|
Penša izdzīvošanas rokasgrāmata - Vjetnama
| |
| Melnais | Datums: Sestdiena, 26.01.2013, 15:07 | Ziņojums # 31 |
 Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Šodienas stāstu vēlos sāk ar nu jau atrisinātu problēmu. Problēma sākums meklējams pašā janvāra sākumā, kad izrādījās, ka aviokompānija „Aerosvit” ir bankrotējusi.  Man ar šo aviokompāniju bija paredzēts lidot mājās no Bangkokas. Jau labi pasen biju iegādājies vienvirziena biļeti pa 215 Ls. Vairs netieku mājās un iespējams vēl tiks pazaudēta samaksātā nauda. 
Pirmo problēmu atrisināju ātri, lidojumam mājās nopirku biļeti ar „Aeroflot”, caur Maskavu. Laikam jau atkal spīd nemierīgs lidojums. Hehehehē. Biļete izmaksāja 315 Ls. Tālāk sākās cīņa par naudas atgūšanu. Man bija smagi noveicies, ka tas bija savienotais reiss ar „Air Baltic”. Biļetes biju pircis Latvijas portālā www.biletes.lv un kā izrādījās mana nauda atrodas „Air Baltic” kontā. Pāris dienas atpakaļ, sev par lielu prieku ieraudzīju savā bankas kontā atgrieztos 215 Ls. Fuuuuuu. Šoreiz tiku cauri ar nelielu stresu un finansiālu zaudējumu 100 Ls. Tas ir par dārgākām biļetēm. Bet nu labi, ka tā! Šī epopeja noslēgusies.
Tālāk par manu ekskursiju uz Marmora kalniem (Ngũ Hành Sơn). Burtiskā tulkojumā no Vjetnamiešu valodas „piecu elementu kalns”. Šie elementi ir: metāls, ūdens, koks, uguns un zeme. Šī vieta sastāv no 5 pauguriem no marmora un kaļķakmens veidojumiem.
No sava hoteļa līdz Marmora kalniem biju nolēmis nokļūt ar satiksmes autobusu. Biju netā izlasījis, ka no Da Nang kursē sabiedriskais autobuss uz kūrortu Hoi An. Šim autobusam ir arī pietura pie Marmora kalniem. Izpētot karti atklāju, ka Da Nang ir divas autoostas, abas samērā patālu no mana hoteļa. Recepšenā noskaidroju, ka man ir paveicies un autobuss atiet no tuvākās autoostas. Brīnišķīgi.
No rīta padzēris rīta kafiju, raitā solī dodos uz autoostu. Te nu mani sagaidīja vilšanās. Izrādās, ka šī ir vecā autoosta un kādu brīdi jau ir slēgta. Kārtējo reizi pārliecinājos, ka paļauties uz aziātu padomiem ir ļoti riskanta lieta.  Doties uz jauno autoostu, kura atrodas vēl tālāk pilsētas centrā man vairs nebija vēlmes. Par braucienu ar motobaiku prasīja 50 000 dongu. Izšķīros braukt ar taksi, pēc manām domām, brauciens izmaksātu kādus 100 000 dongu. Tā arī bija. Kad tiku pievests pie Marmora kalniem skaitītājs rādīja 92 000 dongu. Iedevu 100 000, šoferītim sanāks viens aliņš. 
Par kalniem šo vietu grūti nosaukt, tādi pauguriņi vien ir, bet skaisti gan. Apmeklētājam tiek piedāvātas 2 opcijas. Vari kāpt kalnā ar kājām, vari izmantot nesen uzcelto pacēlāju. Ja kāp ar kājām biļetes cena 15 000, ja brauc ar pacēlāju biļetes cena 30 000.
Te nu ir tas pacēlājs:
Neesmu jau nekāds vārgulis, protams, ka kāpu ar kājām. Nekā briesmīga te nav. Ir kāpts stāvākos un augstākos kalnos. Uz šiem kalniem atrodas vairākas ļoti skaistas pagodas, ir alas. Neteikšu, ka ļoti iespaidīgas pēc izmēriem, bet jaukas gan.
Tā kādu brīdi kāpjot esi nokļuvis pie kāda no apskates objektiem. Kamēr apskati alu vai pagodu esi jau atpūties un gatavs nākamam kāpienam. No kalnu augšas paveras ļoti jauks skats uz pilsētu un slaveno China beach. Tā nesteidzīgi kāpelējot un skatoties dažādus jaukumus pagāja apmēram 3 stundas. Varu teikt, ka 15 000 dongu ir ļoti adekvāta cena par šo apskates objektu. Rekomendēju. No kalna virsotnes noskatījos, kur man ir jādodas uz satiksmes autobusu. Atpakaļ biju cieši nolēmis izmantot sabiedrisko transportu. Varēju nesteidzīgi kāpt no kalna lejā.
Pie Marmora kalnu pakājē atrodas ļoti daudz akmens skulptūru un akmens griešanas darbnīcu. Tiek tirgoti dažādas akmens skulptūras, pavisam maziņas un milzīgas. Pārsvarā saistītas ar reliģisko tēmu. Cenas ļoti demokrātiskas, par mazu „laimīgā Budas” statueti prasīja 1$. Nu nestaipīšu es vēl 3 mēnešus akmeņus līdzi.
