|
Madagaskaras ceļojums
| |
| Bulduri | Datums: Pirmdiena, 03.12.2018, 22:12 | Ziņojums # 16 |
 Ierindnieks
Grupa: Lietotāji
Ieraksti: 12
Reputācija: 0
Statuss: Offline
| Vēl pavisam nesen(2018.g. rudenī), cik saprotu, tad bez Revolut(visa card) bija arī iespēja LV pases īpašniekiem iegūt arī N26 mc karti.
Šobrīd(03.12.18), tas vairs nezināmu iemeslu dēļ, vairs nav pieejams. Pamateiropai un arī Igauņiem ir, mums LV nav!
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Otrdiena, 04.12.2018, 11:46 | Ziņojums # 17 |
 Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Quote Bulduri (  ) Šobrīd(03.12.18), tas vairs nezināmu iemeslu dēļ, vairs nav pieejams. Pamateiropai un arī Igauņiem ir, mums LV nav!
Diemžēl tā tas ir  Igauņiem uz Taizemi vīza arī nav nepieciešama!
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Otrdiena, 04.12.2018, 13:18 | Ziņojums # 18 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Mostos pēc 7:00, ātri izčekojos no hoteļa. Laiks doties uz laivu terminālu. Lai tiktu līdz laivu terminālim izmantoju vispopulārāko transporta veidu Madagaskarā, tas ir motorikšu. Lai vairs pie šī jautājuma neatgrieztos, tad aprakstīšu visus iespējamos transporta veidus kādi šeit ir pieejami, cik maksā un kā lietot.
Bajaj (motorikša)
Kā jau minēju, tas ir pats populārākais un pieejamākais transporta veids pilsētās. Bajaj ir motorikša, paredzēta pārvadāt 3 pasažierus, bet nepieciešamības gadījumā tiek pārvadāti arī vairāk pasažieru. Tas gan ir atkarīgs uz kurieni brauc. Pilsētas centrā to parasti nedara, pēc vietējiem likumiem tas nav atļauts. Policija kontrolē un par šo pārkāpumu ir paredzēts sods. Pirmās šāda tipa motorikšas nāca no Indijas. Ražoja un vēl joprojām ražo Indijas transporta līdzekļu kompānija "Bajaj Auto". Tie kuri ir ceļojuši pa Indiju lieliski zina kā tas tur izskatās. No tā arī cēlies šī transporta veida nosaukums Madagaskarā. Vēlāk indiešu kompāniju izkonkurēja Itāļu kompānija "Piaggio & C. SpA". Laikam itālieši spēja piedāvāt kvalitatīvāku un ekspluatācijā drošāku preci. Tagad "lauvas" tiesa motorikšu ir tieši itāļu ražojums. Bet nosaukums ir saglabājies vecais - joprojām motorikšas šeit tiek dēvētas par bajaj. Tātad, kā mēs varam lietot šo transporta veidu. Tas ir elementāri, izejam uz ielas un paceļam roku. Ja motorikšā būs brīva vieta, tad viņa pieturēs. Sakiet kur vēlaties doties. Ja motorikšā jau sēdēs kāds pasažieris un viņa galamērķa virziens jūtami atšķirsies no Jūsējā, tad nāksies gaidīt nākamo motorikšu. Cena par braucienu pilsētas robežās ir 1000 ariari, nakts laikā 1500 ariari. Ja brauciens ir ārpus pilsētas, tad par cenu ir jāvienojas. Nekad nejautājiet cenu, ja brauciens ir pilsētas robežās. Tas parādīs, ka Jūs neorientējaties situācijā un no Jums mēģinās noplēst neadekvātu cenu. Vienkārši pēc brauciena dodat šoferītim 1000 ariari, sakiet paldies un atā. Ļoti ērts un pietiekoši lēts transporta veids. Lietoju viņu regulāri un rekomendēju arī pārējiem ceļotājiem. Madagaskaras galvaspilsētā Antananarivo šis transporta veids nav pieejams.
Pousse-pousse (Rikša)
Pats elementārākais transports. Par ratu dzinējspēku tiek izmantots cilvēks. Nekādus super tālos gabalus ar šo transporta veidu veikt nevar, bet īsos ceļa posmos ideāls transporta veids. Ekoloģiski tīrs, nepiesārņo apkārtējo vidi. Par ekoloģiju ir jāmaksā, tāpēc attālums līdz kilometram maksā 1500 ariari. Par tālākiem attālumiem cena pēc vienošanās. Izmantoju arī šo transporta veidu.
Es jau jūtu, ka visādi pseido cilvēktiesību aizstāvji tūlīt metīsies kritizēt: "Nu kā tā var, tas taču ir cilvēku pazemojoši u.t.t!".  Tad nu pēc manas dziļākās pārliecības ir tā, ka būtu pēc iespējas vairāk jāizmanto šis transporta veids. Vismaz es zinu, ka šim cilvēkam vakarā būs ko ēst, nebūs jāliekas gulēt ar tukšu vēderu. Un tas jau vien ir labi. Ja tie cilvēku aizstāvji bez moralizēšanas spētu visiem šiem cilvēkiem piedāvāt arī kādu darbu, piemēram par klerkiem kādā bankā ar labu algu, tad tā būtu cita runa. Bet pagaidām no viņu puses ir tikai bezatbildīga muldēšana. Lai nāk un paēdina visu viņa ģimeni. Tad es viņiem varbūt arī noticēšu. Bet kamēr tā nav, aicinu izmantot tieši šo servisu. Tādā veidā tā būs reāla palīdzība šiem cilvēkiem. Un tā nebūs "ubagu"dāvana no Jūsu puses (manuprāt tieši tas būtu pazemojoši), bet cilvēks ar savu darbu būs godīgi nopelnījis sev un ģimenei iztiku. IMHO
Cyclo pousse (velorikša)
Nākamā rikša ir pa vidu starp motorikšu un parasto rikšu. Šajā transportā arī galvenais dzinējspēks ir cilvēks, tikai viņš neskrien ar kājām, bet min velosipēda pedāļus. Ar nav slikts variants, neizmanto iekšdedzes dzinēju ar to nepiesārņojot apkārtējo vidi. Brauciens sakarīgās robežās maksā 1000 ariari. Pāris reizes tiku izmantojis arī šo transporta veidu. Lai cik tas dīvaini arī neliktos, tad velorikšu atšķirībā no parastām rikšām nemaz tik daudz nav. Pat nevaru savās fotogrāfijās atrast kur šis transporta veids būtu labi redzams. Tāpēc priekšstatam novilku bildi no googles:
Mikriņi
Lielākajās pilsētās kursē arī numurēti mikriņi par noteiktiem maršrutiem. Vislielākais maršrutu skaits bija Mahajanga un Antananarivo. Daži maršruti bija arī Diego. Ļoti lēts pārvietošanās līdzeklis. Stāv praktiski katrā krustojumā un gaida pasažierus, toties brauciena cena ir tikai 400 ariari. Ideāls transports backpackeriem. Izmantoju šo transportu Mahajanga, lai tiktu līdz pludmalei un Antananarivo, lai tiktu līdz Rova (bijusī karaļpils). Visi šie mikriņi nav pašvaldības vai valsts organizēti. Viss ir privātīpašums. Pats transports manāmi nolietots un sens. Bet galvenais, ka tiekat nogādāts kur nepieciešams.
