|
Kas ir tur aiz ekvatora - Bali
| |
| Melnais | Datums: Ceturtdiena, 24.05.2012, 20:29 | Ziņojums # 1 |
 Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Šī gada ceļojuma maršruts un izmaksas ir foruma sadaļā šeit: http://www.melnais.com/forum/69-341-1
Savos iepriekšējos ceļojumos uz Āziju, es daudzas reizes esmu bijis ļoti tuvu ekvatoram, bet nekad vēl nebija tas gods viņu šķērsot. Plānojot šī gada ceļojumu, tika pieņemts lēmums noskaidrot, kas ir tur aiz ekvatora. Izvēle krita uz Indonēziju, ceļotājiem tik iecienīto Bali salu. Mango man iebildīs, ka tā patiesībā nav īstā Indonēzija un es viņai šajā jautājumā piekrītu. Indonēzija ir lielākā musulmaņu valsts pasaulē (pēc iedzīvotāju skaita), bet Bali salā valdošā reliģija ir hinduisms. Nav tik daudz reliģisko aizspriedumu, aizliegumu un tabu, kas dara šo salu tik populāru ceļotāju vidē. Bez skaistās dabas, pludmalēm un apskates objektiem, cilvēks šeit var justies daudz brīvāk kā pārējā Indonēzijas daļā. Lidojums no Kuala Lumpuras līdz Denpasaras lidostai aizņem aptuveni 3 stundas. Kad laižamies lejā, pulkstenis jau ir 19:00. Lidosta izvietota pašā okeāna krastā. Tuvojoties lidostai paveras fantastisks skats, izgaismotais skrejceļš un visapkārt okeāns. Liekas, ka okeānā arī nosēdīsimies. Bet nekā, viegli un eleganti nosēžamies uz skrejceļa un pēc brīža jau esam lidostas ēkā un sākam kārto nepieciešamās formalitātes.
Tā sēžas ļotenes Denpasaras lidostā (bildēts jau lidojot prom):
Lidmašīnā tika izdalītas aizpildīšanai imigrācijas kartes un muitas deklarācijas. Iebildumi pret imigrācijas karti nebija, bet muitas deklarācija izrādījās indonēziešu valodā. Stjuartes lidmašīnā tikai noplāta rokas, muitas deklarācijas angļu valodā ir beigušās.  Aiz mūsu lidmašīnas, ar nelielu intervālu nosēžas viena liela ļotene. Saprotam, kavēties nedrīkst un viss jādara ātri, savādāk nāksies gaidīt lielā rindā. Ierašanās vīzas (VOA) saņemšanai ir nepieciešams samaksāt 25$ no cilvēka atsevišķā kasē. Ir iespējams maksāt arī citās valūtās, sarēķinās atbilstoši kursam. Bet visātrāk un precīzāk ir maksāt „mūžam zaļajos fantikos”. Tā arī darām, samaksājam 50$ un pretim saņemam kvīti par nomaksāto summu. Steidzamies pie imigrācijas darbiniekiem, pie kuriem jau ir izveidojusies neliela rinda. Kamēr stāvam rindā, tiek atrastas arī muitas deklarācijas angļu valodā un ātri aizpildītas.
Šādi izskatās muitas deklarācija:
Turpat stendos ir daudz bezmaksas Bali salas kartes un reklāmas bukleti ar „kaudzi” ekskursiju piedāvājumiem. Sagrābjamies veselu žūksni ar šo makulatūru vēlākai izpētei. Imigrācijas darbinieks paņem mūsu pases, kvīti un imigrācijas karti. Neuzdodot jautājumus pasē tiek ielīmēta VOA un varam doties tālāk uz muitas kontroli. Ja kāds domā, ka varēs ievest vairāk par atļauto 1 litru alkohola uz cilvēku – aizmirstiet. Visas somas tiek laistas cauri rentgenam.  Aizpildīto deklarāciju gan neviens nepētīja, tāpat viss ir redzams. Neskatoties nometa čupiņā pie pārējām deklarācijām. Ūuuu.... nu beidzot esam Indonēzijā.
Lidostā visos valūtas maiņas stendos $ kurss ir pilnīgi vienāds un neizdevīgs. Par 1$ deva 8800 rūpiju. Par cik kabatā nav nevienas vietējās naudiņas, pirmos $ samainījām jau lidostā. Vēlāk jau pilsētā $ mainīju pret 9100 rūpijām. Nedaudz tālāk no pilsētas centra kurss bija pat 9180 rūpiju. Ar valūtas maiņu ir jābūt uzmanīgiem. Daudzās vietās ir izlikts fantastiski labs kurss, bet par naudas maiņu tiek ņemta komisija. Komisija parasti ir 10%, kā rezultātā no izliktā labā kursa vairs nekas nepaliek. Mainiet naudu vietās, kur par to neņem komisijas maksu. Tur viss ir skaidrs un saprotams. Kad nauda samainīta, dodamies ārā, kur mūs sagaida liels uzraksts: „Bali is my Life„. Daļai cilvēku tā varētu būt taisnība. He,hē...