Aizstaigāju līdz slavenajai China pludmalei. Nekāds starpības vai tā ir Da Nang, vai Ķīniešu pludmale. Viens pret vienu. Vienīgais, te ir krietni vairāk Lux klases hoteļu. Interesanti ir tas, ka šajā apkārtnē liedagā aug palmas kopā ar skujkokiem. Ļoti interesanta kombinācija.
Tālāk jau devos uz sabiedrisko autobusa pieturu. Pie pieturas ir norāde. kur atrodas Marmora kalni. Jāiet kādi 200 metri. Nenomaldīsieties. Uz kalniem ir tikai viens ceļš. Autobusu gaidīju kādas 10 minūtes. Pie pieturas autobuss neapstājas, bet lēnītēm turpina kustību. Konduktors palīdz pasažieriem ielēkt ripojošā busā. :carzy: Uz jautājumu cik maksā biļete saņemu atbildi 30 000 dongu. Šī nemainīgā vjetnamiešu rakstura īpašība, vienmēr censties Tevi apkāst. Zinu, ka biļete noteikti nemaksā dārgāk par 10 000 dongiem. Konduktors man nemitīgi cenšas ieskaidrot, ka biļete maksā 30 000, kā piemēru norādīdams uz 2 baltajiem. Atradis ar man piemēru. Atradis divus baltos, kuri klausa uz vārda, ar mani tādi gājieni cauri neiet. Nav jau runa par naudu, bet principu.
Kad esam sasnieguši pilsētā, man nepieciešamo tiltu, nolemju kāpt ārā. Kā par nelaimi, mazākā naudas zīme man ir 20 000 dongu, būtu devis tikai 10 000. Nebija vēlme braukt līdz autoostai (tālu būtu jānāk atpakaļ) un pieprasīt atlikumu.
Tādēļ man vjetnamieši nepārāk patīk, tieši sīkumos blēdīgā rakstura dēļ. Vjetnamā tā ir visur. Jo tālāk uz dienvidiem, jo nekaunība ir lielāka. Tas viņiem ir asinīs. Pērc cigaretes, tev tiek nosaukta pilnīgi neadekvāta summa. Kad es nosaucu reālo cenu, sākas atvainošanās, esot kaut ko sajaukusi un t.t.  Pirms braukšanas uz Vjetnamu rekomendēju ieskatīties foruma sadaļā „kas cik maksā Vjetnamā”. Domāju, ka ietaupīsiet daudz naudas. Tas ir pa šo linku:
http://www.melnais.com/forum/43-394-1#1950
No citiem ievērības cienīgiem apskates objektiem Da Nang apkārtnē ir vēl tikai Ba Na kalns ar trošu tramvaju. Šī vieta atrodas 40 km attālumā no pilsētas. Trošu ceļa garums ir ļoti iespaidīgs – 5 km. Brauciena maksa arī ir iespaidīga 400 000 dongu. Papildus izdevumi ir nokļūt līdz šai vietai un atpakaļ. Ilgi domāju ko darīt līdz palasīju atsauksmes tripadvisorā. Par šo atrakciju domas krasi dalās. No sajūsmas saucieniem līdz pilnīgam fufelim. Viens komentētājs rakstīja, ka tā ir pilnīgi neadekvāta cena āzijai, kur nu vēl Vjetnamai. Un es šim viedoklim pievienojos. Vēl jau jāpieskaita transporta izdevumi. Motobaiks prasīja 300 000 dongu. Nu nē, labāk pa šo naudu Nha Trang aiziešu uz dubļu vannām. Tur es varēšu izklaidēties veselu dienu.
Pašā pilsētā praktiski nav ko redzēt, galvenā vērtība šeit ir milzīgā baltu smilšu pludmales līnija. Tas arī viss.
Ar to arī stāstu par Da Nang varētu beigt. Esmu jau iegādājies biļeti ar guļam busu uz Nha Trang. Jābrauc 14 stundas. Tur paredzēts pavadīt 8 naktis. Būs jau krietni siltāks un saulaināks laiks.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Otrdiena, 29.01.2013, 12:18 | Ziņojums # 32 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Krievu pilsēta Nha Trang
Garais nakts pārbrauciens ar guļam busu noritēja necerēti veiksmīgs. Pēc brauciena praktiski nekāda saguruma. Jau no rīta biju gatavs varoņdarbiem. Laika apstākļi arī šeit ir tuvu ideālam. Tā jau ir mana ierastā Āzija. Ir saule un ir silts. Nopeldēties vēl neesmu paspējis, tikai jūriņu aplūkot aizgāju. Var just, ka šeit kūsā dzīvība, atšķirībā no manām iepriekšējām Vjetnamas pilsētām. Jāsāk uzmest pasākumu plāns manām 8 dienām Nha Trang.
Pirmie iespaidi par Nha Trang. Visur uzraksti krievu valodā. Visos krogos ēdienkartes ir pieejamas arī krievu valodā. Es nesaprotu, kāda jēga dzīties no Krievijas uz tālo Vjetnamu, ja vizuāli tas neko neatšķiras no Sočiem.