Tas būtu viss par pilsētas transportu. Tālāk būs informācija par starppilsētu transportu.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Trešdiena, 05.12.2018, 16:21 | Ziņojums # 19 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Taxi brousse
Šis transporta veids tiek izmantots starppilsētu satiksmē. Transporta veidi šeit ir dažādi, atkarībā no ceļa klājuma kvalitātes. Viszināmākais šī transporta veida modelis ir vienkāršs mikriņš. Uzsāk kustību, kad ir piepildīts līdz "lūpai" ar cilvēkiem un mantām. Mantas tiek krāmētas uz jumta.
Par sliktiem ceļiem kursē smagās automašīnas ar kulbu aizmugurē. Savādāk izbraukt nav iespējams. Ir smagie taxi brousse ar aizveramiem logiem, tie būs nedaudz dārgāki. Un ir bez logiem, tikai jumtiņš pāri. Tas ir lētākais variants.
Sliktākos ceļa posmos ar pasažieru pārvadājumiem nodarbojas arī "Jeep" tipa automašīnas. Aizmugurē uzmontēta kulba, kurā salien aptuveni 12 cilvēki. Visdārgākā ir vieta priekšā, tad aizmugurējais benķis ar 3 vietām, un tad jau kulba. Ceļa posmā Ambilobe - Wohemar izmantoju tieši šo transporta veidu. Kā tas viss bija pastāstīšu vēlāk.
Nevienā no šiem transportiem nedarbojās airkondišens.  Par šo lietu varat aizmirst.
Tāpat varat izīrēt arī savu personisko "Jeep". Tādā ceļa posmā kāds ir Ambilobe - Wohemar visticamāk varēsiet izīrēt tikai komplektā ar visu šoferi. Un tas ir pareizi. Ja mēģināsiet šo ceļu paveikt ar paša spēkiem, tas var izrādīties par šausmīgu murgu. Ceļš tur praktiski nav, ir jāzina kur braukt un kā braukt. Nomaldīsieties uz salauzīsiet automašīnu. Es nesaku ka tas nav paveicams, bet tas prasīs daudz spēka, gribas un laika.
Īsākos un pavisam neizbraucamos ceļos varat izmantot motobaiku. Varat to īrēt un braukt pats, varat ar visu vadītāju.
Nu un pats pēdējais transporta veids Madagaskarā par kuru man pat negribas runāt un pieminēt - tas ir aviācija. Madagaskarā ir tikai viena nacionālā aviokompānija "Air Madagascar", kura izpilda vietējos lidojumus. Uz doto brīdi aviokompānija operē tikai ar 9 bortiem. Vietējos reisus praktiski izpilda tikai "ATR 72" tipa lidmašīnas. Tas viss būtu sīkums, trakākais ir tas, ka cenas vietējos pārlidojumos ir reāls "kosmoss". Bija vēlme aizlidot no Diego uz Sambavu. Lidojums 40 minūtes, bet biļetes cena 230 EUR.  Tāda cena ir uz visiem vietējiem reisiem. Dažreiz gadās, ka cena nedaudz nokrītas, bet tas notiek ļoti reti un cena tik un tā būs ap 200 EUR. Tas nav nopietni. Lido tās ļotenes pustukšas. Vārdu sakot, ja Jums nav kur likt naudu, tad varat apskatīt šo variantu. Tas nav priekš manis.
Te ir šīs briesmīgās aviokompānijas mājas lapa:
https://www.airmadagascar.com/en
Tas nu pagaidām būtu viss par Madagaskaras transportu.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Ceturtdiena, 06.12.2018, 10:30 | Ziņojums # 20 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Tātad par transporta veidiem viss potenciālajiem ceļotājiem tagad ir zināms un varu turpināt savu atskaiti. Izčekojos no sava hoteļa, turpat uz ielas noķeru bajaj un nedaudz pēc 8:00 esmu pie laivu termināla. Tautas daudz, tieši šajā laikā uz "lielo zemi" atiet daudzas laivas, atliek izvēlēties ar kuru braukt. Ir šeit lēnais prāmis un dažādu ātrumu laivas. Biļešu kases un cenu diapazonu (7000, 8000, 11000 un 15000 ariari) varat redzēt bildē.
Izvēle krīt uz lētāko no laivām, tas ir par 8000 ariari.
Laivas atiet no piestātnes brīsī, kad viņas ir piepildītas ar pasažieriem. Nekāda kustības saraksta šeit nav. Vienīgais izņēmums ir lielais, lēnais prāmis uz kura klāja var uzdzīt arī automašīnas. Ilgi nav jāgaida, braukt gribētāji salasās ātri. Varu doties uz savu laivu.
Laiks teikt ardievas šai salai......... paldies Nosy Be par uzņemšanu, atpūtu un jaukajiem iespaidiem!
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Ceturtdiena, 06.12.2018, 10:44 | Ziņojums # 21 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Brauciens ar šo konkrēto laivu līdz Ankify ostai aizņem 1 stundu un 20 minūtes. Esmu ieradies šīs vietas galvenajā sadales punktā. No šīs vietas atiet taxi brousse uz Ambanja un Diego. Var atrast arī tiešos reisus uz Antanarivo un Mahajanga.