Tas pats uzraksts, bet arī bildēts prom lidojot:
Esam rezervējuši viesnīcu „Tune Hotels” Kuta bīčā. Par 8 naktīm nācās šķirties no 14Ls. Kuta atrodas ļoti tuvu pie lidostas. Tas ir galvenais sabiedriskās dzīves un nakts dzīves centrs. Tieši šeit ir izvietotas vairums ēstuves un izklaides vietas. Šeit atšķirībā no pārējām vietām arī naktī kūsā dzīvība. Lai nokļūtu līdz Kutai, esam gatavi meklēt „Lonely Planet” aprakstīto sabiedriskā transporta veidu „bemo”. Pēc tur aprakstītā, „bemo” kursē ārpus lidostas teritorijas, maksā tīrās kapeikas. Izejot no lidostas ēkas aktīvi tiek piedāvāts izmatot takšu pakalpojumus, bet mums vajag „bemo”. Kad esam jau pametuši lidostas teritoriju un atrodamies uz lielā ceļa noskaidrojas, ka no lidostas „bemo” vairs sen nekursē. Šis transporta veids Bali ir praktiski beidzis savu eksistenci. Vienīgais, kur vēl kursē „bemo” ir salas galvaspilsētā Denpasarā. Nekas cits neatliek kā ņemt taksi. Par cik esam jau pašu spēkiem pametuši lidostu, atkrīt nepieciešamība maksāt lidostas nodevu 3000 rūpiju apmērā. Un esam izvairījušies no fiksētās takšu maksas lidostā. Līdz Kutai fiksētā maksa lidostā par braucienu ir 50000 rūpijas. Ārpus lidostas takši brauc pēc skaitītājiem. Iekāpšanas maksa ir 5000 rūpiju. Par katru nobraukto kilometru 4000 rūpiju. Pēc neilga brauciena esam jau pie sava hoteļa. Skaitītājs rāda 12000 rūpijas. Taksistam izsniedzam 15000 rūpiju. Secinājums: takši, ja brauc pēc skaitītāja, šeit ir lēti.
Bez problēmām iečekojamies savā hotelītī, nometam mantas un esam gatavi doties tautiņās. Pludmale no viesnīcas atrodas 5 minūšu gājienā. Pirmais izgājiens protams uz tuvāko veikalu pēc vietējā aliņa un uz okeānu prom. Katram rokās pa aliņam un pēc brīža jau sēžam pludmales smiltiņās, klausāmies okeāna radīto viļņu troksnī, vērojam kā tumsā sēžas ļotenes turpat netālu esošajā lidostā. Nu ir iestājies pilnīgs miers un apziņa, ka ceļojums ir pa īstam sācies.
Melnā Princese ar aliņu: 
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Ceturtdiena, 24.05.2012, 20:34 | Ziņojums # 2 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Kad aliņš izdzerts, nākas domāt arī pa laicīgām lietām. Ir nepieciešams paēst. Tur pat uz ielas ātri tiek sameklēts food courts, kur bez lēruma vietējo, vakariņas ietur arī daudz ārzemnieku.
Tas pats food courts:
Melnā Princese pasūta sev garneles ar rīsiem, es sev pīli ar rīsiem. Protams arī 2 „Bintang” aliņus uz diviem. Ēdiens garšīgs, porcijas normālas. Tas viss mums izmaksā 135000 rūpiju (apmēram 8Ls). Gandrīz pusi no šīs summas nācās atdot par aliņu. Kad esam paēduši iestājas nogurums no šīs dienas pārlidojumiem. Uz istabiņu prom, nedaudz stiprā alkohola,  duša un gultiņā iekšā. Rīt jāsāk pētīt no lidostas paņemtie bukleti un plānot apskates objektu secību.
No rīta jāiztiek bez rīta kafijas. Ar steigu veikalā jāmeklē elektriskā spirāle. Tas vairs nav izturams. Pirmais darbs protams uz pludmali. Vērot Indijas okeānu tā varenībā un gaismā.  Ātri tiekam līdz pludmalei... o jā... viļņi milzīgi. Krastā visur sarkanie karogi.
Brīdinājuma plāksnē norādīts, peldēties drīkst tikai starp sarkani dzelteniem karogiem.
Tāda vieta Kutas pludmalē ir tikai vienā vietā. Tieši blakus glābēju būdiņai. Gar krastu staigā vairāki glābēji un ar svilpēm dzen laukā cilvēkus, kuri mēģina peldēties neatļautās vietās. Un tas ir ļoti pareizi!  Es nesaku, ka esmu baigi krutais peldētājs, bet nu peldēt protu. Visu mūžu pie ūdeņiem nodzīvojis. Kad ir paisums, šajā pludmalē peldēties nav iespējams. Viļņi ir milzīgi un ar milzīgu spēku mēģina Tevi ievilkt okeānā. Krasts ir stāvs un līdz dziļumam ir tikai pāris metru. Var iebrist ūdenī maksimāli līdz viduklim. Ja mēģināsi brist dziļāk, tad krievu aviācijā ir labs teiciens „точка невозврата”. Iebridīsi dziļāk iestāsies šis neatgriešanās punkts – ārā būs grūti tikt. Es gandrīz savas peldbikses pazaudēju, kad stāvēju iekrampējies smiltiņās. Šī pludmale ir paradīze tiem dīvaiņiem (ar pozitīvu pieskaņu), kuri nezin vai neprot gludināmos veļas dēļus izmantot tam, kam viņi domāti. Kā jūs pareizi saprotat viņi ar veļas dēļiem mēģina apseglot viļņus okeānā. Šeit viņu ir ļoti daudz. Vienīgā iespēja, kad var peldēties šajā pludmalē, ir bēguma laikā. Tas ir vēlu vakarā vai agri no rīta.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Svētdiena, 27.05.2012, 14:43 | Ziņojums # 3 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Pēc 2 stundu plunčāšanās un sauļošanās dodamies uz pilsētu skatīt kas un kā. Arī Āzijas auglīšus sagribējās. Tirgu ar augļiem atrodam ātri un mūsu somā ieripo sulīgi mango, banāni, avokado, ananāsu šķēlītes un vēl viens man nezināms auglis.