Sākumam neliels ilustratīvs materiāls no maniem pirmajiem iespaidiem. Par pārējo būs vēlāk.
Krievu traktieris. Nu sitiet mani nost, es nesaprotu, vai tādēļ jādzenas no Krievijas uz Vjetnamu, lai pasēdētu tādā krogā, kurš Krievijā ir uz katra stūra. Vidējais statistiskais krievijas tūrists Vjetnamā pavada 2 nedēļas. Vai jau tā noilgojušies pēc mājām, ka nevar aiziet uz normālu vietējo krogu. Nobaudīt to, ko nav iespējams nobaudīt mājās. Es saprotu, ja cilvēks gadiem dzīvo prom no ierastās vides, nostaļģija pēc mājām, ierastiem ēdieniem u.t.t To es saprotu, bet pēc 2 nedēļām
Dabīgās ādas izstrādājumi. Lai nabaga austrumu kaimiņam būtu skaidrs ko šajā vietā tirgo, ir attiecīgs uzraksts. Hehehehe
Nu un šito es galīgi nesaprotu, kurš Vjetnamā taisās slēpot! Es saprotu, ka noteikti cenas ir lētākas, bet staipīt slēpošanas komplektu līdzi manuprāt nav prāta darbs. Bet nu kas tos austrumu kaimiņus sapratīs .... :cranky"
Kā var sevi necienīt, kad nokļūstot ārzemēs, Tev ir nepieciešami uzraksti un norādes krievu valodā!?
Tā, nedaudz esam uzjautrinājušies. Nākošie raksti būs nopietnāki un noderīgāki. Es ceru....
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Svētdiena, 03.02.2013, 15:46 | Ziņojums # 33 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Turpināšu stāstu ar ko nodarbojas Latvijas pensionārs kūrorta pilsētā Nha Trang.
Principā nav nekā interesanta. Tipiska kurortņika atpūta. Parasti peldēties uz jūriņu dodos 2 reizes dienā. Pirmo reizi pēc rīta kafijas, rīta pelde un gulēšana smiltiņās. Tas ir uz kādām 2 stundām. Nākamais gājiens ir pēcpusdienā, atkal uz 2 stundām. Vakaros ir iespēja sēdēt barčikos un dzert lēto vjetnamiešu aliņu. Principā garlaicīga, laiska laika pavadīšana. Aizvakar no bezdarbības sarīkoju „drinking day” :booze: Notestēju šeit veikalā nopirkto filipīniešu rumu. Bija, es pat teiktu, ļoti gards. Kā uzkoda, protams, sulīgais mango. Mhmhmhm Nākamā dienā nācās pat iet uz aptieku pēc zālēm, trīs „Saigon” aliņu izskatā. Hehehehe
Vienu dienu pilnībā veltīju dubļu vannām un termāliem ūdeņiem. Saucas viņas "Thap Ba Hot Spring Center", te ir viņas mājas lapa: http://www.thapbahotspring.com.vn
Šo pasākumu jau biju ieplānojis vēl Latvijā. Iepriekšējā reizē pilnībā nebija iespējas izbaudīt visus labumus, ko sniedz šis atpūtas komplekss. Bija problēmas ar muguru, tā sāpēja, ka nevarēju pat baseinā ierāpties. Nerunājot nemaz par to, kā no baseina vēlāk tikt ārā. Tad nu šoreiz nekādu veselības problēmu man nav uz varu lielāko dienas daļu veltīt relaksācijai. Nu dubļu vannām kursē viņu autobuss. Paņem Tevi tieši no viesnīcas un vēlāk pie viesnīcas pieved atpakaļ. Ļoti ērti. Brauciens uz vienu pusi maksā 30 000 dongu. Kopā 60 000 dongi. Autobusi no pilsētas uz dubļu vannām kursē katru stundu, atpakaļ pēc 30 minūtēm. Ja esat vairāk nekā 2 cilvēki, lētāk būs braukt ar taksi.
Biju pasūtījis busu uz 10:00, ar 5 minūšu kavēšanos bus tiek padots pie mana hoteļa. Apbraukājam vēl pāris hoteļus un paņemam vēl dažus braukt gribētājus. Pēc brīža jau esam pie dubļu vannām un jāizvēlas kādu paketi es pērku. Nopirku atsevišķu dubļu vannu, atsevišķu termālo vannu, masāžu, termālie baseini, džakuzi, ūdenskritumi, Šarko duša. Komplekts maksā 650 000 dongu. Dārgi, bet tas ir to vērts.
Tālāk jau zināmais maršruts. Saņemu dvieli, aizvēsturiskos šortus un atslēgu no mana skapīša. Pirms dubļu vannām ir jānoskalojas dušiņā. Iepriekšējā reizē bijām vieni no pirmajiem apmeklētājiem. No dušām nāca auksts ūdens, vēl nebija paspējis pa caurulēm atnākt siltais. Nebija sevišķi patīkami. Šoreiz viss bija OK. Silts termālais ūdens. Tiek ierādīta dubļu vanna un relaksācija var sākties. Dubļu vannā pēc plāna ir paredzētas 20 minūtes, reāli nedaudz ilgāk. Ir labi pamīcīties pa karstiem dubļiem.
