Tā ir lēto hoteļu ķēde (23 hoteļi). Tiešais konkurents viņiem ir Fragrance Hotel (www.fragrancehotel.com) ķēdē (20 hoteļi). Mūsu viesnīca ir izvietota Singapūras nomalē, Geylang rajonā. Numuriņu rezervējām jau laicīgi, ar visām atlaidēm sanāca 60 SGD, bez brokastīm. Pavisam mazītiņa istabiņa par bargu naudu, nu tas tāds pirmais šoks. Istabiņā TV, karstais ūdens, kondicionieris, duša un fēns. Cenu attiecība pret kvalitāti galīgi garām, vissliktākā naktsmītne visā Āzijā. Pie plusiem varētu pieskaitīt blakus esošo lielo daudzumu salīdzinošu lēto ēstuvju, kā arī metro un sabiedriskā autobusa pieturas. Singapūrā cenas ir nesalīdzināmi augstākas kā pārējā Āzijā. Pat 7-eleven veikalu ķēdē cenas vienkārši šokē. Glābj tas, ka atrodamies Geylangā. Šeit ir daudz mazu ķīniešu bodīšu, kurās par krietni lētākām naudiņām var dabūt pirmās nepieciešamības preces. Saprotam, ka vakariņas krogos mums te nespīd (nauda ir izrēķināta rītdienas dārgajiem, obligātajiem pasākumiem), tāpēc laicīgi nopērkam ķīniešu veikalā sausās zupiņas pa 2,60 SGD gabalā.

Tur pat veikalā ieraugam sen nedzertu "Mjanmar" aliņu. Nostaļģija uzsit augstu vilni un tiekam katrs pie Mjanmar aliņa pa 1,80 SGD bundžiņā.
Pirmajā dienā ejam aplūkot tuvējo apkārtni. Topa auglis šeit ir duriāns. Tas tiek pārdots uz katra stūra un neiedomājamos daudzumos.

Pārsteidz kontrabandas cigarešu tirdzniecība, tās tiek tirgotas uz katra ielas stūra. Singapūrā paciņa "Marlboro" maksā 10 SGD. Kontrabandas cigarešu paciņa uz pusi lētāk. Ja pie viņu nežēlīgajiem sodiem piemēram par ēšanu sabiedriskajā vietā 500 SGD, tad kādam ir jābūt sodam par kontrabandu. Kontrabanda ir neskaitāmas reizes bīstamāks noziegums. Nezinu, bet pieļauju ka par to ir vai nu nežēlīgs naudas sods vai arī cietumsods. Viela pārdomām mūsu ekonomikas ministrijai saistībā ar akcīzes nodokli. Ja jau Singapūrā ar viņu slaveno, bargo sodu sistēmu kontrabanda nav uzvarēta, tad pie mums tas vispār nav izdarāms. Neviena valsts vēl kontrabandu nav uzvarējusi. Kontrabandu var uzvarēt tikai ar ekonomiskiem līdzekļiem. Vajadzētu akcīzi cigaretēm samazināt uz pusi, tad visa ES pirktu tās pie mums. Budžets pildītos griezdamies un nekādi budžeta samazinājumi nebūtu nepieciešami. Apkārtni esam apskatījuši un nogurums liek par sevi manīt. Istabiņā tiek pagatavotas pieticīgas vakariņas, kuras tiek noskalotas ar "Mjanmar" aliņu. Uzvārīta no Latvijas vestā "Merrild" kafija, kura kopā ar Jamaikas rumu garšo brīnišķīgi. Tiek pārrunāti rītdienas apskates objekti un saldais čuči - čuči ir klāt.
Nākošajā dienā esam nolēmuši apskatīt divus Singapūras apskates objektus, tāpēc jau 9.00 esam MRT EW9 Aljunied stacijā un braucam uz pašu pilsētas sirdi EW13 Tanjong Pagar. Diezgan sirreāla sajūta, esam tādā mega metropolē, bet ļaužu masas praktiski nemanām. Izrādās visa dzīve Singapūrā praktiski notiek zem zemes. Pie metro stacijām ir izbūvētas pazemes gājēju ielas ar kondicionētu gaisu, veikali arī atrodas zem zemes, kur ir kondicionēts gaiss, tāpēc šeit drīzāk ir jāuztraucas, lai nenosaltu, nevis otrādāk. Pirmais apskates objekts " Singapore Flyer", tas ir augstākais skatu rats pasaulē. Atvērts 2008.gada 15.aprīlī, tā augstums 165 metri. Ratā ir iekarinātas 28 kapsulas, katrā kapsulā ir vietas 28 cilvēkiem. Kapsulās gaiss ir kondicionēts. Biļetes cena 29,50 SGD, brauciens ilgst 30 minūtes.

Kapsulā bez mums ir vēl divas ķīnietes ar mazu bērnu. No sākuma tā sajūta ir nedaudz dīvaina, bet ātri pierod un ar interesi sāc vērot apkārtni.

Rata augstākais punkts:

Iespaidīgi, redzam, ka visā pilsētā notiek aktīva celtniecība. Nekādu krīzi viņi šeit nepazīst.

Brauciens ir beidzies un mēs dodamies uz nākošo apskates objektu. Tas ir senais "Long Bar", kurš saglabājis savas tradīcijas līdz šai dienai.