Man nepieciešams sameklēt taxi brousse uz Diego. Tas lielas problēmas nesagādā, tikko esi nokāpis no laivas pasažieru "ķērāji" ir klāt un skaļā balsī sauc uz kurieni brauks. Tā arī tieku pie sava taxi brousse. Brauciens līdz Diego maksā 27 000 ariari. Man kā vazaham tiek viena no labākām vietām, uzreiz aiz šoferīša muguras. Ērti izkāpt, izstaipīt kājas un uzvilkt kāru dūmu, brīžos kad transports pietur. Tā izskatījās mans busiks, vēl komplektēšanas stadijā:
Uzreiz tiku nobrīdināts, ka lai eju uzēdu brokastis kamēr busiks tiek komplektēts. Ceļš garš un nekādas ēdienreizes pēc plāna nav paredzētas. Tā arī daru. Kā jau visos transporta mezglos, arī šeit ir pilns ar visādām ēstuvēm un tirgotavām. Varat iegādāties pašu nepieciešamāko, tai skaitā svaigus augļus, cenas augļiem zemākas kā Nosy Be. Ēstuves šeit tiek dēvētas par "Hotel" vai "Hotely". Ja redzat šādu uzrakstu, tad ziniet ka tas nav tas ko Jūs domājat, tās ir vienkāršas ēstuves.  Iegāju vienā no šādām ēstuvēm un paņēmu zebu brochettes, rīsus un rīta kafiju. Kafija Madagaskarā ir ļoti laba. Melna un stipra.  Kamēr gaidīju savas brochettes manu uzmanību piesaistīja māte ar divām dvīnīšu meitām. Meitas bija ģērbtas vienādos t-kreklos ar uzrakstu "maki". Atgādināšu, ka maki malagasy valodā ir lemurs. Ļoti amizanti izskatījās šie 2 lemuriņi. Varat paši novērtēt:
Lēnā garā ieturēju savas brokastis, izmalkoju savu rīta kafiju un devos lūkot cik tālu ir nokomplektēts mans busiņš. Kā izrādījās esmu atnācis īstajā brīdī, atlika tikai laiks pirms ceļa uzvilkt kāro dūmu  un brauciens varēja sākties. Tikko esam tikuši ārā no Ankify ceļa segums kļūst vienkārši traģisks. Te nevar teikt, ka ik pa brīdim šeit ir bedres. Drīzāk jāsaka, ka dažreiz ir arī asfalta segums. Bedres te ir bedru galā. Sajūta tāda, ka beidzoties koloniālajam laikam, franči ir piecēlušies un aizgājuši, bet ceļus kopš tā laika neviens arī nav labojis. Uzreiz gan varu pateikt, ka vēlāk braucot uz Sambava, ceļa var teikt vispār nav. Tad var teikt, ka šis ceļš bija kā auto bānis. Brauciens ļoti lēns, bedres ir tik daudz un tik lielas, ka apbraukt viņas vairumā gadījumu nav iespējams. Lēnām busiņš izlīgo šos posmus pa bedrēm. Nekur tālu vēl nebijām tikuši kad dabūjām aizmugurējam ritenim "mīksto". Saprotams, ka nekādu rezerves riteņi līdzi šeit netiek vadāti. Tiek sazvanīts nākamais taxi brousse, lai izbraucot no Ankify paķer līdzi rezerves riteni.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Ceturtdiena, 06.12.2018, 13:20 | Ziņojums # 22 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Rezerves ritenis tika piegādāts pēc vairāk kā 1 stundas gaidīšanas. Labi, ka to "mīksto" dabūjām nelielā apdzīvotā vietā, kur bija iespējams tikt pie kādas kafijas. Šī ir tā vieta, kuru pieminēju savas atskaites sākumā, kad runa gāja par mango. Te es tiku pie superīgiem mango, samaksājot par 1 kg tikai 1000 ariari.  Brīdī kad iepirkos, saskrēja vietējie bērņuki, bieži šeit transports ar vazahām neapstājas. Bija jautrības.
Ritenis nomainīts un varam turpināt ceļu uz Diego. Jo tālāk braucam, jo ceļa segums paliek ar vien sliktāks. Šķērsojot vairākas izkaltušas upes var redzēt sabrukušus tiltus, tad vienkārši upe tiek šķērsota pa upes gultni.
Tie tilti kas vēl turas, ir ļoti bēdīgā stāvoklī. Lielākai daļai no tiltiem nekādu margu sen vairs kā nav. Metāls ir aizgājis daudz "noderīgākiem" mērķiem. Tiek nozāģētas un nozagtas ne tikai metāliskās margas, bet lēnā garā tiek nojaukts arī pats tilts. Vietām tiltam vidus ir tukšs, jābrauc pa uzliktām laipām.
Lielākos ciematos, kur taxi brousse pietur, momentā apkārt "kalns" ar tirgotājiem. Tiek piedāvāts iegādāties visādus ēdienus no kuriem vispopulārākie ir brochettes, olas, rīsi, saldie kartupeļi, augļi un ūdens, vai kāds soft drinks. Jāatzīst, ka tirdzniecība iet no rokas. Laikam es biju vienīgais no mūsu busiņa kurš neko nenopirka. Nu patīk malagasy cilvēkiem ēst, un jo biežāk, jo labāk. Ļoti līdzīgi kā Āzijā.
Tā arī lēnā garā tuvojāmies Diego. Iebraucām jau pilnīgā tumsā. Kopējais attālums no Ankify līdz Diego ir aptuveni 250 kilometri. Šo attālumu mēs varonīgi paveicām pa 9 stundām. Vienu stundu varam izmest ārā, tas ir laiks kad gaidījām kamēr mums tiks piegādāts rezerves ritenis. Bet nu arī 8 stundas priekš 250 kilometriem ir šausmīgi daudz, paši tagad varat spriest par ceļa seguma kvalitāti. Bet nu svarīgākais ir izdarīts - esmu ticis līdz Diego Suarez. Hip hip urā!
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Piektdiena, 07.12.2018, 15:11 | Ziņojums # 23 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Diego Suarez
Kā jau minēju iebraucām mēs Diego vēlu vakarā. Taxi brousse termināls atrodas pilsētas nomalē. Nācās ķert bajaj, lai nogādā līdz hotelim. Šoferītis man ieteica hoteli "Hotel Valiha", īpašnieki esot franči un cenas ir demokrātiskas. Tā arī devāmies lūkot šo hoteli. Piebraucot pie hoteļa gandrīz mani ķēra sirdstrieka. Ejot iekšā hotelī pēkšņi aiz muguras dzirdu daudzbalsīgu brēcienu: "служу России". Gandrīz soma izkrita no rokām. Pagriežos un redzu pāri ielai restorānā krievu militāros jūrniekus. Pie restorāna Krievu vēstniecības auto ar visu Krievijas karodziņu. Pat tālajā Madagaskarā nevar iztikt bez tiem "русский мир" piekritējiem. Nezinu pat ko domāt. Redzot manu reakciju no hoteļa pretī iznāk vazaha. Stādās priekšā kā hoteļa īpašnieks, vārdā Daniels. Viņš paskaidroja man, ka Diego ostā ir ienācis krievu karakuģis. No Antananarivo speciāli ieradies arī Krievijas vēstnieks, lai sveiktu jūrniekus. Kopumā esot pilna pilsēta ar krievu jūrniekiem, aptuveni 200 cilvēku. Traks var palikt......