Pēc dubļu vannām atkal duša, nav nemaz tik viegli atbrīvoties no dubļiem. It sevišķi tas attiecas uz šortiem. Kad es noskalojies saņem mazo ūdens pudelīti un tiec pavadīts līdz termālai vannai. Ūdens temperatūra augsta, sākumā nākas pat nedaudz aprast. Baseinā tiek maisiņš ar visādām zālītēm, atnesta vēl viena ūdens pudele un šķīvītis ar augļiem. Šajā vannā paredzēts uzturēties 40 minūtes. Ir arī sausi šorti, ko nomainīt pēc šīs vannas. Tas lai masāža nebūtu jāveic slapjos šortos. Kad esi izmērcējies termālo ūdeņu baseinā, liecies uz lažiņām un gaidi savu masieri.
Atnāk smaidoša vjetnamiete un 45 minūtes masāža.Masē pamatā kājas. Nedaudz arī rokas un galvu. Masieres par atsevišķu samaksu piedāvā arī muguras masāžu. Ar kājām izmīcīs Tavu muguru pa riktīgam. Pagājušo reizi izmēģināju, šoreiz atteicos.
Pēc masāžas vari pamērcēties nelielā termālā džakuzi baseinā. Tālāk jau esi brīvs kā putns gaisā. Plāno un dari ko vēlies. Ir liels termālo ūdeņu baseins (37 – 39,5 grādi), blakus tāds pats baseins bērniem. Tālāk aiz lielā baseina ir baseins ar normālu ūdens temperatūru. Tālāk ir divas lielas džakuzi vannas. Ir ūdenskritumi, ir Šarko dušas, ir krēsli un lažiņas. Turpat ir iespējams arī paēst vai nopirkt alu, vai citus dzērienus.
Principā pa 2 gadiem nekas nav mainījies, tikai paketes cena ir kļuvusi ievērojami dārgāka. Neglābjami viss Āzijā ar katru gadu kļūst dārgāks. Sen tiek laiki ir pagājuši, kad ar 5$ kabatā juties kā kings. Un ar katru gadu viss paliks tikai dārgāks. Agrāk mana pakete maksāja 500 000, tagad pa 150 000 dārgāka. No plusiem, ka masāžiste savu darbu veica atbildīgāk. Masēja visu paredzēto laiku (45 minūtes). Ja ir vēlme tikai padzīvoties par lielajiem baseiniem, tad ieejas biļetes cena ir ļoti demokrātiska. Tas prieks maksā tikai 60 000 dongu. Vienīgi līdzi ir jāņem dvielis un savas peldbikses. Hehehehe
Ja būsiet Nha Trang noteikti aizbrauciet uz šo kompleksu. Domāju, ka nenožēlosiet.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Pirmdiena, 04.02.2013, 15:14 | Ziņojums # 34 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Turpinu rakstīt par vienmuļo un garlaicīgo kūrorta dzīvi Vjetnamā. Pa visu uzturēšanās laiku bija tikai divi nedaudz uzjautrinoši momenti.
Pirmais notika uz ielas, pie viena no tūrisma pakalpojumu birojiem. Bija sabraukusi krievu grupiņa uz diviem motobaikiem, divi pārīši. Sākumā saruna notika emocionāli plātoties ar rokām un vicinot kaut kādus papīrīšus. Tas man likās interesanti, nolēmu pavērot. Vēlāk mūsu austrumu kaimiņi sāka taurēt tā, ka visa iela skanēja. Vispirms savas taures atvēra sieviešu kārtas pārstāves un pēc brīža pievienojās arī vīrieši. Ja pareizi sapratu, tad kaut kas nebija kārtībā ar nopirkto ekskursiju. Interesanti bija pavērot tajā brīdī vjetnamiešus. Pirms bļaustīšanās viņi kaut ko mēģināja stāstīt krievu valodā, kā sākās bļaustīšanās viņi vairs krieviski nesaprata ne vārda. Hehehe Neskaitāmas reizes esmu brīdinājis, nekad Āzijā nepaceliet balsi, parādīsiet savu vājumu. Daudz vairāk panāksiet, ja mēģināsiet visas problēmas risināt mierīgā atmosfērā, pielietojot argumentus. Nevis emocionāli bļaustoties. Kā tas viss beidzās nezinu, apnika skatīties. Uznāca neliela diskomforta sajūta, skatoties uz šo bļaustīšanos. Tā arī viņi palika kliedzot, lai sauc policiju. Hehehe Ja nepieciešama policija, nekliedz, bet vienkārši pats pazvani uz policiju.