Dodamies uz savu viesnīcu mieloties ar augļiem un pētīt no lidostas paņemtos bukletus. Lasot bukletus, nāk apskaidrība, ka ar publisko transportu daudz apskatīt nav iespējams. Teritorija ir samērā liela un potenciālie apskates objekti ir izkaisīti pa visu salu. Uz katra ielas stūra tiek piedāvātas ekskursijas. Varbūt izmantot viņu pakalpojumus? Sanāk dārgi, jo cena tiek skaitīta no cilvēka. Tiek pieņemts lēmums meklēt mašīnu ar visu šoferi. Tā Bali nav problēma, piedāvājumi uz katra stūra. Turpat netālu no viesnīcas sākam sarunu ar vienu no šī servisa piedāvātājiem. Izvēlamies ceļojuma maršrutu. Tā ir visa diena, no 8 līdz 10 stundām. Kaulēšanās risinās samērā smagi, kad nekādi neizdodas vienoties par cenu Indonēzijas rūpijās pārejam pie $. Mana piedāvātā summa ir 40$. Urā.. onka padodas un saka OK! Tikai $ viņam nav vajadzīgi, jāpārskaita rūpijās. Labi. Viņš izvelk savu milzīgo kalkulatoru un ātri saskaita, ka 40$ ir 400000 rūpiju. Tas ir par 1$ viņš gribēja 10000 rūpiju. Tā viņiem tāda viltība. Ar šādu viltību vēlāk saskāros vēl pāris reizes. Te nu bija mana kārta teikt, ka viņa kalkulators ir slikts un rāda nepareizi. Izvelku savu telefonu un saskaitu 9000x40=360000 rūpiju. Onka tik nosmīn un saka OK! Šajā cenā ietilpst „Toyota” džips, šoferis un degviela. Vienojamies cikos viņš mūs rīt paņems pie viesnīcas. Tiek izrakstīts čeks un mums rītdiena ir izplānota.
Šovakar brīvais vakars paniekoties ar džinu un augļiem. Dodamies uz mums jau zināmo ēstuvi paēst vakariņas. Pēc vakariņām ir jāizpilda pienākums pret radiem un draugiem, paņemam internetu istabā uz 12 stundām. Dzerot džinu ar toniku, mielojoties ar augļiem, lēnā garā tiek apzvanīti visi radi un draugi. Un nu jau arī vakars un sagurums klāt. Rīt ceļojumu diena pa salu.
Nākošā rītā esam augšā jau 8:00, jo 9:00 sarunāts ar mūsu šoferīti izbraukt no viesnīcas. Precīzi laikā tiek padots mūsu auto un esam gatavi doties ceļā. Mūsu šoferīti sauc Made Astra. Dzimis un uzaudzis Bali salā. Pa ceļam piestājam degvielas uzpildes stacijā, pielejam degvielu un ceļojums var sākties. Vēlāk tiks pievienota Bali karte ar vietām, kurās pabijām.
Mūsu Made Astra ar savu džipiņu (Ja kādam ir nepieciešamas viņa koordinātes sūtiet personīgo mesidžu):
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Pirmdiena, 28.05.2012, 20:00 | Ziņojums # 4 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Pēc laika iebraucam kādā no daudzajiem ciematiem. Šoferītis lepni paziņo, ka tas ir viņa ciems. Viņš šeit dzīvo ar vecākiem. Pat savu māju parādīja. Aiz ciema pirmā pietura un varam vērot darbu rīsu laukā. Tā daļa Bali iedzīvotāju, kuri nav nodarbināti tūrisma jomā, pārsvarā strādā rīsu laukos. Gadā tiek iegūtas 3 ražas. Nekādu mehānismu, tikai roku darbs.
Apmēram 18 km no Denpasaras atrodas Mengwi templis. Tā nosaukums ir „Taman Ayun Temple”. Kā mūsdienās saka, nodots ekspluatācijā 1634.gadā. Bez paša tempļa tur ir liels dārzs ar daudz un dažādām puķēm un zivju dīķis ar lotosiem. Apkārt plaša teritorija ar palīgēkām un skaistu skatu torni. Uzrāpāmies arī viņā. Viss ir tīrs un sakopts. Iespaidīgi un skaisti. Ieejas biļetes maksā 15000 rūpiju no cilvēka. Papildus vēl 3000 par a/m stāvvietu.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Pirmdiena, 28.05.2012, 20:08 | Ziņojums # 5 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Nākamā pietura ir skatupunkts. Skats fantastisks, tikai par fotografēšanu pieprasa 5000 rūpiju. Pat biļete tiek izsniegta. Man nav sīkās banknotes, bet lielās, skatupunktā nevar samainīt. Par šo vietu samaksā Astra.
Nākamā pietura ir vietējo tējas un kafijas testēšana. Protams, arī slavenās Luwak kafijas degustēšana. Pirms nokļūstam līdz degustēšanai izejam cauri tropu dārzam ar daudz dažādiem augļiem, kafijas un kakao kokiem. Pārsvarā visi augļi jau zināmi un garšoti. Bet trāpās arī kaut kas jauns un nezināms. Esam tikuši līdz degustēšanas vietai. Visas vietējās tējas un kafijas degustācijā bez maksas, ja ir vēlme degustēt Luwak kafiju 50000 rūpiju par mazu tasīti. He, hē..... Kā top šī kafija Melnā Princese ir aprakstījusi foruma sadaļā šeit: http://www.melnais.com/forum/80-262-1 tādēļ sīkumos neiegrimšu. Tējiņas dažādas, garšas interesantas, to pašu var teikt arī par kafiju un kakao. Paņemam arī vienu tasīti slavenās Luwak kafijas uz diviem. Nekas sevišķs, kafija kā kafija. Testējot kafiju jauka Bali meitene stāsta kā tiek audzēta un gatavota Luwak kafija.
Tā izskatās tā kakiņa no kā top Luwak kafija:
Kad viss ir notestēts, domāju samaksāšu un varēs doties prom. Nekā nebija, ekskursija turpinās un mums tiek nodemonstrēti tie monstri, kuri ēd tās kafijas pupiņas, pēc tam kakā ārā. Tad viņas tiek mazgātas, grauzdētas un brauc trakie baltie un maksā par to bargu naudu.  Tālāk protams, tiekam vedināti uz veikalu, kur smukos, lielākos un mazākos iepakojumos tiek pārdota tikko testētā tēja, kakao un kafija.
