|
Penša izdzīvošanas rokasgrāmata II – Filipīnas
| |
| Melnais | Datums: Otrdiena, 02.05.2017, 13:27 | Ziņojums # 16 |
 Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Tātad, ko redzēt un darīt Ormoc pilsētā.
Kā jau teicu, šeit ir ļoti plaša, gara un jauka promenāde. Varat šeit nesteidzīgi pamalkot alu un pastaigāties, it sevišķi ja ir jauks laiciņš. Man pēc pēdējām lietainām dienām tas sagādāju patiesu baudu.
Šī bilde man pašam ļoti patīk, man liekas ļoti estētiski garda sanākusi ... 
Ar pastaigu par promenādi dienas laikā šīs vietas potenciāls ne tuvu kā nav izsmelts. Promenādes galā vakarā pēc saulrieta atveras milzīga ēstuve. Daudz un dažādi pārdevēji pārdod ēdamo visu veidu gardēžiem un maciņu biezumiem. Ir visādi BBQ, lechons gan manok, gan baboy, zupas un rīsi ēdieni, un kur nu bez jūras veltēm. Plus vēl galdiņi ir izvietoti gar mola malu. Varat sēdēt un baudīt naksnīgo jūru. Nu vienkārši super, man personīgi ļoti patika. Cenas šim pasākumam ļoti pieņemamas.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Trešdiena, 03.05.2017, 16:30 | Ziņojums # 17 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Bez laicīgām baudām Ormoc pilsētā atrodas ari vairākas jaukas un senas baznīcas. Vienā no lielākajām un tuvākajai no mana hoteļa paviesojos gan dienas, gan tumšajā laikā. Abos gadījumos baznīca praktiski bija pilna. Notika dievkalpojumi, kurus vietējie apmeklēja kuplā skaitā. Tas nav tikai Ormoc pilsētas fenomens. Šādi skati ir vērojami praktiski jebkurā vietā Filipīnās.
Šādi tas izskatījās dienas laikā:
Vakara pusē tur ir divkārt skaisti. kad ir satumsis viss tiek skaisti izgaismots. Vietās kur tiek liktas piemiņas svecītes pulcējas daudz cilvēku. Tumšajā vakara stundā degošās svecītes atstāj jauku iespaidu.
Tas arī būtu galvenais, ko redzēt Ormoc pilsētā. Vairāk neko interesantu šeit neatradu. Vienu brīdi apsvēru domu doties uz Camotes salām. Šajā salu grupā ietilpst pavisam 4 salas. Divas lielākās ir Pacijan un Poro salas. Tad nu uz šīm abām salām arī bija doma paviesoties. Izsverot visu par un pret šī doma tika atmesta laika trūkuma dēļ. Līdz manai ļotenei no Tacloban uz Manila bija palikušas vien 4 dienas. Bija arī liela vēlme apskatīt tieši Tacloban pilsētu. Paskatīties kā viņa ir atkopusies pēc taifūna Yolanda. Būtu izvēlējies doties uz Camotes salām, reāli nepietiktu laika ne salu apskatei, ne Tacloban apskatei. tas būtu tikai ķeksītis, esmu tur bijis. Tāpēc izvēlējos vēl vienu nakti pavadīt Ormoc pilsētā (baudīju WiFi pieslēgumu ), un tad jau 3 dienas veltīt Tacloban apskatei un izpētei.
Ormoc pilsētai varu pateikt lielu paldies par iespēju šeit paviesoties. Bija jauki un mīļi, bez sevišķām ekstrām, bet man patika. Ja mērķis ir tikai pilsētas apskate, tad ar 3 dienām šeit pilnīgi pietiek. Ja kādreiz būs iespēja un brīvs laiks, tad noteikti uz kādu nakti šeit palikšu atkal.
Tagad tikai varu pievienoties bildē redzamajam un pievienojos rakstītam:
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Trešdiena, 10.05.2017, 10:59 | Ziņojums # 18 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| No rīta paspēju vēl padzert rīta kafiju, izčekojos no hoteļa un raitā solītī dodos uz autoostu. Laiks doties uz Tacloban. Autoostā ir izvēle braukt ar sabiedrisko autobusu vai minibusu. Cenas starpība ir tikai 25 peso. Tas būtu sīkums, bet ja ir vēlme pabaudīt kolorītu braucienu kopā ar vietējiem, tad pareizāk ir braukt ar autobusu. Ar minibusiem jau esmu izvizinājies, tāpēc tagad kārta normālam sabiedriskam autobusam. Biļetes cena ir precīzi 100 peso, par aptuveni 100 kilometru ceļu. Laba matemātika, 1 km = 1 peso. 
Autobuss maršrutā Ormoc - Tacloban trāpījās ļoti vecs, iespējams vecāks pat par manīm.  ... bet varbūt arī nē. Neskatoties uz savu cienījamo vecumu, savus tiešos pienākumus, tas ir pasažieru pārvadāšanu autobuss veica samērā ņipri. Brauciena laikā varēju nesteidzīgi vērot apkārtni un vietējos. Sevišķi interesanti ir tajos brīžos, kad kāds vietējais mēģina pārvadāt kādu nestandarta preci. Te es domāju dažādas preces, ieskaitot vistas, gaiļus, citus mājdzīvniekus un liela gabarīta preces. Bet ātrāk vai vēlāk viss tiek dabūts autobusā iekšā un ceļš turpināts.  Garlaicīgi nebija. Brauciens līdz Tacloban aizņēma nedaudz mazāk par 4 stundām. Un jau tiekam izsēdināti jaunajā Tacloban autobusu terminālī.
Līdz pilsētas centram, kur var meklēt naktsmītnes, no autoostas ir aptuveni 2 kilometri. Pēc ilgās sēdēšanas autobusā ir vēlme nedaudz izstaipīt kājas, tāpēc tiek pieņemts lēmums neizmatot vietējo jeepney pakalpojumus, bet šo attālumu pievārēt kājām. Pie reizes arī pavērot Tacloban pilsētu.
Gājiens līdz pilsētas centram neaizņem daudz laika. Tagad būtu jātiek pie kādām sakarīgām naktsmītnēm. Biju nedaudz pārsteigts un vīlies, pilsētas centrā praktiski nav iespējams atrast lētu, sakarīgu vienvietīgu istabu. Lētākā vienvietīgā istaba ir hotelī "La Rica". Pa nakti prasa 800 peso ....  Uz jautājumu vai interneta WiFi pieslēgums šeit arī ir? Tiek saņemta apstiprinoša atbilde: "Protams ka ir!". Bija vēlme pa vakariem paturpināt rakstīt savu ceļojumu atskaiti. Labi, mēģināsim. Samaksāju par vienu nakti un varu doties uz savu istabu. Diez kas nav no tās istabas, logu nav. Ir airkondišens, aukstais karstais ūdens un pavecs TV ar pāris vietējām programmām. Tas viss būtu sīkums, lielākā vilšanās kārtējo reizi par internetu. Ar manu klēpjdatoru piekonektēties man vispār neizdodas, ar telefonu kaut kā. Bet nu tas interneta ātrums nav nekāds. Rīt rakstīšos ārā un meklēšu kādu citu hoteli.