Otrs gadījums notika manā hotelī. Man kaimiņos apmeties kaut kāds angļu valodā runājošs tīnītis. Pat nezinu no kurienes viņš ir, un tas arī nav svarīgi. Vienu rītu ap pulksten 6:00 no rīta dzirdu, ka pie manām durvīm kāds skaļi grabinās. Pēc brīža sāk grabināties arī pie manām durvīm. Uzrāvu ātri kājās šortus un gāju skatīties, kas notiek. Atveru durvis un tīnītis galīgā tepiķī kaut ko svepst. Apmēram, lai ielaižot viņu istabā. Vot tad man uznāca škrobe. Pateicu pāris bargus vārdus ar apmēram šādu tekstu: „Ja tu vēlreiz piebungāsi pie manām durvīm, tad būs lielas ziepes!”. Es pat neatceros kādā valodā es viņam to pateicu, liekas ka latviski. Ieraugot liela auguma plikpauri ar dusmīgu sejas izteiksmi, viņš pat visā sava dzērumā saprata, ka šoreiz laikam joki nebūs. Vairs pie durvīm negrabinājās. Pēc brīža parādījās arī hoteļa saimnieki un ielaida viņu istabā. Izrādās, ka viņš no recepšena, vienkārši nebija paņēmis savas istabas atslēgu. Tādā pālī viņam vēlreiz nokāpt lejā un uzkāpt atpakaļ 4 stāvā droši vien vairs spēka nepietiktu. Hehehe Bet ar to jau viss nebeidzās. Pēc minūtēm 20 dzirdu, kaut kas pamatīgs nogāžas mana kaimiņa istabā. Vēlāk jau uzzināju, ka tīnītis bija nolauzis izlietni vannasistabā. Hehehe Tā kā ne tikai mūsu austrumu kaimiņi ar šo lietu grēko. Ir arī pilns ar eiropiešiem, kuri tikuši pie lēta alkohola, nodzer pēdējās smadzeņu paliekas. Tad sākas debīlie izgājieni. It sevišķi ar to grēko miglainā Albiona salas pārstāvji. Vienīgais ko varu atkārtot, ka debīliķiem nav tautības.
Vjetnamā pašreiz notiek aktīva gatavošanās Jaunā gada svinībām. Tas jau ir pavisam drīz, 9.februārī. Tiek pārdoti visādi rotājumi un vietējie eglīšu aizvietotāji un izkrāsoti pūpoli. Veikalos tiek aktīvi pirkti jau sapakoti dāvanu komplekti. Komplektos pārsvarā ir pudele stiprā alkohola, vīns, kafija, tēja un saldumi. Diemžēl Vjetnamiešu Jauno gadu es sagaidīšu braucienā ar autobusu uz Kambodžu.
Pēc savas „drinking day”, otrā rītā paskatoties spogulī sapratu, ka būtu nepieciešams nodzīt bārdu un pauri. Apmatojums jau bija iztiepies nepieklājīgā garumā. Bet ar trīcošām rokām krāmēties ar žileti par savu galvu nav tas prātīgākais lēmums. Jāmeklē risinājums. Nekādu problēmu, uz ielas strādā frizieri, kuri bija gatavi manu pauri un vaigus nopulēt par 40 000 dongiem. Man jau likās padārgi, bet dvēseliskais stāvoklis tajā brīdī nepieļāva kaulēšanos. Sēdos tik benķī iekšā. Tādas dīvainas sajūtas pārņem, kad viens vjetkongietis ar bārdas nazi grābstās gar tavu kaklu. Bet process bija labs, vjetkongietis savu darbu veica tiešām profesionāli. Tikai pēc skūšanās nekādu dezinfiscējošo odekolonu uz vaigiem nepūta. Nācās doties uzreiz uz istabu un lietot savu odekolonu.
Es palūdzu vienu vjetkongieti, lai mani nobildē šajā frizierkrēslā uz ielas. Diemžēl bilde sanāca pilnīgi neasa. Vēlāk to pašu krēslu nobildēju vēlreiz, lai būtu priekšstats, kā tas notiek. Tieši tāpat arī es gulēju tajā krēslā. Izmēģināt šo procesu bija ļoti aizraujoši. Varbūt vēlāk atkārtošu.
Tas arī laikam būs viss ko vēlējos Jums pastāstīt par Nha Trang. Jau trešdien braucu uz varoņpilsētu Saigonu. Uz Jauno gadu šeit viss kļūst dārgāks. Vilciena biļetes ir izpirktas nedēļu uz priekšu. Autobusa biļetes kļūst dārgākas. Jau laicīgi nopirku open bus biļeti maršrutā Nha Trang – Saigona – Pnompeņa – Sihanoukville. Līdz Saigonai biļete maksāja 150 000 dongu. Tālāk nācās šķirties no 32$. Parasti tā cena ir zemāka. Bet vismaz solīja, ka visi busi būs guļamie. Tādēļ esot nedaudz dārgāk. Nu labi, redzēsim.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Piektdiena, 08.02.2013, 17:12 | Ziņojums # 35 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Varoņpilsēta Saigona
Lai piedod man Vjetnamas komunistiskā režīma varas pārstāvji, bet par Hošiminu šo leģendāro pilsētu man mēle nelokās nosaukt. Pieturēšos pie vecā, vēsturiskā šīs pilsētas nosaukuma Saigona. Ceru, ka pienāks brīdis, kad šī pilsēta atgūs savu seno nosaukumu.