Neko nepērkam, jo ceļojums ir tikai pašā sākumā un liekas mantas staipīt līdzi nav prāta darbs. Par to nu nav priecīgi saimnieki un protams arī mūsu Astra. Kā nekā no katras nopirktās lietas viņam atlec savs % par to, ka viesus ir atvedis tieši pie viņiem. Bet tā jau nav mana problēma. Te nu beidzot arī ir iespēja samaksāt par nogaršoto Luwak kafiju. Varam doties tālāk.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Pirmdiena, 28.05.2012, 20:16 | Ziņojums # 6 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Kā nākamā pieturvieta ir „Ulun Danu Beratan Temple”. Tas atrodas apmēram 50 km no Denpasaras un atrodas samērā augstu kalnos. Templītis atrodas Beratan ezera krastā. Acīm paveras pasakaini skaists skats, templis un kalnu ieskauts ezers. Elpot šeit ir viegli, jo gaisa temperatūra nav tik augsta. Šajā kompleksā pavisam atrodas 4 tempļi. Ieejas maksa templī 30000 rūpiju, stāvvieta 15000. Dārgi, bet tas bija to vērts.
Dodamies tālāk un nākamā pietura „Alas Kedaton Temple”. Ne jau templis šeit ir galvenais apskates objekts, bet gan mazie, riebīgie un zaglīgie radījumi – mērkaķīši. Vārdu sakot, šis ir mērkaķu templis. Tiek uzskatīts, ka viņi sargā šo templi. Nu, nu.....
Pavisam šeit dzīvo 3 mērkaķu ģimenes, kopā apmēram 500 gabalu. Savā starpā plēšas un kaujas, par labāku vietu zem saules. Baro viņus ar mango, rīsiem un saldiem kartupeļiem. Pa 2000 rūpijām ir iespējams iegādāties sauju zemesriekstu ar ko pabarot šo razbainiekus. Mums tika piestiprināts gids, kurš vadāja, stāstīja un rādīja. Redzējām nu mahten daudz mērkaķu, gan lielus, gan mazus, gan tikko dzimušus, vēl ar visu nabassaiti. Apkārt templim ir izraksts kanāls ar ūdeni. Pirmo reizi mūžā redzēju, kā mērkaķi peldas un pat nirst zem ūdens. Amizants skats.
Viens no mērkaķiem pat uzleca Melnajai Princesei plecā. Nu dikti fočuks viņu ieinteresēja, bet nu viss beidzās bez ekscesiem. Vēl bez mērkaķiem ir iespējams nobildēties (par atsevišķu samaksu protams) ar milzu sikspārni un pitonu. Melnā Princese izvēlējās nobildēties ar milzīgo lidojošo mikipeli ar jauku vārdu Lusī (20000 rūpiju). Kā jau dāmai pienākas, sikspārnim kaklā bija krellītes.
Ja kas, tad man sikspārņi patīk vairāk, nekā mērkaķi. Visumā jau interesanti, bet nekādā lielā sajūsmā nebiju. 
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Pirmdiena, 28.05.2012, 20:26 | Ziņojums # 7 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Tālāk ceļš ved uz klinšu templi okeāna krastā „Tanah Lot Temple” saulrietu skatīties. Tā bija vakara nagla. Iejas biļetes 30000 rūpiju, stāvvieta 5000 rūpiju. Esam ieradušies nedaudz pirms 6 vakarā un līdz saulrietam vēl ir jāpagaida. Tas ir labi jo varam apstaigāt un apskatīties pašu templi un tā apkārtni. Par šo vietu būtu jāsāk ar to, ka pirms paša tempļa ir izvietots milzīgs tirgus. Tiek tirgoti visādi suvenīri, lupatas un tamlīdzīgas lietas. Ja ir nepieciešami suvenīri radiem un draugiem brauciet laicīgi uz šejieni. Lai pirms saulrieta varat iepirkties. Cenas par kārtu zemākas, kā piemēram Kutas tirdziņos. Kutas tirdziņos kaulēšanās, noris ļoti smagi un grūti. Skaidrs, pats tūristu centrs. Izvēle šeit milzīga. Ļoti populārie T-krekli ar „Bintang” alus reklāmu šeit bez kaulēšanās maksā 20000 rūpiju. Ir arī lētāki varianti, bet kvalitāte vairs nav tā.
Templis atrodas okeāna krastā uz nelielas saliņas. Pie viņas ir iespējams piekļūt tikai bēguma laikā. Kad ir paisums saliņai apkārt ir ūdens. Šajā tempļu kompleksā ietilps vēl vesela virkne templīšu un ēku, kuras atrodas izvietotas uz klintīm. Skati fantastiski un neatkārtojami. Viennozīmīgi pats labākais apskates objekts šodien. Viena nelaime tikai, tieši šovakar laiks samācās un tā arī saulrietu neredzējām. Ja ir vēlme uzkavēties ilgāk šajā templī, tad ir iespējams arī noskatīties slavenās uguns dejas Kecak dance.
Tā tas izskatās kustīgā bildē:
Par cik bija samācies un izskatījās, ka būs lietus devāmies pie sava Made Astras. Tik viegli no viņa nemaz nebija tikt vaļā. Viņš vēl piedāvāja mūs aizvest uz vakariņām okeāna krasta ēstuvēs. Biju lasījis par viņām un zināju, ka tur ved bariem tūristu, cenas tur nav pašās demokrātiskākās, lai neteiktu vairāk. Papildus notiek krāpšanās ar svariem un ne jau par gramiem 50, bet uz 1kg pat līdz 300 gramiem. Rekomendācija: Ja dodaties uz turieni ēst jūras mošķus, neaizmirstiet paņemt līdzi neattaisītu 1 litra minerālūdens pudeli. Pirms pērkat garneles, lobsterus vai citus mošķus uzlieciet uz svariem šo pudeli. Tā teikt kontrolpirkums. Ja svari rāda tuvu pie 1 kg varat pirkt.