Tālāk mani gaidīja nākamais pārsteigums. Tas, ka Daniels brīvi runāja angliski (samērā neraksturīgi priekš frančiem), mani nedaudz pārsteidza, bet tās visas bija tikai "odziņas". Kad viņš bija noskaidrojis, ka esmu no Latvijas, Daniels pāris frāzes pat varēja pateikt latviešu valodā. Kā izrādījās, tad Daniels ir profesors, tai skaitā ir lasījis lekcijas arī Latvijā. Saprotams, ka brīvi viņš latviešu valodu nepārvalda, bet pašu vienkāršāko zina.  Tāpat viņš nedaudz prot arī leišu un krievu valodu. Bez variantiem, būs jāpaliek šajā hotelī. Hotelītis labs, liela istaba ar TV, karstais ūdens. Vienojāmies par 17 EUR par nakti.
Pēc šī nogurdinošā brauciena visas dienas garumā ir iestājies zināms nogurums. Bet arī vēders prasa savu tiesu. Pirms gulēt iešanas, tieši blakus hotelim, iegāju vienā picērijā un apēdu vienu kārtīgu picu ar THB aliņu. Dušiņa un gultiņā iekšā.
Nākamā rītā mostos labi atpūties un izgulējies, gatavs Diego iepazīšanai. Vēl tikai nepieciešams izdzert kādu labu rīta kafijas tasi. Kafiju dodos dzert uz to pašu restorānu, kur vakar "plosījās" krievu jūrnieki. Vēl no vakardienas te ir palicis uzraksts:
Tā arī malkojot kafiju varēju vērot krievu jūrniekus pārvietojoties pa ielām.
Ja jau sāku stāstu par jūrniekiem, tad būtu labi viņu arī pabeigt. Lai vairs nebūtu nepieciešamības pie šīs tēmas atgriezties. Apkārtējiem restorāniem, veikaliem un suvenīru tirgotājiem šī ir zelta stunda. Tāds ir viena suvenīru bodītes mārketinga gājiens, ko tik neizdarīsi lai klientus ievilinātu veikalā:
Taisnību sakot veikalniekiem ir vienalga kādas valsts kuģis ienāk ostā. Bieži šeit viesojas arī franču un citu valstu karakuģi. Tad attiecīgi arī mainās veikalu izkārtnes. Tas viņiem ir vienkārši bizness. Tas ir loģiski un saprotami.
Dienas kārtība jūrniekiem bija šāda, pa dienu viņi brīvi pārvietojās pa pilsētu. Bet samērā agri visiem bija jāierodas hotelī. Pēc pulksten 19:00, tas ir ar tumsas iestāšanos vairs nevienu jūrnieku uz ielām nemanīju. Visi atradās hotelī, kurš bija speciāli viņiem izīrēts. Ēdot restorānos tika lietots arī alkohols, tuvojoties vakaram nereti varēja redzēt jūrnieciņus krietnā žvingulī.  Bet visvairāk mani izbrīnīja kādos kvantumos viņi pirka alkoholu lielveikalā. Ir Diego tīri sakarīgs lielveikals. Tad nu daudzi jūrnieki tur iegādājās rumu, alu un citus alkoholiskos dzērienus. Cilvēki, Jūs neticēsiet kādos apmēros. Tagad klausieties.... Uz cilvēku tika iepirkts aptuveni 20 litru ruma, nerunājot nemaz par aliņiem. Saprotama lieta, ka tāds kvantums nav paredzēts tūlītējai dzeršanai. Secinājums ir viens, tas alkohols tiks lietots kuģojot. Nedaudz šermuļi pārskrēja pa kauliem zinot kādā "tepiķī" pa Indijas okeānu kuģo militārā kuģa apkalpe. Kas var zināt kādas domas ienāk galvā "aptumšotajos" prātiņos?! Huh..........
Biju aizstaigājis arī līdz ostai. Diego osta ir dabīgi izveidojies līcis, ar ļoti šauru ieeju. Kuģi šai līcī jebkurā vētrā var justies droši. Tā nu izskatījās šis krievu karakuģis «Североморск» Diego ostā:
Te varam lasīt kas tas par kuģi, bruņojumu un citu interesantu informāciju:
Североморск (большой противолодочный корабль).
Te savukārt rakstiņš par šī kuģa viesošanos Madagaskarā.
Kamēr tas kuģis atradās ostā, mani mocīja domas, kā to kuģi varētu nogremdēt.  Saprotu, ka utopija, bet nu domāju par to, pasapņot nevienam nav liegts. It sevišķi vakaros mutējot aliņu Labums tāds, ka nenācās ilgi "lauzīt" galvu par šo problēmu. Pēc 2 dienām no rīta izeju uz ielas, bet tur neraksturīgs klusums. Nav vairs neviena jūrnieciņa. Paldies Dievam devušies prom, ar visiem milzīgajiem ruma krājumiem. Tā teikt tālāk no grēka. 
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Sestdiena, 08.12.2018, 16:13 | Ziņojums # 24 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Tā izskatās centrālā iela uz kuras atrodas arī mans hotelis. Šeit nelielā teritorijā, pa ielas abām pusēm atrodas neliela franču kolonija. Viņiem šeit pieder restorāni un hoteļi, viss ļoti kompakti.
Šajā miestā ar ēšanu nekādu problēmu neradās. Vakariņoju parasti vienā no frančiem piederošā restorānā, serviss ekselents, ēdiens garšīgs (kā jau pie frančiem). Toties cenas ne tuvu kā Francijā, viss par ļoti demokrātiskām cenām. Principā par kādiem 7 EUR, kopā ar visu alu var piestumt pilnu kuņģi. Izcili. Te pat viens standarta "hotely" pieder vienam francūzim, precējies ar vietējo un atvēris savu biznesu. Tur varēja paēst vispār pa lēto. Saprotams, ka ir arī "krutāki" restorāni. Piemēram šis veidots pirātu stilā, ar visu Johnny Depp uz sienām.