Par šo hoteli varu vēl tikai pateikt, ka tuvojoties Ziemassvētkiem (bija jau novembra beigas) hotelītis tika izgaismots un izraibināts nu ļoti krāsains un raibs. Es pat teiktu pilnīgi bezgaumīgi, bet nu vietējiem tā patīk. Nevarēju noturēties un nofilmēju šo brīnumu un izlieku arī Jūsu vērtējumam.
Video tika filmēts jau vakara pusē, bet pa starpu gadījās vēl viens nepatīkams starpgadījums. Kā jau iepriekš teicu, pamēģināju piekonektēties WiFi hoteļa istabā, no kā nekas sakarīgs nesanāca. Tāpēc devos ārā ar domu palūkoties, kas interesants apkārtnē, un pie reizes nolūkot jaunu hoteli. Tiko izgāju ārā no hoteļa uz ielas, radās vēlme uzvilkt kādu kuplāku dūmu.  Piepīpēju garo mentoleni “Mighty”, ievilku kuplu, kāru dūmu, kā pie manis piesteidzās viens sievišķi sarkanā kreklā ar kaklā uzkarinātu kaut kādu bļembu. Sievišķis nesaka ne labrīt, ne labvakar… bet uzreiz ķeras “vērsim” pie ragiem, saņemu komandu: “Momentā beidz smēķēt!” Opsssssss…. mierīgi pagriežos un turpinādams smēķēt lēnām dodos pa ielu prom. Esmu jau ticis aiz pagrieziena un domāju ka no uzmācīgā un kašķīgā sievišķa esmu ticis vaļā. Kāds es biju naivulis,  sievišķis sapulcinājis papildspēkus ir meties man pakaļ. Nu jau ir 3 sievišķi un 1 vīrišķis, visi ģērbušies vienādos sarkanos kreklos ar bļembām kaklā. 
Kā parlamentārietis no šīs grupiņas un sarunu vedējs tiek izvirzīts vīrišķis. Sievišķi šajā procesā veiks atbalsta funkcijas. Godīgi jāatzīst, nu situācija ir krietni mainījusies, vīrišķis novēl man labu dienu, stādās priekšā un pastāsta, ka viņi ir tādi kā “brīvprātīgie kārtības sargi” un rūpējās par sabiedriskās kārtības ievērošanu uz ielām. Tacloban pilsētā darbojas likums, kas aizliedz smēķēt uz ielām. Tieši tādēļ viņš man atvainojas un lūdz mani pārtraukt smēķēšanu. Nu cita lieta, tā uzreiz vajadzēja. Pa šo laiku es jau esmu nopīpējis visu cigareti un mierīgu sirdi izsmēķi ielidinu atkritumu tvertnē. No “brīvprātīgajiem kārtības sargiem” tiek saņemts “paldies par sadarbību!”.
Visā visumā man šādi kārtības sargi ar pilnīgi neizprotamām pilnvarām un uzdevumiem man kārtīgi krīt uz nerviem. Ar to būtu jānodarbojas policijai, tur viss ir skaidrs. Tāpat tā ir jau otrā pilsēta manā praksē Filipīnās kurā nedrīkst smēķēt. Līdzīgs gadījums mums bija ar Melno Princesi Bagio. Tur arī tāda aktīviste staigāja mums pa pēdām un draudēja ar policiju, ja tūlīt nebeigsim smēķēt. Protams, ka arī tur mēs nopīpējām savas cīgas līdz galam, bet mieles paliek. Uzrodas kaut kādi vietējie politiķi, un kaut kādu populistisku mērķu vadīti pieņem pilnīgi nepamatotus un stulbus lēmumus. Protams, ka nav jāsmēķē, skolās, bērnudārzos, slimnīcās un līdzīgās vietās, bet tas jau tāpat ir saprotams. Tāpēc jau nav jāpieņem speciāli likumi. Bet te pieņem likumu, kas aizliedz smēķēt veselā pilsētā. Tāpat pārsvarā šos ierobežojums šeit praktiski neviens neievēro, pilnas ielas ar izsmēķiem. Turpmākajā ceļojuma laikā uzdūros vēl vienai līdzīgai pilsētai, tā ir IloIlo, kurā arī ir aizliegts smēķēt pilsētā.
Tas man uzvedināja uz domas par mūsu 100 “gudrajām galvām”, tieši brīdī, kad rakstu šo atskaiti, deputāti ir pieņēmuši, ka no 2020.gada 1.septembra aizliegs pārdot alkoholu 2 litru pudelēs. Nav valstī svarīgākas lietas, kā regulēt to no kāda tilpuma es drīkstu dzert alu. Pilnīgs marasms un stulbums.  Kā motivācija tiek minēta alkohola patēriņa ierobežošana. Kādā veidā tas iespaidos alkohola patēriņu man galīgi nav saprotams. Vienas 2 litru pudeles vietā tiks pirktas 2 x 1 litra pudeles. Vienīgais krūmos tagad mētāsies vairāk tukšu plastmasas pudeļu.
Otrs deputātu šodienas atbalstītais likumprojekts otrajā lasījumā ir par aizliegumu izmantot dzīvniekus atrakcijās un cirkos. Man liekas, ka deputātu vidū ir iestājies tāds periods, kad notiek sacensība, kurš ir lielāks liekulis un plika tīksmināšanās par savu varu. Mēs varam visu aizliegt, pilnīgi visu ko vēlamies! Man kā cilvēkam, kuram katra indivīda brīvība un rīcības brīvība ir svētas lietas, tas sāk izskatīties pēc pilnīgas diktatūras vai pilnīga stulbuma. It sevišķi tāpēc, ka ar šiem nepārdomātiem un voluntārajiem lēmumiem tiek pārvilkta strīpa Rīgas senajām cirka tradīcijām. Uz ko bērni gāja skatīties cirkā? Ne jau uz akrobātiem, bērni vēl nespēj saprast akrobātu sarežģīto un grūto darbu. Bērni nāca skatīties tieši uz zvēriņiem. Tagad var cirku droši klapēt ciet. Tas vairs nevienam nebūs interesants. Esmu pilnīgi pārliecināts, kad tagadējie deputāti bija bērni, viņi gāja uz cirku un atplestām mutēm skatījās uz tiem zvēriņiem. Kāpēc viņi to visu vēlas atņemt nākamajām paaudzēm, saviem bērniem un mazbērniem?
