20 minūtes, cena par braucienu uz vienu salu turp/atpakaļ ir 23Rm. Ja ir vēlme apskatīt vēl kādu salu jāpiemaksā 10Rm par katru salu. Turpat ir arī cenas laivai uz Labuan salu un Bruneju.
Praktiski visa nepieciešamā informācija ir iegūta un varam sākt apskatīt pašu pilsētu. Apskati sākam ar tirgu netālu no „Warisan square”. Man vislabāk patika tieši zivju tirgus. Tikko nozvejotos lomus pārdod zvejnieki par ļoti labām cenām. Pārdošanā ir dažādas zivis, krabji un citi jūras mošķi.
Krabīši pa 6 Rm kilogramā:
Ir lupatu tirdziņš. Tālāk garšvielu, saldumu, gaļas un augļu tirdziņš. Kota Kinabalu dzīvo ļoti liela ķīniešu-kristiešu kopiena. Ir daudz kristīgo baznīcu un skolu. Tas neraksturīgi Malaizijai. Pilsēta ļoti sakopta un tīra. Pilsētas centra apskatei pilnīgi pietiek ar vienu dienu.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
|
| |
Melnais | Datums: Ceturtdiena, 14.06.2012, 18:44 | Ziņojums # 10 |
 Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Tā staigājot ir pienācis vakars un laiks doties uz Filipīniešu nakts tirgu. Tirgū tiek tirgotas tās pašas svaigās zivis, jūras mošķi, augļi un cita pārtika. Tiek tirgots arī „kontrabass”. Vjetnamas cigaretes „Era” maksā 2,50Rm par paciņu, „Marļiks” 10 cigarešu paciņā pa 2Rm. He, hē..... Pats galvenais šīs vietas apmeklējums ir saistīts ar ēšanu. Te atrodas zināmākā un slavenākā nakts ēstuve Kota Kinabalu. Šeit nāk ēst gan vietējie, gan ārzemnieki. Kārtība ir ļoti līdzīga kā Alona bīčā. Katrai jūras veltei ir cena par kilogramu. Izvēlies svaigu zivi, tīģergarneli vai citu jūras mošķi. Tas tiek nosvērts, tiek pateikta cena.
Mēs šeit izvēlējāmies savus kārumus:
Tālāk Tev ir jāizvēlas, kādā veidā to visu pagatavot. Kad esat vienojušies, vari doties pie galdiņiem un gaidīt, kad būs gatavs. Vari arī mierīgi vērot kā tiek gatavots tavs pasūtījums. Jūras produktu izvēle milzīga. Gatavo nu ļoti garšīgi. Es pasūtīju lielu zivi, bet Melnā Princese 3 milzīgas tīģergarneles. Neko nesarežģījot izvēlējāmies grilēto variantu.
Tā top mūsu vakariņas:
Un tā izskatās gatavā veidā:
Viss bija superīgi garšīgi un ļoti glīti noformēts. Paradīze jūras mošķu faniem. Man tas viss ļoti patīk. Par to visu, ieskaitot uzdzeramos un piedevas, nācās samaksāt 50Rm.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
|
| |
Melnais | Datums: Ceturtdiena, 14.06.2012, 18:48 | Ziņojums # 11 |
 Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Tā iskatās Filipīniešu nakts tirgū:
Turpinājumā saulriets uz promenādes.
Pirms dodamies mājās vēl aizstaigājam līdz pilsētas centram. Garām ejot ieejam vēl vienā no daudzajiem jūras mošķu ēstuvēm uz cenām un mošķiem palūkoties. Nu mošķi tur ir bez savas jēgas. Viens atraktīvs pārdevējs nodemonstrēja mums super lielu lobsteru. Varējām viņu un citus mošķus apskatīt un aptaustīt.
Cenas šeit augstākas kā Filipīniešu tirgū. Nu ar pilnu vēderu un nelielu sagurumu varam doties uz savu viesnīcu atpūsties. Krāt spēkus rītdienas tūrei.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
|
| |
Melnais | Datums: Ceturtdiena, 14.06.2012, 18:55 | Ziņojums # 12 |
 Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| No rīta padzeram kafiju un 7:00 pie sava hoteļa gaidām vakar nofraktēto auto. Mūsu šoferītis vārdā Jai noprasa no kurienes mēs esam, neliela iepazīšanās un ceļojums var sākties. Mums ļoti noveicās ar viņu, ekskursijas viņš vada apmēram 5 gadus. Ļoti mutīgs, atraktīvs un zinošs gids. Pirmā pietura pie mājas, kura uzbūvēta „ar kājām gaisā”.