Atskaite būtu jāsāk ar nelieliem piedzīvojumiem, ar kuriem sākās mans rīts Nha Trang. No rīta pulksten 7:00, kā bijām vienojušies ar hoteļa saimnieci biju recepšenā, gaidīt savu mini busu, kurš mani aizvedīs uz lielo busu. Lielajam busam uz Saigonu bija jāatiet pulksten 7:30. Saprotama lieta, ka Āzijā nekas nenotiek precīzi pēc pulksteņa, bet kad pulkstenis jau rāda 7:25 dvēseliskā stāvoklī sāk rasties neliels diskomforts. Uz manu jautājumu, kur ir bus, tiek saņemta atbilde, ka ir nelielas problēmas. Ja pareizi sapratu, tad esot jānomaina autobuss. OK! Gaidu tālāk. Ap pulksten 8:00 pie hoteļa piebrauc minibus un tieku uzņemts uz borta. Busā vēl kādi cilvēki 10. Visi tiekam izsēdināti pie tūrisma ofisa, katram tiek izsniegta mazā pudelīte dzeramā ūdens un pateikts – gaidiet! Nācās gaidīt ilgi. Ar to problēmas nebeidzās, kad man tiek izsniegta mana open bus biļete, tur skaidri rakstīts, ka no Saigonas mani taisās vest ne viss uz Sihanoukville, bet uz Siam Reap. Stop, stop, stop. Tas man neder. Nezinu vai hoteļa meitene bija ko sajaukusi, vai šajā ofisā, bet man tas noteikti neder. Ofisā sazvanīja Saigonas ofisu un šo problēmu atrisināja. Piekodināja, ka obligāti jāpiesakās viņu ofisā un jāpasaka diena, kurā vēlos braukt uz Kambodžu. Ok!
Bus uz Saigonu tiek padots 10:30. Visi ātri uzkraujas, un brauciens var sākties. Kā solīja, bija guļambus. Aizpildīts uz pusi. Ērti iekārtojos aizmugurējā rindā, tur var ērti izstiept kājas. Saigonā iebraucam jau vēlā vakarā, nedaudz pēc 21:00. Piesakos ofisā, ka vēlos 9.februārī braukt uz Sihanoukville. Uzrādu savu open bus biļeti, kur nu ir rakstīti divi virzieni: Siam Reap un Sihanoukville. Hehehe Puisītis sāk ķiķināt un jautā: „Uz kurieni tad es īsti vēlos braukt?” Protams, ka vēlos uz Sihanoukville. OK! Ar to mainās izbraukšanas grafiks. Bus atiet 6:45, tas ir krietni ātrāk kā bija paredzēts, bet tas ir labi. Būšu ātrāk Sihanoukville. Izrādās, ka uz Sihanoukville viņiem nav guļamie busi, un tas nav labi. Bet nav jau variantu. Biļete arī maksā pāris $ mazāk, bet man jau nav nekādu finanšu dokumentu, kas apliecinātu cik $ esmu samaksājis. Labi, dievs ar viņiem, galvenais lai nogādā Sihanoukville.
Izvelku savu kompīti ar GPS un secinu, ka līdz manai viesnīcai ir apmēram 3 km. Domāju aizvilkšos kājām. Kā tad, pa Saigonas ielām ar kājām, ja Tev ir mugursoma un vēl viena soma pārvietoties nemaz nav tik vienkārši. Uz ielām trafiks ir mežonīgs, motobaiki vālē pa ietvēm, ietves piekrautas ar visādām lietām, kuras tur tiek tirgotas. Nospļāvos un paņēmu taksi. Lai veiktu 3 km, bija nepieciešamas apmēram 30 minūtes. Taxi meters rādīja 64 000 dongus, iedevu 80 000. Biju ļoti priecīgs, ka beidzot esmu ticis līdz savam hotelim. Hoteli biju jau rezervējis, izmantojot Agoda rezervēšanas sistēmu. Par 3 naktīm nācās šķirties no 29,85Ls. Praktiski pa nakti jāmaksā 10Ls. Hotelis atrodas 300 metrus no Saigonas dzelzceļa stacijas. Plānos bija no Nha Trang ar vilcienu braukt uz Saigonu. Tādēļ arī šāda izvēle. Dzīve ieviesa savas korekcijas. Ja ir vēlme pēc plašākas informācijas par šo hoteli skatāmies pa šo linku:
http://www.melnais.com/forum/36-402-1
Primārais un galvenais uzdevums Saigonā man bija tikt pie jaunām brillēm. Iepriekšējā Saigonas apmeklējumā par super lētām naudām optikas salonā man izgatavoja brīnišķīgas lasāmās brilles. Laiks ir pagājis, un man ir nepieciešamība tikt pie jaunām lētām brillēm. Šai nodarbei arī tika veltīta visa nākamā diena. Iepriekšējās brilles tiku gatavojis optikas salonā „Saigon optic”. Pavisam šādu salonu Saigonā ir trīs. Pa 2 gadiem jau biju aizmirsis, kurā vietā precīzi atradās salons, kurā biju iegādājies savas brilles. Ar motobaikera palīdzību salons tika atrasts.