Mans nākamais priekšlikums deputātiem ir aizliegt arī Zoo dārzu! Kā var atņemt un turēt nebrīvē dzīvniekus?! Visus izlaist brīvībā! Ehhhhhhh…. nav par tēmu, bet sasāpēja. IMHO
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Ceturtdiena, 11.05.2017, 15:49 | Ziņojums # 19 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Pēc šī incidenta Tacloban bija pilnībā iznīcinājis visus potenciāli jaukos iespaidus par šo vietu. Saprotu, ka tas ir subjektīvi, bet tās bija manas izjūtas tajā brīdī.  Būtu bijusi iespēja, būtu lidojis uz mājām jau uzreiz, bet tagad nāksies vēl 3 naktis šeit pavadīt. Viena nakts viesnīcā man jau ir samaksāta, vēl jāatrod naktsmītnes 2 naktīm. Pavisam drīz, pilsētas nomalē arī atrodu viesnīcu domātu vietējiem. Par cik biju noskaities uz visu, nolēmu izmēģināt kā izskatās viesnīcā, kura paredzēta vietējiem.
Vienvietīgais numurs šeit maksāja tikai 250 peso, ar ventilatoru, vienvietīgo gultu un savu dušas un poda telpu. Istabai pat bija viens logs. Pārējais viss spartiski. Internets pat nav piedāvājumā , bet tā ir labāk nekā ir piedāvājumā, bet no viņa nav nekāda labuma. Tā es te arī pavadīju nākošās abas naktis, līdz brīdim kad bija jālido atpakaļ uz Manila. Ja godīgi, tad priekš divām naktīm nebija ne vainas. Papildus, tas nebija pilsētas pats centrs un šeit nekādi "brīvprātīgie družiņiki" nebija manāmi. Varēju justies atkal kā cilvēks.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| andrian | Datums: Ceturtdiena, 11.05.2017, 18:34 | Ziņojums # 20 |
 Ģenerālleitnants
Grupa: Moderatori
Ieraksti: 558
Reputācija: 23
Statuss: Offline
| Quote Melnais (  ) Istabai pat bija viens logs.
šis ir tas logs ?
kruts 
ChiangMai,ChiangRai,Phuket,Railay,Phi-Phi,Langkawi,Sabah,Cebu,Panglao,Boracay,Palawan,Houay Xai,Bokeo Nam Kan National Park,Beijing,Fihalhohi,Siem Reap,Sihanukville,Koh Rong,Koh Rong Samloem,Kampot, Phnom Penh,Shimla,Manali,Varanasi,Delhi
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Piektdiena, 12.05.2017, 10:07 | Ziņojums # 21 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Quote andrian ( ) šis ir tas logs ?
Tas pats,.... kas Tevi šeit mulsina? Tas, ka nav skats uz pludmali? Šīs istabiņas cena ir tikai 250 peso, iepriekšējā viesnīcā cena bija 800 peso ... un loga nebija vispār. Man nebija mērķis iegūt logu ar skaistu skatu. Svarīgāk ir, ka tiek veikti daudz būtiskāki uzdevumi, tas ir brīva gaisa cirkulācija....
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Trešdiena, 17.05.2017, 14:22 | Ziņojums # 22 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Runājot par pašu Tacloban pilsētu, tad šeit vairāk nekas neliecina par to postažu, ko šeit nodarīja taifūns "Yolanda". Vispostošākais reģistrētais taifūns "Yolanda" plosījās šeit 2013.gada novembrī un praktiski noslaucīja no zemes virsas Tacloban pilsētu ieskaitot praktiski visas mūra celtnes. Tacloban pilsētā un apkārtējos rajonos dzīvības zaudēja vairāk nekā 5000 cilvēku, bez vēsts pazuda tuvu pie 2000 cilvēku. Tagad pēc 3 gadiem šeit praktiski nekas neliecina par notikušo traģēdiju. Ir tikai vairākas piemiņas vietas bojā gājušajiem cilvēkiem. Visa pilsēta ir praktiski uzcelta no jauna. Var tikai apbrīnot šo cilvēku izturību un uzņēmību.
Šāda izskatās atjaunotā pilsēta:
Nākamajā dienā pilsētā bija skolēnu fiesta, tā arī īsti nesapratu, kas par svētkiem viņiem, bet gājiens bija ļoti plašs un jautrs. Gājienā piedalījās bērni sākot no pirmajām klasēm un beidzot ar studentiem. Nebiju nekad domājis, ka Tacloban ir tik daudz skolēnu un studentu.
Varat paši novērtēt kā tas izskatījās īsā video:
Finālā mans iespaids par Tacloban pilsētu nedaudz mainījās, tas pateicoties tam, ka nedzīvoju pilsētas centrā, bet gan nomalē. Tā teikt tuvāk pie tautas. Un šis variants man nelika vilties. Vakaros šeit katrā kvartālā notiek savi nakts izklaides pasākumi. Vienā no tādiem es pavadīju ilgu laiku. Gāju savā nodabā pa klusajām Tacloban ieliņām, kad pēkšņi dzirdu pavisam netālu tiek "graizīta" kārtīga rock mūzika. Principā zinot aziātu (un ne tikai aziātu, bet arī mūsu bāleliņu) nevaldāmo tieksmi pēc saldajām, sīrupainajām melodijām, pirmajā brīdī nevaru noticēt tam, ko es dzirdu. Tiek graizītas superīgās rock melodijas, no dažādu leģendāru grupu repertuāriem. Sameklēju to vietu, kurā notiek šī pasaka. Vienkāršs māju pagalms, kurā bezmaksas koncertu apkārtējiem iedzīvotājiem sniedz amatieru rock grupa. Veči jau gados, bet sirdīs jauni un karsti. Par kvalitāti varētu arī pastrīdēties, bet man dotajā gadījumā tas pilnīgi noteikti nav galvenais. Galvenais ir pati ideja.
Skatītāju un atbalstītāju nav pārāk daudz, bet brīvu vietu kur apsēsties nemanu. Redzot manu interesi par notiekošo, vietējie ātri izbrīvē man vietu pie galda, tieši blakus māksliniekiem. Lieliski, iedodu vietējam naudu priekš viena 'Tanduy" ruma un pudeles "Coka Cola" un mans burvīgais vakars var sākties. Arī rock muzikanti redzot ārzemnieku pajautā, kādu dziesmu es vēlētos dzirdēt, viņi būs priecīgi to izpildīt. Man nav ilgi jādomā, saku vēlētos dzirdēt leģendārās grupas "Deep Purple", nemazāk leģendāro dziesmu "Smoke On The Water". Lūdzu ...,
kā tas notika varat novērtēt paši nelielā video:
Tā es šai jaukajā vietā pavadīju ilgu laika sprīdi, līdz brīdim, kad koncerts bija beidzies, rums izdzerts,  un pulkstenis rādīja jau krietni pēc pusnakts. Kā nokļuvu atpakaļ savā hotelī, vēsture klusē un man arī nav, ko šai sakarībā piebilst.