Nu jau kļuvis par vienu no tūristu iecienītiem apskates objektiem. Tālāk jau dodamies augšup kalnos. Apkārt nu ļoti glīti skati. Kalnu virsotnes miglā. Arī mēs sasniedzam tādu augstumu, kad nākas braukt pa miglu. Otrā pietura kalnu fermeru ciematā. Ciematiņš saucas Kundasang. Ciemats izvietots nelielā ieplakā, apkārt kalnu virsotnes.
Cilvēki šeit nodarbojas ar lauksaimniecību. Audzē dārzeņus un augļus. Ir arī biškopība. Netālu no šīs vietas ir ferma, kura nodarbojas ar piensaimniecību. Tas ir liels retums Āzijā. Ja ir vēlme, atpakaļ ceļā sola ievest un parādīt. Kā trešā pietura ir viens no mūsu šī gada ceļojuma galvenajiem mērķiem – raflēzijas. Brauktu paši, iespējams, nebūtu atraduši. Ceļa malā maziņš uzraksts ar norādi. Mums ir fantastiski noveicies. Raflēzijas zied otro dienu, piedevām veselas divas. Par apskati nākas šķirties no 25Rm par cilvēku. Samaksājam un gida pavadībā brienam džungļu takā iekšā. Līdz raflēzijām jāiet kādi metri 300. Esam klāt un skatam paveras pasaules lielākā puķe, veselas divas.
Blakus arī „bērniņš”, ziedēs pēc 6 mēnešiem. Diametrā ap 90 cm, oranži brūna, ar gaišiem punktiem. Smird gan pēc maitām. Trūdot tās izdala nepatīkamu smaku, kas pievilina visādus kukaiņus, mušas un citus knišļus. No viņiem tad arī šī puķe barojas. Noklausāmies veselu lekciju par šo puķi, sabildējam no visiem iespējamiem punktiem un varam doties tālāk.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
|
| |
Melnais | Datums: Ceturtdiena, 14.06.2012, 19:00 | Ziņojums # 13 |
 Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Nākamā pietura pats dabas parks, kur ir paredzēta pastaiga pa dabas taku, trošu celiņš un karstie termālie ūdeņi. Dabas skati brīnišķīgi. Gājiens pa džungļu taku ir samērā viegls, taciņa labi uzturēta. Vienīgi, mūsu gids nemitīgi lūkojas pa malām. Uz jautājumu kas par lietu, atbilde ir sekojoša: „Šajā dabas parkā mitinās liels daudzums indīgu čūsku, ko ar netrenētu aci ir grūti pamanīt!” Nu nezinu, nevienu no viņām tā arī nesastapām. Nonākam pie trošu ceļa. Samērā iespaidīgi. Troses novilktas praktiski līdz koku galotnēm. Pārvietoties var par dēlīti, kam gar malām novilkts tīkls, lai kādu ceļotāju pa ceļam nepazaudē. Viss šūpojas un līgojas. Laipas garas. Pavisam tādas laipas ir 7. Starp laipām skatu laukumi.
Labi skati.
Ejot pa pirmo sajūta tāda dīvaina, bet vēlāk jau pierod.
Kā nākamais apskates objekts ir karstie termālie ūdeņi. Nu nekas sevišķs. Ir redzēti krietni labāki. Ūdeņi kā ūdeņi, baseinu izvēle minimāla.
Ja ir vēlme, par atsevišķu samaksu var plunčāties privātajā vannā. Ir baseiniņš, kur var mierīgi olas vārīt. Kādu stundu nomērcējos tajos karstajos ūdeņos, tad metos uz klasisko peldbaseinu ar vēsu ūdeni. Šinī karstumā bija ļoti atspirdzinoši un svētīgi. Arī kādu stundu tur mērcējos.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
|
| |
Melnais | Datums: Ceturtdiena, 14.06.2012, 19:06 | Ziņojums # 14 |
 Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Nākamais pasākums, pusdienas ķīniešu restorānā. Tas ir labi, jo pēc tām ūdens procedūrām ēstgriba ir lieliska. Tika pasniegti vairāki ēdieni, zupa, rīsi, gaļa, zivis, dārzeņi, mērcītes un desertā augļi. Porcijas milzīgas, viss garšīgi. Ēdām ar lielu apetīti, bet vairāk par pusi nenoēdām.
