Pievienots (22.06.2011, 22:09)
---------------------------------------------
Diena jau stipri pāri pusei, sāk gribēties ēst un atlaisties gultā. Karstumiņš un garās pastaigas ļoti gurdina. Pēc skvēra taisāmies atpakaļ uz hoteli. Pa ceļam uz `mājām` sanāk iziet cauri indiešu ielai. Apkārt daudz indiešu, gaisā virmo Indijai raksturīgie aromāti. Pa ceļam piestājam vienā no indiešu restorāniņiem (Saravanaa bhavan). Restorāns ir pilns ar vietējiem, kas nozīmē, ka ēdiens ir labs un varētu izmēģināt. Pirmo reizi pasūtu ēdamo, kuru ēdīšu ar rokām. Kas tie bija par ēdieniem, ja godīgi es nemaz nezinu. Pienāca oficiants prasot, ko es gribu uz ko pretī es vienkārši parādīju uz cilvēkiem, kas ēda pie blakus galdiņa – man to pašu. Viens oficiants atnesa banāna lapu, ko viņi izmantoja šķīvja vietā, uz tā centrā uzlika rīsus. Pienāca cits, kam rokā bija vairākas kanniņas un ap rīsiem uzlikta septiņas dažādas mērcītes un padzerties dzels krūzītē kefīru, vai vismaz kaut ko ļoti līdzīgu. Par cik es nezināju, kas tas par dzeramo, pasūtīju tradicionālo indiešu tēju, kura ir pārbaudīta vērtība, ja nu gadījumā kefīrs neiet lejā. Pirms ēšanas nomazgāju rokas, kuras papildus dezinficēju ar speciālu dezinfektoru, ko biju paņēmis no Latvijas. Ēdiens garšoja fantastiski labi. Sieva uz to tikai noskatījās, jo viņa nejutās, kam tādam gatava. Sajūtas fantastiskas. Par pusdienām kopā samaksāju ap 13 RM (2.21 Ls). Vēlāk čekā apskatījos, kas bija tas, ko ēdu – Banana leaf meals. No indiešu ielas līdz hotelim tikai 10 minūšu gājiens. Pēc pusdienām salda diendusa mūsu hotelītī.

Vakarā izlemjam doties uz KL televīzijas torni (Menara). Lonely Planet izlasīju, ka šeit obligāti ir jāizbauda vakariņas torņa restorāna augšējajos stāvos. Ar kājām aizejam līdz torņa ieejai. Tornis atrodas nelielā kalnā, lai cilvēkiem būtu vieglāk piekļūt tornim, tā pakājē kursē bezmaksas busiņš. Tas mums nedaudz ir jāuzgaida. Jau pa ceļam uz torni mums pa priekšu sāka iet trīs dāmas pieņemu, ka no Krievijas. Pieturā viņas savā starpā sprieda nez no kurienes mēs esam, viena strikti noteica, ka esam no Anglijas, jo runājam angliski. Nav jau labi tā klausīties un izlikties, ka nesaproti, bet interesanti. Busiņš uzved kalnā ļoti ātri. Pie ieejas cilvēku nav. Ejam pie kasēm un interesējamies par iespēju pavakariņot. Diemžēl nevarēs, restorānā galdiņu nepieciešams rezervēt iepriekš, bet iespējams, ka ir kāda brīva vieta, skaidro mums kasieris. Cena vienam cilvēkam 135 Rm (22,95 Ls). Skaidrs, paldies, neinteresē. Uzbrauksim tāpat paskatīties naksnīgo KL. Nopērkam 2 biļetes, vienas biļetes cena 38 Rm (6,46 Ls). Ar liftu ātri nokļūstam augšā, apskates laukumā. Pie ieejas apskates laukumā izdala pleijerus ar austiņām, kur dažādās valodās iespējams paklausīties informāciju par KL pilsētas arhitektūru. Tornim, kā jau tornim, apskates laukums ir apaļš. Ejot pa apli ir sanumurēti skatu punkti, kur pie katra ir savs teleskops un par katru punktu austiņās ir savs stāsts. Valodas bija gan angļu, gan krievu. Pats torni ir 421m augsts, kas to padara par otro austāko brīvi stāvošo torni pasaulē.

Ejot prom, ap pulksten. 22 izskatījās, ka tornis jau slēdzas ciet. Lejā dodamies atkal uz bezmaksas busiņu, lai nobrauktu lejā, bet diemžēl tas jau ir beidzis darbu. Par laimi laipnais šoferītis apžēlojās par mums un noveda lejā. Pa ceļam, aprunājāmies. Viņu interesēja mūsu viedoklis par torni un vai brauksim atkal. Teicu, ka vienai reizei ir labi, bet cena noteikti varēja būt pieejamāka uz ko šoferīti piekrita un teica, ka cena ir ļoti augsta un vietējie nemaz neapmeklē vairs šo torni, jo cena ir par augstu. Viņš lūdza, lai mēs obligāti atsūtam atsauksmi par tv torni viņu mājas lapā un noteikti, lai norādu, ka cenai būtu jābūt pieejamākai. Šoferis tiešām ļoti laipns un atsaucīgs un pēc runas jūtams, ka arī inteliģents. Pasākamies un dodamies uz mājām.

Pie paša hoteļa vēl nolemju ieturēt vakariņas. Tieši blakus ir viens mazs ēstūzītis (Nasi kandar penang). Lai gan pulkstenis ir jau ap 23, tomēr kafejnīca ir gandrīz pilna ar vietējiem. Izmantojot iepriekš veiksmīgi apgūto taktiku pasūtu ēdienu vienkārši norādot uz blakussēdētāju, kurš atkal kaut ko cītīgi ēd rokām. Šoreiz uz metāla šķīvja atnesa pankūkai līdzīgu veidojumu un blakus atkal dažādas mērcītes, pluss šoreiz klāt bija arī cepta vistas kājiņa, cena zem 10 Rm. Jāsaka, ka atkal trāpīju nekļūdīgi un ēdiens garšoja teicami. Sievai viss gāja secen, jo viņai apstākļi likās antisanitāri. Labi, ka no Latvijas esam paņēmuši līdz desu un maizi, sievai ir ko uzkost.