Miegs bija pavisam ciešs un salds. Modos nākamā rītā pēc pulksten 10:00. Sapratu, kad šī ir tā reize, kad ciemos nelūgts ir ieradies feldmaršals Kaltenbruners kopā ar oberleitnantu Pohu. Arī tādas dienas gadās ceļojumu laikā, tas ir normāli. Esmu jau pieaudzis cilvēks un lieliski zinu, ko šādos gadījumos ir jādara un kur jāmeklē pirmā palīdzība. Un atkal jau šo uzdevumu atvieglo tas, ka dzīvoju tuvu pie tautas. Atliek tikai iziet ārā no hoteļa uz ielas, kad vairākas vietējās tirgotavas var piedāvās īstās zāles tieši no ledusskapja.
Tā izskatās viena no šādām aptiekām:
Svētais "Miguels" 1 litra blašķītē šeit maksā tikai pāris peso vairāk nekā veikalā. Toties tas viss ir šeit uz vietas, tiek pat atkorķēta pudele un piedāvāts benķītis uz kura piesēst. Kā papildus bonuss, varat pie aliņa piekost klāt arī kādu voblu. Tas viss turpat acu priekšā. Vot tas ir serviss, to es saprotu. Varat mierīgi labot veselību un uzvilkt kāru, kārtīgu . Un neviens par to nepateiks nevienu sliktu vārdu. Brīvs cilvēks, brīvā valstī.
Zāles iedarbojas samērā ātri. Un veselība atgriežas ierastajā stāvoklī. Šī ir mana pēdējā diena Tacloban un rīt jau mani gaida ļotene lidojumam atpakaļ uz Manila.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Trešdiena, 17.05.2017, 17:49 | Ziņojums # 23 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Nākamajā rītā svaigs kā gurķītis mostos un varu doties uz lidostu. Mierīgi ar publisko jeepney par 12 peso aizbraucu līdz lidostai. Atpakaļ uz Manilu mani atkal vizinās aviokompānija "Philippine Airlines". Viss jau būtu labi, bet lidostā atkal kārtējā aizķeršanās, reiss kavējas par 2 stundām. Uzņemu jau to mierīgi, laika esmu pieradis, ka Filipīnās praktiski nekas nenotiek pēc grafika. Tad jau lidmašīna ir padota un varam ieņemt savas vietas. Sākas arī neliels lietutiņš, bet tas viss ir nieki. Galvenais, ka tūlīt lidosim uz Manilu.
Pats lidojums bez aizķeršanās un pēc nedaudz vairāk nekā stundas lidojuma jau sēžamies Manila. Mans pirmais izbraukums šajā ziemošanas reizē ārpus Manilas ir veiksmīgi noslēdzies. Vēl tikai nobeigumam pievienošu google kartīti ar maršrutiem un galvenajām apskates vietām.
No šī izbraukuma man visvairāk patika tieši Biliran sala. Tur palika vēl daudz neizpētītu vietu. Tai skaitā apkārtējās saliņas. Ļoti labi, varēs atstāt nākamajai reizei. Ormoc ļoti omulīga vietiņa, bet bez kādām lielām ekstrām. Viss mazāk man patika Tacloban, bet tas ir tīri subjektīvi. Neīstā vietā un laikā man patrāpījās tie "brīvprātīgie družiņiki", jutos kā padomju laikos. Nebūtu viņi, iespējams iespaidi būtu savādāki.
No Manilas lidostas ierastais ceļš ar sabiedrisko transportu līdz manai īrētai istabai. Viegli, ērti un lēti! Tur nekas nav mainījies, visas mantas savās vietās. Tieku atkal laipni sagaidīts un varu noskalot ceļa putekļus.
Manilā es atgriezos 30.novembrī, projām biju 11 dienas. Tagad man būs neliela atpūta 4 dienu garumā, kad došos savā tālākajā un garākajā ceļojumā pa Filipīnām. Par to vēlāk.
Nekā jauna par Manilu pastāstīt nevarēšu, visu ko vēlējos teikt esmu pateicis atskaites sākumā. Vienīgais atradu ērtāku risinājumu matu un bārdas apgriešanai. Ceļojot es pārāk lielu uzmanību matu un bārdas garumam nepievēršu. Bet šeit ir karsts, tāpēc pārāk gari mati un bārda traucē. Tāpēc aptuveni reizi mēnesī viss mans galvas apmatojums tiek nonullēts. Tāpēc mani bildēs var redzēt dažādos veidos, ar bārdu un matiem ... un bez bārdas un pliku pauri. Matu un bārdas dzīšanai man bija speciāli iegādāta elektriskā matu dzīšanas mašīnīte. Tad nu kā jau es teicu, reizi mēnesī stājos spoguļa priekšā un veicu šo eksekūciju. Principā diezgan pagrūts pasākums, parasti tas ievilkās gandrīz stundas garumā. Vārdu sakot, apnika man mocīties, atradu daudz ērtāku veidu. Vietējais ielas frizieris to visu izdara ātri un lēti. Frizieru izvēle uz ielas milzīga, konkurence liela. Par matu un bārdas noskūšanu nācās maksāt tikai 50 peso, kā bonuss pēc skūšanās vēl plecu un galvas masāža. Nav slikti, tā arī atlikušo laiku turpināju izmantot ielas frizieru pakalpojumus. Ja arī Jums cienījamie ceļotāji rodas vēlme pa lētu naudu dabūt pliku pauri, tad vienīgais kas Jums ir jāzina un jāsaka attiecībā uz savu matu fasonu ir burvju vārdiņš "kalbo" Tas tulkojumā nozīmē plikpauris.
Lai būtu vieglāk saprotams par ko es te runāju ieskatam 2 bildes. Bildes nav manas, bet priekš ilustrācijas būs labi:
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Pirmdiena, 22.05.2017, 11:35 | Ziņojums # 24 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Boracay, IloIlo, Guimaras sala, Cadiz, Malocaboc sala un Bacolod
Četras dienas Manilā tika nobumbulētas ātrā tempā un nemanot bija pienācis 5.decembris. Tas ir datums, kad sākas mans nākamais izbrauciens. Atliek tikai pakot mazo mugursomu un doties ceļā. Atpakaļ paredzēts atgriezties 22.decembrī.
Padomā ir apskatīt, kas notiek un kā izskatās tūristu iecienītā vietā Boracay. Šai sakarā man bija iestājusies personības dalīšanās. Zinot to, ka tā ir zināmākā un visvairāk apmeklētākā vieta Filipīnās no tūristu puses, man nebija nekādas vēlmes uz šejieni doties. Esmu bijis Filipīnās ļoti daudz reizes, bet Boracay un pat tās tuvumā nekad iepriekš nebiju bijis, vienmēr biju atradis daudz interesantākas vietas uz kurieni doties. No otras puses ir nepareizi spriest par vietu, ja nesi tur bijis personīgi un viņu redzējis. Tas apmēram izskatītos kā labajā krievu teicienā: "Книгу не читал, но осуждаю"! Tāpēc lai pieliktu punktu visām šāda veida spekulācijām, tika pieņemts lēmums 4 naktis pavadīt Boracay. Papildus man liels stimuls bija "Cocomangas shooter bar" apmeklējums, laiks stiprināt dzimtenes rādītājus.