Laipni atteicāmies no viņa piedāvātajām vakariņām. Nabagam galīgi vaigs sadrūma (kārtējā papildus nauda aizgāja gar degunu) un gandrīz līdz Kutai a/m valdīja patīkams klusums.  Ap pulksten 20:00 esam pie savas viesnīcas. Sanāca, ka tikām vadāti apkārt 11 stundas. Par šādu laiku 40$ ir ļoti adekvāta cena. Tiek pieņemts lēmums aizparīt šādu tūri atkārtot, bet jau nedaudz citā virzienā. Pēc izteiktā piedāvājuma Made Astra momentā atdzīvojas, acīs parādās prieka dzirkstis. Sitam saujā un gaidām viņu aizparīt gatavu jauniem varoņdarbiem. Cena protams paliek iepriekšējā.
Mēs ar šo dienu esam ļoti apmierināti. Kaut arī viņa ne tuvu nebija bekpekeriska (naudas ziņā), piedzīvots un redzēts tika ļoti daudz. Vēl nedaudz džina ar toniku un čučēt.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Ceturtdiena, 31.05.2012, 21:34 | Ziņojums # 8 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Šorīt mostamies vēlāk nekā parasti, plānos ir apskatīt Bali administratīvo centru Denpasaru un beidzot apgūt šīs salas sabiedrisko transportu. Pašā Kutā nekāda sabiedriskā transporta nav. Ir tikai takši un ļoti dārgais pārvietošanās veids ossī. Iespējams esmu uzrakstījis šo vārdu nepareizi, bet būtību tas nemaina. Mango izlabos. Tas ir speciāli tūristiem paredzēts zirgu pajūgs.
Recepšenā noskaidrojam, kur ir tuvākā autobusu pietura. Līdz viņai apmēram jāiet 1 kilometrs. Ņemam karti rokā un uz priekšu. Saulīte cepina nežēlīgi. Pie autobusu pieturas atrodam lielveikalu. Pēc šī gājiena karstajā saulē ir vēlme pēc vēsa alus. Veikalā mums par lielu prieku atrodam ne tikai alu, bet arī ilgi meklēto elektrisko tējkannu. Šī tējkanna mums kalpoja visu ceļojuma laiku un pat atvedām viņu uz mājām. Noderēs nākošiem ceļojumiem. Ar norasojušām alus pudelēm iznākam no veikala un apsēžamies lapenītē veldzēt slāpes. Pirmā pudele tiek attaisīta bez problēmām, bet ar otru gadās šaize. Tā kā viņa ir norasojusi un slidena, tā izslīd no rokām un saplīst.  Nu es saprotu tos izmisušos skatienus, kurus ir nācies vērot Latvijā, kad kādam droperim izslīd pēdējais aliņš no rokām un saplīst. Eh, neko darīt... atgriežos veikalā un nopērku vietā citu aliņu.
Kreisajā stūrī var redzēt pudeles lauskas, tā ir mana saplīsušā alus pudele:
Kad slāpes ir remdētas dodamies uz autobusu pieturu gaidīt savu autobusu uz Denpasaru.
Autobusi lieli, tīri, ērti ar airkondišenu. Pavisam nesen iepirkti. Pasažieru autobusā maz, vienu brīdi esam vienīgie.
Biļetes cena nav atkarīga no attāluma, tā ir fiksēta un maksā 3500 rūpiju par braucienu. Par biļeti jāmaksā kasierim. Kasieris pajautās līdz kurai pieturai brauksiet. Brīnos kā kasieris to visu var paturēt galvā, bet kad pienāk nepieciešamā pietura jūs tiekat brīdināts – tā ir jūsu nepieciešamā pietura. Autobuss kursē no „Nusa Dua” un, neiebraucot Denpasarā, brauc tālāk. Pēc 50 minūšu brauciena esam pie pagrieziena uz Denpasaru. Te nu izmēģinām arī „bemo”. Brauciens ilgst 15 minūtes un par pāris kapeikām tiekam aizvizināti līdz Denpasaras tirgus laukumam.
Ir pusdienas laiks, un tirgus vēl ir slēgts. Tikai atsevišķās vietās tiek tirgoti augļi un ēdiens no ratiem. Nekā ievērības un apskates cienīga apkārt neredzam. Pilsēta klusa, ēkas mazas, ir dažas lielas administratīvās ēkas, augstskola un tas arī ir viss. Pirmā doma ir, ka tas nav pilsētas centrs. Sākām jautāt, kur ir pilsētas centrs. Neraksturīgi, bet ar angļu valodu pilsētas iedzīvotājiem ir problēmas. Aptaujātie iedzīvotāji visi kā viens apgalvo, ka pilsētas centrs ir tieši šeit. Nākas vien ticēt. Neviens nesaprot, kādēļ mēs esam šurp atbraukuši. Pēc 2 stundu pastaigas pa Denpasaru saprotam, ka te īsti darīt nav ko. Vienīgais man iepatikās viena skaista ēka rotāta ar ugunskrustiem. Kārtējais sveiciens Ždanokas kundzei un Plinera kungam, lai brauc cīnīties ar savām fobijām uz šejieni. Varēs kārtējo reizi būt par ākstiem un bļaustīties: „фашизм не пройдет”. Tikai domāju, ka vietējie ātri vien viņiem smadzenes pareizā vietā ieregulēs. 