Pa šo laiku šeit nekas nebija mainījies, tā pati jaukā un laipnā salona vadītāja. Arī viss process kā iepriekš. Vispirms vizīte pie acu ārsta. Redze tiek pārbaudīta uz aparāta un tālāk jau manuāli piekoriģēta. Cena gan pamainījusies. Iepriekš šis pasākums maksāja 20 000, tagad jau 25 000. Hehehehe Bet jebkurā gadījumā tie ir sīkumi. Tālāk briļļu rāmīša izvēle. Vēl palūdzu, lai manām vecajām brillēm nomaina lēcas. OK, nav problēmu. Nāciet pēc 6 stundām un viss būs gatavs. Par vizīti pie acu ārsta, 2 komplektiem jaunu lēcu, 1 jauns briļļu rāmītis, 1 jauna briļļu kastīte, motobaikera pakalpojumi - kopā sanāca 500 000 dongu. Mūsu naudiņās tas ir apmēram 13Ls. Vai nav super! Visiem rekomendēju.
Saigonā atšķirībā no pārējās Vjetnamas ir savs pozitīvais fīlings. Šī pilsēta man patīk vislabāk. Šeit aura ir savādāka, neredz vairs uzrakstus krievu valodā, ar angļu valodu principā nav problēmu, pavisam citi cilvēki.
Kā visā Vjetnamā, bet it sevišķi Saigonā notiek gatavošanās Jaunā Gada sagaidīšanai. Jaunais Gads tāpat kā ķīniešiem šeit ir 9.februārī. Būs viņiem garās brīvdienas. Hehehhe Visur uz ielām tiek tirgotas vietējās Ziemassvētku eglītes, mandarīnu koks ar visiem mandarīniem, milzīgas saulespuķes un citas dzeltenas puķes lielos podos.
Ir jau skaisti. Liela daļa veikalu un uzņēmumi jau nestrādā 8.februārī. Visi lielākie restorāni ir rezervēti korporatīviem pasākumiem. Tauta gatavojas nopietni atzīmēt šo pasākumu.
Neliels kopsavilkums pa Vjetnamu
29 dienas tika pavadītas Vjetnamā. No finansiālā viedokļa Vjetnama ir lēta zeme. Pa šo laiku es iztērēju apmēram 500$, neskaitot viesnīcas. Tas ir, ieskaitot arī pārvietošanos pa Vjetnamu visā viņas garumā. Par viesnīcām es vēl samaksāju aptuveni 200$. Kopējie izdevumi apmēram 700$. Nu ko lai saka, lēti. Bet man nepatīk Vjetnama! Cilvēki šeit nav smaidīgi, laipni kā lielākā daļā Āzijas. Maksimāli tendēti Tevi piečakarēt. Nav šajā valstī fīlinga, es pat nezinu īsti kāpēc. Vai tas ir komunistiskā režīma dēļ, vai tam ir cits iemesls. Ir valstis, uz kurām ir liela vēlme atgriezties atkal un atkal. Uz Vjetnamu tas neattiecas. Paši Vjetnamieši brīnās, tūristi atbrauc vienreiz, bet otrreiz vairs neatgriežas. Es domāju, ka arī es vairs šajā valstī neatgriezīšos. It sevišķi, kad no 1.janvāra par vīzu Vjetnamā prasa 45$. Ir daudz citu brīnišķīgu valstu uz kurieni doties, un kur neprasa 45$ par vīzu.
Bet jebkurā gadījumā paldies šai valstij, kas deva man naktsmītnes un dzīvei nepieciešamo 29 dienas. Lai veicas!
Tās ir manas pārdomas par piedzīvoto un redzēto Vjetnamā. Rīt jau dodos uz Kambodžu, kur paredzēta tikšanās ar tautiešiem. Esmu jau nedaudz noilgojies pēc latviešu sabiedrības. Kambodžā būšu pirmo reizi. Tā būs jauna pieredze un piedzīvojums. Bet tas jau būs cits stāsts un citā sadaļā.
[END]
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Vilnis | Datums: Trešdiena, 20.02.2013, 12:18 | Ziņojums # 36 |
 Ierindnieks
Grupa: Lietotāji
Ieraksti: 17
Reputācija: 2
Statuss: Offline
| Bija interesanti palasīt kā Tev gājis pa Vjetnamu, principā sanāk bieži bijām apmēram vienā laikā vienās un tajās pašās vietās secinājumi jāsaka diezgan līdzīgi, jo īpaši par vietējiem blēžiem, vilidžos gan izteikti mazāk, bet pilsētās piecenošana notiek pēc pilnas programmas kaut arī pilnīgā nekurienē, kādus 150km uz dienvidiem no Hanojas, par vakariņām kas sastāvēja no tikko kautas vistas, rīsu un zaļumu kaudzes samaksāju 300 000 (15$) kas ir dārgākā malīte Vjetnamā parasti videeji ap 80 000 (4$) bet citviet varēja pie viesmīlīgiem vietējiem paēst ari par velti, un jā ziemeļos vietējie ir atsaucīgāki, viesmīlīgāki un laipnāki kā arī daudz mazāk tūristu. Braucu no Hanojas līdz Saigonai ar skūteru un pirmos tūristus pēc Hanojas satiku tikai Dong Ha, kas drošvien ir deļ mazāk viesmīlīgā klimata
uz Airosvit grābekļa arī uzkāpu, atšķirībā tikai savu refundu no Airosvit gaidu joprojām, lai gan arī bija savienotais reiss ar Airbaltic, bet tiketi pirkti letasaviobiletes.lv. Tagad iesprūduši 318Ls un nācās pirkt atceļam biļetes Airoflot pa 455 lashiem
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Trešdiena, 20.02.2013, 13:48 | Ziņojums # 37 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Quote (Vilnis) Bija interesanti palasīt kā Tev gājis pa Vjetnamu, principā sanāk bieži bijām apmēram vienā laikā vienās un tajās pašās vietās
Kādēļ nedevi ziņu, būtu pa kādam aliņam izdzēruši....