Pēc Boracay ir doma doties un apskatīties, kā izskatās un ko dara IloIlo pilsētā. Te paredzēts uzturēties 2 naktis. Tīri iepazīšanās nolūkos, ar skatu uz nākotni ir šeit ko darīt vai nē. No IloIlo pārceļos uz Guimaras salu. Te paredzēts pavadīt 3 naktis. Tik tālu viss bija saplānots precīzi par datumiem. Tālāk precīza plāna nebija. Atpakaļ man ir lidmašīna no Bacolod, tāpēc atlikušās dienās vadīšos pēc apstākļiem, kas, kur un kā.
Finālā tas viss izvērtās precīzi šādā pasākumā ko varu atspoguļot arī kartītē:
Kā redzat, tad klāt augstāk uzskaitītajam nāks Cadiz, Malocaboc sala un Bacolod.
Uz Boracay biju rezervējis biļetes ar aviokompāniju “Cebu Pacific Air”. Tas man likās pats ērtākais variants kā nokļūt Boracay. Lidot uz Kalibo un kratīties vēlāk ar autobusu īstas vēlmes nebija, simpātiskāk man likās sēsties uzreiz Caticlan lidostā. It sevišķi ja bija iespēja nopirkt biļetes no Manilas uz Caticlan par 12 EUR.
Lidojums 11:30 no Manilas 3 termināla. Šoreiz viss notiek atbilstoši grafikam. Pat nobrīnījos par to. Izlidojam gandrīz precīzi 11:30 un pēc 1 stundas un 10 minūtēm jau sēžamies Caticlan lidostā. Izejot no lidmašīnas mute paliek vaļā. Redzams ir tikai skrejceļš un tikai skrejceļš, vairāk nekā šeit nav. Kā vēlāk uzzināju, tad novembra beigās ir atvērts Caticlan lidostas jaunais skrejceļš, es viņu izmantoju 5.decembrī. Šis skrejceļš ļauj uzņemt lielāka izmēra ļotenes. Gan jau vēlāk parādīsies arī nepieciešamās ēkas. Tagad uz skrejceļa tiek piedzīti autobusi un tiekam nogādāti uz veco Caticlan lidostas ēku. Brauciens ir pāris kilometru garumā.
Tā tas izskatās dzīvē:
Vecajā Caticlan lidostas ēkā, kam nepieciešams šeit var saņemt savu reģistrēto bagāžu. Man tas nav aktuāli. man ir tikai rokas bagāža. Varu pa taisno doties uz Caticlan laivu piestātni. Par cik piestātne atrodas tikai 700 metrus no lidostas, tad saprotams, ka nekādi citi transporta līdzekļi man nav nepieciešami. Šo attālumu viegli paveicu ar kājām. Ierodoties pie laivu termināla varu tikai konstatēt un pateikt paldies ceļotājam andrian par precīzo aprakstu. viss ir precīzi kā andrian aprakstīja. Arī cenas nav mainījušās. Tāpēc pie šī jautājuma vairs nekavēšos, kam tas interesē var palasīt andrian atskaiti.
Tālāk vadījos stingri pēc ceļotāja andrian sniegtajām rekomendācijām. Viegli tika šķērsotas visas pārbaudes un pēc brīža jau atrodos uz Caticlan laivu termināla. Tāds viņš izskatās, laiviņas pa labi kuģo uz Boracay. Kā redzam bildē, tad līdz Cagban Jetty ostai ir pavisam tuvu, tā jau arī ir Boracay. Brauciena laikā obligātā kārtā jāuzvelk glābšanas vestes. Ciet varat nepogāt.... brauciens aizņems mazāk par 10 minūtēm.
Veiksmīgi ir sasniegta Boracay un tālāk Jūs nokļūstat triceklistu mafijas nagos. Brauciet uz kurieni vēlaties, cena fiksēta 150 peso. Esmu jau iepriekš rezervējis sev viesnīcu 3 stacijā un man 150 peso liekas par dārgu. Finālā izdodas nokaulēt līdz 100 peso. Un arī tas viss ir neatbilstoši dārgi. Tas pateicoties manam slinkumam un nezināšanai, cik tālu atrodas mans hotelis. Principā ļoti tuvu, pašās 3 stacijas sākumā. Kājām aptuveni nedaudz vairāk kā 2 kilometri. Kad braucu prom no Boracay nekādy tricekli vairs nemeklēju. Mierīgā garā aizstaigāju ar kājām no viesnīcas līdz laivu terminālim.
Viesnīcu biju rezervējis izmantojot “Agoda” rezervācijas sistēmu. Paredzēts man šeit uzturēties 4 naktis. Viesnīca “Sundown Austrian Pension House” atrodas praktiski pie ūdens līnijas. No pludmales atdala neliela taciņa un restorāns. Istabā ir ventilators, duša ar karsto ūdeni, liela 2 guļamā gulta. Ir milzīga veranda ar galdiem un krēsliem. Par šo istabu, par 4 naktīm samaksāju 60 EUR. Tas ir par nakti 15 EUR. Ņemot vērā ka te ir Boracay un papētot apkārtējo hoteļu cenas uzskatu šī ir ļoti laba cenas attiecība pret kvalitāti.
Šādi izskatās viesnīcas pludmale. Tīra sakopta. Pludmalē ir saulessargi un ļežaki. Tīras, baltas, smalkas smiltiņas. Lai sasniegtu normālu dziļumu nav jābrien pārāk tālu. Ūdens tīrs, nav piemēslots. Vēl liels pluss, pretī šai viesnīcai nebija tik daudz laivu pretī. Tas tāpēc, ka viesnīca atrodas 3 stacijas pašā sākumā. Cilvēku masas tāpēc šeit arī nav tik lielas. Visā visumā ļoti labi.
Tā šeit izskatās vakara pusē, nedaudz pirms saulrieta:
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Trešdiena, 31.05.2017, 10:56 | Ziņojums # 25 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Pēc nelielas atpūtas un pludmales prieku baudīšanas pāris stundu garumā, tika sagaidīts saulriets. Jutos pilnībā atpūties un pilns enerģijas paveikt kādu nelielu varoņdarbu. Kā parasti, vispirms es cenšos izpildīt “obligāto” pasākumu programmu, kāda tika izvirzīta dodoties uz šo vietu. Dotajā gadījumā tas ir leģendārais “Cocomangas shooter bar” apmeklējums. Atcerēsimies, ka šī bāra devīze ir “"Still Standing After 15..." Do it for your country!”. Ko kārtīgs letiņu vecis dēļ savas valsts neizdarīs!? Un te runa ir tikai par nieka 15 glāzītēm.