Ņemam taksi un braucam līdz pirmajai sabiedriskā autobusa pieturai. Sagaidām busu. Uz kasierītes jautājumu līdz kurienei brauksim atbildam, ka uz Kutu. Kasierīte pamāj ar galvu un saka OK! Nianse ir tāda, ka atpakaļ autobuss kursē pa citu ielu. Kad ar kasierītes palīdzību tiekam izsēdināti mums nepieciešamajā pieturā, konstatējam, ka atrodamies mums nezināmā vietā. Līdzi mums bija Kutas karte, kur par nelaimi tieši šis gabals iztrūkst, jo atrodas samērā tālu no pludmales, bija tikai atzīmēta autobusa pietura virzienā uz Denpasaru. Domājām, tā nav liela problēma, ņemam karti un rādām vietējiem ar jautājumu, kur atrodas šī pietura. Es biju piemirsis, ka Āzijā dzīvo topogrāfiskie idioti. Tika sasaukti konsīliji, karte tika turēta ar kājām gaisā, vieni rādīja vienu virzienu, citi pilnīgi pretējo. Pēc stundas neveiksmīgas staigāšanas karstā saulē, pār mani nāca apskaidrība. Es pats esmu totāls idiots. Jautājums bija jāformulē savādāk. Kādēļ man ir nepieciešama tā nelaimīgā autobusu pietura? Jājautā bija, kur ir Kutas pludmale! Uz šo jautājumu jau pirmais vietējais nepārprotami norādīja pareizo virzienu. Pēc pāris minūšu iešanas, nokļuvām teritorijā, kura jau bija parādīta kartē. Tālākais jau bija tehnikas jautājums.
Pēc šīs dienas staigāšanas karstajā saulē, āda sāka nākt nost lērpetēm. Tas ir labi, jo ātrāk tiksim vaļā no vecās Latvijas ādas, jo labāk. Ātrāk tiksim pie jaunās Āzijas ādas. Ar to arī tās mocības beigsies uz visu atlikušo ceļojumu laiku. Vēl tikai vakariņas, iepērkam augļus pie džina un uz savu viesnīcu atpūsties. Secinājumi: principā nav vērts tērēt atpūtas dienu Denpasaras apskatei. Ir daudz citu skaistu vietu, ko šeit redzēt.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Ceturtdiena, 31.05.2012, 21:47 | Ziņojums # 9 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Nākošā rītā mostamies agri. Šīs dienas plāns ir no rīta, kamēr saule vēl tik stipri nekarsē, doties uz okeānu, pēcpusdienā doties uz Nusa Dua un tālāk uz Uluwatu templi saulrietu lūkot. Par cik Melnā Princese vēlas sauļoties, bet man kategoriski šādas nodarbes nepatīk, tiek atrasts kompromiss. Iesim ar kājām no Kutas pludmales līdz Legian pludmalei un atpakaļ. Gājiens aptuveni 3 km garumā uz vienu pusi. Viļņi, kā parasti, milzīgi. Neapdomīgi atstājām savas mantas smiltiņās, likās tālu no ūdens. Nāca viens liels vilnis un visas mūsu mantiņas aizskaloja. Labi, ka paspējām noķert.
Peldēšanās, klasiskajā izpratnē, šeit nav iespējama. Kad esam izstaigājušies, neliela atpūta viesnīcā un dodamies uz mums jau zināmo autobusa pieturu, lai dotos uz Nusa Dua.
Pieturas nosaukums ir „Dewa Ruci 1”. Biju lasījis forumos, ka no Nusa Dua uz Uluwatu templi ir iespējams aizbraukt ar 2 sabiedriskajiem minibusiem. Autobusā kasierītei vēlreiz pārjautājam, vai tas ir iespējams, saņemam apstiprinošu atbildi. Autobusa galapunktā Nusa Dua kasierīte paskaidro, lai tiktu uz mums nepieciešamo minibusu, ir jābrauc vēl divas pieturas atpakaļ. Kārtējais variants, ka atpakaļ autobuss kursē pa citu maršrutu. Par tām divām pieturām papildus nekas nav jāmaksā. Tiekam izsēdināti pieturā un mums tiek norādīts virziens, uz kuru jābrauc. Kāds izskatās tas autobuss (minibuss), mums nav ne mazākās nojausmas. Nav pat kam pajautāt, pietura klusa un vientuļa. Sagaidām pirmo pasažieri, kurš mums apraksta mikriņu. Nekādu uzrakstu mikriņam nav, var atpazīt pēc tā, ka aplīmēts ar pomeranču ziediem uz sāniem.
Tāds izskatās tas minibusiņš ar visiem pomerančiem (bildēts jau tumsā):
Ja ir vēlme brauk, ir jāceļ roka un jāstopē. Pēc brīža arī ieraugam līdzīgu busu, stopējam tik nost. Šoferītis drošības pēc pavaicā uz kurieni braucam un apstiprina, buss ir īstais. Biļetes cena 3000 rūpiju par vienu rumpi. Tiekam aizvizināti līdz tāda paša izskata busam. Atkal 3000 un pēc brīža jau esam pie Uluwatu tempļa. Viss ceļš aizņēma aptuveni 2 stundas. Mūsu šoferītis Made Astra par šo braucienu vēlējās 250000 rūpiju. He,hē.
Uluwatu tempļu komplekss atrodas uz stāvas klints. 70 metru zemāk var vērot un klausīties Indijas okeāna rūkoņā. Ieejas maksa 20000 rūpiju no cilvēka. Lai apmeklētu šo templi ir nepieciešams ievērot noteiktu dresss codu. Viss nepieciešamais bez maksas tiek piešķirts pirms ieejas. Sievietēm tiek apsieti pagari lakatiņi, lai apslēptu ceļus. Bet večiem ap vidukli apsien lentu. Esam saģērbti un gatavi doties iekšā.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Ceturtdiena, 31.05.2012, 21:53 | Ziņojums # 10 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Skatam paveras neticami skaists skats. Templītis klints virsotnē un celiņi pa klints malu uz abām pusēm. Teritorija, kura ir jāapstaigā, ir samērā plaša. Grūti aprakstīt šos fantastiskos skatus. Nemaz nemēģināšu. Tas vienkārši ir jāredz. Viennozīmīgi lieku šo apskates objektu topa pirmajā vietā Bali.