Quote (Vilnis) Braucu no Hanojas līdz Saigonai ar skūteru
Ļoti interesanti. Vai skūreru īrēji, vai kā savādāk?
Būtu ļoti interesanti sagaidīt pilnu atskaiti par redzēto un piedzīvoto Vjetnamā!
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Vilnis | Datums: Trešdiena, 20.02.2013, 17:43 | Ziņojums # 38 |
|
Ierindnieks
Grupa: Lietotāji
Ieraksti: 17
Reputācija: 2
Statuss: Offline
| Ā, nu nezināju kā tur viss attīstīsies, un kur kurā dienā sanāks būt, tā iznāca ka neturējos pie pirms tam diezgan rūpīgi izstrādātā plāna, bet tagad skatos, daudzkur tās pašas vietas kas Tev
Skuteru īrēju, 8$ par dnn - nokaulēju no 10$ šis kantoris piedāvā paņemt mocīti Hanojā un atdot Saigonā (otrādi laikam nestrādā), principā kad meklēju šādu pakalpojumu, tik daudz nemaz googlē neizdevās atrast, kā vēlāk izrādījās šamējo rekomendē arī Lonely Planets. Jāiemaksā arī drošības naudiņa, manam 125cm3 Hondam tie bija 400$ - kas pricipā priekš 2007 gada aparāta bija pilna, ja ne vairāk vērtība, un ja klients iekrīt aizā, vai aizlaižas uz Laosu viņiem zaudējumus nerada, jo arī īre bija jāsamaksā uz priekšu + moča transportēšanas izdevumi no Saigonas uz Hanoju 60$
Te kantora adrese - laipna un pretimnākoša apkalpošana, lai arī solīto gaisa pumpi, kad to ievajadzējās, bardačokā pēc tam tā arī neatradu
http://www.cuongs-motorbike-adventure.com/future125.html
ir pieejami arī nopietnāki aparāti, bet šams ~2500km izturēja godam 
kautkādu atskaiti tā kā gribētos samudrīt, bet kad iesāku, sapratu cik laika un galvas kasīšanas tas prasa
visu cieņu, Tev tas izdodas saistoši un interesanti, ir acīmredzami talants
|
| |
| |
| Uldiz | Datums: Svētdiena, 12.03.2017, 16:50 | Ziņojums # 39 |
 Ierindnieks
Grupa: Lietotāji
Ieraksti: 9
Reputācija: 1
Statuss: Offline
| 
|
| |
| |
| Striķis | Datums: Sestdiena, 20.04.2019, 09:16 | Ziņojums # 40 |
 Apakšpulkvedis
Grupa: Lietotāji
Ieraksti: 149
Reputācija: 6
Statuss: Offline
| Quote Melnais (  )
Otra lieta, ar ko būtu jārēķinās ceļotājiem, ir vjetnamiešu katastrofālās angļu valodas zināšanas. Ja būs nepieciešamība kaut ko pajautāt uz ielas tā būs milzīga problēma. Angļu valoda šeit nevienu neinteresē
Stipri viss izmainījies, kopš gogle iemācījusies tulkot vjetnamiešu valodu. Liela daļa vjetnamiešu to arī izmanto - ierunā tekstu un gogle to skaļi nolasa jau latviski. Lai cik tas dīvaini neliktos, bet gogle vjetnamiešu runu atpazīst labi, ko nevar teikt par latviešu. Tomēr problēma paliek tulkojot no latviešu UZ vjetnamiešu valodu. Bieži vien iztulkotais texts ir pilnīgas muļķības. No angļu vai krievu nedaudz labāk. Vislabāk tulkot pa īsām frāzēm. Tikko kautkas garāks, tā ir auzas. Arī vārdu secība reizēm izmaina tulkotā jēgu. Prātīgi ir pirms rādīt tulkojumu, iztulkot to atpakaļ uz angļu vai latviešu un pārliecināties, ka tulkojums nav pavisam aplams.
Es joprojām bieži izmantoju bildes telefonā. It sevišķi ēdienam vai augļiem.
Ziņojums rediģēts Striķis - Sestdiena, 20.04.2019, 09:21 |
| |
| |
|