Tāpēc ņemu tricekli un ar lielu pienākuma sajūtu un stingru apņēmību saku, lai nogādā mani “Cocomangas” bārā. Bez problēmām, pēc neliela brauciena tieku nogādāts pie bāra ar skaistu uzrakstu “Cocomangas shooter bar”. Uzreiz man liekas, ka kaut kas nav tā kā vajag. Vēlreiz pārjautāju, tas ir “Cocomangas” bārs? Saņemot apstiprinošu atbildi, dodos tik iekšā. Redzu pēc iekšējā interjera, ka tas nav tas bārs kādu redzēju iepriekš bildēs. Redzot manu samulsumu bārmene man paskaidro, ka šis ir tikko atvērts jauns bārs. Tagad šeit ir 2 šādi bāri. Īpašnieki vieni un tie paši. Pirmajā mirklī bija doma doties prom no šejienes un doties uz veco bāru, bet tad pārdomāju. Es būšu pirmais no Latvijas šai bārā kurš atvērs rēķinu. Par to, ka bārs ir atvēries pavisam nesen, liecina niecīgais skaits skārda plāksnīšu pie sienas un valstu rezultātu saraksts. Latvija vēl sarakstā nav. Tas steidzīgi jālabo!
Nav jāvelk laiks garumā, veicu pasūtījumu. 15 glāzītes maksā 1280 peso. Te varat pavērot dzērienu pagatavošanas procesu:
Kamēr top mans pasūtījums, ir iespēja palūkoties apkārt. Bārs vēl nav pilnībā iekārtots, bet izskatās, ka pēc neilga laika varētu būt ļoti labi. Būs galdi ar mīkstajām, pufīgajām sēdvietām. Malkojot kokčikus varētu būt ļoti ērti.
Ir iespēja iepazīties ar visu alkoholisko dzērienu sastāvu katrā no glāzēm. Tiek iedots pilns saraksts kuru pie vēlmes par nieka 100 peso varat iegūt savā īpašumā, par piemiņu no šī bāra apmeklējuma.
Tā arī ir pienācis šis atbildīgais brīdis, glāzītes tiek izvietotas uz mana galda. Klāt paņēmu pārīti “Coca Cola” skārdenes un nedaudz lechon baboy (BBQ cūciņa). Process var sākties!
Brīdī, kad būšu ticis galā ar šīm 15 glāzītēm, savu pienākumu Boracay būšu izpildījis, būšu pierakstīties alkoholiķu sarakstā un pie reizes arī atklājis šai bārā Latvijas rēķinu. Papildus būšu arī patīkami pavadījis vakaru šai salā. Jau tagad varu teikt, ka tas bija labākais, kas ar manīm notika Boracay. Sākumā tas viss izskatījās diezgan draudoši, bet kā saka latvieši, tad: “acis darba nobijās, rokas darba nebijās”. Sāku lēnā garā no pirmās glāzītes, un pabeidzu ar klasiku, tekila, laims un sāls. Dzērieni bija dažādām gaumēm, saldāki, ne tik saldi, stiprāki un ne tik stipri. Visā visumā nebija nekādas vainas. Klāt uzdzeramais soft drinks tā arī nepārsniedza 2 “Coca cola” mazās skārdenes.
Tā es izskatījos pēc labi padarīta darba:
Kā redzat, tad nekādas nelabojamas pārvērtības nav notikušas, viss ir savās vietās un pilnībā varu atbalstīt šī bāra devīzi: "Still Standing After 15..."
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Trešdiena, 31.05.2017, 12:33 | Ziņojums # 26 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Bet ar izdzertām glāzītēm process vēl nav noslēdzies. Vēl ir palikušas tādas nianses kā izgatavot metāla plāksnīti ar iegravētu vārdu, valsti un vēlējumu. Tas process ilgu laiku neaizņēma. Kad bārmene redzēja, ka aptuveni pusi no glāzēm esmu nosusinājis, pienāca klāt un noprecizēja, ko gravēt plāksnītē? Izvēlējos iegravēt: "Greetings from Latvia!". Plāksnīti izgatavoju 20 minūšu laikā, praktiski bija palikušas ko izdzert vairs tikai 2 glāzītes.
Pēc tam kad biju atzinis šo plāksnīti par labu esam, tā momentā tika pienaglota pie sienas. Citi ceļotāji ja būs šajā bārā, tad manu plāksnīti var meklēt 3 rindā no augšas.
Brīdī, kad biju nosusinājis pēdējo glāzīti bija pienācis svinīgais brīdis, man kā pirmajam šajā bārā atvērt rēķinu Latvijas valstij. Tajā brīdī jutos neizsakāmi lepns par to. Gatavas plāksnītes ar Latvijas uzrakstu šeit nebija. Bārmene ilgi nevarēja saprast no kuras valsts es esmu. Nācās rakstīt uz papīra. Sākumā pierakstīja ar krītu, bet apsolīja, ka rīt vai parīt izgatavos atbilstošu plāksnīti. Bija vien jātic, pārbaudījis nēsmu. Ja kāds ceļotājs būs šai bārā lūdzu izkontrolēt mana darba rezultātus, te es domāju vai ir reāla plāksnīte ar Latvijas nosaukumu.
Un pašā nobeigumā jūs varat saņemt izcīnīto trofeju t-kreklu veidā, ar devīzi uz muguras "Still Standing After 15...". Bija iespēja izvēlēties starp divu veida krekliņiem. Lai cik dīvaini arī nebūtu, bija pieejams pat mans izmērs. Krekla kvalitāte pat ļoti laba, nēsāju bieži un atvedu arī uz mājām. Būs ko vilkt nākamajos ceļojumos. Tā man ir jauka piemiņa no šīs vietas. Trofejas kreklu uz vietas nenobildēju. Ir bilde, kur palūdzu, lai mani nobildē no muguras uz smilšu veidotajām skulptūrām. Par bildēšanos pie pašām smilšu skulptūrām puišeļi diņģē tipu. Nekā nebija,  nauda nepieciešama ceļošanai. Tāpēc bilde šādā veidā. Pats galvenais varat redzēt arī trofejas kreklu.
Jaunais “Cocomangas shooter bar” atrodas vietā, kur iepriekš un tagad arī atrodas “Cocomangas” grupai piederošs pārtikas tirdzniecības veikals. Google kartītē šo vietu var atrast zem nosaukuma “Cocomangas store”, jeb pēc šīm koordinātēm: 11.964354, 121.926472 … Vecais un oriģinālais bārs atrodas pēc šādām google kartes koordinātēm: 11.967676, 121.920405.