Nevarēju neuztaisīt vienu selfie šādā noskaņā...... 
Vēl no vakara izpriecām šeit ir savs "Le Taxi Be" barčiks ar dzīvo mūziku. Atrodas viņš tikai kādus 200 metrus no "franču" kvartāla. Elementāri aizstaigāt kājām. Ne tuvu nav tik apmeklēts un labs kā Nosy Be. Bet nu pēc pulksten 22:00 tauta savācas. Pārsvarā vietējie, bet ir arī vazahas. Repertuārs arī krietni atšķirīgs, te 90% izpildījums ir afrikāņu ritmos. No manas puses bija mēģinājums izmainīt šo repertuāru, pasūtīju pašu vienkāršāko no klasikas, tas ir leģendārās grupas "The Eagles" pašu zināmāko dziesmu "Hotel California". Tāds pavecāks rockeris no mūziķiem brīdi pakasīja vaigu un teica ok. Nu samērā šķībs bija tas dziedājums, bet nu vismaz centās. Nopelnīja tipu no manis 5000 ariari apmērā. Kā tiek izpildīta šī dziesma malagasy izpildījumā varat vērtēt paši.
Nu tāda gaudošana vien bija. Vietējos afrikāņu ritmus viņi izpildīja daudz labāk, tāpat arī franču liriku. Kad nolēmu vai ir iespējams iet tālāk un pasūtīt jau kaut ko nopietnāku, piemēram "Deep Purple" leģendāro dziesmu "Smoke On The Water", tad vecais rokeris saķēra galvu un pateica, ka tas nav iespējams. Nu nevar viņi to izpildīt.  Lai nu kā, vakarus pavadīt šeit, pamalkot kādu alu pirms gulēt iešanas bija tīri jauki.
Tieši tajā laikā Madagaskarā notika prezidenta vēlēšanu pirmā kārta. Bija iespēja pavērot kādā veidā šeit notiek priekšvēlēšanu cīņa. Pats vienkāršākais uz visiem stūriem izlīmēti prezidenta kandidātu portreti, kā otra pieejamākā akcija ir izmantot automašīnas, kuras bruņotas ar skaļruņiem. Par kuriem tiek aicināts balsot par konkrēto kandidātu. Šādas auto kolonas var veidoties samērā kuplas. Tiku redzējis kad kolonnā ir kādi 6 - 8 pikapi pilni ar cilvēkiem, neskaitot mopēdus. Tad nu bija kārtīga "kakafonija". Te video ir pats vienkāršākais veids, tikai viens pikaps.
Aplīmētie žogi:
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Sestdiena, 08.12.2018, 20:06 | Ziņojums # 25 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Turpinājumā ceļotājiem ļoti būtisks jautājums, kā Diego sastāv ar pludmalēm? Ar neko iepriecināt nevaru. Pludmale no pilsētas atrodas patālu. Te būs google kartītes kordinātes: -12.242386, 49.345511 Varat paši iesist googlē un apskatīties. Jābrauc līdz pludmalei aptuveni 18 km. Vienreiz saņēmos un aizbraucu. Turpat uz ielas noķēru bajaj. Vienojos, ka viņš mani kādas 4 stundas pagaidīs kamēr baudīšu saules peldes un brauciens varēja sākties.
Paša pludmale tīri patīkama, nevarētu teikt, ka izcila, bet pietiekoši laba. Brīdī kad es tur biju, bija pilnīgs bezvējš un ūdens virsa praktiski līdzena kā "spogulis", nekādu vilnīšu. Vienīgie vilnīši veidojās tikai no kādas garām braucošas laivas. Cilvēku pludmalē praktiski nav, tas priecē. Smiltiņas baltas un smalkas, kā mūsu Jūrmalā aptuveni. Līdz sakarīgam dziļumam pārāk tālu nav jābrien. Ūdens un pludmales smiltiņas tīras, nav šeit nekādu netīrumu, tukšu plastmasas maisiņu vai pudeļu. Viss tiek sakopts un apkopts. Šeit ir ļoti tīri. Visā visumā pludmale atpūtai ir ļoti pieņemama. Žēl tikai, ka līdz viņai tik tālu ir jābrauc. 
Super labi ir tas, ka tieši pie ūdens ir daudz mazi restorāni, kuros varat baudīt kādu alu, vai vietējo ruma brūvējumu. Tāpat par ļoti patīkamām cenām ir iespēja pamieloties ar svaigām jūras veltēm. Piedāvājuma klāstā krabīši, tīģergarneles, parastās garneles, kalmāri un dažnedažādas svaigas zivis.
Te būs ieskatam viena no restorānu ēdienkartēm ar visām cenām:
Kādu 1,5 stundu nodevos ūdens un saules priekiem, bet tad vēders sāka uzstājīgi prasīt arī savu tiesu. Iegriezos vienā no pludmales restorāniem pamalkot aliņu un paēst pusdienas.
Tāda forša sajūta pārņem tur sēžot. Miers un klusums visapkārt. Superīgs skats "mutējot" aliņu, un kad esat nobaudījis gardo maltīti varat pa taisno doties iekšā ūdenī un baudīt ūdens priekus. Un tā to var atkārtot neskaitāmas reizes.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Piektdiena, 28.12.2018, 11:26 | Ziņojums # 26 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Mana izvēle tajā dienā bija lielais krabis. Klāt tomātu un gurķa salātiņi, cepti kartupelīši. Klāt piedzeršanai THB aliņš, un glāze ruma ar banānu garšu. Mielasts sanāca lielisks. Krabis bija milzīgs, sātīgs un nenormāli garšīgs. Tikai tā visa smulēšanās un krāmēšanās ar to krabi, kamēr visam tiec klāt, mani bišķi kaitina. Bet nu citu variantu kā tikt klāt pie šī garduma nav. Kopā manas pusdienas šeit izmaksāja 25 000 ariari. Tīrais sīkums salīdzinot ar to ko es šeit noēdu un nodzēru.
Kad ierados, tad domāju, ka esmu tieši paisuma laikā. Kā vēlāk izrādījās, tad tas vēl nebija paisuma maksimums. Vēlāk, kad pēc sātīgās maltītes biju gatavs doties atpakaļ uz Diego, tad ūdens līmenis skalojās līdz pašām ēstuvēm un restorāniņiem. Lai sasniegtu savu bajaj, vietām nācās līdz ceļiem brist pa ūdeni. Bet nu tas viss ir pilnīgs sīkums, varētu pat teikt zināma eksotika. Tā arī šī diena tika pavadīta vienos "priekos". Diego ieradāmies kaut kur jau dziļa pēcpusdienā.