Nākamā apskates vieta ir muzejs pa pašu dabas parku. Šeit ir vieta, no kurienes sākas kāpiens Kota Kinabalu kalnā. Tūristiem kāpiens aizņem divas dienas. Pusceļā nakšņošana, lai no paša rīta var vērot saullēktu atrodoties gandrīz pašā kalna galā. Muzejā var iepazīties ar parka vēsturi, floru un faunu kāda sastopama šeit. Nu tā.... bez tādas lielas sajūsmas. Ārā gids mums nodemonstrēja kerosīna koku, tas bija interesanti. Kokā aug ogas, ļoti līdzīgas pēc izmēra un izskata dzeltenajām aličām. Kad šo ogu aizdedzina, viņa deg ar liesmu kā no gāzes šķiltavām. Degšanas process ilgst 45 sekundes. Nu ļoti bīstams koks.
Atpakaļ ceļā kā runāts iebraucam „Desa Cattle” govju fermā. Tā kā tas nav bijis paredzēts programmā, pašiem jāmaksā par biļeti 3Rm no galviņas. Malaizieši un citi aziāti šeit tiek vesti ekskursijās ar autobusiem. Viņiem tie ir lieli brīnumi. Vieta fantastiski skaista, ideāla vieta piensaimniecībai. Sajūtas it kā atrastos Šveices paraugsaimniecībā.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
|
| |
Melnais | Datums: Ceturtdiena, 14.06.2012, 19:16 | Ziņojums # 15 |
 Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Viss mehanizēts, par sienu nav jādomā. Visu gadu aug sulīga, lekna zāle. Kūtis nav nepieciešamas, govis visu cauru gadu pavada ārā. Slaukšana automatizēta. Piens momentā tiek dzesēts un pēc brīža jau fasēts paciņās.
Pie vārtiem jau gaida smagā mašīna, lai gatavo produkciju nogādātu veikalos. Apmeklētāji var visu šo procesu vērot no tuva attāluma. Turpat ledusskapis ar tikko safasēto pienu. Ir iespējams nopirkt un nogaršot. Bijām jau nedaudz sailgojušies pēc svaiga piena. Katrs paņēmām pa puslitriņam. Bija labi, pieniņš svaigs un trekns.
Nu laiks ir arī doties uz māju pusi. Pie sava hotelīša tiekam pievesti 18:00. Visa šī ekskursija aizņēma 11 stundas. Vēders bija pilns vēl no pusdienām ķīniešu restorānā un ēst negribējās. Devāmies uz lielo pārtikas supermārketu nopirkt vakaram kādus našķus. Veikalā vienā no stūriem tika atrasta arī nodaļa ar alu, stipro alkoholu un pats interesantākais, kā Jūs domājiet ar ko.... ? Ar cūkgaļas konserviem! Tā lete ar konserviem, kā tāds šausmīgs noziedznieks, atradās gandrīz pilnībā izolētā telpā. Bet pats svarīgākais, viņa tur bija! Te nu man sagribējās nedaudz jautrības. Zinot musulmaņu reliģiskos aizspriedumus, pret mums tik mīļo porku, nolēmu izpētīt, kā tas viss beigsies. Paņēmu vienu mazu bundžiņu ar porku, pieliku viņu pie pārējiem pirkumiem. Pie kasēm stāv musulmaņu meičuki lakatiņos. Nojauta mani nepievīla, pirkšanas – pārdošanas process izvērtās nu ļoti amizants. Kad visas manas pārējās preces bija noskanētas, uz letes palika nabaga porks skārdenē. Kasierei ir nepieciešams nolasīt svītru kodu no konserva, bet viņa nevar to izdarīt. Svītru kods ir konservam apakšā. Rokās arī viņa nevar(nedrīkst) šo konservu paņemt. Bakstīja, bakstīja viņa ar skeneri to konservu, bet skaidrs, ka cenu nolasīt nevar. Nu nevar viņa ņemt rokā to cūkgaļu, pat ja viņa ir skārdenē. Kad es iekšēji biju pārsmējies, devos viņai palīgā. Paņēmu konservu rokās un pagriezu svītru kodu nepieciešamā virzienā. Kāds atvieglojums iegūla meičuka sejā, pat uzsmaidīja. Galu galā izkļuva no šīs kutelīgās situācijas bez liekām problēmām.
Te nu ir tā nelaimīgā cūciņa:
Cūciņu gan nācās vēlāk izmest ārā, viņa bija samērā trekna, pliku šajā karstumā ēst nebija vēlmes. Būtu klāt rīsi, būtu OK!
Piepildīta diena, galvenais mērķis, redzēt raflēzijas, izpildīts. Redzētas un baudītas daudzas labas, skaistas vietas. Izmaksu ziņā, gan galīgi garām. Šis man bija tāds tipiska tūrista pasākums. Gāju pa vieglākās pretestības ceļu. Jānokaunas. Noteikti var izdomāt kādu labāku variantu. Bet vispār jau bija tā vērts. Varam atpūsties un gatavoties rītdienas pludmales atpūtai.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
|
| |
|