Ceļotājus, kuri būs Boracay rekomendēju apmeklēt šo vietu un izpildīt pilsoņu pienākumu. Ticiet man, nenožēlosiet.
Es pēc šī pasākuma paņēmu kārtējo tricekli un devos uz viesnīcu. Reibums galvā bija, bet nevarētu teikt, ka tas bija smags reibonis. Bija vēlme vēl turpināt vakaru. Vēl viesnīcā paņēmu 1 litru „San Miguel” aliņa. Tad gan laime bija pilnīga un mierīgu sirdi, klausoties jūras un palmu šalkoņā varēju doties pie miera.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Svētdiena, 04.06.2017, 11:34 | Ziņojums # 27 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Ja ir vēlme zināt par cita veida izklaidēm Boracay, tad tās te ir pieejamas plašā klāstā. Nosacīti tās var dalīt 2 daļās. Dienas un nakts izklaides. Pie dienas izklaidēm varat atzīmēt pludmales priekus, izbraucieni ar laivām uz blakus esošām saliņām, makšķerēt, snorkelēt, nirt, ūdensmotocikli, izbraucieni uz banāna un līdzīgas ūdens atrakcijas. Nakts izklaidēs ir bāri, uguns šovi, restorāni ar dzīvo mūziku, diskotēkas šeit ir plašā klāstā dažādām gaumēm un maku biezumiem. Ja Jūs domājat izklaides saistītas ar Go Go bāriem, kā Olangapo vai Angeles pilsētā, tad aizmirstiet. Šāda veida izklaides šeit nav. Jādomā, ka par dienas izklaidēm vairāk vai mazāk viss ir saprotams, tāpēc nedaudz tikai pakavēšos pie dažām nakts izklaidēm.
Uguns šovi šajā vietā ir pieejami ļoti plašā klāstā, katra sevi cienoša atpūtas vieta savā repertuārā pilnīgi noteikti iekļaus arī uguns šovu. Saprotams, ka tas attiecas tikai uz lielākiem bāriem un restorāniem. Kā mēs lieliski zinām, tad šo šovu galvenais uzdevums ir pievilināt apmeklētājus bāram. Mazie bāri iespraudušie starp lielajiem, izmanto šo uguns šovu sniegtos labumus. Visi šie šovi ir par brīvu, savu artavu dosiet brīdī, kad iegādāsieties kādu dzērienu vai ēdienu. Uguns šova izmaksas jau ir iekļautas cenā.
Tā izskatās standarta uguns šovs:
Papildus uguns šovu mākslinieki pelna naudu tipu veidā no skatītājiem, aicinot tos ņemt dalību uguns šovā vai fotografēties uz šī šova fona. Video varat redzēt vienu no šādiem piemēriem. Par upuriem šoreiz krituši korejieši.
Šajā vietā man nācās veikt nelielu, pavisam maziņu varoņdarbu. Tas sanāca man pašam negaidīti. Lieta tāda, ka skatoties šo uguns šovu, negaidīti uznāca lietus. Visi skatītāji iemuka barčika iekštelpā. Ņemot vērā, ka es vēl nebiju ticis galā ar savu pudelīti “San Miguel” un, malkojot aliņu, bija liela vēlme uzvilkt arī kādu kāru dūmu, tad piemetos pie galdiņa, kurš atradās bāra ārpusē. Neliela nojume tur bija un lietus virsū nelija. Varēju mierīgi niekoties ar alu, bet jūtu kaut kas pietrūkst pilnai laimei. Pēc brīža nāca apskaidrība, ka pie aliņa trūkst Filipīniešu nacionālais ēdiens balot. Ceļotāji jau zina, ka tā ir pīles ola, kurā jau ir izveidojies auglis ar spalvām, knābi un skrimšļiem. Tas viss ir novārīts un gatavs ēšanai, tiek pasniegts silts. Nedaudz par ēšanas tehnoloģiju. Vispirms nedaudz noplēš čaulu un izsūdz šķidrumiņu, garšo kā zupiņa. Tālāk nomizo olu vairāk un ēd pašu augli. Boracay balot maksā robežās no 15 līdz 20 peso. Manilā pie manas dzīvesvietas tirgū balot maksā 12 peso. Šī nav pirmā reize, kad ēdu balot. Paņēmu vienu šādu gardumu, domāju ar aliņu aizies labi.
Tad kur slēpās mazais varoņdarbs? Viesmīlis bāra iekšpusē redzot, ka esmu nopircis balot, droši vien savās priekšnojautās, jau izgaršojoša manu fiasko, kad mēģināšu to ēst. Tika sasaukti vēl vairāki viesmīļi un cits apkalpojošais personāls, kuri ar nepacietību gaidīja, kad es beidzot ķeršos klāt ēšanai. Viņi iedomājās, ka tas ir mans pirmais mēģinājums, un es nezinu, kas tur ir iekšā. Droši vien viņi savā dzīvē ir piedzīvojis brīžus, kad ārzemnieks domājis, ka tā ir vienkārši novārīta ola un, to atverot, izmet viņu atkritumu kastē, vai sliktākā gadījumā apvemjas. Nu es saprotu, ka nevaru šiem lūriķiem dot nemazāko iespēju neviltotam priekam par manu neveiksmi. Ar smaidu uz lūpām, lēnām, nekur nesteidzoties izdzeru šķidrumiņu. Un tādā pašā vēsā mierā arī nedaudz vēlāk apēdu visu olu. Beigās vēl gardi nolaizos un ar visu savu izskatu lieku manīt, ja būtu vēl, tad apēstu vēl vienu balot. Bija jāredz vilšanās viņu sejās. Lēnām devās turpināt savus darba pienākumus. Es apmierināts par padarīto varēju piebeigt savu aliņu un doties tālākās gaitās.
Ja runājam par barčikiem, tad man nepatīk tie glamūrīgie bāri. Uz tiem es neeju. manuprāt tur nav ko darīt. Viens no maniem mīļākajiem barčikiem bija pavisam tuvu no mana hoteļa. Saucās šis bārs “Red Pirates”.
Viss super vienkārši šeit. Spēlē rock mūziku, ir arī dzīvā mūzika vakara stundās. Te atnākot, tu vari justies kā draugu pulkā. Citādi tas nevar būt, jo šeit cieņā ir Bob Marley. Ir iespēja mierīgi relaksēties un parunāt ar visu valstu becpekeriem.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Svētdiena, 04.06.2017, 15:25 | Ziņojums # 28 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Te mēs redzam, kāda izskatās Boracay sala no "putna" lidojuma:
Visas galvenās pludmales un izklaides vietas salā atrodas rietumu pusē. Bildē mēs redzam salas austrumu pusi, un redzam, ka arī šajā pusē atrodas plaša pludmales līnija.