Tas arī galvenos vilcienos ir viss ko vēlējos pastāstīt par šo pilsētu Diego Suarez. Te bija labi, man personīgi patika. Bet nu laiks ir virzīties tālāk. Pēc plāna mani gaida Sambava un Antalaha. Lai noskaidrotu, kādā veidā man sasniegt šīs vietas, dodos konsultēties ar Danielu. Uzklausot uz kurieni es vēlos nokļūt Daniels smagi nopūtās un teica: "Te ir 2 varianti. Pirmais un pats vieglākais ir lidojums no Diego uz Sambava. Tikai biļešu cena vienā virzienā uz šo brīdi ir 230 EUR. Otrs variants ir izmantot "taxi brousse". Līdz Sambavai ir jānomaina 3 "taxi brousse". Pirmais Diego - Ambilobe, tālāk Ambilobe - Vohemar, tālāk Vohemar - Sambava.". Saprotama lieta, ka maksāt 230 EUR par lidmašīnas biļetēm es neesmu gatavs. Saku, lai stāsta par otru variantu. Te nu Daniels saķēra galvu un pateica, ka es esmu pilnīgi traks. Viņam pašam pēc nedēļas ir jābūt Sambava, viņš pilnībā piekrīt, ka biļešu cenas šeit ir galīgi , bet braukt pa bezceļu ir vēl trakāk. Viņš personīgi to nav gatavs darīt ne par kādu naudu. Ilgu laiku Daniels centās mani atrunāt no šī pasākuma, bet nu redzot ka es domas nemainīšu, vismaz "silti" iesaka man ņemt "Jeep" veidīgu automašīnu. Maksāt par 2 vietām priekšā un tikai tā mēģināt pievārēt šo attālumu. Viņš saka: "ka es nestādoties priekšā, kas mani sagaida". Hehehehehē... Tā tas varētu arī būt. Palūdzu vai Daniels var saorganizēt man šo braucienu? Uz ko saņemu apstiprinošu atbildi. Tiek sarunāti 3 "taxi brousse", ar 2 priekšējām vietām tikai man (te nu Daniels nedaudz pārsteidzās, posmā Diego - Ambilobe, un Vohemar - Sambava varēju arī nemaksāt par 2 vietām). Par šo braucienu nākas samaksāt 160 000 ariari. Kopumā jāpievarē kādi 430 km.
Tā arī pienāca brīdis doties šajā nezināmajā ceļā. Precīzi pusnaktī pie hoteļa tiek padots mans taxi brousse. Ieņemu sev paredzēto vietu priekšā un varam sākt kustību. Pa ceļam "pielasām" pilnu busiņu ar braukt gribētājiem. Brauciens līdz Ambilobe aizņem 5 stundas, ceļa garums aptuveni 130 km. Tur jau mani sagaida mana sarkanās krāsas "Toyota" markas automašīna, ar kuru man būs jāpievar attālums aptuveni 170 km līdz Vohemar. Kādu brīdi nākas vēl pagaidīt, kamēr aizmugurē sakāpj vēl kādi 12 cilvēki, tiek uzpildīta degviela, paņemta rezerves eļļas burka, un sākot svīst gaismiņai, varam sākt šo ceļu.
Šim ceļam ir piešķirts koda nosaukums "RN5a", un pa šo ceļu tiek stāstītas leģendas. Ir pat radīta "Facebook" lapa veltīta šim ceļam, varam skatīt pa šo saiti. Sevišķi iesaku paskatīties sadaļu "Atttēli". Man vēl noveicās, es šo ceļu pieveicu sausajā sezonā, par to tas kas te notiek lietus sezonā man pat bail iedomāties. Varat pameklēt gan jau minētajā FB lapiņā, gan citur internetā. Piedzīvoto šajā ceļā es aprakstīšu tagad, gan par turp ceļu, gan atpakaļ ceļu. Posmi praktiski identiski, tāpēc daru to pie viena paņēmiena, lai pie šī jautājuma vēlāk neatgrieztos.
Tikko izbraucām no ārā no Ambilobe, var teikt ar šo brīdi ceļš arī beidzas. Kā beigušies franču koloniālie laiki, franči piecēlušies un aizgājuši, tā neviens pie ceļa labošanas savu roku nav pielicis. Grunts ceļš, vienās milzīgās bedrēs, smago automašīnu "izdzītās" risēs. Vietām ceļa vispār nav. Katrs brauc kur un kā uzskata par ērtāku un labāku. Dažbrīd kustība notiek pa upju gultnēm. Ir posmi, kur visi pasažieri tiek izsēdināti ārā un pāris kilometrus nākas iet kājām kamēr auto izlaipo starp akmeņu grēdām, milzīgiem grāvjiem, bedrēm un smago auto atstātām risēm. Saprotama lieta, ka lielo balto "vazaha" pakaļu neviens neuzdrošinājās izsēdināt.
Braucot pa šādiem ceļiem pašsaprotama lieta ir tāda, ka tehnika netur šo slodzi. Abos braucienos (turp un atpakaļ) mums gadījās tehniskas ķibeles. Gods kam gods, ar tāda veida bojājumiem vietējie šoferīši ir iemācījušies tikt galā ļoti veikli, ātri un profesionāli. Pirmajā gadījumā tika nomainīts kardāna krustiņš.
Atpakaļ ceļā ķibele bija nedaudz nopietnāka, bet abos gadījumos remonts ilga aptuveni 1 stundu. Īsti profesionāļi šeit strādā, un citādi nemaz nevarētu arī būt.
Tātad kopsummā ceļa posms aptuveni 170 km garumā, turpceļā tika pieveikts pa 14 stundām 30 minūtēm. Atpakaļ ceļā tas prasīja nedaudz mazāku laiku - tikai 13 stundas un 15 minūtes. Tas izskaidrojams ar to, ka pirmajā braucienā bija problēmas ar dzesēšanas sistēmu. Ik pa brīdim nācās pieliet ūdeni radiatorā, tāpēc arī brauciens nedaudz ilgāks Atpakaļ ceļā nepaslinkoju un ierakstīju visa ceļa track savā mobilajā telefonā. Tiem kam tas interesē - izlieku šo treku publiskai analīzei. Treks ir eksportēts 2 populārākajos formātos KML un GPX. Varat šos trekus ieliks google kartē. Android lietotājiem iesaku lietot "GPX Viever". Treki ir ar pilnu informāciju: ātrumu, laiku, attālumu, augstumu un utt. Domāju tieši šī tehniskā informācija dos priekšstatu par šī ceļa (precīzāk neceļa) pārvarēšanas grūtības pakāpi.