Pāris nelieli video ieskatam:
Pa teritoriju klīst daudz mazo, blēdīgo, bezkaunīgo un zaglīgo radījumu – mērkaķīšu. Visos pieejamos informācijas avotos ceļotāji tiek brīdināti, ka šeit mērkaķi ir sevišķi bezkaunīgi. Iesaka rūpīgi noslēpt brilles, somas, fotokameras un citas lietas. Savādāk mērkaķi nozagšot. Kā tad Tu bildēsi, ja būsi noslēpis fotoaparātu. He,hē.... Tempļa darbinieki staigā apkārt bruņojušies ar kaķenēm un nemitīgi triec prom mērkaķus. Amizanti skati. Mums par laimi neviens agresīvs primāts negadījās.
Ir jau pienācis vakars. Cilvēki, izvietojušies gar klints malām, gaida saulrietu. Atskan mūku lūgšanas un bungu sišana. Milzīgā, sarkanā saules ripa lēnām iegrimst okeānā. Izjūtas fantastiski sirreālas, ar dievišķības piesitienu.
Pēc saulrieta ir iespējams noskatīties arī slavenās Kecak dejas. Par to gan jāpērk atsevišķa biļete 70000 rūpiju izmērā. Par cik esam atbraukuši ar sabiedrisko transportu uz dejām nepaliekam, jo varam nokavēt pēdējo autobusu. Ceļš atpakaļ uz Kutu aizņem apmēram tās pašas 2 stundas. Šodien tika daudz staigāts un daudz redzēts. Iespaidiem ļoti bagāta diena. Šo iespaidu varā ātri aizmiegam. Rīt izbrauciens dienas garumā ar misteru Made Astra.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Piektdiena, 01.06.2012, 22:02 | Ziņojums # 11 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Mostamies pēc 7:00. Uzvārām kafiju un esam gatavi doties šodienas tūrē. Made Astra precīzi norunātajā laikā padod savu džipu un varam kustēt. Pirmā pietura ir pavisam tuvu no Kutas. Tiek piedāvāts noskatīties Barong dejas. Tās ir Bali nacionālās dejas, kur tiek sajaukti mīti ar vēsturi vienā realitātē. Vārdu sakot stāsts ir par mīlestību, nodevību, labo, slikto, dzīvi un nāvi. Pasākums dārgs, maksā 100000 rūpiju no cilvēka. Par cik nebija iespējas redzēt Kecak dejas, šo iespēju garām nelaidīsim. Skatītāji savācas pilna zāle. Ir pat savs „simfoniskais” orķestris.
Dzīvā bildē tas izskatās tā:
Izrāde ilgst 1 stundu. Bija labi, varēja pasmieties un ievērtēt kaut ko jaunu un neredzētu.
Tālākās trīs pieturas bija Bali rokdarbi un amatniecība. Pavisam pabijām trīs darbnīcās. Visās šajās vietās var vērot, kā top tas vai cits darbs. Uzreiz gan jāsaka, ka tās ir tikai demonstrācijas, īstās darbnīcas atrodas pavisam citur. Pēc tam tiekat laipni aicināti telpās uz iepirkšanos. Tas bija tas, uz ko cerēja mūsu šoferītis. Fotografēt atļauts tikai ārpusē. Pirmajā vērojām tradicionālo Bali batikošanu.
Nekas sevišķs. Veikalā cenas nu ļoti nedemokrātiskas. Nākamā pietura ir juvelieru darbnīca. Tas jau ir interesantāk. Melnā Princese tiek pie sudraba gredzentiņa. Braucam tālāk līdz gleznotāju darbnīcai. Gleznas skaistas, ir arī pircēji. Bet tie neesam mēs. Nākamā pietura pie kokgriezējiem. Jā, nu te veči strādā. Paskatoties uz darbiem, elpa aizraujas, kā var tik smalki un skaisti izgrebt. No visām darbnīcām visaugstāk vērtēju tieši šo. Gadījās arī amizants notikums. Pie šīs darbnīcas tika pievests arī viens krievu pāris. Vecim tas viss neinteresēja, bet sievai acis iegailējās. Kamēr mēs staigājām pa darbnīcu, viņa bija izvēlējusies un nopirkusi sev kārtīga izmēra un svara koka grebumu. Kad nabaga vīrs to ieraudzīja, sākās kārtīga vārdu pārmaiņa. Viņi jau domāja, ka neviens nesaprot, ko viņi runā. Bet vīru es saprotu, kā tas sievišķis iedomājās to milzīgo dēli mājās dabūt. Nu būs tikpat vēl aviokompānijai jāmaksā.
Apmēram šāda izmēra dēli tā krievu dāma nopirka:
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Piektdiena, 01.06.2012, 22:09 | Ziņojums # 12 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Nākamā pietura bija slavenās rīsa terases. Smaragda zaļās rīsu terases atrodas Tegallalang ciematā, upes aizā. Tās noteikti vajag redzēt. Skati iespaidīgi. Skaisti un vareni. Ļoti fotogēniska vieta.
Tālāk ceļš mūs ved uz Kintamani vulkānu, kurš atrodas Batur ezera krastā. Brauciens apmēram 2 stundu garumā. Skaitās vēl joprojām aktīvs, darbojošs vulkāns. Nekādus dūmus vai citas pazīmes, kas par to liecinātu, neredzējām. Pats vulkāns pēdējo reizi izvirda 1999.gadā uz 4 stundām. Lavas pēdas vēl ir palikušas un labi redzamas.