Te ir radies slavenais kokteilis "Singapore Sling". Kā vēsta leģenda tad 1915.gadā Ngium kungs sajauca:

30 ml džina;
15 ml Heering Cherry liķiera;
7.5 ml Cointreau;
7.5 ml DOM Benediktīna;
120 ml ananāsu sulas
15 ml laima sulas;
10 ml granātābolu sīrupa;

klāt nedaudz angostūras tinktūras un kokteilis bija radies. Viņš vēl protams nezināja ka šis kokteilis kļūs par "Long Bar" un visas Singapūras vizītkarti un iegūs pasaules slavu. Viesnīcas muzejā var apskatīt seifu kur Ngium kungs glabāja savu recepšu grāmatu un arī kāda bārmeņa 1936.gadā ar roku uzrakstītu "Singapore Sling" recepti klientam. Kā sena tradīcija bārā ir neiztrūkstošā kaste ar nelobītiem, grauzdētiem zemesriekstiem uz galda. Tā ir kā piedeva pie dzērieniem un ir par brīvu. Tā sāls slēpjas tajā apstāklī, ka ēdot zemesriekstus, čaumalas tiek mestas demonstratīvi uz grīdas.
Tā nu bruņojušies ar šīm zināšanām dodamies iekšā. Sēžamies pie galda un sākam pētīt cenu lapu. Jā padārgi gan, bet ko darīsi, tā vēsturiskā padarīšana tomēr ir jāizbauda. Tā nu es pasūtu savā mūžā dārgāko alu. "Singapore Sling" kokteilis un 1 pinte "Heineken" aliņš kopā izmaksā 51 SGD.

Skats uz grīdu:

Tā nu šajā krogā ir pieņemts darīt, bet kāds angļu pāris ieraugot mūsu rīcību, ātri pameta šo iestādi. Droši vien nosprieda ka sabraukuši galīgie sušķi. Tāpēc gribu silti ieteikt - pirms apmeklējiet kādu vietu, iepazīstieties ar tradīcijām. Pēc kāda laika tikuši galā ar mūsu drinkiem dodamies tālāk gar upes krastu, kur izvietotas neskaitāmas augstceltnes (bankas, biroji).

Vareni un iespaidīgi tikai tā nav mana Āzija.

Lēnām aizejam uz ķīniešu rajonu, kurš izrādās pavisam mazs. Tur arī nopērkam dažus suvenīrus. Secinām, ka 8 stundas esam nostaigājuši un laiks doties uz viesnīcu. Pagatavojam mūsu dienišķās vakariņas ar "Mjanmar" aliņiem un Jamaikas rumu. Paēdam, padzeram un čučēt.

Nākošajai dienai apskatei esam atstājuši Arābu rajonu, Mazo Indiju un iepirkšanās rajonu Orchard street. Arābu rajonā apskatam vairākas mošejas, senu arābu skolu un kapsētu.

Teritorijas ziņā tas viss ir viena kvartāla lielumā. Tas pats attiecas arī uz mazo Indiju, kur dodamies. Mazajā Indijā esam ap pulksten 11:00 un visas indiešu daiļavas atrodas savos mitekļos. Ielas tukšas, izslavētās indiešu ēstuves slēgtas. Apskatam vēsturiskās ēkas, pašu pirmo tirgu Little India Arcade, Noskatāmies Boolywoodas reklāmu uz ēku sienām un dodamies uz Orchard street.

Iepirkšanās iela sastāv tikai un vienīgi no milzīgiem iepirkšanās centriem. Mani jau Latvijā nevar dabūt tādos veikalos kā Stockmann, arī šeit saviem principiem palieku uzticīgs un iekšā nedodos. Apskatu visu no ārpuses un dodamies izdzert kādu vēsu alu.

turpinājums nedaudz vēlāk:

Dodamies uz savu hoteli, jo rīt agri no rīta jādodas uz lidostu. Pirmais metro sāk kursēt tikai 6.00. Pēc saraksta mēs lidostā ierodamies 10 minūtes pirms čekošanās slēgšanas (ja nu kāda neplānota aizkavēšanās), nokavēt čekošanos, vai kā negribas. Uz lidostu nolemjam braukt ar taxi. No rīta agri modušies (04:30), recepšenā pasūtām taxi. Taxi pēc minūtēm piecām ir klāt un varam doties uz lidostu. Ceļš izmaksā 21,20SGD. Lidostā samainām atlikušos SGD pret Malaizijas "rentgeniem" un dodamies čekoties lidojumam uz Langkawi.

Kopsavilkums par Singapūru. Te ir skaisti, iespaidīgi, vareni, saceltas monumentālas ēkas, te valda likums un kārtība, bet mani nezin kāpēc nevienu brīdi neatstāja sajūta (nu gluži kā mājās), ka esmu ielikts kaut kādos rāmjos. Rāmjos, kuros man pašam nav atstāta nekāda manevra iespēja lemt kā man labāk darīt, kā būtu pareizāk darīt. Kāds jau to ir izdomājis manā vietā un pieņēmis par vienīgo patiesību. Pietrūkst Āzijai raksturīgā haosiņa un visādu muļķīgi pieņemto lēmumu ignorance. Singapūra tikai ģeogrāfiski ir Āzijā, mentāli tā ir kaut kur ASV. Valsts kurai nav savas valstiskās vēstures (neatkarību ieguvusi 1965,gadā), nav tautas - ir tikai nācija, nav izteiktas reliģijas, ir tikai viens dievs - SGD. Es nomoralizēju un nenosodu, es nesaku tas ir labi vai slikti. Tīri mans subjektīvs skatījums. Mans spriedums: Singapūra ir noteikti jāredz, bet atgriezties viņā nav vērts.