KML fails
GPX fails
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Trešdiena, 02.01.2019, 10:35 | Ziņojums # 27 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Pats brauciens no izpētes viedokļa ir gana interesants. Sākumā tikai izkaltuši kalnaini pauguri, ar paretiem krūmājiem un baobabiem. Tuvojoties Vohemar, vietām parādās arī kādi "zaļumi". Tiek šķērsotas daudzu upju gultnes, tās pārsvarā izkaltušas, bet ir arī tādas upes, kur neskatoties uz "sauso" sezonu ūdens līmenis ir pietiekoši augsts. Nācās braukt garām arī pāris vietējām "Klondaikām". Šeit vietējie skalo zeltu:
Nekāds lielais "ķēriens" šeit nav, bet nu katrs cer atrast savu vislielāko tīradni. Un kaut ko jau nopelnīt arī var, tāpat jau šeit nekāda cita darba nav. Lai veicas!
Tāpat arī regulāri nākas braukt cauri vietējiem ciematiem. Ciemats no ciemata praktiski neatšķiras. Vienas salmu būdas. Elektrības šajos ciematos nav. Tik daudz cik ar saules baterijām tiek uzlādēts kāds akumulators. Ar to pietiek vakarā kādu rādžiņu paklausīties. Atpakaļ ceļā piestājām vienā ēstuvē, kur pat bija un darbojās ar iekšdedzes dzinēju darbināms ģenerators. Tas bija krutākais vecis šajā apkārtnē. Te uz "maltīti" stājās daudzi auto, jo par cik viņam bija sava elektrība, tad viņam bija arī savs ledusskapis ar vēsiem soft drinkiem un pats galvenais ar vēsu aliņu. Tas šādā ceļa posmā ir ļoti svarīgi. Mans ieteikums potenciālajiem ceļotājiem, ja pieņemsiet lēmumu izmantot šo ceļu - bruņojieties ar palielu ruma pudeli, tas pilnīgi noteikti palīdzēs "saīsināt" šo grūto braucienu. Atpakaļ ceļā es tā arī darīju. IMHO
Tā izskatās tipisks ciematiņš:
Nu un pēdējais ar ko vēlos padalīties ir nežēlīgākā korupcija kāda valda Madagaskarā. To vislabāk var novērot uz ceļiem. Pirms katras apdzīvotas vietas ir savs "šlagbaums", kuru okupējusi ir kāda no Madagaskaras spēka struktūrām. Tās pārsvarā ir četras spēka struktūras: armija, policija, žandarmērija un finanšu policija. Kādā veidā tiek sadalīti šie kontrolpunkti savā starpā man nav ne jausmas, bet pieļauju, ka cīņa notiek ne pa jokam. Galvenais uzdevums ir nevis rūpēties par kārtību, nodrošināt drošību - par to aizmirstiet. Galvenais uzdevums ir iekasēt no garāmbraucošā transporta "piķi". Tālāk var braukt tikai tad, ka katrā no kontrolpunktiem šoferītis atstāj kādu nelielu naudas summu. Tā tas nav tikai uz nomaļiem ceļiem, tā tas notiek pilnīgi visur un uz visiem ceļiem.
Man šajā ceļa posmā šie spēku struktūru pārstāvji 2 reizes paprasīja uzrādīt pasi. Parasti jau vazahas viņi neaiztiek, bet nu dažreiz darba imitācijas nolūkos viņi to dara. Pirmo reizi uzrādīju savu pasi, tas vēl bija ceļa sākumā. Nebija jūtams vēl nogurums un bija labs garastāvoklis. Otro reizi, jau brauciena beigās, nolēmu šo muļķīgo prasību ignorēt. Cik var!? Nebija jau tā ka es viņu pasūtītu pāris mājas tālāk ar rupjiem vārdiem. Nekaunība ir laba lieta, bet "mērs" ir jāzina! Vienkārši tēloju, ka neko nesaprotu ko viņš murmulē franciski, un ko viņš no manis vēlas. Pēc trešā mēģinājuma puika meta mieru, saprata, ka lēnām kļūst smieklīgs. Tā arī devāmies tālāk bez manas pases kontroles.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Trešdiena, 02.01.2019, 13:08 | Ziņojums # 28 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Vohemar ieradāmies jau vēlā vakarā. Nākamo transportu līdz Sambava nācās gaidīt vairāku stundu garumā, kamēr braukt gribētāji pielasījās. Labi, ka šoferītis ļāva pagulēt viņa minibusā. No Vohemar izbraucām aptuveni 4:00. Tik labā, tīrā un jaunā taxi brousse braucu pirmo reizi. Šoferītis arī trāpījās ļoti sakarīgs vecis. Neskatoties uz to, ka viņam bija viskrutākā skaņas atskaņošanas aparatūra no man iepriekš redzētajām, mūzika salonā bija ļoti pieklusināta. Knapi varēja dzirdēt, absolūti netraucēja. Savādāk jau paspēju krietni nogurt no patstāvīgajiem āfrikāņu ritmiem auto salonā. Te neskatās diena vai nakts, mūzika tiek uzgriezta uz pilnu klapi. Pēc pāris stundām galva sāk sāpēt, bet šajā braucienā viss bija ideāli. Attālums līdz Sambava, tas ir aptuveni 150 km tika pievārēts nepilnās 4 stundās. Tas man likās jau gandrīz kā "kosmoss". Tikām izlaisti tieši blakus Sambavas tirgus laukumam.
Nogurums bija pamatīgs un radās dilemma ko darīt tālāk? Turpat kur mūs izlaida, blakus uzreiz bija arī nākamais transports uz Antalaha. Tas ir vēl papildus 80 km. Neskatoties uz pamatīgo noguruma izšķīros par labu vēl arī nākamajam braucienam līdz Antalaha. Tad es būšu sasniedzis tālāko punktu kur vēlējos nokļūt. Paspēju vēl tikai tirgū padzert krūzi rīta kafijas, kad bija jāraušas busiņā iekšā un jāsāk šī garā ceļa pēdējais posms. Celš ved praktiski gar piekrasti. Skati daudz jaukāki un labāki. Te viss ir zaļš, upes deltas pilnas ar ūdeni.