Neliels video priekšstatam:
Speciāli šeit ir uzbūvēta skatu platforma, no kuras paveras neaprakstāmi skaista panorāma uz kalnu un ezeru. Uz terases kā bonuss tiek piedāvāts zviedru galds un ir iespējams ieturēt pusdienas, vērojot padzisušo vulkānu un ezeru no liela augstuma. Viena cilvēka maksa par pusdienām 100000 + 21% tax & service. Ēdienu izvēle pietiekami liela. Desertā ir arī augļi un kafija. Ēd cik ilgi un cik daudz gribi. Par dzeramo ir atsevišķa maksa. Pie šāda pasakaini skaista skata nolēmām paēst. Tā lēnām ēdot un nekur nesteidzoties pagāja kāda1,5 stunda.
Dodamies tālāk. Pa ceļam daudzās vietās tiek tirgoti augļi. Pie vienas tādas „lavačkas” piestājam arī mēs.
Gribas nopirkt augļus vakaram. Ņem kādus augļus gribi, cena viena, par 1kg jāmaksā 40000 rūpiju. Dārgi, bet šeit viņi ir izlasīti perfekti gatavi un skaisti. Pirms tu izvēlies kādu no augļiem, pārdevēja to dod nogaršot. Tā testējot jau pilnu vēderu pieliku. Pielasījām 2kg dažādus augļus. Vakarā pie džina lieti noderēja.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Piektdiena, 01.06.2012, 22:15 | Ziņojums # 13 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Nākamā pietura ir Indonēzijas prezidenta vasaras rezidence. Viņu var vērot tikai no attāluma, iekšā nelaiž. Šeit viesojušies ir ASV, Vācijas un daudzi citu valstu prezidenti. Galvenais apskates objekts šeit ir Tirtha Empul templis. Ieejas biļete no cilvēka 15000 rūpiju. Šis templis tiek uzskatīts par vienu no sešiem svarīgākajiem tempļiem Bali. Šis templis ir vairāk nekā 1000 gadu vecs. Tempļa teritorija iespaidīga. Pagalmā ir liels baseins, kurā peld lielas, treknas karpas. Ja ir vēlme, var viņas pabarot.
Tālāk baseins ar strūklakām. Ļoti daudz ticīgo šeit mērcējas un lūdzas, lejot sev uz galvas ūdeni no šīm strūklakām.
Pelde šajos svētajos ūdeņos dod mūžīgo jaunību, dziedina un garīgi bagātina. He, hē.... Jācer, ka tā arī ir. Jo mēs, paklausot vienam mūkam, arī apslacījāmies ar šo svēto ūdeni. Šī bija labākā vieta no visiem apskates objektiem šodien. Izejot no tempļa ir liels tirdziņš, kur pārdot rokdarbus, maskas, čības, t-kreklus un visādus citādus niekus. Cenas par kārtu zemākas, kā Kutā.
Vēl bija paredzēts apskatīt Elephant cave, bet ir jau vēls un alas ir slēgtas. Pārāk ilgu laiku pavadījām citos apskates objektos. Laiks braukt mājās. Pa ceļam mūsu Made Astra mēģina mūs pierunāt uz nākošām ekskursijām. Tiek piedāvāts nakts safari, izjādes ar ziloņiem un brauciens uz Nusa Dua.  Nekā nebija, mēs jau zinām, ka uz Nusa Dua var aizbraukt ar autobusu pa 3500 rūpijām un tas jau ir mūsu rītdienas un parītdienas plānos. Pie viesnīcas tiekam izlaisti ap pulksten 20:00. Šodien (tāpat kā pirmo reizi) tikām vadāti 11 stundas. Piepildīta diena, daudz redzēts un piedzīvots. Pirmais brauciens man gan patika vairāk, bet arī šis noteikti nebija slikts.
Uzēdam ātri vieglas vakariņas un dodamies uz savu istabiņu paniekoties ar džinu un augļiem.
Čuči, čuči atnāk ātri.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| andrian | Datums: Sestdiena, 02.06.2012, 16:17 | Ziņojums # 14 |
 Ģenerālleitnants
Grupa: Moderatori
Ieraksti: 558
Reputācija: 23
Statuss: Offline
| Quote (Melnais) un mums tiek nodemonstrēti tie monstri, kuri ēd tās kafijas pupiņas, pēc tam kakā ārā. Tad viņas tiek mazgātas, grauzdētas un brauc trakie baltie un maksā par to bargu naudu
interesanti..kā garšo tie kafijas auglīši  iedomājos kāda man tā spiriņa izskatītos un cik svērtu..mož varētu piepelnīties kad aiziešu pensijā
Quote Melnā Princese izvēlējās nobildēties ar milzīgo lidojošo mikipeli
pirmajā acu uzmetienā likās, ka Princese jaku saplēsusi 
Quote Skati fantastiski un neatkārtojami. Viennozīmīgi pats labākais apskates objekts šodien
video no statīva filmēji vai Tev roka kā snaiperim 
Quote Par biļeti jāmaksā kasierim. Kasieris pajautās līdz kurai pieturai brauksiet. Brīnos kā kasieris to visu var paturēt galvā, bet kad pienāk nepieciešamā pietura jūs tiekat brīdināts – tā ir jūsu nepieciešamā pietura
jā..es arī brīnījos par šofera atmiņu kad Taizemē gadījās braukt ar vietējo autobusu
lasu ar lielu interesi 
 rakstītājam
ChiangMai,ChiangRai,Phuket,Railay,Phi-Phi,Langkawi,Sabah,Cebu,Panglao,Boracay,Palawan,Houay Xai,Bokeo Nam Kan National Park,Beijing,Fihalhohi,Siem Reap,Sihanukville,Koh Rong,Koh Rong Samloem,Kampot, Phnom Penh,Shimla,Manali,Varanasi,Delhi
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Pirmdiena, 04.06.2012, 17:11 | Ziņojums # 15 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Quote (andrian) pirmajā acu uzmetienā likās, ka Princese jaku saplēsusi
Quote (andrian) video no statīva filmēji vai Tev roka kā snaiperim
Nu kā tad, statīvu vēl līdzi staipīšu. Ar fotoaparātu filmēts, no rokas.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
|