Vienu dienu, kad bija kārtīgi apmācies un brīžiem lija stiprs lietus, nolēmu doties ar kājām uz salas austrumu pusi un izpētīt, kas tur atrodas. Lai tiktu līdz bildē redzamai pludmales līnijai, nācās iet krietnu gabalu. Ik pa brīdim uznāca kārtīgs lietus, brīžiem pat nožēloju, ka biju devies šajā avantūrā. Būtu labāk sēdējis savā hotelī un niekojies ar aliņiem. Nācās pat vilkt lietusmēteli.
Beidzot esmu sasniedzis arī meklēto pludmales līniju. Pirmais iespaids, ka šī ir kaitbordistu vieta. Var redzēt daudz šī sporta veida piekritējus jūrā un krastā. Grūti pateikt vai šī lietainā un vējainā diena bija radījusi ideālus apstākļus šīm sportiskām nodarbēm, vairāk jau liekas, ka parasti te vējš ir krietni stiprāks, kā rietumu pusē. Tieši tāpēc arī kaitbordisti par savu apmešanās vietu izvēlējušies šo.
Pludmale nav tik skaista kā rietumu pusē. Nav tik sakopta, vietām kanalizācijas trubas stiepjas tieši jūrā. Ir arī Krievijas karogs, ar krievvalodīgiem kaitbordistu instruktoriem, priekš mūsu austrumu kaimiņu ceļotājiem. Visā visumā austrumu puse nav tik skaista un sakopta kā rietumu puse. Te nav arī tik daudz ēstuves, restorānu un barčiku. Tas arī saprotams.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Svētdiena, 04.06.2017, 16:25 | Ziņojums # 29 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Tā arī biju nogājis līdz pludmales beigām. Paskatījos sava tālruņa GPS un konstatēju, ka vairs nav tālu līdz pirmajam "Cocomangas shooter bar", palicis vairs tikai kādi pāris kilometri. Nolēmu aizstaigāt un apskatīties kā tur izskatās. Sasniedzu bāru, bet viņš vēl nebija atvēries. Tā nebija liela nelaime, otro reizi atkārto šo pasākumu tik īsā laikā man nebija nekādas vēlmes.
Šodien biju kārtīgi pastaigājis, nogājis no 3 stacijas līdz 1 stacijai. Atpakaļ veikt šo ceļa gabalu šādos nelabvēlīgos laika apstākļos nebija nekādas vēlmes. Izvēlējos izmantot Boracay salas sabiedrisko transportu. Sabiedriskais transport šeit ir tricekļu veidā. Brauciens no vienas stacijas līdz otrai maksā 10 peso. Apturēju vienu šādu transportu un aizbraucu līdz savai 3 stacijai. Tas attiecīgi maksāja 20 peso. Vienīgais pirms uzsākiet braukt uzjautājiet vai vedīs par 10 peso. Nepajautāsiet, tricekļa driveris paziņos, ka tas ir taksis un attiecīgi arī cena cita.
Tas izskatās šādi:
Redzējām, kā izskatās pludmales austrumu pusē, tagad nedaudz kā izskatās rietumu pusē. Te viss tīrāk un kārtīgāk. Rosība krietni lielāka, pilns ar barčikiem, tirgotavām un ēstuvēm. Attiecīgi cilvēku masas arī daudz lielākas. Dzīve šeit neapstājas ne uz mirkli, ne dienu, ne nakti.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Ceturtdiena, 08.06.2017, 11:47 | Ziņojums # 30 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Jau iepriekš pieminēju par daivinga iespējām šeit. Bildē varat redzēt vienu korejiešu grupiņas, pirmo daivinga nodarbību. Var teikt gandrīz krastā, bet toties droši. Izskatās tāds paliels grupņiks.
Turpinājumā par cenām uz šīs salas. Uzreiz varu teikt, ka cenas šeit ir nepamatoti augstas un uzpūstas. Tas attiecas pilnīgi uz visu: ēdamo, dzeramo, pakalpojumiem, un nav svarīgi vai lieto barčiku, restorānu vai zināmas tirdzniecības ķēdes veikalu. Tirdzniecības ķēdēm, piemēram 7/11 tā ir ļoti neraksturīga situācija. Es precīzi nezinu, bet pieļauju, ka šeit jebkurai apgrozāmajai vērtībai ir uzlikts papildus salas nodoklis. Tas arī sadārdzina visus šos pakalpojumus. Vislētākais veikalu, kuru atradu, saucas “Budget Mart”. Tikai nedomājiet, ka tur tiešām viss ir tik lēts, kā vajadzētu būt. Piemēram 1 lits “San Miguel” alus šajā veikalā maksā 123 peso……
Tas pats attiecas arī uz barčikiem. Es sameklēju vienu barčiku, kuram īpašnieks bija ļoti kolorīts un ļoti nopietns (te es domāju viņa dzīvsvaru ) bavārietis, kurš lieliski saprot izlejamā alus vērtību. Laimīgās stundās krūze izlejamā alus maksāja 45 peso, kas bija tīri pieņemami, it sevišķi ņemot vērā, ka bārs atradās pirmajā līnijā. Bija lieliski šeit sēdēt un vērot saulrietus.
Tas pats variants tikai kustīgā bildē:
Ja ir vēlme pēc lētākiem barčikiem, tad dodamies prom no pirmās līnijas uz galveno asfaltēto ceļu, kas savieno visas stacijas. Te viss būs pieejams lētāk.
Pa šo saiti varat skatīt visu restorānu, barčiku cenas, pulksten cikos ir laimīgā stunda:
https://boracaycompass.com/nightlife-guide
Izvēlamies jau laicīgi mūs interesējošo vietu un dodamies pa taisno uz turieni. Tāpat šajā lapā ir daudz cita veida noderīgas informācijas ceļotājiem.
Tādā veidā arī tika pavadītas šeit 4 naktis un ir pienācis laiks darīt secinājumus par strīdīgo Baracay salu. Pludmalēm šeit nav nekādas vainas. Tīras baltas smiltiņas un nav pārāk tālu jābrien, līdz tiek sasniegts pietiekami dziļš ūdens līmenis. Ūdens ļoti tīrs un nav piemēslots. Bet uzreiz vēlos pateikt, ka Filipīnās ir pietiekami daudz foršāku pludmaļu. Speciāli dēļ pludmalēm drāzties uz šejieni nav tā vērts. It sevišķi ja ņem vērā tās tūristu masas, kas šeit apgrozās uz šīs mazās saliņas. Tas man šausmīgi nepatīk. Lielāko daļu tūristu šeit veido korejieši un ķīnieši, redzēju arī dažus krievu atpūtniekus. Cenas salīdzinoši ar pārējām Filipīnām šeit ir nepamatoti augstas. Vārdu sakot rekets vistīrākā veidā. Kaut kas līdzīgs Phi Phi salai Taizemē. Bet priekš vienas reizes lai zinātu un saprastu ir  . Vairāk droši vien ka nebraukšu, bet to 100% nekad nevar zināt. IMHO
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
|