Ceļš līdz Antalaha aizņēma tikai 2 stundas, un maksāja 5000 ariari.
Ceļš posmā no Vohemar līdz Antalaha ir ļoti labā stāvoklī, praktiski bez bedrēm. Tas ir izskaidrojams ar to, ka šeit iespējams dzīvo bagātākie cilvēki Madagaskarā. Te tiek audzēta "Madagaskaras galvenā eksporta prece - vaniļa. Tas arī bija mans galvenais mērķis šeit - apciemot "melnās vaniļas karalienes". Tas viss vēl priekšā, bet tagad nepieciešams ātri sameklēt kādas sakarīgas naktsmītnes, acis krīt ciet ejot. Turpat busiņu terminālī ņemu bajaj un saku, lai ved uz kādu pietiekoši lētu un sakarīgu hoteli. Tā arī tiku nogādāts hotelī tieši pludmales zonā, netālu no ostas termināļa. Hoteļa nosaukumu vairs neatceros, cik precīzi bija jāmaksā par nakti arī nepierakstīju, bet orientējoši tas bija 10 EUR ekvivalentā par mājiņu. Mājiņām apkārt jauks dārzs, klusums un miers. Pludmale 50 metri. Istaba ar ventilatoru, gulta, sava poda un dušas māja. Ļoti labs variants.
Tālāk tik vien kā spēka pietika kā paņemt tur pat recepšenā pārīti THB aliņa un pudeli dzeramā ūdens. Nodzēru kādu pus pudeli alus, kad plakstiņi bija aizvērušies un nogulēju saldā miegā līdz pašam vakaram. Cēlos ar tumsas iestāšanos. Aizstaigāju līdz tuvākam "hotel" paēst vakariņas un atpakaļ uz mājiņu atpūsties. Kārtīgs nogurums pa šo laiku bija uzkrājies.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Sestdiena, 05.01.2019, 13:48 | Ziņojums # 29 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| No rīta mostos pilnībā izgulējies un atpūties. Laiks doties tautiņās un lūkot kas šeit ir interesants un ievērības cienīgs. Miestiņš principā neliels, visa galvenā dzīvība atrodas uz centrālās ielas.
Tā izskatās Antalaha galvenā iela:
Uz šīs galvenās ielas atrodas arī galvenā un lielākā Antalahas kristīgā baznīca. Par cik bija rīts, tad tieši tajā laikā notika arī dievkalpojums. Tādu iespēju laist garām nedrīkst, pabāzu savu galvu baznīcā iekšā. Cilvēku pilns, visi uzvilkuši savas labākās drēbes. Amizanti izskatās melnās mūķenes baltajās mantijās. Dievkalpojums norit dziedot gospeļus. Apkārt valda svinīga, priecīga atmosfēra. Gospeļu dziedāšana arī atšķiras, ir gospeļi straujāki, ritmiskāki, ir arī mierīgāki, svinīgāki gospeļi. Visā visumā baznīcā valda veselīga jautrība. Man patika.
Te būs neliels video no baznīcas:
Ar ēšanu šajā vietā arī nekādas problēmas nerodas. Ir iespējams paēst kā vietējam, kādā no daudzajiem "hotel". Kārtīgs vistas gabals, ar milzīgu šķīvi rīsiem, klāt pudele THB aliņa. Viss ļoti svaigs, garšīgs un sātīgs. Porcijas kā redzat lielas. Un tas kopā maksā nieka 8000 ariari.
Ja ir vēlme pēc labāka servisa ir šeit arī franču restorāns. Gatavo garšīgi, porcijas lielas, serviss līmenī. Tikai būs jāmaksā nedaudz dārgāk, bet tas arī nebūs nekāds "kosmoss", to var atļauties katrs.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Sestdiena, 05.01.2019, 14:49 | Ziņojums # 30 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Arī citi civilizācijas servisi šeit ir pieejami, tai skaitā arī frizētavas. Ja mēs redzam šeit uzrakstu "coiffeur d'as", tad varam būt pilnīgi droši ka tā ir frizētava. Ir dažādi saloni, krutāki un ne tik kruti. Ir pat arī tik vienkārši:
Bet par matu griešanas kvalitāti nav jāuztraucas. Visus vienkāršos matu griezumus šeit paveiks lieliski, un tas viss būs par tīrām kapeikām.
Tagad var pāriet pie ūdens priekiem. Kā jau minēju, tad Antalahai ir savs osta. Pa jūras ceļu tiek piegādātas dažādas pirmās nepieciešamības preces, kuras pa ceļu Ambilobe - Vohemar piegādāt nav iespējams, vai tas sanāk ļoti dārgi. Viss labākais piemērs ir THB aliņa piegādes šim reģionam. Alus tiek piegādāts izmantojot tieši jūras ceļu.
Vēl osta spēlē lielu nozīmi tajā gadījumā, kad ir jānokļūst no Antalaha līdz Tamatave pa jūras ceļu. Zemes ceļš beidzas kādus 50 kilometrus aiz Antalaha, apdzīvotā vietā ar sarežģītu nosaukumu Ambohitralanana. It kā no tās vietas līdz Tamatave, kas arī ir liela ostas pilsēta, nav pārāk tālu, bet nav iespējams tur nokļūt pa zemi. Lai to izdarīti ir jāmet milzīgs līkums caur to pašu Vohemar un Ambilobe. Nekādu pasažieru kuģīši šajā maršrutā nekursē, bet ir iespējams vienoties ar kuģu kapteini, ka par attiecīgu samaksu tiksiet uzņemts uz borta un nogādāts Tamatave.
Pludmales atrodas abās pusēs no ostas. Rosīgāka un dzīvīgākā pludmale atrodas uz Sambavas pusi.
Te vakaros pulcējas lielas tautas masas. Vai nu uz pludmales promenādi ierodas praktiski visi Antalaha iedzīvotāji, vai arī uz šejieni brauc atpūsties cilvēki arī no apkārtējiem ciematiem. Nu kārtīga tautas kustība šeit notiek. Darbojas arī vairākas ēstuves, kur varat pamieloties ar dažādām bruschetta vai citiem ēdieniem. Slāpju dzesēšanai ir pieejami soft drinki, alus un stiprāki dzērieni arī. Vārdu sakot atpūta šeit sanāk lieliska.
Te arī ieskatam neliels video:
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
|
